«Tas, ka Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) ar pašreizējo padomi nav spējīgi sakarīgi komunicēt ar sabiedrību - tā ir patiesība. Taču viņu rīcība nav nelikumīga. Vienīgais, ko es varu ierosināt, ir šīs valdes sastāvam atkāpties, sasaukt ārkārtas biedru pilnsapulci un ievēlēt valdē jaunus, enerģiskus un ekonomiski spriest spējīgus autorus,» norāda autors, mūziķis un mūzikas izdevējs Guntars Račs, vienlaikus paužot, ka par autortiesību likumīgu aizsardzību viņš «cīnīsies visiem spēkiem».

«Pašreizējā AKKA/ LAA valde katru dienu demonstrē savu nespēju runāt ar cilvēkiem un nespēj sabiedrībai paskaidrot elementāras lietas,» norāda G. Račs, tāpat paužot neapmierinātību ar Saeimas deputātu darbu.

«Sabiedrība un nu jau arī simts gudrās galvas «ar putām uz lūpām» viens par otru skaļāk sāk apsaukāt latviešu autorus un viņu darbus administrējošās organizācijas par asinssuņiem, rīkļurāvējiem un mantraušiem. Neesmu dzirdējis, ka tādiem vārdiem kādreiz deputāti būtu apsaukuši Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vai Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD),» viņš norāda.

Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valde ceturtdien par tās jauno valdes priekšsēdētāju ievēlēja mūziķi Kārli Auzānu, kā arī uzsāka diskusijas par turpmākajām apvienības prioritātēm, tostarp datu nesēju atlīdzības un kabeļoperatoru retranslēšanas jautājumu.

Turpmākās LaIPA darbības prioritātes lielā mērā izriet no līdzšinējās valdes aizsāktajām aktivitātēm, teikts apvienības paziņojumā. Valde vienojusies turpināt virzīt Ministru kabineta (MK) noteikumu par datu nesēju atlīdzību grozīijumus, kā arī risināt kabeļoperatoru retranslēšanas jautājumu, tomēr par primāro un nozīmīgāko aktivitāti apvienības valde atzinusi nepieciešamību nodrošināt skaidrojošo un izglītojošo darbu par izpildītāju un producentu interešu pārstāvēšanas aktivitātēm un procedūrām, ko ikdienas darbā veic LaIPA, teikts apvienības paziņojumā.

«Ir nepieciešams vairāk skaidrot intelektuālā darba nozīmi valsts ekonomikā un nepieciešamību to aizsargāt, un ko radošās industrijas zaudē, ja intelektuālā īpašuma tiesības kopumā, ne tikai blakustiesības, netiek kvalitatīvi aizsargātas,» pauda LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve, SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) maksājamās atlīdzības noteikšanas kritēriji ir objektīvi – tā lēmusi Konkurences padome (KP), vienlaikus izbeidzot izpētes lietu saistībā ar LaIPA iespējamo dominējošā stāvokļa izmantošanu, nosakot publiskā izpildījuma maksājamo atlīdzību lielumu.

«Pieļauju, ka Konkurences padomes lēmums varētu būt pietiekoši spēcīgs papildus arguments, lai beigtu apšaubīt LaIPA piemēroto tarifu pamatotību,» norādīja LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere, piebilstot, ka «tagad nekas vairs nekavē tirdzniecības uzņēmumus noslēgt līgumu ar LaIPA par mūzikas atskaņošanu veikalos, ja tas vēl nav izdarīts».

Izpētes lieta tika iesākta, pamatojoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) iesniegumu. Jau vēstīts, ka LTA nevarēja panākt vienošanos ar Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA) un LaIPA par maksu saistībā ar publisku mūzikas atskaņošanu tirdzniecības vietās. Vēl 2010. gada rudenī LTA salīdzinājusi vairāku valstu, tajā skaitā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas tarifus par publisku mūzikas atskaņošanu tirdzniecības vietās, un secinājusi, ka Latvijā tie ir krietni augstāki.

Radio atskaņošana sabiedriskā transportlīdzkļa vadītāja kabīnē uzņēmumam varētu maksāt aptuveni vienu latu gadā. Patlaban transportlīdzekļu vadītāju atsaucība Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) radio atskaņošanas licenču iegādei ir ļoti laba, un patlaban jau ir iegādātas aptuveni 400 licences taksometriem un mikroautobusiem, otrdien medijiem stāstīja LaIPA pārstāvji.

