Paplašinot savu darbību, ortodontijas klīnika "Concordia zobārstniecība" ieguldījusi 210 tūkstošus eiro jaunu telpu iekārtošanā Kr.Barona ielā un modernu tehnoloģiju ieviešanā. Tas ļaus palielināt klīnikas kapacitāti, kā arī nodrošināt pasaules līmeņa zobārstniecības pakalpojumus, informē uzņēmums.

Klīnikas "Concordia zobārstniecība" apgrozījums 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, pieaudzis par 9 %, salīdzinot ar rādītājiem šajā periodā pērn. Tas izdevies, iespējami ātri pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un turpinot likuma ietvaros nodrošināt esošajiem un jaunajiem klientiem zobārstniecības pakalpojumus.

"Darbības paplašināšana ietilpa mūsu plānos vēl pirms pandēmijas, kas, protams, negatīvi ietekmēja arī mūsu klīnikas darbību. Taču to saskatījām kā iespēju – kā vieni no pirmajiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā ieviesām attālinātu zobārstniecības video konsultāciju veikšanu. Pavasarī pārstrukturizējām un digitalizējām arī citu pakalpojumu sniegšanas kārtību, kas ļāvis ne tikai uzlabot klīnikas darbības efektivitāti, bet arī investēt inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā, pakalpojumu digitalizēšanā un modernu, plašu telpu iekārtošanā," komentē Dr.Med, ortodonts Māris Gržibovskis, klīnikas "Concordia zobārstniecība" īpašnieks

Zobārstniecībā tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā gaidāmas nozīmīgas pārmaiņas

To DB stāsta Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā un Latvijas zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis.

Varētu izzust mazās zobārstu prakses (kur pieņem viens vai divi zobārsti), izņēmums varētu būt lauku teritorijas, un attīstīsies vidējās un lielās prakses. Tam sliecas piekrist arī klīnikas Sirowa Rīga vadītājs Armands Ozoliņš, kurš norāda, ka par peļņu var sākt runāt, ja praksē ir vismaz trīs zobārstu krēsli.

Pašlaik Latvijā saskaņā ar Latvijas zobārstu asociācijas 2016. gada gadagrāmatu ir 863 zobārstniecības iestādes. Rīgā konkurence ir ļoti asa, divreiz lielāka nekā citās valstīs. Taujāts, kā šādos apstākļos jauns zobārsts, kurš tikko beidzis rezidentūru un vēlas strādāt Rīgā, var tikt pie savas prakses un klientiem, A. Peglītis min divus iespējamos variantus. Var sākt darbu kā darba ņēmējs kādā zobārstniecības kabinetā, tur iegūt klientūru un tad atvērt savu praksi. Otrs veids, kas ir izplatīts Eiropā, ir prakses iegāde (līdz ar visu klientūru) no kāda ārsta, kurš aiziet pensijā. Pagaidām Latvijā prakšu pirkšana nav izplatīta, taču, sekojot Eiropas tendencēm, jau tuvā nākotnē tā varētu kļūt par ikdienu. Valsts galvenais zobārsts gan smejot teic, ka nemaz nav tik daudz zobārstu, kas vēlas paši būt darba devēji, jo vieglāk ir būt darba ņēmējam kādā lielā vai vidējā zobārstniecības praksē.

Gada nogalē iedzīvotāji var saskarties ar valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu bērniem ierobežojumiem, jo atsevišķās populārākajās ārstniecības iestādēs rindas uz tiem ir aizpildītas, aģentūra LETA uzzināja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Šāda situācija nav visās ārstniecības iestādēs, uzsvēra NVD pārstāve Evija Štālberga. NVD nav informācijas par pilnīgu šogad zobārstniecībai paredzētā valsts finansējuma beigšanos, un arī iedzīvotāju sūdzības par šo pakalpojumu pieejamību dienests nesaņemot bieži.

«Ņemot vērā, ka gada beigās ir problēmas ar pakalpojumu saņemšanu, jo līdzekļi ir ierobežoti, tā varētu būt, bet tas nebūt nenozīmē, ka tā ir visās ārstniecības iestādēs. Dažkārt vecāki apzvana tuvākās vai populārākās ārstniecības iestādes, kur rindas līdz gada beigām jau varētu būt pilnas,» sacīja E. Štālberga.

Atteikuma gadījumā NVD aicina iedzīvotājus sazināties ar citām ārstniecības iestādēm.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA) ir apņēmies apkarot ēnu ekonomiku veselības jomā. Šobrīd nodokļu nomaksa skaistumkopšanā, plastiskajā ķirurģijā, fizioterapijā un masāžas jomā esot dramatiska, un tā, neskatoties uz iepriekš panāktajiem uzlabojumiem, pasliktinājusies arī zobārstniecībā, trešdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Viņi [zobārsti] ir sapratuši, ka viens no rādītājiem, ko VID analizē, ir stundu tarifu likme. [...] Vairākās darba vietās strādājot, vidējais nav pat 40 stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka netiek uzrādītas stundas,» pēc nodokļu nomaksas datu analīzes secinājusi bijusī VID ģenerāldirektore, VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone.

