Pēdējā laikā arvien lielāku troksni sabiedrībā saceļ Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums jeb ACTA ( no «Anti-Counterfeiting Trade Agreement» angļu valodā). Viedokļi dažādi, pat krasi atšķirīgi, ne reti – sazvērestībām pārpilni. Šķiet, diskusija vēršas plašumā un dziļumā, jo nesenās publikācijas interneta vidē liecina, ka jautājumu loks vairs nenoslēdzas ap «eBay iegādātām Nike botām, kas izpakotas izrādās Nice botas» un kā to nākotnē novērst.

Arvien biežāk izskan neapmierinātība ar vai vismaz pamatoti jautājumi par biedrības AKKA/ LAA darbības principiem. Pretstatā spekulācijām par to, ko pilsoniskajām un cilvēciskajām brīvībām varētu dot vai, gluži pretēji, atņemt ACTA nolīgums, gribu pēc iespējas bezkaislīgi ilustrēt vairākus konkrētus gadījumus, kuros AKKA/ LAA piekoptā prakse, pirmkārt, nesakrīt ar publiskajiem paziņojumiem. Otrkārt, biedrības pārstāvēto uzskatu kopums ir klaji virspusējs, pretrunā gan ar autoru, gan cilvēktiesībām kā tādām, kā arī apšaubāms no ētiskā viedokļa.

Vispirms atzīšos, ka piekrītu, piemēram, Imanta Kalniņa jau padzīvojušajam viedoklim, ka plaši izplatītā vēlme izmantot lietas un pakalpojumus, par tiem tā vai citādi nemaksājot, ir gana nopietnu satraukumu rosinoša. Atsevišķas diskusijas vērti ir jautājumi par to, kā izmaiņas matērijā (no cietvielas uz ēterisko un netverami virtuālo) līdz nepazīšanai izmainījušas cilvēka priekšstatus par to, kas viņam it kā pienākas, par to, cik kas maksā, par to, kā viņš ar saviem priekšstatiem un to praktizēšanu mijiedarbojas ar citiem sabiedrības locekļiem utt. utjp. No citām pozīcijām, nekā šajās dienās ierasts, vēlos iebilst vairākos būtiskos jautājumos, kas skar gan autorus, gan viņu darbus, gan šo darbu lietotājus/baudītājus – publiku, gan mūs – publisku pasākumu rīkotājus.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.

«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.

Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Informācijas datu nesēju nodevas regulējums Latvijā ir uzlabojams nevis paplašinot materiālo nesēju un reproducēšanai izlietojamo iekārtu loku, bet gan pārskatot nesēju atlīdzības sistēmu kopumā un pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu.

Šādu viedokli paudusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

«Paplašinot un atvieglojot lietotājiem iespēju digitālajā vidē legāli iegādāties aizsargātus darbus, tiks veicināta kultūras pieejamība, un palielināsies tās daudzveidība. Datu nesēju atlīdzības iekasēšana no importētājiem ir visvienkāršākais atlīdzības saņemšanas veids,» uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa, piebilstot gan, ka kultūras pieejamības veicināšanai būtiski, lai nesēju atlīdzības sistēma motivē autortiesību īpašniekus attīstīt jaunus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus un izmantot modernas tehnoloģijas savu mantisko interešu aizsardzībai.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), liekot parakstīt «diskriminējošu» licences līgumu, mēģina iznīcināt a/s Radio SWH grupā ietilpstošo Spin FM, pavēstījusi radiostacija. Savukārt AKKA/LAA norāda, ka Radio SWH jau piecus gadus autoriem nemaksājot atbilstošu atlīdzību.

Radio SWH paziņojumā teikts, ka AKKA/LAA liek parakstīt licences līgumu par mūzikas izmantošanu, kura ietvaros jāmaksā summa 30% apmērā no plānotā Spin FM 2012. gada apgrozījuma. Radio paredzēto līgumu sauc par diskriminējošu. Tikmēr autortiesību sargi skaidro, ka piemēro vienādus tarifus visām raidorganizācijām un tai nav pieņemams Radio SWH piedāvājums.

