Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.

Privāto datu centru operators DEAC 2018. gadu iesācis ar strauju paplašināšanos eksporta tirgos Vācijā un Krievijā. Līdz ar uzņēmuma virtuālo jaudu paplašināšanu ir atklāti divi jauni virtuālie datu centri Frankfurtē un Maskavā, kas nodrošina ātru datu apmaiņu un ar zemu aizturi savieno Latviju ar stratēģiski nozīmīgām lokācijām un pilsētām Eiropā, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina.

«Šodien mākoņu tirgus galvenie jautājumi ir pārorientējušies uz konkrētiem uzņēmējdarbības tehniskajiem uzdevumiem. Biznesam IT risinājumi ir nepieciešami nevis pēc mēneša, bet gan šeit un tūlīt » komentē DEAC vadītājs Andris Gailītis.

Viens no populārākajiem DEAC pakalpojumiem ārvalstu klientu vidū ir privāts mākonis, kas atbilst gan biznesa vajadzībām, gan Krievijas valsts prasībām pret personas datu glabāšanu un efektīvi funkcionē arī Eiropā. «Darba organizēšana no jebkuras vietas pasaulē, kā arī datu centru pakalpojumu efektīva darbība nodrošina biznesa nepārtrauktību starpvalstu līmenī,» viņš piebilst.

DEAC mākoņu datu centri apvienoti vienotā un neatkarīgā operatoru komunikāciju tīklā, tostarp savienojums Rīga – Maskava šobrīd nodrošina visātrāko datu apmaiņas kanālu starp Krieviju un Eiropu. Tādejādi jaunizveidotā vienotā starpvalstu mākoņu platforma kalpo kā digitāls tilts starp Eiropu, Krieviju un Āzijas reģionu. Izvērsts virtuālo datu centru tīkls ļauj izvietot informāciju un aplikācijas tuvāk Krievijas un Rietumeiropas lietotājiem, saīsinot informācijas ielādes laiku un novēršot vajadzību sūtīt datus apstrādei tūkstošiem kilometru tālu.

Datu centru operators DEAC ieguldīs 10 miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, informē uzņēmums.

Līdz ar jaunā datu centra izbūvi DEAC plāno dubultot līdzšinējo datu centru jaudu, tādejādi nostiprinot savas līderpozīcijas Baltijā un kļūstot par ietekmīgāku starptautisko datu centru pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem NVS valstīs, Eiropā un ASV.

DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis: «Pateicoties vairāk nekā desmit gadus ilgam darbam ārvalstu tirgos, esam panākuši, ka DEAC pazīst un tam uzticas kā drošam un kvalitatīvam reģionāla mēroga pakalpojumu sniedzējam. Esam spējuši pozicionēt Latviju arī kā vienu no vispievilcīgākajiem datu glabāšanas un apstrādes reģioniem Eiropā. Taču, lai apmierinātu prasīgās ārvalstu klientu vajadzības, ar to nepietiek – ir jāspēj nodrošināt dažādas sarežģītības individuāli izstrādātus, pielāgotus risinājumus un neierobežotu infrastruktūras jaudu strauji augošiem projektiem. Tādejādi mēs jau šodien efektīvi konkurējam ar lielajiem, pasaules mēroga datu centru pakalpojumu sniedzējiem.»

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Fragments no intervijas

Kas DEAC ir šodien? Vai darba specifika ir tā pati, kas bija pirms 24 gadiem?

Kopumā, protams, uzņēmuma iespējas ir gājušas vairumā, tomēr pati uzņēmuma darbības būtība gan nav mainījusies. Tā būtība visiem datu centriem vai hostinga biznesam ir viena – tā ir centralizēta datu uzturēšana, apstrāde un IT pakalpojumu sniegšana klientiem. Datu centrs ir kā saule, ap kuru viss griežas datu pasaulē. Runājot līdzībās, datu centru ir daudz, gluži kā zvaigznes tie ir visapkārt, un stari ir kā komunikāciju līnijas, kas visus savieno.

