Pirmajā pusgadā kredītiestādes kopumā kredītu standartus uzņēmumiem nav mainījušas, liecina Latvijas Bankas (LB) veiktā aptauja.

Tomēr arvien vairāk pastiprinās pretējas pieejas kredītiestāžu kreditēšanas politikā - dažas kredītiestādes ziņo par stingrāku kredītu standartu noteikšanu, citas – par šo standartu atvieglošanu, secinājuši centrālās bankas eksperti, piebilstot, ka pašu kredītiestāžu finansiālais stāvoklis pirmajā pusgadā kopumā neveicināja stingrāku kredītu standartu noteikšanu uzņēmumiem pretstatā iepriekšējās aptaujas rezultātiem, savukārt tirgus resursu pieejamība turpināja būt kredītu standartu atvieglošanu veicinošs faktors.

Atšķirīga kredītiestāžu pieeja vērojama arī kredītu nosacījumu pārmaiņās, piemēram, atsevišķi aptaujas dalībnieki palielinājuši uzcenojumu parastiem aizdevumiem, savukārt citi to samazinājuši. Tomēr kopumā nosacījumi ir nedaudz atviegloti, izņemot procentu likmju uzcenojuma palielinājumu riskantiem aizdevumiem vairākās kredītiestādēs.

Ņemot vērā nesenās izmaiņas būvniecības regulējumā un standartu pieaugošo lomu būvniecības regulējumā, Standartizācijas birojs (LVS) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) piedāvā Būvkomersantu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem pakalpojumu Standartu lasītava – attālinātu piekļuvi vairāk nekā 3000 būvniecības standartiem (ICS 91 standartu grupa, Eirokodeksi), informē EM.

Standartu lasītavas pakalpojums būvkomersantiem no 1. novembra līdz 2016. gada 15. februārim būs pieejams bez maksas.

Iniciatīvas mērķis ir sniegt uzņēmējiem atbalstu pārejā uz jauno būvniecības regulējumu un atvieglot standartu izvēli. LVS vadītājs Ingars Pilmanis norāda: «Vienlaikus vēlamies novērtēt uzņēmēju interesi, pieprasījumu un nepieciešamību pēc šāda pakalpojuma, lai plānotu tā turpmāko attīstību. Esam atvērti diskusijām un priekšlikumiem, kā iespējami efektīvāk nodrošināt Latvijas standartizācijas sistēmas attīstību un standartu pieejamību Latvijas uzņēmējiem.»

Būvniecības Standartu lasītavā būs pieejami nacionālie (LVS) standarti, adaptētie Eiropas (EN) un starptautiskie (ISO, IEC) standarti un to vēsturiskās versijas. Lasītava regulāri tiks papildināta ar jauniem reģistrētajiem standartiem, to grozījumiem un koriģējumiem.

Šā gada pirmajā pusgadā kredītu standarti uzņēmumiem kļuvuši stingrāki, būtiskāk – īstermiņa aizdevumiem, liecina Latvijas Bankas (LB) veiktā kredītiestāžu aptauja.

Šogad atsākusies 2011. gada beigās un 2012. gadā sākumā vērotā stingrāku kredītu standartu noteikšana atsevišķās kredītiestādēs, turklāt jau otro pusgadu pēc kārtas neviena kredītiestāde neīsteno kredītu standartu atvieglošanu, skaidro centrālā banka.

Savukārt mājsaimniecībām piemērojamie kredītu standarti kopumā saglabājās nemainīgi, un tikai viena kredītiestāde ziņojusi par stingrāku kredītu standartu noteikšanu mājsaimniecību aizdevumiem mājokļa iegādei, norāda LB.

Aptaujā atklājies, ka otrajā pusgadā kredītiestādes kopumā neplāno būtiskas kredītu standartu pārmaiņas, tikai atsevišķās kredītiestādēs paredzēts nedaudz koriģēt vai mainīt iepriekš noteiktos kredītu standartus.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām.

Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu.

