Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Informācijas datu nesēju nodevas regulējums Latvijā ir uzlabojams nevis paplašinot materiālo nesēju un reproducēšanai izlietojamo iekārtu loku, bet gan pārskatot nesēju atlīdzības sistēmu kopumā un pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu.

Šādu viedokli paudusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

«Paplašinot un atvieglojot lietotājiem iespēju digitālajā vidē legāli iegādāties aizsargātus darbus, tiks veicināta kultūras pieejamība, un palielināsies tās daudzveidība. Datu nesēju atlīdzības iekasēšana no importētājiem ir visvienkāršākais atlīdzības saņemšanas veids,» uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa, piebilstot gan, ka kultūras pieejamības veicināšanai būtiski, lai nesēju atlīdzības sistēma motivē autortiesību īpašniekus attīstīt jaunus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus un izmantot modernas tehnoloģijas savu mantisko interešu aizsardzībai.

Izvēloties iegādāties nesējus ārzemēs nevis Latvijā, visdrīzāk tiek samaksāta nesēju atlīdzība, jo pārsvarā visās Eiropas valstīs un ļoti daudzās valstīs ārpus ES – kā Krievijā, Turcijā, Ukrainā u.c. nesēju atlīdzība ir likumiski nostiprināta un, iegādājoties nesēju, pircējs samaksā arī nesēju atlīdzību, DB skaidro Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) preses sekretārs Reinis Briģis.

«Latvijas iedzīvotājiem nav izdevīgi pirkt nesējus kaimiņu valstīs, jo tur šī nesēju atlīdzība jau pastāv un, it īpaši Lietuvā, kur nesēju atlīdzība ir jāmaksā par lielāko daļu nesēju un ierakstu iekārtu, turklāt uz tiem, kas Latvijā būs no 1.novembra – jāmaksā divreiz lielāka nekā Latvijā,» norāda R. Briģis.

«Tāpat kā līdz šim, nesēja atlīdzība būs jāmaksā datu nesēju vai kopēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājiem un personām, kas tos ieved Latvijā, izņemot gadījumus, kad fiziskas personas minētos nesējus vai iekārtas ieved Latvijā nekomerciālos nolūkos. Izņēmumi attiecībā uz ārvalstu interneta veikaliem un izsoļu vietnēm nav paredzēti,» DB iepriekš skaidroja Kultūras ministrijas(KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis, atbildot uz jautājumu, vai pircējam, ja tas USB zibatmiņu iegādājas eBay vai Amazon, būs jāmaksā datu nesēju atlīdzība. Vienlaikus KM atzīmē, ka plašāk par šo tēmu, kā tiek veikta uzraudzība, var sniegt AKKA/LAA.

Kultūras ministrijas (KM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par datu nesēju atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas kārtību neveicina Latvijas informāciju komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstību un kavē uzņēmēju konkurētspēju. Savukārt datu nesēju un iekārtu atlīdzības apjoms ir neproporcionāls reālajam materiālo nesēju izlietojumam darbu kopēšanai privātām vajadzībām.

To uzsver Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija (LIKTA). Asociācija norāda, ka KM noteikumu projektā norādītais datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzību apmērs ir nepamatots, nesamērīgs un negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, nostādot Latvijas uzņēmējus neizdevīgāk situācijā pret citu Baltijas valstu komersantiem.

LIKTA aplēsusi, ka gadā iekasējamās nesēju nodevas apmērs pārsniegs pusmiljonu latu, kas esot trīs reizes vairāk par Autortiesību un komunicēšanas aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pērn iekasēti atlīdzību summu.

Ministru kabineta komitejā šodien tika atbalstīti KM izstrādātie grozījumi, kas paredz, ka autortiesību atlīdzība būs jāmaksā arī par USB atmiņām. Maijā Satversmes tiesa uzdeva valdībai papildināt sarakstu ar datu nesējiem un reproducēšanai izmantojamām iekārtām, par kurām maksājama autoratlīdzība.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.