Līdz ar to uzlabojumi zobārstniecībā pēc tam, kad pirms dažiem gadiem VID centās palielināt algas nodokļu nomaksu šajā nozarē, izrādījušies vien īslaicīgs panākums. Pētersonei saņemtie signāli no nozares likuši tikties ar VID pārstāvjiem, aicinot sadarboties ēnu ekonomikas mazināšanā veselības jomā. Atgriešanos pie veciem ieradumiem zobārstniecībā konstatējis arī VID, secinot, ka čekus pakalpojumiem neņem tie, kuri paši saņem algas aploksnēs. «Kad pakalpojuma saņēmējs nav maksājis nodokli, nav ko no valsts atgūt,» brīdina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Tomēr abas ekspertes uzskata, ka šo situāciju vairs nevar mainīt vien ar represīvām metodēm, tas jādara ar sabiedrības iesaistīšanos, norādot arī uz draudiem, ar ko viņi riskē, neprasot attaisnojuma dokumentus.

Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Cilvēku izpratne par zobu veselību un profilaksi pieaug, zobārstniecības klīnikas iegulda attīstībā, taču liela problēma joprojām ir pelēkais sektors, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latvijā zobārstniecībā mēģina konkurēt ar zemākām cenām, kas tiek panāktas uz nodokļu optimizācijas rēķina, nevis augstāku profesionalitāti. Ir skaidrs, ka cenas atšķiras Rīgā un reģionos, bet izmaksas par materiāliem un iekārtām visur ir vienādas. Atšķiras tikai tas, cik tiek maksāts personālam un cik liela ir peļņa, kas savukārt tiek ieguldīta attīstībā – jaunās iekārtās. Kā var būt, ja vienā klīnikā zobārsta alga ir trīs reizes lielāka nekā blakus esošajā zobārstniecībā? Tas ir iespējams tikai nodokļu nemaksāšanas dēļ. Domāju, ka liela daļa tirgus dalībnieku ierobežo nodokļu maksāšanu. Mēs maksājam visus nodokļus, tāpēc ir grūti konkurēt ar zobārstniecībām, kur ārstiem maksā algu aploksnē,» saka Pēteris Apse, zobārstniecības klīnikas Adenta vadītājs. Kompānijas finanšu direktors Kārlis Ķibermanis piebilst, ka no šī gada 1. janvāra klīnika maksā solidaritātes nodokli, ja darba alga gadā pārsniedz 48,6 tūkstošus eiro. «Kārtējo reizi valsts haotiskās nodokļu politikas dēļ uzliek lielāku slogu godīgiem nodokļu maksātājiem, kuri labi atalgo savus darbiniekus – būtībā veido Eiropas līmeņa vidusšķiru – un maksā visus darba spēka nodokļus, un samazina to konkurētspēju ar t.s. pelēkās zonas uzņēmējiem. Vienīgais veids, kā valsts ir spējīga sakārtot budžetu, ir nevis visur izdaudzinātā cīņa ar ēnu ekonomiku, bet gan papildu sloga uzlikšana godīgiem nodokļu maksātājiem un to konkurētspējas graušana,» viņš pauž.

Mana sieva Elīna (Rubeze-Upīte) zobārstniecības nozarē strādā jau septiņus gadus. Pirms trim gadiem doma par savu zobārstniecības klīniku kļuva par mūsu aicinājumu, – stāsta Amberdent Clinic īpašnieks un vadītājs Agnis Upītis.

Gribējām radīt kaut ko labu tepat Jūrmalā. Jāsaka, ka viegli nekas nenotiek – bija jāpieliek daudz pūļu, bija daudz aprēķinu, daudz papīru darbu. Taču viss iegrozījās veiksmīgi – atradām piemērotas telpas, atrisinājām jautājumu ar finansējumu, un te nu mēs esam!

Kopumā uzņēmuma izveides process aizņēma četrus mēnešus. Biznesa plāna rakstīšana bija ļoti noderīga. Tā palīdzēja mums pašiem saprast, vai ir vērts to darīt, vai tas strādās un vai patērētājam tas vispār ir vajadzīgs. Es teiktu, ka biznesa plāns dod atbildes uz visiem jautājumiem. Kad sākām strādāt, mēs arī rūpīgi sekojām, vai viss iet, kā vajag, vai pie kaut kā tomēr ir jāpiestrādā.