Strīdi par zemes īpašumu, uz kura uzcelta RK, sākās 2005. gadā, kad toreizējie zemes īpašnieki Velta Lazda un Dzintars Abuls sniedza prasību tiesā par 10 gadus nemaksāto nomas maksu. Četrus gadus vēlāk tika panākts izlīgums, taču V. Lazda un Dz. Abuls zemes īpašumu ar visu parādu pārdeva uzņēmumiem VK Estate un Šmerļa terases, kas sāka aktīvu parāda piedziņu. RK valdes priekšsēdētājs Armands Liberts atzīst, ka nespēja vienoties par īpašumu ir viena no galvenajām problēmām, kas steidzami jārisina.

Japānas interneta lietotājiem, kas nelikumīgi lejupielādēs ar autortiesībām aizsargātu materiālu, var tikt piespriests divus gadus ilgs cietumsods vai naudassods līdz 25,7 tūkstošiem ASV dolāru.

Ar autortiesībām aizsargāta satura lejupielādēšana Japānā bijusi nelegāla jau kopš 2010. gada, taču saskaņā ar jaunajiem likumdošanas grozījumiem turpmāk par to draudēs arī cietumsods, vēsta BBC.

Japānā jau ir spēkā likumdošanas norma, saskaņā ar kuru veicot ar autortiesībām aizsargāta satura augšupielādēšanu var saņemt līdz desmit gadus ilgu cietumsodu.

Šāds solis sperts, lai Japānā, kas ir pasaules otrs lielākais mūzikas tirgus, apturētu krītošos mūzikas tirdzniecības apjomus. Nozares pārstāvji aplēsuši, ka Japānā tikai viena no desmit lejupielādēm ir likumīga.

To apliecinājis kāds 2010. gadā veikts pētījums, kurā secināts, ka Japānas iedzīvotāji togad iegādājušies 440 miljonus mūzikas un filmu failus, bet nelikumīgi lejupielādējuši 4,36 miljardus.

Pasaules standartu dienā, 14.oktobrī Ekonomikas ministrijas un Standartizācijas biroja rīkotās konferences Standartizācijas attīstība Latvijā: izaicinājumi un iespējas laikā parakstīts Saprašanās memorands par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas attīstību tautsaimniecības konkurētspējas un inovāciju veicināšanai, informē EM.

«Mūsu valsts ekonomikas attīstībai ļoti svarīga ir mūsu ražoto preču un sniegto pakalpojumu kvalitāte, to konkurētspēja un eksportspēja ārpus Latvijas robežām. Tādēļ ir nepieciešams strādāt pie jauniem, inovatīviem, gudriem produktiem un labākiem, efektīvākiem risinājumiem. Un šeit lielu lomu spēlē standarti. Standarti veicina drošību, uzticamību un savietojamību, un ražošana saskaņā ar standartu prasībām nodrošina kvalitāti un, tādejādi, atver durvis ne tikai pašmāju, bet arī citu valstu tirgiem,» atklājot Pasaules standartu dienai veltīto konferenci uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ceturtdien, 29. septembrī, Briselē (Beļģijā) ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmes laikā Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka Latvijas puses vārdā parakstīja Vienoto standartizācijas iniciatīvu, informē EM.

Šā gada jūnijā Eiropas Komisija publicēja paziņojumu Eiropas Standarti XXI gadsimtam, aicinot Eiropas standartizācijas sistēmu pielāgot mūsdienu izaicinājumiem, kas saistīti ar ekonomikas mainību, uzņēmējdarbības modeļu daudzveidību, arvien lielāku informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lomu, kā arī pieaugošo pakalpojumu nozīmīgumu, kad preces un pakalpojumi arvien biežāk tiek piedāvāti vienotā paketē.

ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmes laikā J.Stinka pauda atbalstu EK iniciatīvai uzlabot ES standartizācijas sistēmas darbību, lai veicinātu Eiropas tautsaimniecības konkurētspēju un inovācijas. Latvija atbalsta uz brīvprātības principiem balstīto Vienoto standartizācijas iniciatīvu, lai veicinātu savlaicīgu un uz tirgus vajadzībām orientētu standartu izstrādi un to izmantošanu, uzsvēra valsts sekretārs.