«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.

Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru papildināti Ministru kabineta (MK) noteikumi, ir viens no šaurākajiem Eiropā un vērtējams kritiski vairākos aspektos, uzskata Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Apvienība akcentē, ka pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms.

[Papildināta ar 5. rindkopu]

AKKA/LAA norāda, ka par projektu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) apstiprināto nesēju sarakstu pamatojusi ar sabiedriskās aptaujas rezultātiem, tomēr aptaujā ticis konstatēts, ka aizsargātu darbu kopēšanai tiek izmantoti arī mobilie telefoni un datoru cietie diski, kas nesēju sarakstā nav iekļautu. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka datoru cietie diski tirdzniecībā ir pieejami atsevišķi.

Apvienība kritiski vērtē arī noteiktos atlīdzības apmērus – noteikumu projektu autori CD un DVD procentu likmi pamato ar analoģisku atlīdzības likmi Lietuvā, tomēr neesot ņemts vērā, ka kaimiņvalstī nesēju atlīdzība tiek piemērota vairāk nekā desmit veidu nesējiem, tajā skaitā arī visa veida atmiņas kartēm, televizoriem, mobilajiem telefoniem un citām iekārtām ar ierakstīšanas funkciju. AKKA/LAA arī norāda, ka nav ņemts vērā tas, ka Lietuvā par USB zibatmiņām atlīdzība tiek noteikta atkarībā no nesēja ietilpības.

Valdība atbalstījusi Kultūras ministrijas (KM) piedāvāto - noteikt, ka nesēju atlīdzība tiktu maksāta par datora komplektiem 2 Ls apmērā par vienu vienību, lai tādējādi autori varētu saņemtu godīgu atlīdzību par to darbu izmantošanu.

Vienlaikus ar datu nesēju atlīdzību Latvijā ir paredzēts aplikt USB zibatmiņas. Tām atlīdzības apmērs plānots 4%, bet DVD un CD – 6% no pirmās atsavināšanas cenas Latvijā.

Savukārt datu nesēja atlīdzība, pēc KM piedāvājuma, netiktu iekasēta par DVD atskaņotājiem ar ieraksta funkciju, datoriem pievienojamiem CD un DVD disku rakstītājiem, MP3 atskaņotājiem ar integrētu cieto disku, minidiskiem, audiokasetēm un videokasetēm.

Iebildumus pret datu nesēju nodevas piemērošanu datoriem valdības sēdē izteica gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un citi IT nozares pārstāvji.

Kultūras ministrija izskata iespēju pavisam atcelt datu nesēju atlīdzību.

Tas ir viens no variantiem, kā varētu atrisināt datu nesēju atlīdzības jautājumu, DB norādīja Kultūras ministrijas (KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis. Jau vēstīts, ka pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma KM līdz 1. novembrim ir jāpārvērtē ar autoratlīdzības maksājumiem apliekamo datu nesēju sarakstu un šajā jomā jāpiedāvā savs risinājums.

«Pašlaik KM vērtē kritērijus, kādi būtu jāizvirza attiecībā uz šo sarakstu. Tāpēc šobrīd vēl ir pāragri spriest par konkrētiem datu nesējiem. Tāpat tiek vērtēta iespēja šo jautājumu atrisināt citos veidos, piemēram, vispār atsakoties no datu nesēju atlīdzības,» skaidroja R. Gulbis. Proti, no vienas puses, ir jānodrošina to, ka autori saņem atlīdzību par viņu darbu reproducēšanu, taču, no otras puses, sabiedrībai būtu jāmaksā atlīdzība tikai tajos gadījumos, kad autoru darbi tiek reproducēti.