Jau vēstīts, ka sākot no šā gada apvienības pārstāvji uzsākuši diskusiju ar Rīgas Satiksmes vadību par to, ka, lai sabiedriskā transporta vadītāji varētu klausīties radio, uzņēmumam no LaIPA ir jāiegādājas licence. Rīgas Satiksmes pārstāvji pauda, ka uzņēmuma budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi šo licenču iegādei.

Šodien, LaIPA vadībai tiekoties ar mediju pārstāvjiem, apvienības izpilddirekore Ieva Platpere norādīja, ka šā gada sākumā LaIPA sāka administrēt mūzikas atskaņošanu sabiedriskajā transportā un ka «ar sabiedrisko transportu tiek saprasti tūrisma autobusi, tālsatiksmes autobusi un reģionālie autobusi, kuru salonos tiek atskaņota mūzika, kas patērētājiem tiek piedāvāts kā papildu komforts, bet sākotnēji LaIPA neplānoja administrēt mūzikas atskaņošanu arī sabiedriskā transportlīdzekļa vadītāja kabīnēs». «Tā nāca kā LaIPA reakcija attiecībā uz Rīgas Satiksmes iniciēto problēmu, un šobrīd mēs esam tikai pārrunu procesā ar uzņēmumiem, kuri saviem šoferiem nodrošina mūzikas klausīšanos vadītāja kabīnes, arī tarifs ir tikai tapšanas stadijā,» skaidro I. Platpere.

Šā gada 30.martā Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā notika ikgadējā biedrības Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) biedru kopsapulce, kurā izpildītāji un producenti ievēlēja jaunu valdi savu tiesību pārstāvēšanai. LaIPA valde sastāv no astoņiem valdes locekļiem, tostarp biedrības valdes priekšsēdētāja.

Valdes priekšsēdētāju jaunā valde ievēlēs tās pirmajā sēdē, kas plānota aprīļa sākumā. Tajā tiks definēti arī galvenie jaunās valdes darbības virzieni un prioritātes.

Par LaIPA valdes locekļiem no izpildītāju vidus atkārtoti tika ievēlēts grupu Melo M un Raxtu raxti mūziķis un Nepieradinātā Folka orķestra dibinātājs Kārlis Auzāns, kā arī izpildītājs Kārlis Būmeisters. No producentu vidus atkārtoti LaIPA valdē tika ievēlēta SIA Mikrofona ieraksti direktore Elita Mīlgrāve un SIA Baltic Records Group vadītājs Arvīds Mūrnieks, kā arī Kultūras menedžmenta centra Lauska vadītājs Juris Zalāns. Savukārt pirmo reizi LaIPA valdē darbosies grupas Prāta Vētra basģitārists, mūziķis Ingars Viļums, grupas Instrumenti producente Līva Pētersone un akadēmistās mūzikas pārstāvis, DaGamba čellists Valters Pūce.

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) iesniegusi likumprojektu, kas paredz, ka ēka "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā 7, pāriet Latvijas valsts īpašumā.

Likuma mērķis esot garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

«Kā LaIPA valdes priekšsēdētājam man jāteic, ka vajag [veikt autoratlīdzības maksu par mūzikas atskaņošanu taksometrā], bet kā cilvēks es teikšu, ka nevajag – taksometros taču pārsvarā klausās Radio PIK,» uzskata Latvijas Izplatītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes priekšsēdētājs Rimants Liepiņš.

Sarunā ar Lietišķo Dienu viņš atzina, ka ir grūti novilkt konkrētu svītru, pasakot, kuriem ir jāmaksā, bet kuriem – nav. LaIPA valdes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka, sākot pieļaut izņēmumus, ir jābūt ļoti uzmanīgiem.

Runājot par mūzikas atskaņošanu veikalos, ārstniecības iestādēs un tamlīdzīgās publiskās vietās, LaIPA valdes priekšsēdētājs norādīja, ka tas esot atkarīgs no publiskās vietas. «Ja mūzika ir zobārsta kabinetā, pilnīgi noteikti nebūtu jāmaksā – lai jau tur skan Rammstein un mēģina pārkliegt tur valdošās sāpes,» sacīja R. Liepiņš.

Tāpat viņš nedomājot, ka ar nodevu vajadzētu aplikt visus birojus pēc kārtas. Tomēr publiskās izklaides vietas ar nodevu vajadzētu aplikt. «Proti, nodevu vajadzētu maksāt vietām, kur mūzikas atskaņošana ir biznesa veids – piemēram, klubi un tamlīdzīgas vietas,» sacīja LaIPA pārstāvis. Maksāt par mūzikas izmantošanu vajadzētu arī lieveikaliem, kas ir naudas gūšanas mašīnas.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ievēlējusi jaunu valdi, amatus saglabājot vairākiem līdzšinējiem LaiPA valdes locekļiem un darbu uzsākot arī jaunievēlētiem valdes locekļiem, tostarp izpildītājam un autoram Kārlim Būmeistaram jeb Kažam.