Ministru kabinets šonedēļ atbalstīja Latvijas pievienošanos Eiropas Komisijas izstrādātajam dokumentam Vienotā standartizācijas iniciatīva, atbalstot Eiropas standartizācijas sistēmas modernizāciju, informē Ekonomikas ministrija.

Iniciatīvas mērķis ir aicināt visas standartizācijas procesā iesaistītās puses (piem., preču ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, patērētājus, publisko sektoru, vides organizācijas, zinātniekus, pētnieku, utt.) vienoties par pašreizējās Eiropas standartizācijas sistēmas modernizāciju un prioritātēm, kā arī nodrošināt savlaicīgu jaunu standartu izstrādi.

Iniciatīvā noteikta vienota ES vīzija un konkrētas veicamās darbības, lai pirms daudziem gadu desmitiem radīto Eiropas standartizācijas sistēmu pielāgotu mūsdienu izaicinājumiem, kas saistīti ar ES vienotā tirgus attīstību, ekonomikas mainību, uzņēmējdarbības modeļu daudzveidību, arvien lielāku informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lomu, kā arī pieaugošo pakalpojumu nozīmīgumu globālajā ekonomikā.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Kriptopasaule šobrīd piedzīvo īstu ziemu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kriptovalūtu vērtībai strauji samazinoties, daudzi ir cietuši zaudējumus, bet citi šajā situācija saredz jaunas iespējas. Tostarp, viens no kriptopasaules vecbiedriem, kas veiksmīgi pārdzīvojis ne vienu vien kriptoziemu ir kriptobirža Binance.

Uz sarunu par to, kā biržai sokas šajā tirgus lejupslīdes periodā un, kas cilvēkus vispār mudina pievērsties blokķēžu tehnoloģijām un kriptovalūtām, uz sarunu aicinājām Binance pārstāvi Latvijā un Igaunijā Polinu Brotjē (Polina Brottier).

Kā nokļuvāt kriptovalūtu pasaulē un cik ilgi jau pārstāvat Binance Latvijā un Igaunijā?

Binance sāku strādāt pērnā gada septembrī. Mani ieintriģēja kriptovalūtas un blokķēdes tehnoloģijas. Pirmo kriptovalūtu pati iegādājos 2021. gada sākumā. Pirms manis blokķēdes un kriptovalūtas iesāka apgūt mana māsa. Mums ir kopīgs draugs, kurš mums ieteica izveidot kontus Binance. Māsa to izdarīja pirmā, iepazinās ar platformu un pēc tam apmācīja arī mani. Tāpat kā daudzi citi, sākotnēji arī es biju nedaudz apmaldījusies milzīgajā informācijas apjomā par kripto un vēlējos, lai kāds, kuram es uzticos, man palīdzētu.

2019. gada pavasarī sāks darboties nozares datu centrs kokmateriālu plūsmas no krautuves mežā līdz apaļkoksnes patērētājiem, tādējādi radot jaunas iespējas tās dalībniekiem, vienlaikus audzējot viņu konkurētspēju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2017. gadā aizsāktais projekts par Latvijas kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadību, izveidojot Datu centru, izmantojot starptautisko papiNet datu standartu, tuvojas finišam,» pašreizējo projekta stadiju atklāj SIA VMF Latvia padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Šāda projekta īstenošana un iedzīvināšana ir iespējama tikai nozares spēlētājiem – kokmateriālu piegāžu ķēdē iesaistītiem uzņēmumiem, vienojoties par attiecīgo datu standartu un arī pašiem investējot savās IT sistēmās, pievienojot tām atbilstošu moduli – tulkotāju, kas papiNet datu standartu konvertē katra uzņēmuma individuālajā IT datu sistēmā.

«Jaunā sistēma būtībā ir visas nozares atbilde uz kokmateriālu cenu pieaugumu, kas ļoti būtisks ir tieši kokrūpniekiem, un personāla izmaksu kāpumu un pieejamību, kas skar visu meža un arī pārējās jomas Latvijā,» tā uz jautājumu par Latvijas kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites Datu centra nepieciešamību atbild M. Gaigals. Šie jautājumi, kas skar tieši izmaksu kāpumu, ir svarīgi ne tikai atsevišķiem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, bet gan visas nozares globālās konkurētspējas kontekstā. «Datu bāze, kurā atrodas visi pamatdati un klasifikatori un komunikācija notiek pēc vienota starptautiskā papiNet standarta, ir sava veida darba plānošanas instruments, jo ļauj salāgot ražošanu ar apaļkoksnes piegādēm, tās noliktavu meža krautuvē un kokrūpnieka koklaukumā,» tā M. Gaigals.

