Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Kultūras ministrijas (KM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par datu nesēju atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas kārtību neveicina Latvijas informāciju komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstību un kavē uzņēmēju konkurētspēju. Savukārt datu nesēju un iekārtu atlīdzības apjoms ir neproporcionāls reālajam materiālo nesēju izlietojumam darbu kopēšanai privātām vajadzībām.

To uzsver Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija (LIKTA). Asociācija norāda, ka KM noteikumu projektā norādītais datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzību apmērs ir nepamatots, nesamērīgs un negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, nostādot Latvijas uzņēmējus neizdevīgāk situācijā pret citu Baltijas valstu komersantiem.

LIKTA aplēsusi, ka gadā iekasējamās nesēju nodevas apmērs pārsniegs pusmiljonu latu, kas esot trīs reizes vairāk par Autortiesību un komunicēšanas aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pērn iekasēti atlīdzību summu.

Ministru kabineta komitejā šodien tika atbalstīti KM izstrādātie grozījumi, kas paredz, ka autortiesību atlīdzība būs jāmaksā arī par USB atmiņām. Maijā Satversmes tiesa uzdeva valdībai papildināt sarakstu ar datu nesējiem un reproducēšanai izmantojamām iekārtām, par kurām maksājama autoratlīdzība.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.

«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.

Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.

Izvēloties iegādāties nesējus ārzemēs nevis Latvijā, visdrīzāk tiek samaksāta nesēju atlīdzība, jo pārsvarā visās Eiropas valstīs un ļoti daudzās valstīs ārpus ES – kā Krievijā, Turcijā, Ukrainā u.c. nesēju atlīdzība ir likumiski nostiprināta un, iegādājoties nesēju, pircējs samaksā arī nesēju atlīdzību, DB skaidro Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) preses sekretārs Reinis Briģis.

«Latvijas iedzīvotājiem nav izdevīgi pirkt nesējus kaimiņu valstīs, jo tur šī nesēju atlīdzība jau pastāv un, it īpaši Lietuvā, kur nesēju atlīdzība ir jāmaksā par lielāko daļu nesēju un ierakstu iekārtu, turklāt uz tiem, kas Latvijā būs no 1.novembra – jāmaksā divreiz lielāka nekā Latvijā,» norāda R. Briģis.

«Tāpat kā līdz šim, nesēja atlīdzība būs jāmaksā datu nesēju vai kopēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājiem un personām, kas tos ieved Latvijā, izņemot gadījumus, kad fiziskas personas minētos nesējus vai iekārtas ieved Latvijā nekomerciālos nolūkos. Izņēmumi attiecībā uz ārvalstu interneta veikaliem un izsoļu vietnēm nav paredzēti,» DB iepriekš skaidroja Kultūras ministrijas(KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis, atbildot uz jautājumu, vai pircējam, ja tas USB zibatmiņu iegādājas eBay vai Amazon, būs jāmaksā datu nesēju atlīdzība. Vienlaikus KM atzīmē, ka plašāk par šo tēmu, kā tiek veikta uzraudzība, var sniegt AKKA/LAA.

Nepilnības likumdošanā un kopējā datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmā Latvijā kavē ne tikai dažādu nozaru, tai skaitā IKT attīstību, bet arī uzņēmēju kopējo konkurētspēju valstī. Lai gan 18. aprīlī, Saeimas plenārsēdē trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, tomēr izmaiņas neattiecas uz datu nesēju nodevas iekasēšanu, norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

LIKTA aicina pārskatīt datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmu kopumā, izvērtējot iespēju atcelt nesēju nodevas vispār, un meklēt jaunus, alternatīvus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu. Viens no iespējamiem risinājumiem ir tiesību īpašnieku kompensācijas mehānisms no valsts budžeta līdzekļiem (Spānijas piemērs). Šis risinājums, pēc LIKTA novērojumiem, arī atbilst Kultūras ministrijas pētījuma rezultātiem. Proti, kopēšanas nodarītais kaitējums ir minimāls, jo vairums cilvēku neveic kopēšanu, tādējādi kopiju izgatavošanas sasaiste ar datoru tirdzniecību ir mākslīga.

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru papildināti Ministru kabineta (MK) noteikumi, ir viens no šaurākajiem Eiropā un vērtējams kritiski vairākos aspektos, uzskata Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Apvienība akcentē, ka pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms.

