Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), liekot parakstīt «diskriminējošu» licences līgumu, mēģina iznīcināt a/s Radio SWH grupā ietilpstošo Spin FM, pavēstījusi radiostacija. Savukārt AKKA/LAA norāda, ka Radio SWH jau piecus gadus autoriem nemaksājot atbilstošu atlīdzību.

Radio SWH paziņojumā teikts, ka AKKA/LAA liek parakstīt licences līgumu par mūzikas izmantošanu, kura ietvaros jāmaksā summa 30% apmērā no plānotā Spin FM 2012. gada apgrozījuma. Radio paredzēto līgumu sauc par diskriminējošu. Tikmēr autortiesību sargi skaidro, ka piemēro vienādus tarifus visām raidorganizācijām un tai nav pieņemams Radio SWH piedāvājums.

«To [tarifu] apmērs ir vērtēts Administratīvajā apgabaltiesā, Augstākajā tiesā, kā arī Konkurences padomē un saņemts viennozīmīgs atzinums, ka autoratlīdzības tarifi ir vieni no zemākajiem Eiropā un atbilstoši Latvijas situācijai,» Db.lv skaidroja autorus pārstāvošā biedrība. AKKA/LAA norāda, ka tādai radiostacijai kā Spin FM, kurai 60% diennakts raidlaika aizņem mūzika un kura raida Rīgas rajonā un internetā, ir jāmaksā 3,55% no apgrozījuma vai minimālā samaksa 5,67 lati dienā.

Radio SWH un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) strīds par autortiesību atlīdzību aprēķināšanu var liegt radio atskaņot mūziku, informē Radio SWH. Strīdu šonedēļ turpinās skatīt tiesā.

Radio SWH skaidro, ka lai gan 2003. gadā Augstākā tiesa noteica, ka radio būs jāmaksā biedrībai atlīdzība autoriem divu procentu apmērā no radio ieņēmumiem, AKKA/LAA tomēr nepiekrīt šādam lēmumam, prasot maksāt vismaz 3.35% no kopējā apgrozījuma.

Tāpat Radio SWH grupā ietilpstošajai raidstacijai Spin FM tiekot pieprasīts maksāt gan noteiktus procentus no ieņēmumu bāzes, gan minimālo summu mēnesī, kas kopā veido aptuveni 30% no radio šogad prognozētā apgrozījuma. Biedrības publiskie skaidrojumi par fiksētām summām dienā vai mēnesī, kā norāda Radio SWH, esot pretrunā ar AKKA/LAA apgalvojumu, ka visām raidorganizācijām tiek piemērota vienota atlīdzības aprēķināšanas metode.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noteica, ka SIA Radio Skonto saskaņā ar licences līgumu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot programmu veidošanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šo AT spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā 30 dienu laikā.

AT Civillietu tiesu palāta atkārtoti izskatīja jautājumu par autoratlīdzības lielumu, kas Radio Skonto no gada ieņēmumiem būtu jāmaksā AKKA/LAA par pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Iepriekš AT Senāts atcēla AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 17.decembra spriedumu, ar kuru tiesa bija noteikusi, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Savukārt tagad AT Civillietu tiesu palāta noteica, ka starp Radio Skonto un AKKA/LAA slēgtā licences līguma 2005.gada 19.aprīļa redakcijā 3.1.punktā paredzamais atlīdzības lielums ir 3% nevis no visiem gada ieņēmumiem, bet no tiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot raidorganizācijas pamatdarbību - programmu veidošanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien noraidīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prasību par pagaidu līdzekļa - aizlieguma Radio SWH grupai atskaņot autoru mūziku, līdz netiks noslēgts licences līgums, - piemērošanu.

Tiesa uzskatīja, ka ar pagaidu noregulējuma iestāšanos Radio SWH tiks nodarīts būtisks finansiālais kaitējums, jo bez darbu atskaņošanas raidstacijas darbība tiks faktiski apturēta. Aizsardzības līdzeklis nav samērīgs, secināja tiesa.