DEAC jaunais datu centrs šobrīd ir attīstības stadijā, un paredzēts, ka 2021. gadā tas varētu sākt darbu, ja tuvākajā laikā tiks atrasti «enkurklienti»

«Savā ziņā datu centru pamata bizness ir elektrības pārvēršana naudā. Tagad esam tikuši pie četru megavatu elektrības pieslēguma un esam sākuši jaunā datu centra projektēšanu,» stāsta Andris Gailītis, DEAC (SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs) valdes priekšsēdētājs. Jaunais datu centrs atradīsies DEAC kompleksa telpās Čuibes ielā, bet tam būs atsevišķi izdalīta infrastruktūra un komunikācijas. Tā jauda būs divreiz lielāka. Ietilpība ir paredzēta 400 statņiem, un līdz ar jaunā datu centra pabeigšanu kopējais statņu skaits pieaugs līdz 730.

Jau vēstīts, ka ieguldījumi jaunajā datu centrā sasniegs desmit miljonus eiro. Bija paredzēts datu centru pabeigt jau pērn, bet A. Gailītis skaidroja, ka process notiek lēni un nav vajadzības neko sasteigt, jo tirgū nemitīgi ienāk jaunas tehnoloģijas, rodas dažādas jaunas dzesēšanas iespējas, kas veido lielu daļu no kopējām izmaksām, tāpēc jādomā, kā procesu padarīt efektīvāku. «Datu centru bizness ir finanšu ietilpīgs – nevaram neko darīt, ja no jauna neieguldām. Citām nozarēm to nesaprast, bet mums apgrozījums ir tiešā veidā saistīts ar to, cik daudz mēs ieguldām,» viņš uzsver.

"SEB banka" piešķīrusi 30 miljonu eiro aizdevumu Latvijas uzņēmumam SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centrs" (DEAC) un Lietuvas uzņēmumam "Duomenų logistikos centras" (DLC) jaunu datu centru būvniecībai un optisko šķiedru tīkla attīstībai, informē uzņēmumu pārstāvji.

Aizdevums izsniegts uz 10 gadiem.

DEAC un DLC uzņēmumu vadītājs Andris Gailītis norāda, ka aizdevums galvenokārt tiks izmantots trešā DEAC datu centra celtniecībai Rīgā, taču līdzekļi tiks ieguldīti arī optisko šķiedru tīklu un DLC datu centru paplašināšanā Viļņā.

Plānots, ka jaunais datu centrs darbosies izmantojot elektrību tikai no atjaunojamiem resursiem, savukārt rezerves elektroenerģijas ģeneratoru darbībai tiks izmantota "Neste MY" dīzeļdegviela, kas sastāv no ūdeņraža apstrādātas augu eļļas un tiek ražota no atjaunojamām izejvielām.

Abi uzņēmumi ir piegādātāju neitrāli datu centru operatori, kas nodrošina mākoņdatošanas un IT infrastruktūras risinājumus un ir daļa no "Quaero European Infrastructure Fund II" piederošā uzņēmuma "Baltic Rezo", kas investē infrastruktūras projektos visā Eiropā un kuru pārvalda aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums "Quaero Capital".

7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.

Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.

Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.

Latvijas SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centra" (DEAC) un Lietuvas "Duomenų logistikos centras "(DLC) zīmola "Delska" datu centra būvniecībā Rīgā tiek investēti vairāk nekā 30 miljoni eiro, informē "Delska" pārstāvji.

Rīgā tiek būvēts jauns 10 megavatu (MW) datu centrs ar "Tier III" sertifikāciju. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025.gada vidū.

Savukārt šā gada 28.oktobrī plkst.11 tiks atzīmēti būves spāru svētki.