LaIPA valdē turpinās darboties komponists un saksafonists Artis Gāga, grupas Melo M mūziķis un nepieradinātā Folka orķestra dibinātājs Kārlis Auzāns un Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, pianists Ventis Zilberts.

Pirmo reizi LaIPA valdē tika ievēlēts viens no Latvijas jaunajiem autoriem un izpildītājiem Kārlis Būmeisters.

No producentu puses atkārtoti tika ievēlēta SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve un SIA Baltic Records Group vadītājs Arvīds Mūrnieks. Jaunajā valdē ir ievēlēti arī režisors un producents Igors Linga un Kultūras menedžmenta centra Lauska vadītājs Juris Zalāns.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi, lai iegādātos radio klausīšanās atļaujas darbiniekiem, atzīst uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

«Šobrīd sabiedriskā transporta vadītāja amata aprakstā ir rakstīts, ka darba laikā ir aizliegts skaļi klausīties mūziku, tāpēc šoferi radio klausās klusām un tas skan tikai kabīnē. Mums nav naudas, lai pirktu klausīšanās licences, tāpēc mēs negrasāmies tādas iegādāties un, visticamāk, radio klausīšanos nāksies aizliegt, vai arī šoferiem licences būs jāpērk pašiem,» atzina Zaķis.

Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) speciālisti ceturtdien tikušies ar Rīgas satiksmes vadību un komunikācijas speciālistiem, lai pārliecinātu, ka izmaksas par radio klausīšanos nav tik augstas, kā izskan publiskajā telpā. «Domāju, ka izmaksas par mūzikas atskaņošanu ikvienam uzņēmumam ir jāparedz, līdzīgi kā izmaksas par degvielu, apdrošināšanu vai jebkuras citas izmaksas,» uzskata apvienības valdes priekšsēdētājs Kārlis Auzāns.

Turpmāk mūzikas ierakstu atskaņošanas atļauju par fona mūzikas izmantošanu publiskos pasākumos varēs pieteikt Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) mājas lapā, informē LaIPA.

Pieteikumus atļaujas saņemšanai var iesniegt gan tie sadarbības partneri, kuri noslēguši beztermiņa līgumus, gan tie pasākumu rīkotāji, kuriem atļaujas nepieciešamas tikai atsevišķiem pasākumiem.

Pērn LaIPA pasākumu rīkotājiem izsniegusi aptuveni 2900 atļaujas, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā 2013. gadā. Atvieglojot pasākumu licencēšanas procesu, organizācija cer, ka arī turpmāk legāli izmantotās fona mūzikas apjoms gadatirgos, sporta svētkos, izstādēs, festivālos, koncertos, zaļumballēs vai citos pasākumos turpinās pieaugt.

«Ja plānots atskaņot mūzikas ierakstus pasākumos, tad legālai mūzikas izmantošanai ir jāsaņem mūzikas autoru, izpildītāju un producentu kolektīvā atļauja. Tātad, ir jābūt gan LaIPA atļaujai, gan Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) licencei, lai tiesību īpašnieki saņemtu atlīdzību par savu darbu izmantošanu,» norāda LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ir panākusi vienošanos ar Lattelecom par maksājamās atlīdzības lielumu izpildītājiem un fonogrammu producentiem par fonogrammu retranslēšanu pa kabeļiem, informē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Noslēgtais līgums paredz maksājamo atlīdzību apmērus un termiņus par pašreizējo periodu – no 2013. gada 1. janvāra, savukārt sarunas vēl turpinās, lai vienotos par taisnīgas atlīdzības veikšanu par iepriekšējo periodu.

LaIPA kā izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību pārstāvošā organizācija pēc ilggadējām sarunām, cenšoties panākt vienošanos ar Lattelecom par maksājamās atlīdzības lielumu fonogrammu retranslēšanai pa kabeļiem kā galējo līdzekli līgumu noslēgšanai 2012. gada 19. oktobrī iesniedza prasību tiesā par parāda piedziņu un aizliegumu retranslēt fonogrammas, lai panāktu, ka tiesību īpašnieki saņem taisnīgu atlīdzību, stāsta L. Grīna.