Nepilnības likumdošanā un kopējā datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmā Latvijā kavē ne tikai dažādu nozaru, tai skaitā IKT attīstību, bet arī uzņēmēju kopējo konkurētspēju valstī. Lai gan 18. aprīlī, Saeimas plenārsēdē trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, tomēr izmaiņas neattiecas uz datu nesēju nodevas iekasēšanu, norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

LIKTA aicina pārskatīt datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmu kopumā, izvērtējot iespēju atcelt nesēju nodevas vispār, un meklēt jaunus, alternatīvus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu. Viens no iespējamiem risinājumiem ir tiesību īpašnieku kompensācijas mehānisms no valsts budžeta līdzekļiem (Spānijas piemērs). Šis risinājums, pēc LIKTA novērojumiem, arī atbilst Kultūras ministrijas pētījuma rezultātiem. Proti, kopēšanas nodarītais kaitējums ir minimāls, jo vairums cilvēku neveic kopēšanu, tādējādi kopiju izgatavošanas sasaiste ar datoru tirdzniecību ir mākslīga.

Satversmes tiesa šodien plāno skatīt Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) lūgumu, izvērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiekot aizskartas tiesības.

AKKA/LAA, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos.

Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības iepriekš paustā, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

Lai nesēju nodevas regulējums Latvijā tiktu uzlabots ir nevis jāpaplašina nesēju loks, bet gan jāpārskata nesēju atlīdzības sistēmu kopumā, pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu, uzskata Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Ar jauno datu nesēju atlīdzības kārtību gadā iekasētu vairāk nekā pusmiljonu latu, kas būtu trīs reizes vairāk nekā pašlaik.

Tā liecina Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) aplēses. Līdzīgu viedokli DB sniedz ELKO Grupa Baltijas reģionālais direktors Guntis Tomsons: «Pieļauju, ka nesēju atlīdzības iekasētais apjoms varētu pārsniegt 0,5 milj. Ls gadā, kas jebkurā gadījumā ir ievērojami vairāk, nekā to iekasē Igaunijā un Lietuvā. Tas nozīmē, ka Latvijas patērētājs maksās dārgāk par apliktajām iekārtām un nesējiem kā patērētājs blakus valstīs, lai gan pirktspēja Latvijas iedzīvotājiem nav lielāka.»

Jāatgādina, ka Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160,9 tūkst. Ls, kamēr Igaunijā 46 tūkst. eiro (32,3 tūkst. Ls), bet Lietuvā – 123,7 tūkst. liti (25,2 tūkst. Ls). Kultūras ministrija (KM) no savas puses plāno virzīt izmaiņas likumdošanā, lai noteiktu, ka datu nesēja atlīdzība Latvijā būtu jāmaksā par visa veida CD un DVD diskiem, USB zibatmiņām un personāliem datoriem. «No ar nodevu apliekamo datortehnikas iekārtu saraksta noteikti vajadzētu svītrot profesionāli biznesam paredzētos portatīvos datorus, serveru sistēmas un terminālos datorus. Nozare vienmēr pielāgojas šādiem vai citādiem lēmumiem, bet būtiski būtu uzsvērt to, ka tuvredzīgi lēmumi kropļo un bremzē nozares attīstību un kopumā vājina konkurētspēju gan iekšējos, gan ārējos tirgos,» turpināja G. Tomsons. Turklāt, ja šobrīd nesēja atlīdzība tiek iekasēta kā fiksēta samaksa par vienu vienību, tad KM piedāvā šo atlīdzību noteikt kā procentuālu likmi no nesēju un iekārtu pirmās pārdošanas cenas Latvijā. Procentuālo likmju lielums varētu būt 6% par CD un DVD diskiem, 4% par USB zibatmiņām un 1% par datoriem.

Satversmes tiesa izskatījusi pēc būtības ierosināto lietu par to, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiek aizskartas tiesības. Ar pieteikumu tiesā bija vērsusies Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) un citas autorpārstāvošās apvienības. Šodien tiesā noslēdzās arī debates.

Satversmes tiesas spriedums šajā lietā par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu tiks pasludināts 2. maijā.