Tāpat tiesa uzskatīja, ka apvienība nav savlaicīgi vērsusies tiesā ar pieteikumu par pagaidu līdzekļa piemērošanu, kā arī nespēja objektīvi paskaidrot, kāpēc tas ir nepieciešams tagad, jo pats pārkāpums ilgst jau piecus gadus. Tādā veidā tiesa secināja, ka apvienībai nodarītais kaitējums nav tik ļoti būtisks.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. AKKA/LAA advokāte pēc sprieduma teica, ka lēmums par blakus sūdzības iesniegšanu vēl tiks apspriests.

Sociālajos tīklos izpelnoties sajūsmu par faktu, ka autoratlīdzības AKKA/LAA jāmaksā arī par dzejas rindu iekļaušanu sēru vēstīs, līdzjūtībās un apsveikumos, Db.lv piedāvā ielūkoties, ko no «autortiesību ēdienkartes» – AKKA/LAA cenrāžiem – var iegādāties par dažādām naudas summām.

Vēlaties apsveikt darījumu partneri ar elektronisku kartiņu svētkos? Ne tik strauji! – Lats par katru rindiņu. Sajutāt vēlmi kultūras namā noskandēt kādu labi zināmu dzejas rindu, kuras autors šo pasauli pametis ne senāk kā pirms 70 gadiem?Pasākuma organizatoram šis vaļības mirklis var maksāt vismaz 15 latus.

AKKA/LAA pārstāve Ināra Dombrovska mierina, ka skaitot dzeju ģimenes lokā autoratlīdzības gan nebūšot jāmaksā. Autortiesību likumā noteikts, kas ir publisks pasākums, un tādēļ par dzejas rindiņu skaitīšanu ziemassvētkos nebūtu jāuztraucas, tomēr maciņu nāksies atvērt, ja autordarbi skandēti publiskos pasākumos - dzejas dienu sarīkojumos, bibliotēku un muzeju pasākumos un kultūras un tautas namu sarīkojumos.

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LA) uzskata, ka ir taisnīgi prasīt autoratlīdzības maksu no Sociālo pasākumu aģentūras, kas organizēs audžuģimenēm veltītu labdarības pasākumu, ņemot vērā, ka aģentūras pērnā gada ieņēmumi bija 174,8 tūkst. Ls, pauž AKKA/LAA pārstāvis Reinis Briģis.

Jau vēstīts, ka par Vērmanes dārzā gaidāmu labdarības pasākumu audžuģimenēm Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) sastādījusi 120 latu lielu rēķinu. Turklāt, ja nav noslēgts līgums ar AKKA/LAA, tad Rīgas Dome neizsniedz pasākuma rīkošanas atļauju. AKKA/LAA pārstāvis R. Briģis norāda, ka licences maksa šim pasākumam - 120 Ls - aprēķināta, ņemot vērā tā rīkotāju norādīto koncerta klausītāju skaitu – līdz tūkstotim cilvēku.

Koncerta rīkotājs – nodibinājums Sociālo pasākumu aģentūra – realizējot savas darbības mērķus - sniedzot palīdzību cilvēkiem ar sociālām problēmām – veic samaksu par dažādiem pakalpojumiem, transportu, reklāmu, tāpat arī šīs aģentūras darbinieki saņem darba algas. AKKA/LAA uzskata, ka pie šādiem apstākļiem nodibinājumam, kura ieņēmumi saskaņā ar Lursoft pieejamo 2011. gada darbības pārskatu bija 174 868,00 Ls, ir taisnīgi maksāt autoratlīdzību arī koncertā izmantoto darbu darbu autoriem, portālam Db.lv norādīja AKKA/LAA pārstāvis.

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz veikt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā, kas līdz šim piemērots autoratlīdzības ienākuma saņēmējam.