Satversmes tiesa šodien plāno skatīt Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) lūgumu, izvērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiekot aizskartas tiesības.

AKKA/LAA, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos.

Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības iepriekš paustā, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

Lai nesēju nodevas regulējums Latvijā tiktu uzlabots ir nevis jāpaplašina nesēju loks, bet gan jāpārskata nesēju atlīdzības sistēmu kopumā, pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu, uzskata Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Lauksaimnieks, miljonārs Arnis Vējš Bauskas novadā izveidojis seno un ekskluzīvo spēkratu kolekciju. Auto skaits un vērtība ar katru gadu pieaug.

Kā stāsta kolekcijas īpašnieks, automašīnu vērtība ir nenosakāma, jo tā pieaug ar katru dienu arvien vairāk un mērāma vairākos miljonos eiro. “Ja kāds man jautā, cik konkrētā automašīna ir vērta, tad es varu pateikt, par cik to iegādājos, bet to, par cik šodien var pārdot, aptuveni nojaušu. Faktiskā vērtība ir tāda, par kuru var auto pārdot. Izveidojot šo kolekciju, man nav bijis mērķis ar to pelnīt, izveidot biznesa plānu – nopirkt, atsvaidzināt un pārdot tālāk. No šīs kolekcijas neviena automašīna nav pārdota, un, kamēr es te būšu, tikmēr nekas netiks pārdots. Tiks tikai papildināts,” stāsta A. Vējš.

Seno un ekskluzīvo spēkratu kolekcija Bauskas novada Uzvarā sākusi veidoties 1975. gadā līdz ar visa kompleksa attīstību. Atpūtas kompleksa Miķelis teritorijā, pateicoties tā īpašnieka A. Vēja iniciatīvai, izveidota apkārtnei tipiska, senlaicīga zemnieku sēta, kā arī restorāns un viesnīca, bet visam pamatā ir lielā mamma – uzņēmums SIA Uzvara-lauks. Graudkopībā nopelnītā nauda palīdz šo kompleksu apgūt, uzturēt un attīstīt. Pirmais auto, kuru A. Vējš iegādājās kolekcijai pirms vairāk nekā 26 gadiem, bija Moskvičs Kārlītis, kuru viņš iedeva saviem draugiem, lai restaurē. Tas bija viņa pirmais pienesums auto muzejam. Šobrīd auto kolekcijā ir aptuveni 100 spēkratu, tajā skaitā arī traktori un motocikli, un kolekcija ar katru dienu ir augusi, papildinoties ar ļoti vērtīgiem eksemplāriem. “Principā, ja kaut kas man šķiet interesants, par saprātīgu cenu un ir apstākļi, ka varam iegādāties, tad iegādājos,” atklāj A. Vējš.

Tiek pieļauta liela kļūda, pieņemot, ka noteikti pastāv saistība starp pirātisma ierobežošanu un mūzikas industrijas uzņēmumu apgrozījuma palielināšanu – Japānā pierādījies pretējais, jo pēc stingro antipirātisma likumu pieņemšanas sarukuši arī mūzikas pārdošanas apjomi, raksta techdirt.com.

Pēc «drakoniskā likuma», kas par nelegālām lejupielādēm paredz arī cietumsodu, pieņemšanas patērētāji tērē mazāk mūzikas lejupielādei nekā pirms likuma pieņemšanas. Medijs skaidro, ka tas noticis tādēļ, ka valdības pieņemtais pretpirātisma likums cilvēkus iebiedējis tiktāl, ka viņi, bīdamies no nonākšanas cietumā, mūziku no interneta neielādē vispār – pat no legāliem avotiem.

«Tādējādi, pat ja ir izdevies samazināt pirātismu (kas ir maz ticams), nav pierādījumu, ka pirātisma apkarošana palīdzētu palielināt legālo pārdošanu,» raksta medijs.