«To [tarifu] apmērs ir vērtēts Administratīvajā apgabaltiesā, Augstākajā tiesā, kā arī Konkurences padomē un saņemts viennozīmīgs atzinums, ka autoratlīdzības tarifi ir vieni no zemākajiem Eiropā un atbilstoši Latvijas situācijai,» Db.lv skaidroja autorus pārstāvošā biedrība. AKKA/LAA norāda, ka tādai radiostacijai kā Spin FM, kurai 60% diennakts raidlaika aizņem mūzika un kura raida Rīgas rajonā un internetā, ir jāmaksā 3,55% no apgrozījuma vai minimālā samaksa 5,67 lati dienā.

Radio SWH un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) strīds par autortiesību atlīdzību aprēķināšanu var liegt radio atskaņot mūziku, informē Radio SWH. Strīdu šonedēļ turpinās skatīt tiesā.

Radio SWH skaidro, ka lai gan 2003. gadā Augstākā tiesa noteica, ka radio būs jāmaksā biedrībai atlīdzība autoriem divu procentu apmērā no radio ieņēmumiem, AKKA/LAA tomēr nepiekrīt šādam lēmumam, prasot maksāt vismaz 3.35% no kopējā apgrozījuma.

Tāpat Radio SWH grupā ietilpstošajai raidstacijai Spin FM tiekot pieprasīts maksāt gan noteiktus procentus no ieņēmumu bāzes, gan minimālo summu mēnesī, kas kopā veido aptuveni 30% no radio šogad prognozētā apgrozījuma. Biedrības publiskie skaidrojumi par fiksētām summām dienā vai mēnesī, kā norāda Radio SWH, esot pretrunā ar AKKA/LAA apgalvojumu, ka visām raidorganizācijām tiek piemērota vienota atlīdzības aprēķināšanas metode.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noteica, ka SIA Radio Skonto saskaņā ar licences līgumu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot programmu veidošanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šo AT spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā 30 dienu laikā.

AT Civillietu tiesu palāta atkārtoti izskatīja jautājumu par autoratlīdzības lielumu, kas Radio Skonto no gada ieņēmumiem būtu jāmaksā AKKA/LAA par pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Iepriekš AT Senāts atcēla AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 17.decembra spriedumu, ar kuru tiesa bija noteikusi, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Savukārt tagad AT Civillietu tiesu palāta noteica, ka starp Radio Skonto un AKKA/LAA slēgtā licences līguma 2005.gada 19.aprīļa redakcijā 3.1.punktā paredzamais atlīdzības lielums ir 3% nevis no visiem gada ieņēmumiem, bet no tiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot raidorganizācijas pamatdarbību - programmu veidošanu.

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru papildināti Ministru kabineta (MK) noteikumi, ir viens no šaurākajiem Eiropā un vērtējams kritiski vairākos aspektos, uzskata Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Apvienība akcentē, ka pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms.

[Papildināta ar 5. rindkopu]

AKKA/LAA norāda, ka par projektu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) apstiprināto nesēju sarakstu pamatojusi ar sabiedriskās aptaujas rezultātiem, tomēr aptaujā ticis konstatēts, ka aizsargātu darbu kopēšanai tiek izmantoti arī mobilie telefoni un datoru cietie diski, kas nesēju sarakstā nav iekļautu. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka datoru cietie diski tirdzniecībā ir pieejami atsevišķi.

Apvienība kritiski vērtē arī noteiktos atlīdzības apmērus – noteikumu projektu autori CD un DVD procentu likmi pamato ar analoģisku atlīdzības likmi Lietuvā, tomēr neesot ņemts vērā, ka kaimiņvalstī nesēju atlīdzība tiek piemērota vairāk nekā desmit veidu nesējiem, tajā skaitā arī visa veida atmiņas kartēm, televizoriem, mobilajiem telefoniem un citām iekārtām ar ierakstīšanas funkciju. AKKA/LAA arī norāda, ka nav ņemts vērā tas, ka Lietuvā par USB zibatmiņām atlīdzība tiek noteikta atkarībā no nesēja ietilpības.