Pasākumā "Delska" valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis pastāstīs vairāk par jauno datu centru. Tāpat iepazīstinās ar industrijas aktualitātēm, kā arī ar uzaicinātajiem nozares un valsts institūciju pārstāvjiem, apspriedīs Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Pieaugošais pieprasījums pēc lielapjoma datu apstrādes ir paātrinājusi jaunu datu centru būvniecību. Uzņēmumi vēlas paplašināt savu darbību bez lieliem ieguldījumiem savas IT infrastruktūras izveidē un uzturēšanā. Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing). Delska nākotnes attīstības plānos ietilpst vēl viena jauna datu centra būvniecība Lietuvā un jaunu uzņēmumu pievienošanās uzņēmumu grupai, lai nodrošinātu visaptverošu reģionālo datu centru un tīkla ekosistēmu.

Atsevišķi IT jomas uzņēmēji varētu vērsties kontrolējošajās iestādēs saistībā ar vairāku uzņēmumu un personu, tostarp, SIA AA Projekts, SIA UNISO un ar tiem, iespējams, saistītā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieka digitālās dienaskārtības jautājumos Rolanda Strazdiņa aktivitātēm ap valsts iepirkumiem dažādu IT risinājumu īstenošanai.

Nozarē ir radušās aizdomas, ka šī grupa mākslīgi ierobežo konkurenci lielajos valsts IT jomas iepirkumos, tādējādi cenšoties nodrošināt sev iespēju saņemt finansiāli lielapjomīgu projektu realizācijas pasūtījumus, liecina laikraksta Diena rīcībā nonākusī informācija.

Pērn novembrī Valsts Reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) rīkotajā konkursā AA Projekts ieguvis tiesības īstenot IT projektu portāla Latvija.lv funkcionalitātes uzlabošanai un papildināšanai. Līguma kopējā summa ir aptuveni 300 tūkstoši eiro un tā ietvaros izpildītājam bija jāsniedz konsultācijas un jāizstrādā darba uzdevumu “Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (DAGR), Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas (MAP), portāla latvija.lv izstrādei nepieciešamo tehnisko specifikāciju izveide, izstrādes iepirkumu atbalsts un autoruzraudzības pakalpojumi”.

Sekojot mūsdienīgas valsts pārvaldes principiem, lai nodrošinātu efektīvu un drošu e-pakalpojumu ieviešanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) sadarbībā ar iestādēm aicina iedzīvotājus iesaistīties oficiālās e-adreses publiskā pilottestēšanā.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu un drošu cilvēku saziņu ar valsti, VRAA ar VARAM atbalstu uzsākusi pakāpenisku e-adreses ieviešanu Latvijā. Tās laikā no 2018. gada septembra līdz 2019. gada 1. janvārim notiek e-adreses sistēmas pilottestēšana, kuras mērķis ir izmēģināt e-adresi darbībā pirms tās oficiālās ieviešanas, kā arī iegūt sabiedrības un iestāžu ierosinājumus un atsauksmes nepilnību identificēšanai un uzlabojumu veikšanai.

Viens no e-adreses fundamentāliem ieguvumiem ir mobilitāte, jo tā ļaus ikvienam lietotājam neatkarīgi no atrašanās vietas un laika sazināties ar valsti vienuviet. Tāpat būtiski samazināsies administratīvais slogs un nodrošināta ne tikai lietderīgāka resursu izmantošana, bet arī saziņa kļūs operatīvāka, jo vairs nevajadzēs izstrādāt un uzturēt individuālus risinājumus drošai ziņojumu sūtīšanai. Latvijas Pasta adrešu reģistra dati liecina, ka teju 80 tūkstošiem adrešu korespondences saņēmējiem nav izvietota vai bojāta pastkastīte, kas apgrūtina sūtījumu saņemšanu, turklāt paildzina kopējo piegādes procesu. Tieši e-adrese būtu kā viens no šīs situācijas risinājumiem, tāpēc ar pilottesta palīdzību vēlamies iesaistīt uzņēmējus un iedzīvotājus – gan ļaut pašiem izmēģināt e-adreses lietošanu, gan arī uzklausīt ieteikumus, kā viņi vēlētos redzēt e-adresi, stāsta VARAM Valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis.