[Papildināta ar 5. rindkopu]

AKKA/LAA norāda, ka par projektu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) apstiprināto nesēju sarakstu pamatojusi ar sabiedriskās aptaujas rezultātiem, tomēr aptaujā ticis konstatēts, ka aizsargātu darbu kopēšanai tiek izmantoti arī mobilie telefoni un datoru cietie diski, kas nesēju sarakstā nav iekļautu. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka datoru cietie diski tirdzniecībā ir pieejami atsevišķi.

Apvienība kritiski vērtē arī noteiktos atlīdzības apmērus – noteikumu projektu autori CD un DVD procentu likmi pamato ar analoģisku atlīdzības likmi Lietuvā, tomēr neesot ņemts vērā, ka kaimiņvalstī nesēju atlīdzība tiek piemērota vairāk nekā desmit veidu nesējiem, tajā skaitā arī visa veida atmiņas kartēm, televizoriem, mobilajiem telefoniem un citām iekārtām ar ierakstīšanas funkciju. AKKA/LAA arī norāda, ka nav ņemts vērā tas, ka Lietuvā par USB zibatmiņām atlīdzība tiek noteikta atkarībā no nesēja ietilpības.

Kultūras ministrija izskata iespēju pavisam atcelt datu nesēju atlīdzību.

Tas ir viens no variantiem, kā varētu atrisināt datu nesēju atlīdzības jautājumu, DB norādīja Kultūras ministrijas (KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis. Jau vēstīts, ka pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma KM līdz 1. novembrim ir jāpārvērtē ar autoratlīdzības maksājumiem apliekamo datu nesēju sarakstu un šajā jomā jāpiedāvā savs risinājums.

«Pašlaik KM vērtē kritērijus, kādi būtu jāizvirza attiecībā uz šo sarakstu. Tāpēc šobrīd vēl ir pāragri spriest par konkrētiem datu nesējiem. Tāpat tiek vērtēta iespēja šo jautājumu atrisināt citos veidos, piemēram, vispār atsakoties no datu nesēju atlīdzības,» skaidroja R. Gulbis. Proti, no vienas puses, ir jānodrošina to, ka autori saņem atlīdzību par viņu darbu reproducēšanu, taču, no otras puses, sabiedrībai būtu jāmaksā atlīdzība tikai tajos gadījumos, kad autoru darbi tiek reproducēti.

Valdība atbalstījusi Kultūras ministrijas (KM) piedāvāto - noteikt, ka nesēju atlīdzība tiktu maksāta par datora komplektiem 2 Ls apmērā par vienu vienību, lai tādējādi autori varētu saņemtu godīgu atlīdzību par to darbu izmantošanu.

Vienlaikus ar datu nesēju atlīdzību Latvijā ir paredzēts aplikt USB zibatmiņas. Tām atlīdzības apmērs plānots 4%, bet DVD un CD – 6% no pirmās atsavināšanas cenas Latvijā.

Savukārt datu nesēja atlīdzība, pēc KM piedāvājuma, netiktu iekasēta par DVD atskaņotājiem ar ieraksta funkciju, datoriem pievienojamiem CD un DVD disku rakstītājiem, MP3 atskaņotājiem ar integrētu cieto disku, minidiskiem, audiokasetēm un videokasetēm.

Iebildumus pret datu nesēju nodevas piemērošanu datoriem valdības sēdē izteica gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un citi IT nozares pārstāvji.

Ar jauno datu nesēju atlīdzības kārtību gadā iekasētu vairāk nekā pusmiljonu latu, kas būtu trīs reizes vairāk nekā pašlaik.

Tā liecina Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) aplēses. Līdzīgu viedokli DB sniedz ELKO Grupa Baltijas reģionālais direktors Guntis Tomsons: «Pieļauju, ka nesēju atlīdzības iekasētais apjoms varētu pārsniegt 0,5 milj. Ls gadā, kas jebkurā gadījumā ir ievērojami vairāk, nekā to iekasē Igaunijā un Lietuvā. Tas nozīmē, ka Latvijas patērētājs maksās dārgāk par apliktajām iekārtām un nesējiem kā patērētājs blakus valstīs, lai gan pirktspēja Latvijas iedzīvotājiem nav lielāka.»