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

Izvēloties iegādāties nesējus ārzemēs nevis Latvijā, visdrīzāk tiek samaksāta nesēju atlīdzība, jo pārsvarā visās Eiropas valstīs un ļoti daudzās valstīs ārpus ES – kā Krievijā, Turcijā, Ukrainā u.c. nesēju atlīdzība ir likumiski nostiprināta un, iegādājoties nesēju, pircējs samaksā arī nesēju atlīdzību, DB skaidro Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) preses sekretārs Reinis Briģis.

«Latvijas iedzīvotājiem nav izdevīgi pirkt nesējus kaimiņu valstīs, jo tur šī nesēju atlīdzība jau pastāv un, it īpaši Lietuvā, kur nesēju atlīdzība ir jāmaksā par lielāko daļu nesēju un ierakstu iekārtu, turklāt uz tiem, kas Latvijā būs no 1.novembra – jāmaksā divreiz lielāka nekā Latvijā,» norāda R. Briģis.

«Tāpat kā līdz šim, nesēja atlīdzība būs jāmaksā datu nesēju vai kopēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājiem un personām, kas tos ieved Latvijā, izņemot gadījumus, kad fiziskas personas minētos nesējus vai iekārtas ieved Latvijā nekomerciālos nolūkos. Izņēmumi attiecībā uz ārvalstu interneta veikaliem un izsoļu vietnēm nav paredzēti,» DB iepriekš skaidroja Kultūras ministrijas(KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis, atbildot uz jautājumu, vai pircējam, ja tas USB zibatmiņu iegādājas eBay vai Amazon, būs jāmaksā datu nesēju atlīdzība. Vienlaikus KM atzīmē, ka plašāk par šo tēmu, kā tiek veikta uzraudzība, var sniegt AKKA/LAA.

Lai atskaņotu mūziku gan darbavietā, gan citās publiskās vietās, uzņēmumiem nepieciešams saņemt mūzikas publiskā izpildījuma licenci, norādīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Dombrovska norādīja, ka prasība par publiskā mūzikas atskaņojuma licenci balstīta Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīcijā, kas nosaka, ka ikvienam mūzikas atskaņojumam ārpus ierastā ģimenes loka ir jābūt izņemtai licencei.

«Līdz ar to likums mūzikas darbu izmantotājiem nosaka pienākumu nākt un izņemt licenci, jo AKKA/LAA nav ražotne, kas izvēlas, kam piedāvāt savu preci. Tieši pretēji - visi, kas plāno publiskā telpā atskaņot mūziku, ir mūsu potenciālie sadarbības partneri,» paskaidroja Dombrovska.

Dombrovska paskaidroja, ka kopš 2006.gada Eiropas Savienības tiesas sprieduma arī viesnīcas viesu istabiņa ir atzīstama par publiskā izpildījuma vietu. Līdz ar to mūzikas atskaņošanai viesnīcas numuros nepieciešama licence, kuras maksa ir 40 santīmi par vienu viesnīcas numuriņu gada ceturksnī jeb 1,60 lati par vienu istabiņu gadā.

Kultūras ministrijas (KM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par datu nesēju atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas kārtību neveicina Latvijas informāciju komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstību un kavē uzņēmēju konkurētspēju. Savukārt datu nesēju un iekārtu atlīdzības apjoms ir neproporcionāls reālajam materiālo nesēju izlietojumam darbu kopēšanai privātām vajadzībām.

To uzsver Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija (LIKTA). Asociācija norāda, ka KM noteikumu projektā norādītais datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzību apmērs ir nepamatots, nesamērīgs un negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, nostādot Latvijas uzņēmējus neizdevīgāk situācijā pret citu Baltijas valstu komersantiem.

LIKTA aplēsusi, ka gadā iekasējamās nesēju nodevas apmērs pārsniegs pusmiljonu latu, kas esot trīs reizes vairāk par Autortiesību un komunicēšanas aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pērn iekasēti atlīdzību summu.

Ministru kabineta komitejā šodien tika atbalstīti KM izstrādātie grozījumi, kas paredz, ka autortiesību atlīdzība būs jāmaksā arī par USB atmiņām. Maijā Satversmes tiesa uzdeva valdībai papildināt sarakstu ar datu nesējiem un reproducēšanai izmantojamām iekārtām, par kurām maksājama autoratlīdzība.