Lietas izskatīšanas laikā viens no pieaicinātajiem ekspertiem Imants Gorbāns norāda, ka atlīdzība būtu jāpiemēro tikai datu nesējiem, nevis iekārtām. Viņš arī norādīja, ka iekārtu skaits ar laiku mainās un var izveidoties situācija, ka parādās tādas iekārtas, kas sarakstā nav iekļautas. I. Gorbāns atzīmēja: «Viens ceļš ir uzlabot šā brīža normatīvos aktus, bet tālākā nākotnē, iespējams, varētu atteikties no šādas nodevas ievākšanas. Par labu tam runā tas, ka sākotnēji nodeva tika ieviesta kā atlīdzība pret pirātismu, šobrīd situācija ir mainījusies un par pirātisma atlīdzību nevar būt runas.»

Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Vēlas panākt, lai datu nesēju atlīdzība tiktu maksāta arī tad, ja USB zibatmiņa tiktu iegādāta eBay, raksta Dienas bizness.

«Tāpat kā līdz šim, nesēja atlīdzība būs jāmaksā datu nesēju vai kopēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājiem un personām, kas tos ieved Latvijā, izņemot gadījumus, kad fiziskas personas minētos nesējus vai iekārtas ieved Latvijā nekomerciālos nolūkos. Izņēmumi attiecībā uz ārvalstu interneta veikaliem un izsoļu vietnēm nav paredzēti,» DB norādīja Kultūras ministrijas Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis, atbildot uz jautājumu, vai pircējam, ja tas USB zibatmiņu iegādājas eBay vai Amazon, būs jāmaksā datu nesēju atlīdzība. «Teorētiski var nokontrolēt visu, bet jautājums, vai praktiski,» DB pārdomās dalās Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas valdes loceklis Dzintars Zariņš. Lai gan Latvijā līdz šim no Baltijas kaimiņvalstīm tika iekasēta vislielākā datu nesēju atlīdzība, atgādina Dz. Zariņš, interneta sludinājumos Latvijā tā saucamajā «melnajā tirgū» bija iespējams DVD un CD nopirkt lētāk nekā Lietuvas tirdzniecības vietās. «Ja arī tomēr izdosies izkontrolēt, es apšaubu efektivitāti, jo, cik izmaksās administrēšana? Vai tas būs tā vērts,» jautā Dz. Zariņš, atzīmējot, ka šī iemesla dēļ vairāki lielie tirgus spēlētāji jau atteikušies no CD un DVD pārdošanas, piemēram, ELKO Grupa.

Valdība 8. aprīļa sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību,” par datu nesēju atlīdzību (DNA) jeb atlīdzību autoriem, izpildītājiem un producentiem par to autordarbu kopēšanu iekārtās un datu nesējos personiskai lietošanai.

Grozījumi aktualizē datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas DNA, iekļaujot tajā viedtālruņus, savukārt CD un DVD matricas no tā izņemot.

“Lai gan Satversmes tiesa 2012. gadā ir noteikusi, ka datu nesēju un iekārtu saraksts ir regulāri jāaktualizē, līdz pat šim brīdim tas netika izdarīts ne reizi. Ministru kabineta šodienas lēmums ir nozīmīgs gan no šīs perspektīvas, gan no nobriedušas sabiedrības spējas mūsdienīgi raudzīties uz intelektuālo īpašumu. Tā ir arī ieilguša parāda atdošana nozarei. Paldies visām iesaistītajām pusēm par paveikto un par asās diskusijās izskanējušo,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Autoru darbu privātkopēšana ir krietni vien plašāka nekā sabiedrībā iesakņojies uzskats par dziesmas vai filmas kopijas izveidošanu,” uzsver KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere, skaidrojot, ka DNA attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet uz jebkuru autordarbu - arī grāmatu vai gleznu fotografēšanu privātajām vajadzībām. “Tāpat vairums no mums viedtālrunī vai datorā ir saglabājis asprātīgus video, mēmes vai fotogrāfijas, un padalījies ar tām ar draugiem. Arī tā ir autordarbu privātkopēšana,” akcentē L.Zommere.