Jau vēstīts, ka Japānā nesen pieņemts bargs likums, kas paredz interneta lietotājiem, kas nelikumīgi ielādē ar autortiesībām aizsargātu materiālu, līdz diviem gadiem cietumā vai naudassodu līdz 25,7 tūkstošiem ASV dolāru.

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

«Lai netiktu pieņemti tuvredzīgi lēmumi, kuru rezultātā var veidoties situācija, ka latviešu Dziesmu svētkos būs jāaplaudē tikai un vienīgi Maskavas Babuškām par Vej veterok, ir jāskaidro notikumi un LaIPA tiesību pozīcija,» norādīja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes loceklis Arvīds Mūrnieks, skaidrojot LaIPA nostāju autortiesību jautājumos, pauda cerību, ka netiks pieņemti

Diskusijas par autortiesībām un to aizsardzību, kā arī iespējamie Autortiesību likuma grozījumi, «kas ir pretrunā ar autoru, izpildītāju un producentu interesēm un starptautiskiem normatīvajiem aktiem», ir mākslīga «vētra ūdens glāzē», bet valdošā atmosfēra ir «histēriķu radīta gaisotne», viņš pauda.

Runājot par mūzikas atskaņošanu uzņēmējdarbības ietvaros, viņš atgādināja - «ja mūzika tiek izmantota biznesa vides uzlabošanai, tad par šādu mūzikas izmantošanu publiskā izpildījumā tiek prasīta samaksa, un nav svarīgi, vai konkrētajā telpā mūzika skan no radio, kompaktdiska, interneta». A. Mūrnieks norādīja, ka «nekur nav noteikts, ka mūziku, piemēram, veikalā, būtu obligāti jāizmanto, to var arī nedarīt, līdzīgi kā karstā laikā var neizmantot gaisa kondensācijas iekārtas vai tumšā laikā pietiekami spilgtu apgaismojumu».

Dažādi sarežģījumi attiecībā uz samaksu par intelektuālo īpašumu, par mūzikas atskaņošanu publiskās vietās ir daudzās pasaules valstīs, un tādi vienmēr arī būs.

Lai kāda arī būtu definīcija šajā jomā, tā nekad nebūs perfekta, tā būs interpretējama, un būs iemesli strīdēties līdz pat tiesai. Ir jau bijušas tiesāšanās Eiropas līmenī gan par mūzikas atskaņošanu zobārstniecībās, gan viesnīcās, un tās abas izrietēja no katras konkrētās valsts nacionālajām tiesvedībām attiecīgi Itālijā un Nīderlandē. Tā ir problēma visās ES valstīs: noteikt robežu, kad ir jāmaksā par mūzikas klausīšanos ārpus mājas, bet kad – nav. Jāatzīst, ja normatīvo aktu realizācija dzīvē notiktu loģiski, pilnīgi pietiktu ar likumdošanas grozījumu projektu, kādu šobrīd jau ir izstrādājusi Kultūras ministrija. Taču realizācija praksē nav adekvāta, un tas prasa noteikt papildu kritērijus, kas ļautu sašaurināt interpretācijas iespējas. Proti, Kultūras ministrijas piedāvātajai publiskā izpildījuma definīcijai būtu nepieciešams pievienot papildu kritēriju, nosakot, ka ir jāizšķir – vai publiskā izpildījuma veicējs gūst labumu no mūzikas atskaņošanas sava biznesa telpās, vai arī šāds labums netiek gūts, bet autortiesību vai blakustiesību īpašniekam hipotētiski varētu tikt radīti zaudējumi.

Populārā BitTorrent interneta vietne IsoHunt, kurā varēja atrast lejupielādei ar autortiesībām aizsargātus materiālus, tiks slēgta un tās īpašniekam būs jāmaksā 110 miljonus ASV dolāru liela soda nauda ASV Kino asociācijai (MPAA).

Interneta vietni tiesā bija iesūdzējušas vairākas izklaides kompānijas, apsūdzot autortiesību apzinātā pārkāpšanā. Dažādas tiesvedības ilga aptuveni septiņus gadus, līdz vietnes īpašnieks Gerijs Fangs piekrita mierizlīgumam «Esmu aizvadījis labu cīniņu. Esmu sasniedzis finišu un visu ceļu palicis uzticīgs,» G. Fanga sacīto citē BBC.