Jāatgādina, ka Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160,9 tūkst. Ls, kamēr Igaunijā 46 tūkst. eiro (32,3 tūkst. Ls), bet Lietuvā – 123,7 tūkst. liti (25,2 tūkst. Ls). Kultūras ministrija (KM) no savas puses plāno virzīt izmaiņas likumdošanā, lai noteiktu, ka datu nesēja atlīdzība Latvijā būtu jāmaksā par visa veida CD un DVD diskiem, USB zibatmiņām un personāliem datoriem. «No ar nodevu apliekamo datortehnikas iekārtu saraksta noteikti vajadzētu svītrot profesionāli biznesam paredzētos portatīvos datorus, serveru sistēmas un terminālos datorus. Nozare vienmēr pielāgojas šādiem vai citādiem lēmumiem, bet būtiski būtu uzsvērt to, ka tuvredzīgi lēmumi kropļo un bremzē nozares attīstību un kopumā vājina konkurētspēju gan iekšējos, gan ārējos tirgos,» turpināja G. Tomsons. Turklāt, ja šobrīd nesēja atlīdzība tiek iekasēta kā fiksēta samaksa par vienu vienību, tad KM piedāvā šo atlīdzību noteikt kā procentuālu likmi no nesēju un iekārtu pirmās pārdošanas cenas Latvijā. Procentuālo likmju lielums varētu būt 6% par CD un DVD diskiem, 4% par USB zibatmiņām un 1% par datoriem.

Valdība 8. aprīļa sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību,” par datu nesēju atlīdzību (DNA) jeb atlīdzību autoriem, izpildītājiem un producentiem par to autordarbu kopēšanu iekārtās un datu nesējos personiskai lietošanai.

Grozījumi aktualizē datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas DNA, iekļaujot tajā viedtālruņus, savukārt CD un DVD matricas no tā izņemot.

“Lai gan Satversmes tiesa 2012. gadā ir noteikusi, ka datu nesēju un iekārtu saraksts ir regulāri jāaktualizē, līdz pat šim brīdim tas netika izdarīts ne reizi. Ministru kabineta šodienas lēmums ir nozīmīgs gan no šīs perspektīvas, gan no nobriedušas sabiedrības spējas mūsdienīgi raudzīties uz intelektuālo īpašumu. Tā ir arī ieilguša parāda atdošana nozarei. Paldies visām iesaistītajām pusēm par paveikto un par asās diskusijās izskanējušo,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Autoru darbu privātkopēšana ir krietni vien plašāka nekā sabiedrībā iesakņojies uzskats par dziesmas vai filmas kopijas izveidošanu,” uzsver KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere, skaidrojot, ka DNA attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet uz jebkuru autordarbu - arī grāmatu vai gleznu fotografēšanu privātajām vajadzībām. “Tāpat vairums no mums viedtālrunī vai datorā ir saglabājis asprātīgus video, mēmes vai fotogrāfijas, un padalījies ar tām ar draugiem. Arī tā ir autordarbu privātkopēšana,” akcentē L.Zommere.

Datu nesēju atlīdzības jomā Kultūras ministrija (KM) pasūtījusi pētījumu par iedzīvotāju autordarbu kopēšanas paradumiem, raksta Dienas bizness.

«Pagājušajā nedēļā ir uzsākts pētījums par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu. Tas tiek veikts, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) 2012.gada 2.maija spriedumu nesēja atlīdzības lietā,» DB informēja Kultūras ministrijas (KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis. Iedzīvotāju paradumu izpēte nepieciešama nesēja atlīdzības tiesiskā regulējuma, tostarp personiskai lietošanai veiktajai kopēšanai izmantojamo tukšo materiālo nesēju un iekārtu saraksta, izvērtēšanai.

ELKO Grupa Baltijas tirdzniecības direktors Andrejs Gavrilovs gan akcentē, ka pētījuma rezultātā var tikt atklātas jaunas iekārtas, kuras cilvēki var izmantot autordarbu kopēšanai un glabāšanai, starp tām var būt arī visai eksotiskas, piemēram, papīrs vai fotoaparāts. «Kā zināms, iedzīvotāju aptauja var būt vienīgi palīgs nesēja vai iekārtas atlīdzības saraksta veidošanai, kam pietiek ar to, ka nesēju vai iekārtu vispār iespējams izmantot darbu kopēšanai,» DB norāda AKKA/LAA.