Likumprojekta mērķis ir veicināt autoratlīdzības saņēmēju sociālo nodrošinājumu, kā arī vienkāršot nodokļu (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)) režīmu.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Likumprojekts paredz no nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija (AKKA/LAA), un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību.

Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, kuru sadala šādi: VSAOI 80% un IIN 20%.Paredzēts, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, samaksa par intelektuālo īpašumu, ja to neizmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības ienākumu.

Likumprojekts iekļauts valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē. To vēl skatīs Saeima.

Pašlaik autoratlīdzības saņēmējam piemēro IIN progresīvo likmi (neto ienākumiem, jo piemēro izdevumu normu – 25% vai 50% apmērā no ienākuma atkarībā no darba veida). Autoratlīdzības izmaksātājs ietur IIN izmaksas vietā, piemērojot 20% likmi, tāpēc taksācijas gada beigās var rasties IIN piemaksa, ja, piemēram, gūti vēl citi ar progresīvo likmi apliekami ienākumi, kas pārsniedz 20 004 eiro gadā.

Ja autora faktiskie izdevumi pārsniedz izdevumu normu, viņam ir tiesības rezumējošā kārtībā iesniegt deklarāciju un piemērot faktiskos izdevumus, pamatojot tos ar attaisnojuma dokumentiem. Autoratlīdzības saņēmējam nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam.

Papildus, ja autoratlīdzības saņēmējs saņem algota darba ienākumu vismaz 430 eiro mēnesī, piemēro tikai VSAOI – 5% (no bruto summas) no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem. Savukārt, ja autoratlīdzības saņēmējam nav algota darba ienākumu, veic VSAOI 5% apmērā no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem un autoratlīdzības saņēmējs kā pašnodarbināta persona maksā VSAOI 32,15% vismaz no 430 eiro mēnesī, ja viņa mēneša ienākumi pārsniedz minimālo algu.

Izņēmums pašlaik ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas nemaksā 5% VSAOI.

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru papildināti Ministru kabineta (MK) noteikumi, ir viens no šaurākajiem Eiropā un vērtējams kritiski vairākos aspektos, uzskata Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Apvienība akcentē, ka pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms.

[Papildināta ar 5. rindkopu]

AKKA/LAA norāda, ka par projektu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) apstiprināto nesēju sarakstu pamatojusi ar sabiedriskās aptaujas rezultātiem, tomēr aptaujā ticis konstatēts, ka aizsargātu darbu kopēšanai tiek izmantoti arī mobilie telefoni un datoru cietie diski, kas nesēju sarakstā nav iekļautu. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka datoru cietie diski tirdzniecībā ir pieejami atsevišķi.

Apvienība kritiski vērtē arī noteiktos atlīdzības apmērus – noteikumu projektu autori CD un DVD procentu likmi pamato ar analoģisku atlīdzības likmi Lietuvā, tomēr neesot ņemts vērā, ka kaimiņvalstī nesēju atlīdzība tiek piemērota vairāk nekā desmit veidu nesējiem, tajā skaitā arī visa veida atmiņas kartēm, televizoriem, mobilajiem telefoniem un citām iekārtām ar ierakstīšanas funkciju. AKKA/LAA arī norāda, ka nav ņemts vērā tas, ka Lietuvā par USB zibatmiņām atlīdzība tiek noteikta atkarībā no nesēja ietilpības.

Maijā Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra un Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) aizņemta ar licenču izsniegšanu izklaides kuģīšiem, vasaras kafejnīcām un karuseļu parkiem, norāda AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Dombrovska pastāstīja, ka ik gadu šajā laikā tiekot apsekotas sezonas kafejnīcas un izklaides vietas, tostarp Jūrmalā un Vidzemes piejūras teritorijā, informējot par licences nepieciešamību tos, kuri mūziku atskaņo bez licencēm.

«Informējam arī Rīgas pilsētas vasaras kafejnīcu īpašniekus par licences nepieciešamību, jo tā licence, ko kafejnīca saņēmusi mūzikas atskaņošanai telpās, ir nepietiekama, lai mūziku atskaņotu vasaras terasē vai dārzā,» norādīja Dombrovska.