Paredzams, ka G. Fangs nebūs spējīgs samaksāt 110 miljonus lielo soda naudu un ASV Kino asociācijai nāksies samierināties ar summu robežās no diviem līdz četriem miljoniem dolāru.

Lai gan G. Fanga advokāti norādīja, ka ar autortiesībām aizsargāts materiāls vietnē neatrodas, bet torrent failus, kurus var izmantot nelegālām lejupielādēm, izvieto tās lietotāji, Kalifornijas tiesa tam neesot piekritusi. «Tiesas lēmums ir spēcīga ziņa tiem, kas vēlas veidot savu biznesu, atbalstot, ļaujot, vai palīdzot citiem nodarboties ar autortiesību pārkāpumiem,» teikts MPAA paziņojumā.

Ar likuma grozījumiem varētu noteikt, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu, līdz ar to tā sauktā radio klausīšanās nodeva nebūtu jāmaksā.

Saeima vairāku koalīcijas deputātu iesniegtos grozījumus nodevusi izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot to par līdzatbildīgo komisiju.

Jānorāda, ka par radio klausīšanās nodevu un tiesībām darba vietās klausīties radio sabiedrībā raisījušās asas diskusijas. Ar likuma grozījumiem iecerēts radīt skaidrāku priekšstatu par to, kā publiski jādemonstrē un jāatskaņo ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargājami darbi. «No esošās publiskā izpildījuma definīcijas izriet, ka arī gadījumos, kad draugu kompānijā vai privātās darbinieku ballītēs tiek atskaņota mūzika, ir nepieciešams iegādāties licenci,» skaidrots likumprojekta anotācijā.

Lai atbalstītu dīkstāvē esošos Latvijas mūziķus un mūzikas producentus un palielinātu Latvijas mākslinieku ieņēmumus no autortiesībām, mazumtirdzniecības tīkls "ELVI" līdz ārkārtas situācijas beigām atskaņos tikai Latvijā radītu mūziku dažādās valodās.

SIA "ELVI Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine stāsta: "Tā kā "ELVI" ir Latvijas zīmols, kas apvieno dažādus mazos un vidējos Latvijas tirdzniecības uzņēmumus, mēs zinām, cik krīzes situācijā ir svarīgi atbalstīt mūsu valsts cilvēkus – ražotājus, uzņēmējus, pircējus, jo, tikai strādājot kopā, mēs varam nodrošināt, ka mūsu nauda paliek Latvijai un tās cilvēkiem.

Tā kā īpaši grūti šobrīd klājas radošo industriju pārstāvjiem un mūziķiem, kam pulcēšanās ierobežojumu dēļ ir nācies atcelt daudzus koncertus un uzstāšanās, esam pieņēmuši lēmumu "ELVI" radio, kas dzirdams lielākajā daļā veikalu tīkla iepirkšanās vietu, līdz ārkārtas situācijas beigām atskaņot tikai pašmāju mākslinieku radītus darbus."

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autortiesību likumā, tajā nosakot, ka par ar autortiesībām aizsargāta darba publisku atskaņošanu uzskatāma tā atskaņošana « vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem».

Saskaņā ar Kultūras ministrijas interpretāciju, šāda norma nozīmē, ka, piemēram, nelielu biroju darbiniekiem un sabiedriskā transporta līdzekļu vadītājiem nebūs jāmaksā par ar autortiesībām aizsargātu darbu atskaņošanu.

Tāpat likums papildināts ar normu, kas noteic, ka, nosakot autoratlīdzības apmēru par, piemēram, mūzikas atskaņošanu publiskā telpā, autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir jāņem vērā tiešo komerciālo labumu, kas tiek gūts attiecīgā izmantojuma rezultātā.

Jau ziņots, ka šomēnes Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot tai sodu 45 646 latu apmērā, liecina KP informācija.