Satversmes tiesa šodien plāno skatīt Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) lūgumu, izvērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiekot aizskartas tiesības.

AKKA/LAA, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos.

Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības iepriekš paustā, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

Lai nesēju nodevas regulējums Latvijā tiktu uzlabots ir nevis jāpaplašina nesēju loks, bet gan jāpārskata nesēju atlīdzības sistēmu kopumā, pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu, uzskata Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Lai Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme varētu iesniegt kopējo piedāvājumu par mūzikas publiskā izpildījuma licencēšanu, organizācijām nepieciešama informācija par Rīgas satiksmes plānoto mūzikas izmantojuma apjomu, norāda AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Aprīļa vidū LaIPA tikās ar Rīgas satiksmes pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus par mūzikas klausīšanos uzņēmuma darbinieku darbavietās. Pēc tikšanās Rīgas satiksme uzsvēra, ka uzņēmuma budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi, lai iegādātos radio klausīšanās atļaujas darbiniekiem, taču lūdza LaIPA un AKKA/LAA iesniegt kopējo piedāvājumu.

Dombrovska paskaidroja, ka Rīgas satiksme gribot zināt, kāds varētu būt kopējais maksājums. Lai aprēķinātu Rīgas satiksmei maksājamo autoru atlīdzību, AKKA/LAA esot nepieciešama informācija par plānoto mūzikas izmantojuma apjomu, ko līdz šim neesot saņēmuši.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien noraidīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prasību par pagaidu līdzekļa - aizlieguma Radio SWH grupai atskaņot autoru mūziku, līdz netiks noslēgts licences līgums, - piemērošanu.

Tiesa uzskatīja, ka ar pagaidu noregulējuma iestāšanos Radio SWH tiks nodarīts būtisks finansiālais kaitējums, jo bez darbu atskaņošanas raidstacijas darbība tiks faktiski apturēta. Aizsardzības līdzeklis nav samērīgs, secināja tiesa.

Tāpat tiesa uzskatīja, ka apvienība nav savlaicīgi vērsusies tiesā ar pieteikumu par pagaidu līdzekļa piemērošanu, kā arī nespēja objektīvi paskaidrot, kāpēc tas ir nepieciešams tagad, jo pats pārkāpums ilgst jau piecus gadus. Tādā veidā tiesa secināja, ka apvienībai nodarītais kaitējums nav tik ļoti būtisks.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. AKKA/LAA advokāte pēc sprieduma teica, ka lēmums par blakus sūdzības iesniegšanu vēl tiks apspriests.

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LA) uzskata, ka ir taisnīgi prasīt autoratlīdzības maksu no Sociālo pasākumu aģentūras, kas organizēs audžuģimenēm veltītu labdarības pasākumu, ņemot vērā, ka aģentūras pērnā gada ieņēmumi bija 174,8 tūkst. Ls, pauž AKKA/LAA pārstāvis Reinis Briģis.

Jau vēstīts, ka par Vērmanes dārzā gaidāmu labdarības pasākumu audžuģimenēm Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) sastādījusi 120 latu lielu rēķinu. Turklāt, ja nav noslēgts līgums ar AKKA/LAA, tad Rīgas Dome neizsniedz pasākuma rīkošanas atļauju. AKKA/LAA pārstāvis R. Briģis norāda, ka licences maksa šim pasākumam - 120 Ls - aprēķināta, ņemot vērā tā rīkotāju norādīto koncerta klausītāju skaitu – līdz tūkstotim cilvēku.

Koncerta rīkotājs – nodibinājums Sociālo pasākumu aģentūra – realizējot savas darbības mērķus - sniedzot palīdzību cilvēkiem ar sociālām problēmām – veic samaksu par dažādiem pakalpojumiem, transportu, reklāmu, tāpat arī šīs aģentūras darbinieki saņem darba algas. AKKA/LAA uzskata, ka pie šādiem apstākļiem nodibinājumam, kura ieņēmumi saskaņā ar Lursoft pieejamo 2011. gada darbības pārskatu bija 174 868,00 Ls, ir taisnīgi maksāt autoratlīdzību arī koncertā izmantoto darbu darbu autoriem, portālam Db.lv norādīja AKKA/LAA pārstāvis.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodīt autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrību AKKA/LAA, piemērojot tai sodu 45 646 latu apmērā, liecina KP informācija.