Licence par mūzikas publisko izpildījumu vasaras dārziem un brīvdabas kafejnīcām esot jāizņem, ņemot vērā starptautiski atzītus kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta samaksa par mūzikas izmantošanu publiskā telpā. Kritēriji esot iestādes telpu platība, mūzikas izmantojuma mērķis uzņēmējdarbībā un komerciālais mērogs.

«Latvijas autoru tiesības līdz ar iTunes ieviešanu Latvijā nekādā veidā nav pārkāptas, gluži pretēji – tās tiek ievērotas, jo iTunes laicīgi, pirms autoru darbu lietošanas saņēma atļauju darbu lietojumam,» Db.lv norādīja Inese Paklone, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) izpilddirektore.

«iTunes Latvijā beidzot ir radījis visas iespējas likumiski lietot mūziku vismūsdienīgākajā veidā,» viņa norādīja.

Jau vēstīts, ka ASV tehnoloģiju kompānija Apple paplašinājusi to valstu sarakstu, kurās ir pieejams mūzikas pakalpojums iTunes Match – turpmāk serviss būs pieejams 19 jaunās valstīs, tostarp arī Latvijā.

AKKA/LAA ar pasaules lielāko mūzikas interneta veikalu iTunes slēdza līgumu jau pērn. Līgums paredz, ka autoriem, kuru darbi ievietoti iTunes, tiks maksātas autoratlīdzības.

Ja Latvijas autors deleģējis AKKA/LAA savu muzikālo darbu mehāniskās reproducēšanas tiesības un ja šī autora darbi pieejami iTunes veikalā, tad tie arī automātiski pieejami arī iTunes Match un iCloud, apliecināja I. Paklone.

Latvijā radīto mūziku atskaņo aizvien biežāk un plašāk, kas vairo pašmāju māksliniekiem autoratlīdzībās izmaksāto summu apmēru

Tā DB stāsta autoratlīdzību iekasētāji. Latvijas autoru biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus, taču tikai daļa no tiem – 4272 – ir mūzikas autori. To skaitā ir arī aranžētāji, filmās un teātra izrādēs izmantotās mūzikas autori, mūzikas izdevniecības, dziesmu tekstu autori, arī dzejnieki, kuru darbi jau izmantoti vai varētu būt izmantoti muzikālos darbos, autoru tiesību mantinieki. «Pārstāvam aptuveni trīs miljonus ārvalstu mūzikas autoru, ieskaitot mūzikas izdevniecības kā tiesību īpašnieces. Samērs starp biedrības pārstāvēto pašmāju un ārvalstu autoru skaitu pēdējos trijos gados ir līdzīgs. 2014. gadā jaunus līgumus ar AKKA/LAA noslēguši 233 mūzikas autori, taču reti kurš autors biedrībai uztic tikai viena tiesību veida administrēšanu,» skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kolmane. Iekasētās atlīdzības apmērs ir tieši saistīts ar darbu izmantošanas biežumu, daudzveidību un auditorijas lielumu. Orientējoši – 2014. gadā deviņi no 4150 Latvijas autoriem, kam atlīdzība izmaksāta caur AKKA/LAA, saņēmuši vidēji vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. 2014. gadā vērienīgākie ārvalstu mūziķu koncerti Latvijā bija BDG Concerts rīkotie: Depeche Mode, Pīters Geibriels, Kailija Minoga, Enrike Iglesiass. Nozīmīgākie festivāli bijuši SIA Positivus grupa festivāls pasākums Positivus Salacgrīvā un nodibinājuma Rīga 2014 rīkotā Pasaules koru olimpiāde, kad desmit dienās Rīgas koncertzālēs un parkos norisinājās ap simt pasākumu.

Vasarā tradicionāli palielinās ne vien izklaides pasākumu pieejamība, bet arī ar to rīkošanu saistīto pārkāpumu skaits, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija, vēsta laikraksts Diena.

Biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska pēc muzikālos izklaides pasākumos veiktām pārbaudēm laikrakstam atklājusi, ka daudzi rīkotāji izvairās gan no autoratlīdzības maksāšanas par muzikālo darbu publisku izpildījumu, gan no nodokļu nomaksas. Viņa novērojusi, ka organizatori savās atskaitēs negodprātīgi uzrāda patieso pārdoto biļešu skaitu, tādējādi atvieglojot sev nodokļu un autoratlīdzību maksājumu slogu.

«Ja AKKA/LAA rodas aizdomas par to, ka koncerta patiesais apmeklētāju skaits bijis lielāks, tad uz nākamajiem šī uzņēmuma rīkotajiem pasākumiem dodamies paši un novērojam, kā tiek tirgotas biļetes,» skaidrojusi I. Dombrovska. Piemēram, kopējos ieņēmumus no biļešu pārdošanas AKKA/LAA darbinieki iemanījušies noskaidrot, nofotografējot apmeklētāju kopumu un sareizinot to ar biļešu cenu. «Esam autoru biedrība, tāpēc mums liegta pieeja lielai daļai oficiālo datu, arī VID atskaitēm. Taču vairākos gadījumos, tajā skaitā tiesvedībās pret negodprātīgiem pasākumu rīkotājiem, esam pārliecinājušies, ka to kontrole no valsts tiesībsargājošo iestāžu puses ir nepietiekama,» norādījusi I. Dombrovska.

Latvijā pastāv unikāla situācija, kurā paredz, ka tarifiem jāsniedz «taisnīga atlīdzība», nenorādot, kas ir «taisnīgi», Valsts kancelejas vārdā pauž kancelejas Juridiskā departamenta direktore Inese Gailīte, norādot, ka citu Eiropas Savienības (ES) valstu autortiesību jomu regulējošos tiesību aktos daudz stingrāk nekā Latvijā tiek noteiktas prasības, kas nosaka organizāciju darbību un tarifus.

«Piemēram, Francijā ar likumu tiek noteikts, ka organizācijām ir jāparedz atvieglojumi sabiedriskā labuma organizāciju pasākumiem, kuros netiek iekasēta ieejas maksa,» viņa norāda.

Tāpat kā piemērs tiek minēts Lielbritānija, kurā Autortiesību, dizaina un patentu likumā nostiprināta īpaša institūcija - Autortiesību tribunāls (Copyright tribunal), kurai darbu izmantotājs var iesniegt izskatīšanai gan spēkā esošos, gan organizācijas vēl tikai izstrādātos tarifus, un tribunāls izskata jautājumu par to, vai tarifs ir samērīgs un saprātīgs.

Savukārt Vācijā likums ne tikai paredz organizācijām tarifus noteikt vienojoties ar izmantotāju apvienībām, bet arī salīdzinoši detalizēti regulē tarifu aprēķināšanas principus, cita starpā norādot, ka tarifiem jāpamatojas uz saimniecisko ieguvumu, kuru izmantotājs gūst izmantojot darbu. Tāpat aprēķinot tarifu lielumu, organizācijai jāņem vērā atlīdzības maksātāju reliģiskās, kultūras un sociālās intereses, skaidro I. Gailīte.

Pēc skandalozā gadījuma, kad kafejnīcai Mājas svētība par mūzikas atskaņošanu bez Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) izsniegtās licences piesprieda 500 latu lielu sodu, kafejnīcas un restorāni krietni aktīvāk kārto licences jautājumus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