Eiropas lielākās ziņu aģentūras otrdien pārmetušas uzņēmumiem «Google» un «Facebook» ziņu piesavināšanos un aicinājušas interneta gigantus vairāk dalīties savos ienākumos ar medijiem.

Publikācijā, ko parakstījuši 20 aģentūru, tostarp Francijas «Agence France-Presse» (AFP), Lielbritānijas «Press Association» un Vācijas «Deutsche Presse-Agentur» (DPA), vadītāji, Eiropas Parlaments (EP) aicināts modernizēt autortiesības Eiropas Savienībā (ES), lai palīdzētu novērst «grotesko nevienlīdzību».

Ziņu aģentūru vadītāji norādījuši, ka interneta kompāniju prakse piesavināties mediju saturu un izplatīt to par velti, kā arī to gūtā peļņa no reklāmām rada draudus gan patērētājiem, gan demokrātijai.

EP likumdevēji šomēnes gatavojas apspriest jauno autortiesību noteikumu direktīvu, kas liktu interneta gigantiem vairāk maksāt par radošo saturu, kas tiek izmantoti to platformās, piemēram, ziņām, mūziku un filmām.

Zobārstniecības kabineti, visdrīzāk, izvairīsies no licenču iegādes mūzikas atskaņošanai.

Tendence ņemt licenci par mūzikas atskaņošanu darba telpās šajā gadā ir pieaugusi, DB norāda Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) preses sekretārs Reinis Briģis, to skaidrojot ar AKKA/LAA zemajiem tarifiem par mūzikas izmantojumu biroja telpās, jo, piemēram, par biroju līdz pieciem cilvēkiem ir jāmaksā 5 Ls gadā.

«Finanšu iestādes, apdrošinātāji, publisko pakalpojumu sniedzēji, arī veselības iestādes u. c. ņem licences par uzgaidāmajām, klientu apkalpošanas telpām jau konstanti un ilgstoši neatkarīgi no publiskajām debatēm par autortiesībām. Ja tiks pieņemta pašreizējā piedāvātā redakcija, šāds pienākums saglabāsies. Turpretī par mūzikas atskaņošanu tieši zobārstu kabinetos individuāli praktizējošiem komersantiem, kuri atskaņo mūziku tikai sev, licence, visdrīzāk, nebūs nepieciešama,» klāstīja R. Briģis.

Viens no Eiropas Savienības intelektuāļu un interneta lietotāju karstākajiem strīdiem ir par 26. martā Eiropas Parlamentā (EP) pieņemto Direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kas gan vēl jāpieņem Eiropas Padomē.

Jaunā direktīva paredz, ka turpmāk lielās interneta platformas, piemēram, Youtube, Facebook un Google New, būs tieši atbildīgas par tajās augšuplādēto saturu: tām vajadzēs slēgt vienošanos ar publicētā satura autortiesību turētājiem – ierakstu kompānijām, izdevniecībām un medijiem, nodrošinot pienācīgu atlīdzību izpildītājiem un žurnālistiem, no kuru darba šīs platformas gūst peļņu.

Tāpat paredzēts, ka interneta platformām augšupielādes brīdī būs jāspēj identificēt ar autortiesībām aizsargātu saturu, tādējādi aizliedzot to publicēt bez līguma ar autoru. Jāteic, ka direktīvai ir gan karsti atbalstītāji (piemēram, Lady Gaga), gan asi kritiķi. Vislielākās diskusijas izsauc direktīvas 13. pants, kas paredz, ka tiešsaistes platformas, kurās to lietotāji augšuplādē saturu un dalās ar to, ir atbildīgas, lai šis saturs nepārkāpj autortiesības. Tas nozīmē, ka jebkuras tīmekļa vietnes, kurās ir liels daudzums lietotāju radīta satura (YouTube, Twitter un Facebook) ir atbildīgas par satura izņemšanu, ja tas pārkāpj autortiesības. Lai to īstenotu, tiešraides platformām būs jāizmanto satura atpazīšanas tehnoloģijas jeb augšupielādes filtri. Taču, kā norāda 13. panta kritiķi, šie filtri nespēs atpazīt parodijas un interneta mēmes (attēls, video, teksta fragments, kas ir plaši izplatīts interneta vidē ar nelielām variācijām).