AKKA/LAA mazajiem un vidējiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem par mūzikas atskaņošanu apmeklētājiem domātās telpās piemērojusi tarifu, kas ir ievērojami augstāks par līdzīgiem tarifiem ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī vairumā citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu.

Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par mūzikas atskaņošanu telpās, kas nepārsniedz 300 kvadrātmetru, jāmaksā vismaz divtik vairāk kā līdzīgiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā - valstīs ar līdzīgu tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Tarifi Igaunijā ir ievērojami zemāki visiem uzņēmumiem, savukārt Lietuvā mazāk jāmaksā visiem uzņēmumiem, kuru platība nepārsniedz 850 kvadrātmetru, bet lielākajiem tarifs ir nedaudz augstāks nekā Latvijā.

Ar jauno datu nesēju atlīdzības kārtību gadā iekasētu vairāk nekā pusmiljonu latu, kas būtu trīs reizes vairāk nekā pašlaik.

Tā liecina Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) aplēses. Līdzīgu viedokli DB sniedz ELKO Grupa Baltijas reģionālais direktors Guntis Tomsons: «Pieļauju, ka nesēju atlīdzības iekasētais apjoms varētu pārsniegt 0,5 milj. Ls gadā, kas jebkurā gadījumā ir ievērojami vairāk, nekā to iekasē Igaunijā un Lietuvā. Tas nozīmē, ka Latvijas patērētājs maksās dārgāk par apliktajām iekārtām un nesējiem kā patērētājs blakus valstīs, lai gan pirktspēja Latvijas iedzīvotājiem nav lielāka.»

Jāatgādina, ka Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160,9 tūkst. Ls, kamēr Igaunijā 46 tūkst. eiro (32,3 tūkst. Ls), bet Lietuvā – 123,7 tūkst. liti (25,2 tūkst. Ls). Kultūras ministrija (KM) no savas puses plāno virzīt izmaiņas likumdošanā, lai noteiktu, ka datu nesēja atlīdzība Latvijā būtu jāmaksā par visa veida CD un DVD diskiem, USB zibatmiņām un personāliem datoriem. «No ar nodevu apliekamo datortehnikas iekārtu saraksta noteikti vajadzētu svītrot profesionāli biznesam paredzētos portatīvos datorus, serveru sistēmas un terminālos datorus. Nozare vienmēr pielāgojas šādiem vai citādiem lēmumiem, bet būtiski būtu uzsvērt to, ka tuvredzīgi lēmumi kropļo un bremzē nozares attīstību un kopumā vājina konkurētspēju gan iekšējos, gan ārējos tirgos,» turpināja G. Tomsons. Turklāt, ja šobrīd nesēja atlīdzība tiek iekasēta kā fiksēta samaksa par vienu vienību, tad KM piedāvā šo atlīdzību noteikt kā procentuālu likmi no nesēju un iekārtu pirmās pārdošanas cenas Latvijā. Procentuālo likmju lielums varētu būt 6% par CD un DVD diskiem, 4% par USB zibatmiņām un 1% par datoriem.

Divas trešdaļas jeb 69% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) darbību vērtē negatīvi, savukārt absolūtais vairākums aptaujāto uzskata, ka «radio klausīšanās nodeva» būtu jāatceļ.

Par to liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes jūnijā veiktais pētījums.