Nākamgad DEAC plāno pabeigt jauno datu centru, kas ļaus dubultot apstrādāto datu apjomu; plāno investēt 10 miljonus eiro, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Informācijas tehnoloģiju straujā attīstība un digitalizācija rada pieprasījumu pēc moderniem datu apstrādes centriem. Šobrīd DEAC uztur divus datu centrus ar 80 un 240 serveru statņu ietilpību, savukārt trešajā datu centrā, kas izvietots Rīgā, plānotas 400 serveru statnes. Investīcijas projektā lēšamas aptuveni 10 miljonu eiro apmērā.

«Mēs esam sākuši datu centra būvniecības otro kārtu. Maijā ar 4MW elektrības pievada izbūvi noslēgsim objekta pirmo būvniecības kārtu. Līdz gada beigām turpināsim projektēšanu, lielākās investīcijas plānots ieguldīt 2018. gadā. Esošo datu centru noslodze tuvojas 80%, kas nozīmē, ka nav potenciāla tālākai izaugsmei. Projekts ir nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošās klientu prasības,» stāsta Andris Gailītis, DEAC valdes priekšsēdētājs. Vaicāts, cik ilgam laikam ar šādu datu centru būs gana, viņš teic, ka tā ir savā ziņā laimes spēle – ja uzradīsies viens liels interesents, kas vēlas sev 100 serveru statnes, tad datu centrs tiek nodarbināts uzreiz par ceturtdaļu.

Latvijas uzņēmums Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC) un Lietuvas Duomenų Logistikos Centras (DLC) šogad atzīmē 25 gadus datu centru biznesā un apvienojas kopīgā zīmolā Delska.

Ar šo stratēģisko apvienošanos uzņēmumiem Baltijā un pasaulē tiek piedāvāti pilna spektra pakalpojumi IT infrastruktūras paplašināšanai vairākās datu centru lokācijās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī jaudīgs un uzticams datu pārraides tīkls.

Jau kopš 2020. gada DEAC un DLC ir daļa no Šveices Quaero European Infrastructure Fund II piederošā uzņēmuma Baltic Rezo. Abos uzņēmumos veiktās investīcijas ļāvušas īstenot vērienīgus attīstības plānus gan datu centru infrastruktūras paplašināšanā, gan energoefektivitātes celšanā. Publiskā zīmola maiņa paredz ciešāku sadarbību uzņēmumu starpā, taču abi uzņēmumi turpina darboties kā atsevišķas juridiskas personas.

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc datu centru pakalpojumiem, Rīgā tiek būvēts jauns 10 MW datu centrs ar Tier III sertifikāciju, kas būs viens no ilgtspējīgākajiem un energoefektīvākajiem mūsu reģionā. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025. gada vidū un šā gada 28. oktobrī tika atzīmēti vērienīgās būves spāru svētki.

Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing).

Pasākumā svinīgi tika pacelts spāru vainags uz ēkas augstākā punkta un iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kā arī ar nozares un valsts institūciju pārstāvjiem apsprieda datu centra nozares aktualitātes, Latvijas IT pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Delska valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis uzrunāja pasākuma viesus: “Baltijā ilgtspējīgākais un energoefektīvākais datu centrs, kurā šī kapsula tiek iemūrēta, turpinās būt par sabiedrības dzinējspēku, neatsveramu atbalstu ikdienas dzīvē un pamatu uzņēmumu digitalizācijai un biznesa izaugsmei. Mūsu vīzija ir, ka tas nākotnē kļūs par līderi ne tikai Ziemeļeiropā, bet arī pasaulē. Datu centrs ir vieta, kur uzņēmumi rod atbalstu un enerģiju savai attīstībai. Mēs ceram, ka šis datu centrs būs stūrakmens reģiona tehnoloģiskajai attīstībai, veicinot arī Latvijas valsts izaugsmi un starptautisko konkurētspēju tehnoloģiju jomā.”

Atjaunota tehnisku iemeslu dēļ otrdien traucētā valsts e-pakalpojumu portālu darbība, aģentūru LETA informēja Valsts reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA).