AKKA/LAA preses sekretāre Ieva Kolmane atklāj, ka 2013. gadā aģentūra par licencēm iekasēja 2,1 miljonu eiro, pērn apmēram tādu pašu summu. Kā secināms no biedrības 2012. gada pārskata, tad tieši tas bija gads, kad tika piedzīvots visai straujš iekasētās autoratlīdzības pieaugums. Salīdzinot ar 2011. gadu, summa palielinājās gandrīz par 15%. «Svarīgākais varbūt ir nevis licenču skaits, bet izpratne – ja tu izmanto mūziku, lai pievilinātu apmeklētājus vai paša rīkoto pasākumu darītu baudāmu, daļa atlīdzības pienākas arī mūzikas autoram, kā arī izpildītājiem un producentiem, kas sarūpējuši ierakstus, par ko gādā Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA),» skaidro I. Kolmane.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autortiesību likumā, tajā nosakot, ka par ar autortiesībām aizsargāta darba publisku atskaņošanu uzskatāma tā atskaņošana « vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem».

Saskaņā ar Kultūras ministrijas interpretāciju, šāda norma nozīmē, ka, piemēram, nelielu biroju darbiniekiem un sabiedriskā transporta līdzekļu vadītājiem nebūs jāmaksā par ar autortiesībām aizsargātu darbu atskaņošanu.

Tāpat likums papildināts ar normu, kas noteic, ka, nosakot autoratlīdzības apmēru par, piemēram, mūzikas atskaņošanu publiskā telpā, autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir jāņem vērā tiešo komerciālo labumu, kas tiek gūts attiecīgā izmantojuma rezultātā.

Jau ziņots, ka šomēnes Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot tai sodu 45 646 latu apmērā, liecina KP informācija.

Lubānas novada pašvaldības laikraksta Lubānas Ziņas publicē arī līdzjūtības un apsveikumus, kurās nereti izmantotas autoru dzejas rindas. Laikraksta vadība lēmusi – izdevuma elektroniskajai versijai netiks veidots iepriekšējo gadu arhīvs, jo tad par tiem dzejoļiem, kas jau reiz tikuši publicēti lakrakstā, Lubānas Ziņām vēlreiz būtu jāmaksā autoratlīdzības Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūrai/ Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA).

«Sakarā ar to, ka Lubānas novada pašvaldībai noslēgts līgums ar autortiesību aģentūru AKKA/ LAA uz vienu gadu par autordarbu (dzejas rindu) ievietošanu internetvidē (laikraksta 10. lpp. - līdzjūtības, apsveikumi utt.), turpmāk mūsu mājas lapā būs apskatāmi tikai tekošā gada laikraksta Lubānas Ziņas numuri,» teikts Lubānas pašvaldības portālā.

Laikrakstam pārpublicējot vienu dzejas rindiņu par to ir jāmaksā desmit santīmi – tas attiecas, publicējot autordarbu kā drukātajā presē, tā interneta vidē, Db.lv norādīja AKKA/LAA pārstāve Sandra Millere

Kā stāstīja Lubānas Ziņu pārstāve tieši šis ir iemesls, kādēļ internetā tiek publicēti tikai šā gada Lubānas Ziņu numuri, bet iepriekšējo gadu arhīvs netiek veidots. «Nevēlamies par pagājušā gada numuriem atlīdzības maksāt vēlreiz – tad sanāk, ka maksājam dubultā,» viņa norādīja, piebilstot, ka pirms elektroniskās versijas izveidošanas viņa nebija informēta par to, ka par vienā laikraksta numurā publicētiem dzejoļiem būtu jāmaksā atkārtoti. Savukārt S. Millere norādīja, ka «šādi noteikumi par autortiesībām pastāv jau kopš deviņdesmitajiem gadiem».

«Kā LaIPA valdes priekšsēdētājam man jāteic, ka vajag [veikt autoratlīdzības maksu par mūzikas atskaņošanu taksometrā], bet kā cilvēks es teikšu, ka nevajag – taksometros taču pārsvarā klausās Radio PIK,» uzskata Latvijas Izplatītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes priekšsēdētājs Rimants Liepiņš.

Sarunā ar Lietišķo Dienu viņš atzina, ka ir grūti novilkt konkrētu svītru, pasakot, kuriem ir jāmaksā, bet kuriem – nav. LaIPA valdes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka, sākot pieļaut izņēmumus, ir jābūt ļoti uzmanīgiem.

