Pusotra gada laikā DEAC jaunā datu centrā investēs 6–8 milj. eiro; uzmanības lokā ir ne tikai Eiropa, bet arī bagāto naftas šeihu valstis.
Datu centru operatora DEAC apgrozījums pirmajā ceturksnī bija 2,9 milj. eiro, bet peļņa 882 tūkst. eiro. EBITDA rādītājs šajā laika posmā bija 1,29 milj. eiro. Gadu kopumā DEAC plāno noslēgt ar 11–12 milj. eiro apgrozījumu, bet peļņa gaidāma lielāka nekā pērn. Šobrīd eksports no uzņēmuma kopējā apgrozījuma pārsniedz 60%, kur lielāko daļu nodrošinājusi Krievija un NVS valstis. Eksporta artava turpina pieaugt, jo pērn attiecīgais rādītājs bija 51%.
Latvijā uzņēmums strādā ar esošajiem klientiem un tiem potenciālajiem, kuriem nepieciešami nopietni risinājumi. Arī politiski nestabilā situācija Krievijā DEAC ir nākusi par labu klientu portfeļa ziņā, vienīgi nestabilitāti rada runas par rubļa vērtības kritumu. Savukārt Ukrainā šobrīd viss ir apstājies, uzņēmums veic reklāmas aktivitātes, bet tirgū valda sastingums. «Domāju, gadu varam norakstīt, bet uz Ukrainu mārketinga aktivitātes mēs sākām samērā nesen,» DB stāstīja DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.
Pēdējo gadu un šo pusgadu uzņēmums orientējas uz t.s. vecajām Eiropas valstīm, piedaloties konferencēs un strādājot pie zīmola un izglītošanas pasākumiem. Tirgus iekarošana aizņem daudz laika, piemēram, Krievijas iekarošana prasīja divus gadus, bet šajā segmentā būs jācīnās stipri vairāk, neslēpj A. Gailītis. DEAC uzmanības lokā ir arī ASV, Āzija, tostarp bagāto naftas šeihu valstis. Eksporta tirgos vairāk akcents tiek likts uz nišas produktiem, jo uzņēmums neietilpst lielo datu centru nišā un katrā reģionā ir nepieciešama sava pieeja. Piemēram, šobrīd Eiropā ir ienākuši lielie tirgus spēlētāji, bet vidējais segments nav nosegts, tāpēc orientējamies tieši uz šo nišu, pamatoja A. Gailītis.
No 6 līdz 50 tūkstošiem
Latvijā klienti par datu centru pakalpojumiem vēl aizvien ir visai konservatīvi, lai gan ir uzlabojumi, jo tehnoloģijas ienāk visos dzīves posmos, arī pakalpojumi kļūst lētāki, taču bizness kopumā ir mazs, lielāka uzmanība tiek pievērsta izmaksām. Latvijā pēdējo gadu laikā ir parādījušies vairāki datu centri, un, ja mēs sāktu cenu karus savā starpā, tad ieguvējs nebūtu neviens, uzsvēra A. Gailītis. Eksporta tirgos vietas pietiek visiem. Starptautiskās datu centru izstādēs sākuši piedalīties daži Latvijas uzņēmumi, kā arī lietuvieši. Par to brīnāmies, jo Krievijā strādā arī igauņi, tomēr šāda veida izstādēs mēs viņus neredzam, sacīja A. Gailītis. Atdeve no konferencēm ir aptuveni pēc diviem gadiem, taču jārēķinās ar neveiksmēm. Uzņēmums aktīvi izmanto Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera sniegtās iespējas, lai atgūtu daļu no ieguldītajām investīcijām izstāžu apmeklēšanai. Dalība izstādēs nav lēts prieks – mazākas izstādes izmaksā 6–10 tūkst. eiro, tomēr piedalīšanās ar savu stendu un prezentācijām var izmaksāt pat 50 tūkst. eiro.