Kopš šā gada sākuma, kad parādījās ziņas par to, ka sabiedriskā transporta vadītājiem, tostarp taksometru šoferiem, jāmaksā par mūzikas atskaņošanu savos transportlīdzkeļos, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) izsniegusi licences 370 taksometriem un 70 autobusiem, Db.lv stāstīja LaIPA Publiskošanas tiesību un reproducēšanas speciālists Mārcis Tukmanis.

«Ja salīdzina situāciju ar to, kāda tā bija pirms mēneša, varētu teikt, ka patlaban tā ir kļuvusi stabilāka un lēnām iet savu ceļu,» Db.lv norādīja LaIPA pārstāvis, jautāts par to, vai pēdējā laikā transportlīdzekļu vadītāji aktīvāk sākuši izņemt licences par mūzikas atskaņošanu.

Patlaban licences izsniegtas tūristu autobusiem, starppilsētu un starpvalstu autobusiem, bet nevienam Rīgas Satiksmes transporta līdzeklim. M. Tukmanis norāda, ka LaIPA vēl neadministrē iekšpilsētas autobusus, un tiem patlaban vēl pat nav noteikts tarifs, kas tiem varētu būt piemērots.

Noteiktais tarifs starppilsētu, tūristu un starpvalstu autobusiem un mikroautobusiem paredz, ka par mūzikas atskaņošanu un klausīšanos autobusā jāmaksā divdesmit lati kalendārajā gadā.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Latvijas Izpildītāju un producentu apvenība (LaIPA) paziņojusi, ka par radio ziņu klausīšanos autobusos šoferiem nav jāmaksā, bet par dziesmām gan.

«Atskaņojot mūziku darba vietā, tiek gūts komerciāls labums, un par to ir jāmaksā atlīdzība. Autobuss, ar kuru par samaksu tiek pārvadāti pasažieri, tādējādi pelnot naudu, ir darba vieta, un tādējādi šis transporta līdzeklis ne ar ko neatšķiras ne no vienas citas vietas, kur tiek gūts komerciāls labums,» situāciju skaidro LaIPA vadītājs Kārlis Auzāns.

Atbildot uz jautājumu, vai var uzskatīt, ka pasažieru pārvadātājs tiešām gūst komerciālu labumu, ja autobusa, trolejbusa vai tramvaja vadītājs savā kabīnē ir ieslēdzis radio un klausās mūziku, Auzāns atbild: «Jā! Tas, vai šāda mūzikas klausīšanās vadītājam palīdz vai traucē, ir jāizlemj katram konkrētajam darba devējam – uzņēmumam Rīgas satiksme vai kādam citam, kas veic komercpārvadājumus. Ja tiek atzīts, ka mūzikas klausīšanās palīdz, par to ir jāmaksā atlīdzība.»

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) līdzšinējā izpilddirektore Ieva Platpere pametusi šo amatu, un viņas vietā stājusies Liena Grīna, paziņojusi apvienība.

«Ieva Platpere ir nolēmusi turpināt savas profesionālās karjeras tālāku attīstību un izaugsmi. Strādājot LaIPA desmit gadus, I. Platpere ir sasniegusi organizācijā iespējamo izaugsmi gan uzsākot organizācijas attīstību Latvijā, gan nodrošinot organizācijas ikdienas funkciju izpildi, gan esot starptautiskas organizāciju apvienības valdes locekle,» norādīts LaIPA oficiālajā paziņojumā.

«Šis ir ilgstoši apsvērts lēmums. LaIPA ir stabila, pilnībā funkcionējoša organizācija un starptautiskā mērogā, organizācijas izstrādātā atlīdzību sadales sistēma ir atzīta par vienu no labākajām. Gandarījums par desmit gados paveikto ir liels. Pašreiz ir dažādi starptautiski darba piedāvājumi, kurus izskatu, tomēr konkrētu lēmumu vēl neesmu pieņēmusi. Neatkarīgi no tā noteiktu laikā turpināšu konsultēt LaIPA stratēģijas un likumdošanas jautājumos,» norādīja I. Platpere.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) valde ir pieņēmusi jaunu minimālo tarifu par fonogrammu izmatošanu tās raidot tīmekļapraidē (webcasting) – 15,30 eiro apmērā, informē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna atzīmējot, ka tas sniegs nepieciešamo atbalstu mazajiem interneta radio veidotājiem to darbības pirmajā gadā.