37% aptaujāto AKKA/LAA darbību vērtē ļoti negatīvi, bet 32% - drīzāk negatīvi. Salīdzinoši neliela daļa (7%) Latvijas ekonomisko aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem AKKA/ LAA darbību vērtē pozitīvi (1% - ļoti pozitīvi; 6% - drīzāk pozitīvi). Savukārt ceturtajai daļai (24%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jautāti par koalīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par Autortiesību likuma izmaiņām «radio klausīšanās nodevas» atcelšanai, 92% aptaujas dalībnieku norādīja, ka maksa par radio atskaņošanu ārpus ģimenes loka būtu jāatceļ (81% - noteikti jā; 11% - drīzāk jā), bet pretējās domās ir 5% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kas uzskata, ka «radio klausīšanās nodeva» nebūtu jāatceļ (3% - noteikti nē; 2% - drīzāk nē). 3% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Autortiesību uzraugu AKKA/LAA darbā ir vairākas nopietnas problēmas uzskata populārākās Latvijas grupas Prāta vētra dalībnieks Kaspars Roga.

K. Roga norādīja, ka autortiesību maksājumi ir nepieciešami, jo mūziķi ar ierakstiem faktiski vairs nepelna un ir vajadzīgi citi ienākumu avoti, lai varētu muzicēt un veikt jaunus ierakstus. «[..]iztērējam daudz naudas, lai ierakstītu albumu, un pateicoties internetam, no diskiem vairs finansiālas atdeves nav. Kaut kā jau mēs gribam saglabāt spēju ierakstīt nākamo albumu, tas ir viens no veidiem, kā samaksāt mums kā autoriem», laikrakstam Diena sacīja K. Roga.

Viņš skaidroja, ka lielākā problēma ir komunikācijas trūkumā no prasītāju - AKKA/LAA puses. «Šī organizācija ir ļoti necaurspīdīga un nepieejama. Ir dīvaini, ka mums pašiem ir jāmaksā par saviem koncertiem, un summas ir milzīgas. Vēl trakāk ir, ja jauna grupa grib izdot disku, bet vēl, pirms pārdots kaut eksemplārs, viņiem ir jāsamaksā AKKA/LAA nodeva. Mulsina arī ilgais administrēšanas laiks - kad autortiesību organizācijai iemaksā naudu un kad viņi atdod to atpakaļ, parasti tas notiek pēc trīs vai cik mēnešiem. Tad ir jādomā, kas ar to naudu notiek, varbūt AKKA/LAA to noliek uz depozīta un pelna procentus? Šāda uzņēmējdarbība ir pretrunā ar jebko.»

«Mūzikas atskaņojums taksometros saskaņā ar Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīciju vēl joprojām kvalificējas kā publiska telpa, kurā ar autortiesībām aizsargātas mūzikas atskaņošanu ir nepieciešama licence. Ņemot vērā, ka mūzika taksometrā izpilda vienīgi fona, patīkamas atmosfēras funkciju, AKKA/LAA izsniegtās licences maksa par taksometru ir tikai 70 santīmi mēnesī,» DB norāda AKKA/LAA preses sekretārs Reinis Briģis.

Tāpat gadījumos, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neatskaņo mūziku vienīgi sev, piemēram, slēgtā šofera telpā, bet arī to atskaņo pasažieriem, tad AKKA/LAA šādiem publiskā izpildījuma gadījumiem licenci izsniegs. «Par mūzikas publiska izpildījuma faktu sabiedriskajā transportā liecina kaut vai tas, ka AKKA/LAA ir saņēmusi zvanus ar sūdzībām, ka pasažieri ir spiesti klausīties šofera izvēlētu mūzikas repertuāru, kas nav viņu gaumē un pieņemamā skaļuma līmenī,» pamatoja R. Briģis.

Kopumā diskusijās par publisko izpildījumu, AKKA/LAA atzīmē, ka darba devējiem pašiem jāizlemj, vai viņu pārziņā esošās telpas atbilst likuma definīcijai attiecībā uz publisku vietu.

Konkurences Padomes (KP) piemērotais naudas sods autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrībai AKKA/LAA 45,6 tūkstošu latu apmērā uzlikts par tādām darbībām, kuras naudas izteiksmē autoriem no kopējās 2012. gadā iekasētās atlīdzības veido 5,5 – 6%, sacīja AKKA/LAA vadītāja pienākumu izpildītājs Imants Belogrīvs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka kopējā visu tiesību īpašnieku vārdā iekasētā summa pērn sasniegusi 4,15 miljonus latu. No šīs summas – 5,5 – 6% (249 tūkstoši latu) ir tā daļa, kas ir iekasēta no veikaliem saskaņā ar tarifiem.