Biznesa uzsākšana, it īpaši zobārstniecībā, prasa lielus sākotnējos ieguldījumus. Tāpēc ir labi, ka ar ALTUM Starta aizdevuma palīdzību varējām jau pašā sākumā iegādāties nepieciešamās iekārtas.

#«Klīnikā ir pilnveidotas digitālās tehnoloģijas, kas tiks ieviestas arī RSU Zobārstniecības fakultātes studentu apmācībā.»

RSU Stomatoloģijas institūts 2018. gada janvārī ir noslēdzis telpu renovācijas darbus Ortodontijas klīnikā un jaunizveidotā Estētikas klīnikā. Kopumā remontdarbos ir ieguldīti 130 000 EUR, zobārstniecības kabinetu tehniskajā aprīkojumā (zobārstniecības krēsli, dentālie mikroskopi u.c. aprīkojums) ieguldīti 154 000 EUR.

Ortodontijas klīnikā, kas ir lielākā šāda veida klīnika Baltijā, ir izveidotas papildu ortodontu un zobu higiēnistu darba vietas. Klīnikā ir iekārtota arī semināru telpa. Papildu darba vietas klīnikā ļaus nodrošināt speciālistu darba laika plānošanu, pacientu pieņemšanu, kā arī rezidentu apmācību. Klīnikā mēnesī ierodas vidēji 3000 pacienti.

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Lai paaugstinātu pacienta komforta līmeni un novērstu iespējamos ar stresu saistītos sarežģījumus zobārstniecības procedūru laikā, it sevišķi bērniem, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts sācis pielietot pacientu medikamentozu nomierināšanu ar slāpekļa oksīdu (N2O) jeb smieklu gāzes palīdzību.

Lai ieviestu šo pakalpojumu, institūta Bērnu nodaļas speciālisti ir apguvuši smieklu gāzes lietošanas tehniku, tāpat ir arī īpaši pielāgots zobārstniecības kabinets Bērnu nodaļā, lai droši varētu veikt sedāciju ar smieklu gāzi.

Sedācija ir procedūra, kas nav vispārējā anestēzija (narkoze), taču pacients saņem medikamentus, kuri nomierina, neļaujot rasties ar augsta stresa līmeni saistītām nepatīkamām izjūtām un sarežģījumiem. Procedrūas laikā pacients ir adekvātā kontaktā, mierīgs, var būt nedaudz apreibis vai eiforisks. Šis efekts ir īslaicīgs un pēc procedūras visbiežāk nav vairs jūtams.

Stomatoloģijas institūta Anestezioloģijas nodaļas vadītājs, anesteziologs doc. Juris Svaža skaidro, ka saskaņā ar pētījumiem zobārstniecībā vidēji 10–30% pacientu izjūt bailes vai ievērojamu diskomfortu gan pirms gaidāmās zobārstniecības procedūras, gan arī tās laikā. Paaugstināts uztraukuma (stresa) līmenis atsevišķiem pacientiem var radīt tādas komplikācijas kā ģīboni, paaugstinātu asinsspiedienu un sirds ritma traucējumus.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šodien parakstījusi rīkojumu par daļēju ambulatoro un diagnostikas pakalpojumu atjaunošanu medicīnas iestādēs no pirmdienas, 20.aprīļa.

Sava sociālā tīkla "Twitter" ierakstā ministre norādījusi, ka kopā ar mediķiem vienojusies par nepieciešamajiem drošības pasākumiem gan medicīnas personālam, gan pacientiem, lai varētu atsākt zobārstniecības, speciālistu konsultācijas, izmeklējumus un citus medicīnas pakalpojumus.

Starp atjaunojamajiem pasākumiem ir valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumi jeb mamogrāfija, vairākas izmeklēšanas ar ģimenes ārsta nosūtījumiem, pirmreizējās vairāku speciālistu konsultācijas, kā arī zobārstniecība un diabētiskās pēdas aprūpe.

Ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu no pirmdienas atsāks ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas, tai skaitā Holtera monitorēšanas, veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu. Tāpat tiks atsāktas pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas.

Estētiskās un lāzeru medicīnas klīnikas “Era Esthetic” attīstībā 10 gadu laikā investēti vairāk nekā divi miljoni eiro, no tiem 1,5 miljoni eiro ieguldīti medicīniskajā aprīkojumā, iegādājoties jaunākās tehnoloģijas dermatoloģisko slimību ārstēšanā un estētiskajā medicīnā.

Personāla izaugsmē un kvalifikācijas celšanā šajā laikā ieguldīti vairāk nekā 100 000 eiro.

"Klīnikas koncepts ir inovatīvāko tehnoloģiju piemērošana dermatoloģijā un estētiskajā medicīnā, kas palīdz Latvijas ārstiem un pacientiem neatpalikt no pasaules medicīnas tendencēm," norāda klīnikas vadītāja Jūlija Jurgele.

