«Tas, ka Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) ar pašreizējo padomi nav spējīgi sakarīgi komunicēt ar sabiedrību - tā ir patiesība. Taču viņu rīcība nav nelikumīga. Vienīgais, ko es varu ierosināt, ir šīs valdes sastāvam atkāpties, sasaukt ārkārtas biedru pilnsapulci un ievēlēt valdē jaunus, enerģiskus un ekonomiski spriest spējīgus autorus,» norāda autors, mūziķis un mūzikas izdevējs Guntars Račs, vienlaikus paužot, ka par autortiesību likumīgu aizsardzību viņš «cīnīsies visiem spēkiem».
«Pašreizējā AKKA/ LAA valde katru dienu demonstrē savu nespēju runāt ar cilvēkiem un nespēj sabiedrībai paskaidrot elementāras lietas,» norāda G. Račs, tāpat paužot neapmierinātību ar Saeimas deputātu darbu.
«Sabiedrība un nu jau arī simts gudrās galvas «ar putām uz lūpām» viens par otru skaļāk sāk apsaukāt latviešu autorus un viņu darbus administrējošās organizācijas par asinssuņiem, rīkļurāvējiem un mantraušiem. Neesmu dzirdējis, ka tādiem vārdiem kādreiz deputāti būtu apsaukuši Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vai Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD),» viņš norāda.
«Ļoti iespējams, ka iepriekš pieņemtie likuma grozījumi ir bijuši neadekvāti, bet kurš pie tā būtu vainīgs? Autori? Paldies par kūkām,» norāda G. Račs, paužot savu apņemšanos par autoru un muzikantu tiesībām cīnīties «visiem spēkiem». Viņš norāda, ka lamas «patiesībā būtu adresējamas uz viņiem [deputātiem] pašiem, jo likumus izdod Saeima, bet policija tikai pilda deputātu pieņemto likumu».
«Autori rada dziesmas cerībā, ka tās būs kādam vajadzīgas un cer saņemt atlīdzību ikreiz, kad kāds tās izmanto, tostarp arī pelnot ar to naudu. Vai tas būtu radio, kas tirgo reklāmas dziesmu starplaikos, vai tas būtu TV, kas dara to pašu, papildus iekļaujot mūziku reklāmdevēju apmaksātos raidījumos, vai tā būtu kafejnīca kas ar mūziku rada patīkamu atmosfēru un cilvēku pieplūdumu un palielina bāra noietu, vai tas būtu klubs, kas rīko dejas un pārdod biļetes, vai tā būtu frizētava, vai masāžas salons, kurā tiek radīta patīkama atmosfēra, kas ietilpst pakalpojuma cenā,» pauž G. Račs. Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes loceklis Arvīds Mūrnieks pauda viedokli - «ja mūzika tiek izmantota biznesa vides uzlabošanai, tad par šādu mūzikas izmantošanu publiskā izpildījumā tiek prasīta samaksa, un nav svarīgi, vai konkrētajā telpā mūzika skan no radio, kompaktdiska, interneta».
Tāpat G. Račs norāda, ka «radio nav labdarības iestāde, kas visiem sniedz bezmaksas pakalpojumus. Reklāmas izvietošana radio maksā konkrētu naudu. Maksas raidījumi, politiskās aģitācijas, akcijas un viss cits, tiek darīts ar mērķi nopelnīt. Nekā nosodāma. Šī mērķa sasniegšanai tiek izmantota mūzika, par kuru vidēji tiek maksāts 1,2% no apgrozījuma. Vai tas ir daudz vai maz? Ja no 24 stundām raidlaika dažās stacijās 23 stundas ir mūzika, man tas nešķiet daudz,» uzskata mūziķis un izdevējs.
«Ārzemju autoru organizācijas rūpīgi seko tam, kas notiek ar viņu autoru darbiem citās valstīs un Latvija nav izņēmums. Īpaši savu intelektuālo īpašumu uzrauga zviedri un amerikāņi, un brīdī, kad tiks pieņemti absurdie Nacionālās Apvienības grozījumi likumā, Saeimai nāksies taisnoties un strīdēties ar viņiem,» uzskata G. Račs. Db.lv jau vēstīja, ka ar likuma grozījumiem varētu noteikt, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu, līdz ar to tā sauktā radio klausīšanās nodeva nebūtu jāmaksā.
«Tantukam laukos pie atvērta loga vēl nekad neviens nav liedzis dziedāt un nekad neliegs. Šo absurdumu uzskaitījumu varētu turpināt, jo latvieši, kā jau asprātīgi cilvēki, ne to vien ir šajās dienās izdomājuši. Līgojiet droši, neviens jums policiju neuzrīdīs, ja nu vienīgi Saeimas deputāti, kas pieņem likumus kurus policija pēc tam izpilda,» pauž G. Račs, piebilstot, ka nekad autori par šo dziesmu atskaņošanu «neko neprasīs». Tāpat viņš pauda nozēlu, ka, pakļaujoties vispārējai panikai, darba devēji ir lieguši darbiniekiem klausīties radio, jo «tas ir lieki». Iepriekš rakstīts, ka AKKA/LAA pavēstījusi, ka mūzikas atskaņošanai licence vajadzīga katrā darbavietā, organizācijas Muzikālo darbu nodaļas vadītājai Inārai Dombrovskai norādot, ka prasība par publiskā mūzikas atskaņojuma licenci balstīta Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīcijā, kas nosaka, ka ikvienam mūzikas atskaņojumam ārpus ierastā ģimenes loka ir jābūt izņemtai licencei. Viņa pauda - ja strādājošo skaits ir no viena līdz pieciem cilvēkiem, tad maksājums ir pieci lati gadā. Salīdzinājumam, ja uzņēmumā ir no 600 līdz 1000 strādājošo, tad gada maksājums ir 70 lati. Vidējā regulārajā birojā, kurā strādā no 21 līdz 30 cilvēkiem, gada maksa ir 20 lati.