Satversmes tiesa, izskatot Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un vēl trīs organizāciju prasību, nospriedusi, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei.

Jāmin, ka prasībā tika lūgts, izvērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiekot aizskartas tiesības. AKKA/LAA, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos.

Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības iepriekš paustā, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

Latvijā datu nesēju atlīdzības jomā plāno mazināt atskaišu iesniegšanas biežumu; IT nozares uzņēmēji norāda, ka no tā ievērojamu atvieglojumu nebūs; vajadzīgas radikālākas izmaiņas.

Ministru kabineta noteikumi par datu nesēja atlīdzību Latvijā tika pārskatīti un grozīti pērnā gada nogalē. Proti, no pērnā gada 1. novembra datu nesēja atlīdzība 2 Ls apmērā Latvijā ir jāmaksā par datoriem, savukārt 4% no ieviešanas cenas Latvijā ir maksājums par USB zibatmiņām, bet 6% – par DVD un CD.

Tās tika veiktas, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu nesēja atlīdzības lietā. Pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas IT nozares asociācija LIKTA lūdza izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kā samazināt šobrīd klaji birokrātisko procesu, novēršot juridisko personu tiesību aizskārumu.

LIKTA aicina pārskatīt datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmu kopumā, izvērtējot iespēju atcelt nesēju nodevas vispār, un meklēt jaunus, alternatīvus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu. «Viens no pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai varētu būt profesionālo lietotāju atskaišu sniegšanas pienākuma atvieglošana, nosakot, ka atskaites par izmantotajiem nesējiem sniedzamas reizi ceturksnī, nevis katru mēnesi,» DB skaidroja KM Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis.

Ja valsts neizpildīs Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības un līdz 1.novembrim neveiks grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, un neaktualizēs datu nesēju sarakstu, Latvija, visdrīzāk, riskētu saņemt soda sankcijas, norāda Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Satversmes tiesa norādīja, ka, ja MK līdz šā gada 1.novembrim nepārvērtēs tukšo materiālo nesēju un iekārtu saraksta atbilstību Autortiesību likuma 34.pantā ietvertajam deleģējumam, apstrīdētās normas ar minēto datumu atzīstamas par spēkā neesošām.

Briģis paskaidroja, ka, ja grozījumi MK noteikumos līdz 1.novembrim netiks veikti, valsts tad neizpildītu Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības.

«Eiropas Savienības direktīvā noteikts, ka, ja valsts nodrošina iedzīvotājiem tiesības datu nesējos kopēt darbus, tad automātiski jānodrošina arī atlīdzība autoriem. Tas nozīmē, ka valsts neizpildītu Eiropas Savienības prasības, tāpēc, visdrīzāk, Latvija riskētu saņemt soda sankcijas,» paskaidroja Briģis.

Ja mobilie tālruņi tiktu aplikti ar atlīdzības maksājumiem intelektuālā īpašuma autoriem, tas būtu absurds, jo, kāpēc senioriem būtu jāpiemaksā par telefona iegādi tikai tāpēc, ka pastāv iespēja telefonā ierakstīt kādu dziesmu, DB pārdomās dalījās Latvijā lielākā mobilo telefona tirgotāja DT Mobile vadītājs Uldis Priedītis.

Lai gan iepriekš AKKA/LAA un LaIPA bija diskutējusi, ka atlīdzības maksājums mobilajam tālrunim varētu būt 1-3 Ls robežās, pēdējā AKKA/LAA un LaIPA sniegtā informācija liecina, ka atlīdzības maksājums telefonam varētu būt 0,5 Ls.

«Ja nolems telefonus aplikt ar šo atlīdzības maksājumu, lielākā daļa gadījumu tas tiks iekļauts telefona cenā. Tas ir skaidrs,» atzina U. Priedītis.

Tāpat saistībā ar atlīdzības maksājumiem būtu jāņem vērā pelēko un melno tirgu elektronikas jomā, kā rezultātā veidotos nevienlīdzīga attieksme pret uzņēmējiem, kas valstī godīgi maksā visus nodokļus.

Db jau rakstīja, ka Baltijā kā datu nesēju atlīdzība par tukšajiem datu nesējiem, piemēram, audio un video kasetēm, CD un DVD diskiem laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam tika iekasēta 3 milj. Ls apmērā.

