Kādu brīdi plašsaziņas līdzekļos aktuāls jautājums ir intelektuālā īpašuma tiesības. Iedvesmojoties no tā, atgriezīšos pie tēmas, kas skar ne tikai sabiedriskajā transportā un restorānos izmantojamās mūzikas autortiesības, bet arī manā darba vidē aktuālu problēmu- par (ne)godīgu standartu lietošanu. Publiskajā telpā visbiežāk uzdotie jautājumi, kurus dzirdam, saskaroties ar autortiesību problemātiku, ir – Vai? Kāpēc? Cik? Kurš? Kam? Un galvenais – Maksās!
Amatpersonu «pērles» sabiedriskā transporta apskaņošanas sāgā sniedza atbildi par to, kāda ir mūsu sabiedrības izpratne par autortiesību aizsardzību. Un jāsaka, aina nav visai glaimojoša. Visvairāk mani sajūsmina svaigais un pirmreizējais izbrīns par lietām, kas sakņojas 19. gadsimtā!!! Nerunāsim šoreiz par Bernes, Ženēvas, Romas un Briseles konvencijām, par 20. gadsimta vidū dibināto Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju — World Intellectual Property organisation (WIPO), bet uzšķirsim mūsu pašu Satversmes 113. pantu «Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības». Ņemot vērā problēmas senumu, izbrīna periodam (Vai? Kāpēc?) būtu jābeidzas. Tā vietā vajadzētu meklēt atbildes uz jautājumu - kā nodrošināt taisnīgu atlīdzību par intelektuālā īpašuma izmantošanu?
Pēc neliela ieskata autortiesību vēsturē, atgriezīšos pie raksta temata. Būtu maldīgi domāt, ka sabiedrības izpratne par intelektuālā īpašuma izmantošanu standartizācijas jomā būtu augstāka kā iepriekš minētajā gadījumā. Tā ir vēl sliktāka, par ko es jau rakstīju blogā «Vai standarti var tikt uzspiesti?». Galvenā problēma ir tā, ka mākslas darbus cilvēki uzskata par autortiesību subjektu, savukārt standartus maldīgi jauc ar valsts normatīvajiem aktiem, kurus iespējams iegūt par brīvu. Šīs pozīcijas aizstāvji izmanto argumentus:
- standarti ir radīti sabiedrības labumam;
- standarti veicina kvalitāti un drošību;
- standarti veicina tirdzniecību;
- standarti paaugstina efektivitāti;
- standartus plaši jāizmanto.
Tad kāpēc gan par standartiem būtu jāmaksā? Diemžēl šajā dzīvē maksā visi un par visu. Lielākoties mēs pat neiedomājamies, ka par valsts normatīvajiem aktiem mēs esam samaksājuši ar nodokļiem. Savukārt standarti ir brīvprātīgi, standartu iegāde ir brīvprātīga un jūs maksājat tikai tad, ja vēlaties tos lietot. Ja esat legāli iegādājies standartu un izlemjat sakopēt pāris eksemplārus saviem kolēģiem, tā ir ar likumu sodāma rīcība. Un nevis tāpēc, ka mums ļoti gribētos kādu iebiedēt, bet gan tāpēc, ka standartiem ir autori, to izstrādē tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, standartu tehniskās komitejas visā pasaulē sniedz savas zināšanas, pieredzi un reālus darba piemērus, lai nodrošinātu labāko pasaules praksi arī citiem jomas kolēģiem.
Viņi neslēpj «sveci zem pūra», gluži otrādi – ar mērķi sakārtot tirgu un palīdzot kā preču vai pakalpojumu piegādātājam, tā arī klientam, standartu izstrādātāji iestrādā savus «know how» un par to prasa salīdzinoši niecīgu samaksu. Iedomājieties, kādu naudu jūs maksātu par kāda uzņēmuma veiksmes receptes nodošanu citiem?! Standarti jums to sniedz gandrīz par brīvu. Tikai respektēsim autoru tiesības un izrādīsim cieņu! Lūk, kur ir visa autortiesību sāls – respektēsim citu cilvēku darbu, ieguldījumu un arī tiesības uz godīgu samaksu.
Protams, mēs aktīvi strādājam, lai sniegtu pēc iespējas plašāku informāciju par standartizācijas procesiem un iesaistīšanos tajos, tomēr vēl aizvien saskaramies ar neizpratni par godīgu standartu lietošanu. Šī iemesla dēļ esam radījuši īpašas stratēģijas tiem, kuri tomēr ciena autordarbu un ir gatavi par to arī maksāt. Esam radījuši stimulējošu cenu sistēmu, lai apjoma atlaides standartu komplektiem būtu motivējošas, turklāt ar šī gada 1.janvāri krasi samazinātas standartu cenas, padarot tās pieejamas plašam lietotāju lokam. Mēs esam gatavi meklēt individuālus risinājumus standartu iegādē, ja klienta vajadzība pēc standartiem ir apjomīga vai sistemātiska. Mēs sniedzam atbalstu gan informatīvu semināru, gan konsultāciju formā. Ja vien sabiedrība pati izprastu autortiesību būtību, tad nebūtu problēmu atrast optimālus risinājumus, kas apmierinās visas puses. Cienīsim standartizatoru darbu un, iegādājoties legālus standartus, jūs varat būt pārliecināti par to autentiskumu un aktualitāti.