Ministru kabinets piezemē autorpārstāvošo organizāciju vēlmi aplikt visus datu nesējus ar atlīdzību, raksta Dienas Bizness.
Otrdien vairāk nekā piecas stundas ilga Satversmes tiesas sēde, kura turpināsies šodien. Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) un citas autorpārstāvošās apvienības ir lūgušas Satversmes tiesu (ST) vērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiek aizskartas tiesības.
Lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, AKKA/LAA jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos. Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības domām, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.
Tehnoloģijas mūsdienās ir spērušas nozīmīgu soli uz priekšu un šobrīd iedzīvotāji izmanto citas ierīces, kurās var veikt kopēšanu vai ieraksta funkciju, taču par šiem datu nesējiem netiek maksāta atlīdzība. Tomēr atlīdzība tiek piemērota audio, video kasetēm un disketēm, kuru lietojums mūsdienās ir vien 1-3%, skaidroja prasību ST iesniegušo organizāciju pārstāvis advokāts Lauris Liepa. Tāpēc viņa pārstāvošās organizācijas iestājas par saraksta papildināšanu ar jaunām ierīcēm, kuras būtu jāapliek ar atlīdzību. Iepriekš ieceres paredzēja, ka attiecīgais saraksts katru gadu tiks pārskatīts, atzīmēja L. Liepa, taču līdz šim nekas nav ticis mainīts. KM tika izveidota darba grupa, kura skatīja minētos jautājumus, atgādināja LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve. «Taču jau pēc pirmās grupas sēdes bija samulsums, jo autoru pārstāvji tika nosēdināti pie viena galda ar importētājiem, kuri attiecībā pret mums bija ļoti agresīvi. Mūsu tikšanās katru reizi kļuva aizvien nepatīkamākas, jo mums bija jāuzklausa dažādi pārmetumi – «iedzīvošanās kāre» un tamlīdzīgas lietas. Būtībā mūs aizskāra cilvēki, kuri importē iekārtas, un kuriem negribētos maksāt par jaunām iekārtām. Protams, tā ir dabiska tieksme katram uzņēmējam samazināt savas izmaksas,» klāstīja E. Mīlgrāve, vienlaikus vēršot uzmanību, ka arī autorus savā ziņā var uzskatīt par uzņēmējiem, kuriem tāpat ir nepieciešami līdzekļi jaunu ierakstu veikšanai.
Šobrīd liela daļa lietotāju autordarbus iegādās internetā, līdz ar to pirmā lejupielāde ir datu nesējā un nevar skaidri apgalvot, ka pēc tam cilvēks šo darbu izvēlēsies pārkopēt, norādīja Ministru kabineta (MK) pārstāve advokāte Ineta Krodere-Imsa.