Ja Krievijas un Ukrainas konflikts neeskalēsies, ELKO grupas rezultāti pirmajā pusgadā varētu būt pagājušā gada līmenī; pērn 10% pieaugums.

AS ELKO grupa ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāvēts deviņās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Krievijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ukrainā un Kazahstanā. AS ELKO grupa prezidents Egons Mednis intervijā DB neslēpj riskus Ukrainas tirgū, kā arī sniedz ieskatu uzņēmuma šā gada plānos un pērnā gada rādītājos.

Kāda situācija šobrīd ir Ukrainā? Kā tā ietekmē AS ELKO grupa biznesu?

Es nezinu, kāda situācija bija 1940. vai 1945. gadā, bet pieļauju, ka tendences bija ļoti līdzīgas. Protams, ir milzīgas problēmas un neskaidrības par reģiona attīstību. Šobrīd veiktas darbības, lai biznesu kontrolētu, tas attiecas gan uz kredītlīniju, gan apjomiem noliktavās. Daudz stingrāk tiek skatīti maksāšanas nosacījumi, ļoti rūpīgi tiek monitorētas vietējās valūtas svārstības. Lai gan tās tiešā veidā mūs neskar, bet vietējos uzņēmumus ietekmē, turklāt iespaido gala cenu pircējam, pirktspēju un visu pārējo. Ukrainā problēmas ir, un tiek darīts viss, lai riskus samazinātu. Diemžēl tirgū nevar atnākt un no tā aiziet vienā dienā, jo ir saistības, noliktavas, klienti. Iespēju robežās šie procesi tiek kontrolēti, veiktas korekcijas. To, kas notiek tirgū, visi ir sapratuši un atbilstoši tam izturas. Pārdošanas apjomi, protams, ir samazinājušies, bet lielas panikas šobrīd vēl nav un dzīve turpinās. Vislielākās neskaidrības ir saistības ar notikumu turpmāko attīstību. Valstī scenārijs ir tāds, ko redzam avīzēs, žurnālos, ziņās. Labākais scenārijs ir tāds, ka pašreizējā situācija paliks status quo stāvoklī. Sliktākais – problēma samilzīs un Austrumukraina, nedod dievs, visa pasaule iesaistīsies šajā procesā citādā formātā.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Ja grozījumi Autortiesību likumā tiktu apstiprināti šā brīža piedāvātajā redakcijā, t.s. «autortiesību nodeva» arī turpmāk par mūzikas, tai skaitā radio, klausīšanos tiks piemērota slēgta tipa birojiem - tādiem, kuros apmeklētāji tiek pieņemti pēc iepriekšēja pieraksta – ražošanas telpām un pat ārstniecības iestādēm, DB norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Šobrīd Kultūras ministrijas piedāvātā un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstītā publiskā izpildījuma definīcijā norādīts, ka «publiskais izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesumu, atskaņojumu vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veiktu izmantojumu, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.»

LTRK biedri uzskata, ka precīzi ir definējams publiskā izpildījuma jēdziens, tajā ietverot arī atrunu par tieša vai netieša ekonomiska/komerciāla labuma gūšanu, kas novērsīs neskaidrības, kas saistītas ar atlīdzības par publisku izpildījumu piemērošanu, un veicinās sabiedrības sapratni par intelektuālā īpašuma ietekmi uz ekonomiku.

Sakārtojot autortiesību jautājumus, rosina veidot mehānismu, lai vairāk atlīdzību maksājumu saņemtu vietējie mākslinieki, raksta Dienas bizness.

Šobrīd lielākā daļa autortiesību maksājumu tiek novirzīta ārvalstu māksliniekiem, tāpēc būtu jādomā, kā vairāk šo atlīdzību varētu saņemt vietējie autori, tā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja Saeimas deputāts Raivis Dzintars. Tāpat, pēc viņa domām, būtu skaidri jādefinē publiskā izpildījuma definīcija, un jāievieš taisnīguma princips tarifu piemērošanā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienbalsīgi uz 1.lasījumu atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas nosaka, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu. Tomēr komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vairākkārt uzsvēra, ka piedāvātie grozījumi tiks pilnveidoti un līdz 28.septembrim (pirms 2.lasījuma) visas puses varēs iesniegt savus priekšlikumus.