Šobrīd datu centrs Rīga ir pilns vairāk nekā par 50% un, ja šādi uzņēmums strādās arī turpmāk, tad nākamā gada pirmajā ceturksnī centram ir jābūt pilnam. Attiecībā uz jauna datu centra būvniecību lielu izmaiņu nav un turpmākos divus gadus investīcijas tiks ieguldītas Latvijā – tiks paplašināts esošais datu centrs Rīga, lai arī to varētu uzskatīt par jauna datu centra būvniecību. «Adrese būs viena, bet infrastruktūra – cita,» teica A. Gailītis. Ekspluatācijā jaunais datu centrs varētu tikt nodots nākamā gada vidū. Kopējās investīcijas līdz 2015.gada beigām plānotas 6–8 milj. eiro apmērā (vismaz 400 statnes (RACK) un 4 MW). Ja būs atvērta atbilstoša ES struktūrfondu programma, tad tajā uzņēmums varētu piedalīties, bet pamatā līdzekļi ir paredzēti no uzņēmuma resursiem, bankas finansējuma.
Reālā dzīve un papīrs
«Man nav vajadzīgs kaut kāds sertifikāts, lai dabūtu klientus. Pagaidām netaisāmies šajā jomā investēt – biznesā es tam neredzu jēgu. Katram klientam varu parādīt, kā viss darbojas reālajā dzīvē, un pastāstīt par potenciālajiem riskiem, tas klientu uzrunā daudz vairāk nekā papīra gabals. Varam uz pašreizēju klientu bāzes pierādīt sistēmu uptime 99,99% gada vai divu griezumā. Ja nemāk pārdot un nevar nodrošināt pakalpojumus, tad nekādi sertifikāti nepalīdzēs,» vienlaikus akcentēja A. Gailītis. Jā, arī mums ir bijušas kļūmes, viņš neslēpj. Uzņēmums no tām mācās un turpina investēt attīstībā. Arī jautājums par datu centru energoefektivitāti nav tik vienkāršs, jo viegli pateikt, ka Latvijā jādomā par energoefektivitāti, tomēr šādu iekārtu investēšana nav lēts prieks. «Protams, pērkot jaunas iekārtas, mēs skatāmies visus parametrus, tomēr, ja man papildus jāinvestē 2 miljoni, lai panāktu papildu energoefektivitāti, tad jautājums ir par izmaksām un atpelnīšanās laiku,» pamatoja A. Gailītis. DEAC klientu portfelī ietilpst plaša spektra uzņēmumu loks. Uzņēmums šobrīd akcentu liek uz datu centru pakalpojumiem, bet izstrādes projekti netiks attīstīti, tomēr iesāktos projektus uzņēmums turpinās uzturēt. «Izstrādes daļā mēs pamēģinājām, bet sapratām, ka šo virzienu vairāk neattīstīsim,» norādīja A. Gailītis. Attiecībā uz valsts plāniem IKT jomā viņš ir visai skarbs – kamēr visiem nebūs konkrēts un kopējs uzstādījums IKT jomā, tikmēr katrs pirks, ko vēlas. «Ja runājam par datu centru resursiem, komunikācijām un «dzelžiem», mūsu valstī nekas nemainītos, ja tos aizliegtu pirkt nākamos trīs gadus,» uzsvēra A. Gailītis. Savukārt lielajos sistēmu izstrādes projektos tiek pieļauta kļūda, jo nav domāts par lietotāju ērtību. Sākumā mistiski konsultanti izstaigā ministrijas, kaut ko savāc un viss beidzas ar to, ka jaunā sistēma netiek lietota. Arī e-parakstu A. Gailītis ikdienā nelieto, bet ar eID karti ceļojot un dodoties pie notāra. «Citas iespējas sākšu izmantot tad, kad būs ērti. Neiešu un nepirkšu kaut kādus lasītājus, un ja man tas skaitās neērti, tad ko par to domā vienkāršais cilvēks?» rezumēja A. Gailītis.