VRAA no rīta sociālajā tīklā «Twitter» paziņoja ka, tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama ne vien tīmekļa vietne «latvija.lv», bet arī Elektronisko iepirkumu sistēma «eis.gov.lv», portāli «Geolatvija.lv» un «Tapis.gov.lv».

Kā novēroja LETA, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nebija iespējams autentificēties ar «latvija.lv», tāpat iedzīvotājiem nebija iespējams pieslēgties e-veselības sistēmai.

VRAA pārstāvis Kristaps Prēdelis aģentūrai LETA rīta pusē skaidroja, ka aizdomas par kiberuzbrukumu pagaidām nav.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka otrdienas rītā saņemta informāciju no VRAA par to, ka atsevišķas sistēmas nav pieejamas tehnisku iemeslu dēļ, bet šoreiz tas nav nekas ārkārtējs.

Pagājušajā gadā vairāk nekā 650 valsts un pašvaldību iestādes Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) iegādājušās preces un pakalpojumus par vairāk nekā 63 miljoniem eiro, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).

Pieaugums vērojams gandrīz visās EIS piedāvāto preču grupās. Vislielākais apgrozījums 2016.gadā bijis standarta programmatūrai – 22 979 697 EUR (36% no kopējā apgrozījuma), datortehnikai un servertehnikai – 17 214 994 EUR, kā arī medikamentiem un medicīnas precēm – 7 649 363 EUR. Piegāžu skaits attiecībā pret 2015.gadu ir palielinājies par 9% un sasniedz 103 323 piegādes. Plašāka statistika pieejama šeit.

2016.gadā ir uzsākta EIS e-konkursu apakšsistēmas izmantošana. Pagājušajā gadā, izmantojot šo sistēmu, VRAA ir veikusi visas centralizētās iepirkumu procedūras elektroniskā veidā, atvieglojot uzņēmēju dalību iepirkumos.

VRAA turpinās iesāktos darbus, lai arī joprojām nav atrisināts jautājums par VRAA kapacitāti.

Ir gūta pieredze tālākai attīstībai, DB norāda bijušais Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš, kurš šobrīd ieņem VARAM pakļautības iestādes Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktora amatu. Uz jautājumu, vai par rotāciju ir apmierināts, viņš atbild: «Grūti pateikt – esmu vai neesmu apmierināts, acīmredzot valsts uzskata, ka man ir labāk būt šeit, līdz ar to šeit esmu ar sirdi un dvēseli.» VRAA ir diezgan daudz projektu, kas saistīti ar IKT, un R. Muciņam šobrīd diezgan liela daļa no darba laika paiet tieši IKT jautājumu risināšanai. Par iepriekšējo pieredzi un zināšanām IT jomā viņš min savu pieredzi par e-veselības projektiem.

Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

No 14.oktobra Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.lv apmeklētājiem palīgā nāk virtuālais asistents Ēriks, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).

Ar virtuālā asistenta palīdzību portāla apmeklētājiem būs iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes par dažādiem e-pakalpojumiem un dzīves situācijām.

VRAA norāda, ka virtuālais asistents nodrošinās iedzīvotājiem ērtu un mūsdienīgu iespēju atrast publiskās pārvaldes portālā Latvija.lv meklēto e-pakalpojumu sociālajā, nodarbinātības, veselības, uzņēmējdarbības, izglītības un citās jomās. Dialoga formā virtuālais palīgs Ēriks palīdzēs atrast informāciju par konkrētu interesējošo e-pakalpojumu, atbildēs uz jautājumiem, kā arī vienkāršas sarakstes veidā paskaidros lietotājam e-pakalpojuma saņemšanas procesa gaitu.

Virtuālā asistenta zināšanu pamatā ir portāla lietotāju visbiežāk uzdotie jautājumi un atbildes. Tā galvenais uzdevums, balstoties uz dažādām dzīves situācijām, ir atrast lietotājiem piemērotāko e-pakalpojumu. Virtuālais asistents palīdzēs jautājumos, kas saistīti ar e-adresi, kā arī sniegs padomus, kā izmantot portāla Latvija.lv dzīves situāciju aprakstus. Virtuālā asistenta palīdzība būs pieejama nepārtraukti, līdz ar to Latvija.lv lietotājs varēs komunicēt sev ērtā laikā.

