Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.
Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.
«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.
Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.
Datu nesēju sarakstā paliekot jau iepriekš iekļautās audio un videokasetes, diski, dažādu funkciju atskaņotāji, satelītu uztvērēji ar datu ieraksta iespējām un disku rakstītāji, tomēr klāt esot jānāk arī jauniem datu nesējiem, piebilda Briģis.
Atlīdzības lielums jaunajiem datu nesējiem esot Ministru kabineta kompetencē. Kultūras ministrija esot uzklausījusi gan importētājus, gan autorus, savukārt AKKA/LAA iesniegusi savus ierosinājumus par jauno datu nesēju atlīdzību.
«AKKA/LAA Kultūras ministrijai piedāvātajos tarifos ierosināja, ka atlīdzības summa, piemēram, mobilajiem telefoniem ar MP3 un MP4 ieraksta funkcijām, varētu būt 1,50 lati, MP3 un MP4 atskaņotājiem ar integrētu atmiņu - 1,50 lati, ārējam cietajam diskam būs trīs lati,» piebilda Briģis.
Jauno datu nesēju atlīdzība esot veidota, ņemot vērā vidējo nesēju atlīdzības lielumu Eiropā. Salīdzinot datu nesēju atlīdzību Eiropā, varot secināt, ka Latvijā DVD un CD nesēju grupai atlīdzības lielums esot lielāks nekā citur Eiropā, kas uz MK noteikumu pieņemšanas brīdi 2005.gadā bija normāls atlīdzības lielums no šiem nesējiem, paskaidroja AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists.
Kā iepriekš ziņots, 2.maijā Satversmes tiesa (ST) nolēma, ka MK noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību atzīti par neatbilstošiem Satversmei tiktāl, ciktāl tie neparedz autoriem tiesības saņemt atlīdzību par patlaban aktuālajiem nesējiem. Atbilstoši ST lēmumam MK noteikumos ir jāveic grozījumi līdz šā gada 1.novembrim, proti, tie jāpapildina ar visiem aktuālajiem nesējiem, kuri tiek izmantoti ar autortiesībām aizsargāto darbu reproducēšanai.
Biedrība AKKA/LAA apvieno dažādus autorus, kuri kopā, kolektīvā pārvaldījumā īsteno savas mantiskās tiesības un veido sadarbību starp autoriem un viņu darbu izmantotājiem, lai nodrošinātu darbu izmantotājiem ērtu iespēju likumīgi izmantot autoru darbus un autoriem saņemt par to autoratlīdzību.
Biedrība ir nevalstiska organizācija, un tās darbību vada pašu autoru vēlēta padome. Biedrības padome ievēlēta 2010.gada 29.jūlijā, un padomes priekšsēdētājas amatā patlaban ir Māra Zālīte, savukārt izpilddirektores amatā ir Inese Paklone. LAA dibināta 1993.gadā, bet AKKA - 1994.gadā. Savukārt 2004.gada 2.septembrī abas organizācijas apvienojušās.
AKKA/LAA pārstāv vairāk nekā 4000 Latvijas autoru un vairāk nekā četrus miljonus ārvalstu autoru un administrē viņu tiesības Latvijā.
Biedrības AKKA/LAA ieņēmumi pērn bija 695 431 lats, bet starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem - 21 165 lati. Savukārt 2010.gadā organizācijas ienākumi bijuši 697 609 lati, bet starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem - 28 085 lati.
Pērn iekasētā nesēju atlīdzība visiem tiesību īpašniekiem kopā 2011.gadā ir 144 849 lati, kuru procentuāli sadala starp tiesību īpašnieku organizācijām atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.