Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.
Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.
Neizmanto intensīvi
Lielākā daļa datu centru Latvijā ir samērā nelieli – ar statņu daudzumu līdz piecām statnēm, ar vidējo statņu IT jaudu ap 2,5 kW. Vidējais kopējais IT iekārtu patēriņš ir mazāks nekā 11 kW, kas nozīmē, ka IT telpas un resursi netiek izmantoti intensīvi. Mazie datu centri jeb serveru telpas parasti tiek aprīkoti ar vienkāršākiem drošības risinājumiem. Pie mums tipiski ir, ka šāda veida saimniecību pārvalda viens universāls cilvēks un tas ir atbildīgs par visiem procesiem. Dažkārt tāpēc vērojams neliels haoss, jo laika trūkuma dēļ kaut kas tiek palaists garām, sarunā ar DB skaidro FIMA datu centru eksperts Aleksandrs Grebežs. Vērtējot pētījumā iegūto datu centru efektivitāti no elektroenerģijas izmantošanas viedokļa, var teikt, ka tie ir samērā neefektīvi. Tas ir viens no lielākiem klupšanas akmeņiem. Maziem datu centriem tā ir objektīva realitāte, jo ir grūti uzbūvēt efektīvu risinājumu ar minimālām investīcijām. Galvenais iemesls neefektīvai elektroenerģijas izmantošanai ir informācijas un zināšanu trūkums par konkrētai situācijai atbilstošu dzesēšanas risinājumu izmantošanu.
Jābūt plānam B
Vidējo un lielo datu centru pārvaldītājiem jāsaskaras ar sarežģītākām lietām, jo jāparedz vairākas rezervācijas jeb jābūt plānam B situācijā, kad kaut kas noiet greizi. Tāpat daudz aktuālāka ir energoefektivitāte, jo, pareizi vadot procesus, var krietni ietaupīt. Vidējiem un lieliem datu centriem daudz augstākā pakāpē tiek nodrošināta drošība. «Līdz ar to būtiski ir skaidri definēt personālam, kurš par ko ir atbildīgs, kā notiek iekāru apkopes un kāds ir rīcības plāns avārijas situācijā. Praksē var redzēt, ka vidējo un lielo datu centru vadība ir piedomājusi par procedūrām un lielākas kārtības. Respektīvi, būtiski ir izglītot savus darbiniekus un priekšlaicīgi plānot visas darbības, tā, lai sistēma darbotos bez pārtraukuma,» turpina A. Grebežs. Pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa jeb 79% aptaujāto datu glabāšanai izmanto savu datu centru. Otrajā vietā ar 17% ir apvienotais risinājums, datus glabājot gan savā datu centrā, gan ārpakalpojuma datu centrā. Tikai 4% datu centru datu glabāšanai un apstrādei izmanto ārpakalpojumus, ko piedāvā komercdatu centri. Tas norāda, ka datu centra ārpakalpojumi ir attīstības sākuma stadijā un nākotnē šai sfērai ir liels attīstības potenciāls. Līdz šim visvairāk pirktais ārpakalpojums ir serveru izvietošana, kuru iegādājas 30% aptaujāto datu centru. Datu glabāšanu izmanto 10% no aptaujātajiem datu centriem, bet vismazāk pirktais ārpakalpojums ir mākoņskaitļošana, kuru izvēlas tikai 7% aptaujāto datu centru. Mākoņskaitļošanas pakalpojumu salīdzinoši mazā popularitāte ir skaidrojama ar to, ka šis pakalpojums ir samērā jauns, un iegūtie dati norāda uz to, ka Latvijas tirgū ir interese par šo pakalpojumu.
Plašāk 27.februāra Dienas bizness numurā.