Runājot par mūzikas atskaņošanu veikalos, ārstniecības iestādēs un tamlīdzīgās publiskās vietās, LaIPA valdes priekšsēdētājs norādīja, ka tas esot atkarīgs no publiskās vietas. «Ja mūzika ir zobārsta kabinetā, pilnīgi noteikti nebūtu jāmaksā – lai jau tur skan Rammstein un mēģina pārkliegt tur valdošās sāpes,» sacīja R. Liepiņš.

Tāpat viņš nedomājot, ka ar nodevu vajadzētu aplikt visus birojus pēc kārtas. Tomēr publiskās izklaides vietas ar nodevu vajadzētu aplikt. «Proti, nodevu vajadzētu maksāt vietām, kur mūzikas atskaņošana ir biznesa veids – piemēram, klubi un tamlīdzīgas vietas,» sacīja LaIPA pārstāvis. Maksāt par mūzikas izmantošanu vajadzētu arī lieveikaliem, kas ir naudas gūšanas mašīnas.

Igaunijas Augstākā tiesa lēmusi par labu AS Viasat un noraidījusi Igaunijas Autoru savienības prasību par autoratlīdzības samaksu par satelīta apraidi Igaunijā, informē Viasat pārstāvji.

Strīda galvenais iemesls bija jautājums par to, vai AS Viasat ir pienākums saņemt licenci no Igaunijas Autoru savienības un maksāt tai maksu par savas satelīta platformas kanālu pieejamības nodrošināšanu klientiem Igaunijā.

2011.gadā Igaunijas Autoru savienība iesniedza prasību pret AS Viasat, uzdodot tai atslēgt visus tās satelīta platformas televīzijas kanālus vai veikt autoratlīdzības samaksu savienībai par šādu kanālu pārraidīšanu caur satelītu.

Lietu izskatīja Harju novada tiesa un Tallinas apgabaltiesa, un tās abas pieņēma lēmumu par labu Igaunijas Autoru savienībai.

Viasat pārsūdzēja šo lēmumu Igaunijas Augstākajā tiesā, kas 2013.gada 29.maijā daļēji apmierināja apelācijas prasību, bet nosūtīja lietu atpakaļ Tallinas apgabaltiesai pārskatīšanai. Tallinas apgabaltiesa ar 2014.gada 28.februāra lēmumu noraidīja prasību un konstatēja, ka Viasat nav pienākuma maksāt Igaunijas Autoru savienībai autoratlīdzību par savas platformas kanāliem. 18.jūnijā Igaunijas Augstākā tiesa noraidīja Igaunijas Autoru savienības apelāciju par Tallinas apgabaltiesas lēmumu, kas bija pieņemts par labu Viasat.

Kultūras ministrija izskata iespēju pavisam atcelt datu nesēju atlīdzību.

Tas ir viens no variantiem, kā varētu atrisināt datu nesēju atlīdzības jautājumu, DB norādīja Kultūras ministrijas (KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis. Jau vēstīts, ka pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma KM līdz 1. novembrim ir jāpārvērtē ar autoratlīdzības maksājumiem apliekamo datu nesēju sarakstu un šajā jomā jāpiedāvā savs risinājums.

«Pašlaik KM vērtē kritērijus, kādi būtu jāizvirza attiecībā uz šo sarakstu. Tāpēc šobrīd vēl ir pāragri spriest par konkrētiem datu nesējiem. Tāpat tiek vērtēta iespēja šo jautājumu atrisināt citos veidos, piemēram, vispār atsakoties no datu nesēju atlīdzības,» skaidroja R. Gulbis. Proti, no vienas puses, ir jānodrošina to, ka autori saņem atlīdzību par viņu darbu reproducēšanu, taču, no otras puses, sabiedrībai būtu jāmaksā atlīdzība tikai tajos gadījumos, kad autoru darbi tiek reproducēti.