Šodienas bizness nav iedomājams bez informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas ikdienā. Faktiski var jau uzskatīt – ja tu neizmanto modernās komunikācijas, tu jau esi nolēmis sevi atpalicībai un stagnācijai

Taču IT nav tikai ērtības, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību mainījušās arī drošības prasības pasaulē – šodien daudz vairāk jābaidās nevis no zagļa reālajā dzīvē, bet gan virtuālajā. Diemžēl daudzi to vēl neapzinās. Un tomēr – ja ievērojam pašas elementārākās drošības prasības, tad IT sniegto iespēju daudzums kļūst faktiski neierobežots – gan darba iespējas, gan dažādi pakalpojumi, gan arī biznesa ikdienas procesu paātrināšanā un vienkāršošanā.

«Drošības tēma ir tikpat veca kā internets. Taču tas, kas šodien par šo tēmu liek domāt daudz vairāk kā vēl pat pirms tikai dažiem gadiem, ir fakts, ka pēdējos gados tehnoloģijas attīstās īpaši strauji. Radītas daudzas un dažādas aplikācijas, būtiski attīstījušās arī mobilās aplikācijas. Ja agrāk mazajiem uzņēmējiem IT pārsvarā saistījās galvenokārt ar e-pastu un mājas lapu uzturēšanu, tad tagad IT iespējas ir augušas desmitkārtīgi. Turklāt tas šodien sniedz ne tikai iespējas, bet rada arī daudz lielākus drošības riskus,» skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Veicinot Latvijas Informācijas un Komunikācijas Tehnoloģiju (IKT) nozares ilgtspējīgu attīstību, laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar DEAC un IBM 2015. gada 26. novembrī organizē konferenci — diskusiju, kas apvieno attiecīgās jomas uzņēmumu vadītājus, speciālistus un ekspertus, lai kopīgi runātu par nozares aktualitātēm un problēmām.

Mērķa auditorija – IKT nozares profesionāļi, uzņēmumu vadītāji.

Konferences mērķis- panākt plašu rezonansi sabiedrībā un vērst sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas šobrīd būtiski IKT uzņēmumiem:

- valsts atbalsts IKT nozarei, darbs pie pasūtītāja kompetences un motivācijas;

- IT projektu savietošana resoru līmenī;

- iepirkumi;

- darba spēks, izglītība;

- IT pakalpojumu eksports.

Konferences dalībnieki runās par informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā; par Startup vidi Latvijā; par Izraēlas pieredzi: Akseleratori – atbalsts startup ekosistēmai; par Latvijas līdzšinējo pieredzi, izaicinājumiem Startup jomā; par IKT lomu tautsaimniecībā un publiskajos iepirkumos.

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Trūkumcietēju skaits samazinās

Tēma

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Finansējums

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā. Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs un Mapon valdes loceklis Ingus Rūķis

Veselības aprūpe

Cilvēku veselība ir drošības lietas. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča

Nodokļi

Auto nodokļi nākotnes izmaiņu gaidās

Datu centru operators DEAC uz sava mākoņa bāzes ir izveidojis jaunu pakalpojumu drošai un nepārtrauktai darba procesa nodrošināšanai – virtuālo darbvirsmu jeb DaaS (Desctop as a Service), liecina medijiem sniegtā informācija. Lietotājs var attālināti glabāt lietojumprogrammas un datus, piekļūstot tiem no jebkuras pasaules vietas.

Jaunais pakalpojums ļauj uzņēmumiem izmantot ierastās lietojumprogrammas (Microsoft, e-pasts un dokumenti, interneta pārlūki, dokumentu un multimediju materiālu mapes u.c.) bez darbinieku papildu apmācības, vienlaikus paaugstinot datu un biznesa procesu drošību, samazinot investīciju nepieciešamību un optimizējot izdevumus. DaaS izstrādāts, lai atvieglotu uzņēmumu ikdienas darbu ar izplatītākajām programmām un datiem attālināti no jebkuras ierīces – stacionārā datora, portatīvā datora, planšetes, termināļa vai viedtālruņa.

DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis norāda: «Mākonis vairs nav modes untums, tāpēc pēdējā laikā uz tā bāzes ieviešam aizvien jaunus pakalpojumus kā, piemēram, datu rezerves kopēšana (BaaS) un virtuālā darbvirsma (DaaS).»

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

#Tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas vairāki valsts e-pakalpojumu portāli - tostarp portāls www.latvija.lv.

Tehnisku iemeslu dēļ otrdien vairākas stundas nedarbojas portāls «www.latvija.lv», novēroja aģentūra LETA.

Kā liecina Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) paziņojums sociālajā tīklā «Twitter», tehnisku iemeslu dēļ šobrīd nav pieejama arī Elektronisko iepirkumu sistēma «eis.gov.lv», kā arī portāli «Geolatvija.lv» un «Tapis.gov.lv».

Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nav iespējams autentificēties ar «latvija.lv».

Kā novēroja LETA, iedzīvotājiem nav iespējams pieslēgties arī e-veselības sistēmai.

VRAA pārstāvis Kristaps Prēdelis aģentūrai LETA apstiprināja, ka šobrīd tiek aktīvi strādāts pie darbības traucējumu novēršanas, taču pagaidām grūti prognozēt, cik ilgu laiku tas varētu aizņemt.

Muļķīgi IT piedāvājumu noraidīšanas iemesli rada jautājumus par nekompetenci vai ļaunprātību .

Iepirkumos visvieglāk ir pasūtīt kaut ko taustāmu un vienkāršu, piemēram, nevajadzētu būt lielām problēmām pasūtīt krūzītes. Šajā jomā galvenais būtu izdomāt, kādas krūzītes pircējs vēlas saņemt, nosakot krāsu un kvalitātes latiņu. Citādi ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomas iepirkumos, jo pasūtīt jaunas informācijas sistēmas izstrādi nav viegli, turklāt cilvēku zināšanu līmenis valsts pārvaldē šajā jomā atšķiras kā diena pret nakti, kas nekad nesatiekas.

Ik pa laikam publiskajā telpā izskan interesanti iepirkumi un uzņēmumu piedāvājumu noraidīšanas iemesli, kas rada jautājumus, vai tā ir nekompetence vai apzināta ļaunprātība. Vairāku gadu garumā DB ir atspoguļojis reizēm tik absurdus pretendentu atraidīšanas iemeslus. Viens no spilgtākajiem bija vienas valsts iestādes iepirkums, kurā uzņēmuma piedāvājums tika diskvalificēts, jo IBM Latvija darbības veidos neesot norādīts «AZAS disku masīvu ražošana». Tas, ka IBM Latvija īpašnieks ir ASV korporācija IBM World Trade ar vairāku miljardu apgrozījumu gadā, valsts iestādei, izrādās, bija pārsteigums! Šobrīd ar interesantu atraidīšanas iemeslu datu centru iepirkumā izcēlusies VARAM pakļautības iestāde Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kuras vadītājs šobrīd ir no Veselības ministrijas pārceltais Rinalds Muciņš. Vēl pāris mēnešus iepriekš viņš DB solīja «ārstēt» IT jomas kaites, bet šobrīd vairāk ir redzams, ka, ilgus gadus pavadot valsts pārvaldē, viņš ir iemācījies «pareizi» atrakstīties, atbilstoši likumdošanai, bet iedziļināšanās IT jomas jautājumos ir izpalikusi. Ļoti ceru, ka maldos. No vienas puses, ir saprotama VRAA vēlme turpināt sadarbību ar uzņēmumu, kurš šāda veida pakalpojumus sniedz šobrīd, tomēr, no otras puses, cita uzņēmuma iesniegto piedāvājumu noraidīt tikai tāpēc, ka klienta atsauksmēs 2005.gads sajaukts ar 2015.gadu, ir, mēreni sakot, dīvains.