«Nepieciešamība pēc šāda tarifa izveides ir skaidrojama ar pieaugošo mazo un vienlaikus nekomerciālo interneta radio skaitu, kur klausītājiem tiek piedāvāta tikai mūzika, bez reklāmām, ziņām, autorraidījumiem un cita veida komercinformācijas,» skaidro LaIPA valdes loceklis un Latvijas folkmūzikas interneta radio Oira pārstāvis Juris Zalāns.

Līdz šim tikai salīdzinoši neliela daļa šādu interneta radio veidotāju esot izņēmuši atļaujas legālai fonogrammu izmantošanai. «Minimālā tarifa ieviešana ievērojami palielinās interneta radio veidotāju iespējas saņemt atļaujas, kas savukārt nodrošinās izpildītājiem un producentiem iespēju saņemt atlīdzību,» norāda J. Zalāns.

Rīgas pagabaltiesa noraidījusi Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pieteikumu pret telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju IZZI. LaIPA vēlējās, lai IZZI tiek noteikts pagaidu aizsardzības līdzeklis – aizliegta fonogrammu retranslēšana pa kabeļiem līdz tiek slēgts līgums par maksājamajām atlīdzībām.

Marta vidū LaIPA vērsās Rīgas apgabaltiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu no kabeļtelevīzijas operatora IZZI saistībā ar tās rīcību, izmantojot fonogrammas un izpildītāju darbus bez atbilstoša līguma noslēgšanas. Kopā ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā tika iesniegts lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.

IZZI jau iepriekš atzina izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt atlīdzību, tomēr uzņēmumam nav bijis pieņemams LaIPA pieprasītais atlīdzības apjoms, un uzņēmums jau pēc prasības iesniegšanas apgabaltiesā pauda, ka ir gatavs tiesāties.

Rīgas apgabaltiesa norādīja, ka Autortiesību likums izpildītājiem un fonogrammu producentiem dod tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, bet nedod tiesības aizliegt fonogrammu vai izpildījuma izmantošanu raidīšanā. Tādējādi fonogrammu producenti un izpildītāji nevar aizkavēt komercfonogrammu raidīšanu, bet gan tiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību, pieprasīt slēgt līgumu par taisnīgas atlīdzības noteikšanu, iekasēt atlīdzību un tālāk sadalīt ieņēmumus.

LaIPA solās palīdzēt Rīgas Satiksmei ar nepieciešamajiem aprēķiniem, lai uzņēmums varētu norēķināties par muzikas atskaņošanu kā sabiedriskajā transportā tā telpās, kur strādā Rīgas Satiksmes darbinieki.

«Šo tikšanos ar Rīgas satiksmi iniciējām, lai kliedētu masu medijos izskanējušo maldīgo informāciju par augstajām izmaksām par mūzikas klausīšanos,» tikšanās mērķi skaidro Kārlis Auzāns, LaIPA valdes priekšsēdētājs.

«Tiekoties klātienē ir vieglāk izskaidrot gan konkrēto atlīdzības jautājumu, gan arī plašākus mūzikas izmantošanas nosacījumus, kā arī uzklausīt otras puses viedokli un diskutēt,» norāda K. Auzāns, taču viņš uzsver, ka izmaksas par mūzikas atskaņošanu ikvienam uzņēmumam ir jāparedz līdzīgi kā izmaksas par degvielu, apdrošināšanu vai jebkuras citas izmaksas.

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Pērn ārzemēs spēlētākie latviešu mūziķi ir Aisha, Bet bet, Brainstorm, Intars Busulis, Dj Ella un Normunds Rutulis, šodien preses konferencē pastāstīja Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompānijas Phonographic Performance Limited (PPL) pārstāvji.

PPL sadarbojās ar biedrību Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), lai veiktu atlīdzību sadali mūziķiem, līdz ar to iegūstot datus arī par Latvijas mūziķu darbu atskaņojumiem ārzemēs.

Pēc PPL datiem, Latvijas izpildītāju mūzika atskaņota ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Spānijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Ukrainā, Horvātijā un Serbijā. Aishas dziesma What for, ar kuru viņa piedalījās Eirovīzijas dziesmu konkursā 2010.gadā esot pat atskaņota trīs valstīs. Bet bet dziesma Sāksim visu no jauna esot populāra Horvātijā.

LaIPA valdes loceklei Elitai Mīlgrāvei īpaši interesanti šķita, ka ārzemēs popularitāti iemanto dziesmas latviešu valodā, piemēram, Rutuļa daiļrade. Pārsteigums viņai nav bijis par Brainstorm panākumiem.