I. Belogrīvs norādīja, ka AKKA/LAA turpina iepazīties ar KP lēmumu, taču jau šobrīd biedrība uzskata to par nepamatotu un pārsūdzēs to tiesā.

«Mūsu ieskatā valsts iestāde šinī gadījumā piemērojusi kardināli atšķirīgus vērtēšanas kritērijus, pieņemot lēmumu attiecībā uz AKKA/LAA un LaiPA, kura ir blakustiesību subjektus pārstāvošā organizācija. Mums liekas nesaprotami, ka KP atkāpjas no pašas definētajiem principiem, kurus AKKA/LAA, izstrādājot tarifus, piemēroja un īstenoja dzīvē, vadoties no iepriekšējiem KP lēmumiem. Vērtējot sodu apmēru, mums tas liekas nesamērīgs tāpēc, ka soda aprēķināšanas principi mainījušies neilgā laika posmā,» sacīja I. Belogrīvs.

Satversmes tiesa izskatījusi pēc būtības ierosināto lietu par to, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiek aizskartas tiesības. Ar pieteikumu tiesā bija vērsusies Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) un citas autorpārstāvošās apvienības. Šodien tiesā noslēdzās arī debates.

Satversmes tiesas spriedums šajā lietā par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu tiks pasludināts 2. maijā.

Lietas izskatīšanas laikā viens no pieaicinātajiem ekspertiem Imants Gorbāns norāda, ka atlīdzība būtu jāpiemēro tikai datu nesējiem, nevis iekārtām. Viņš arī norādīja, ka iekārtu skaits ar laiku mainās un var izveidoties situācija, ka parādās tādas iekārtas, kas sarakstā nav iekļautas. I. Gorbāns atzīmēja: «Viens ceļš ir uzlabot šā brīža normatīvos aktus, bet tālākā nākotnē, iespējams, varētu atteikties no šādas nodevas ievākšanas. Par labu tam runā tas, ka sākotnēji nodeva tika ieviesta kā atlīdzība pret pirātismu, šobrīd situācija ir mainījusies un par pirātisma atlīdzību nevar būt runas.»

Latvijā piecos gados iekasēta vislielākā datu nesēju atlīdzība Baltijā; Igaunijā iekasēts trīs reizes mazāk, bet Lietuvā - teju par pusi mazāk.

Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160,9 tūkst. Ls, kamēr Igaunijā piecas reizes mazāk jeb 46 tūkst. eiro (32,3 tūkst. Ls) apmērā. Taču Lietuvā, saskaņā ar Lietuvas Autortiesību aizsardzības aģentūras datiem, pērn iekasēti 123 739 liti jeb 25,2 tūkst. Ls. Tas nozīmē, ka Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu 2011.gadā iekasēts 6,3 reizes vairāk, liecina Kultūras ministrijas (KM) sniegtie dati.

«Tik, cik katrā no Baltijas valstīm tikusi iekasēta nesēju atlīdzība, ir bijis atkarīgs no katras valsts tirgus īpatnībām nesēju tirdzniecības sektorā. Jāņem vērā, ka Igaunijas atšķirības nosaka daudz mazāks iedzīvotāju skaits, savukārt Lietuvā - Polijas preču pieejamība, kā arī citi makroekonomiski faktori,» DB par atšķirībām Baltijā skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis. Pēdējo gadu nesēju regulējums kaimiņu valstīs netika uzskatīts par pieņemamu no šo valstu autoru organizāciju puses, piebilda R. Briģis. Kopumā Baltijā kā datu nesēju atlīdzība par tukšajiem datu nesējiem, piemēram, audio un video kasetēm, CD un DVD diskiem laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam iekasēti 3 milj. Ls.

Satversmes tiesa, izskatot Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un vēl trīs organizāciju prasību, nospriedusi, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei.

Jāmin, ka prasībā tika lūgts, izvērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiekot aizskartas tiesības. AKKA/LAA, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos.

Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības iepriekš paustā, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.