Satversmes tiesa, izskatot Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un vēl trīs organizāciju prasību, nospriedusi, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei.

Jāmin, ka prasībā tika lūgts, izvērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiekot aizskartas tiesības. AKKA/LAA, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos.

Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības iepriekš paustā, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valde ceturtdien par tās jauno valdes priekšsēdētāju ievēlēja mūziķi Kārli Auzānu, kā arī uzsāka diskusijas par turpmākajām apvienības prioritātēm, tostarp datu nesēju atlīdzības un kabeļoperatoru retranslēšanas jautājumu.

Turpmākās LaIPA darbības prioritātes lielā mērā izriet no līdzšinējās valdes aizsāktajām aktivitātēm, teikts apvienības paziņojumā. Valde vienojusies turpināt virzīt Ministru kabineta (MK) noteikumu par datu nesēju atlīdzību grozīijumus, kā arī risināt kabeļoperatoru retranslēšanas jautājumu, tomēr par primāro un nozīmīgāko aktivitāti apvienības valde atzinusi nepieciešamību nodrošināt skaidrojošo un izglītojošo darbu par izpildītāju un producentu interešu pārstāvēšanas aktivitātēm un procedūrām, ko ikdienas darbā veic LaIPA, teikts apvienības paziņojumā.

«Ir nepieciešams vairāk skaidrot intelektuālā darba nozīmi valsts ekonomikā un nepieciešamību to aizsargāt, un ko radošās industrijas zaudē, ja intelektuālā īpašuma tiesības kopumā, ne tikai blakustiesības, netiek kvalitatīvi aizsargātas,» pauda LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve, SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja.

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

● Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

Ja valsts neizpildīs Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības un līdz 1.novembrim neveiks grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, un neaktualizēs datu nesēju sarakstu, Latvija, visdrīzāk, riskētu saņemt soda sankcijas, norāda Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Satversmes tiesa norādīja, ka, ja MK līdz šā gada 1.novembrim nepārvērtēs tukšo materiālo nesēju un iekārtu saraksta atbilstību Autortiesību likuma 34.pantā ietvertajam deleģējumam, apstrīdētās normas ar minēto datumu atzīstamas par spēkā neesošām.

Briģis paskaidroja, ka, ja grozījumi MK noteikumos līdz 1.novembrim netiks veikti, valsts tad neizpildītu Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības.

«Eiropas Savienības direktīvā noteikts, ka, ja valsts nodrošina iedzīvotājiem tiesības datu nesējos kopēt darbus, tad automātiski jānodrošina arī atlīdzība autoriem. Tas nozīmē, ka valsts neizpildītu Eiropas Savienības prasības, tāpēc, visdrīzāk, Latvija riskētu saņemt soda sankcijas,» paskaidroja Briģis.

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt,ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vaitie ir patiesie iemesli? Vai arī tie ir tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei?

Par to prāto Andrejs ŽDANS – gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs;šis uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, piedzīvo krīzi.

MĪTS Nr. 1. Kompensācijas ir glābiņš no nabadzības

Mēs dzīvojam rekordlielas inflācijas laikā, tās apmērs Latvijā ir salīdzināms ar tādām “trešās pasaules” valstīm kā Afganistāna, Nigērija un Ruanda. Rezultātā visi, izņemottos, kas tirgo gāzi un elektrību, esam kļuvuši nabadzīgāki – uzskata Andrejs Ždans.

Novērojam naudas vērtības kritumu. Valstis izšķiež “helikoptera naudu”, palielina ārējoparādu, veido atbalsta un enerģijas nesēju kompensāciju programmas u. c. Bet irjāsaprot, ka par to visu būs jāmaksā. Arī par citu valdību rīcībām, par to “helikopterunaudu”, kas mūsu apritē nav nonākusi, taču arī tas ir iemesls, kāpēc inflācijas tempssasniedz rekordlielus rādītājus.