Starptautiskais klīniku tīkls, kura izcelsmes valsts ir Lietuva, jau 16 gadus darbojas Baltijā un 2022.gadā bija iekļauts Financial Times Eiropas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstā. Pašlaik “Era Esthetic” strādā Lietuvā, Latvijā, Vācijā un Francijā. Latvijā SIA “Era Esthetic” tika dibināta 2014.gadā.

Klīnikas dermatologiem pieejams asinsvadu ārstēšanas lāzers, pigmentācijas un tetovējumu noņemšanas lāzers, virkne frakcionētu lāzeru klīnikas ārstiem ļauj risināt tādas pacientu ādas problēmas kā rētas, strijas, traucējošie ādas veidojumi, ādas novecošanās pazīmes. Klīnikā pieejamas arī citas tehnoloģijas – radioviļņu un ultraskaņas metodes. “Era Esthetic” attīsta preventīvo medicīnu, kā arī pakalpojumus citās ar dermatoloģiju saistītas medicīnas sfērās – mikroķirurģijā un ginekoloģijā. Vēl viens “Era Esthetic” attīstības virziens ir zobārstniecība.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau jūt pirmos rezultātus no sāktās zobārstniecības jomas kontroles akcijas, otrdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes pastāstīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Viņa stāstīja, ka ir atklāti pirmie pārkāpumi. «Pārkāpumi ir konstatēti no iesniegtajām deklarācijām - redzams, ka algas ir zemas, bet tās pieaug, uzrādīto stundu skaits ir zems, tas arī pieaug, bet ne tik strauji kā mēs vēlētos. Joprojām uzskatām, ka nozarē ir daudz darāmā, lai to sakārtotu un atbilstoši maksātu nodokļus,» teica Pētersone.

Viņa norādīja, ka Latvijā kopumā ir apmēram tūkstotis komersantu, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus. «Kopš uzsāktās akcijas, apmēram trešā daļa ir pārskatījusi algas un vidēji darba samaksa ir palielinājusies par nepilniem 70 eiro. Varam teikt, ka daudz vai maz, bet tajā pašā laikā tas ir panākts tikai caur publisko telpu un vēstules nosūtīšanu, kas no VID daudz resursus neprasa. Ir tomēr sarosījušies. Tāpat ir 13 komersanti no jauna reģistrējušies, kas man bija liels pārsteigums,» atzīmēja Pētersone.

Rīgas Blaumaņa ielas raksturīgās iezīmes ir skaistas jūgendstila ēkas un restorānu puduris. Šo pilsētas rajonu ir iecienījuši rīdzinieki, nevis tūristi

Pirms četriem gadiem (2012. gada 26. oktobrī) DB Blaumaņa ielu nodēvēja par rīdzinieku jauno Vecrīgu. Tolaik šī iela sāka iegūt jaunus vaibstus – lēnām un piesardzīgi viens aiz otra atvērās jauni restorāni un kafejnīcas. Tagad to skaits ir brangs, un Blaumaņa ielā draudzīgi līdzās pastāv restorāns Mio un Vill Amor, kas pieder vieniem īpašniekiem. Savu slavu Rīgas kafejnīcu cienītāju vidū ir iemantojusi Innocent cafe, kas bija viena no pirmajām iestādēm Rīgā, kas sāka piedāvāt vēlās brokastis jeb brunch.

Blaumaņa ielā atrodas arī divi kokteiļbāri – iBar un Sapņi un kokteiļi, kur nakts dzīve sit augstu vilni. Blakus sapņotajam bāram atrodas Air cafe, kurā tiek filmētas TV 24 raidījumu tiešraides. Šajā ielā mājvietu atradis arī restorāns Terra, kas ir viena no iecienītākajām šīs ielas pusdienu vietām. To šoreiz novēroja arī DB, jo caur milzīgiem skatlogiem varēja skatīt izsalkušu ļautiņu rindu. Jāpiemin, ka šīs ielas ēdināšanas biznesa celmlauzis ir restorāns Čarlstons, kas Blaumaņa ielā atrodas jau 17 gadus. Tomēr Blaumaņa iela nav tikai restorānu cienītāju galamērķis. Tajā līdzās pastāv dažādu profilu uzņēmumi – juristu biroji, apģērbu, interjera priekšmetu un ziedu veikali, zobārstniecība, nekustamo īpašumu kompānijas, tūrisma aģentūras u.c.

Paaugstinot attaisnoto maksājumu limitu par izglītību un veselību no pašreizējiem 215 eiro līdz 600 eiro gadā, būs gan ieguvēji, gan arī zaudētāji

To paredz valdības sēdē izskatītie grozījumi noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem. Sākotnēji daudzus DB aptaujātos šāds izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu limita pieaugums iepriecina, jo līdzšinējais vairs sen neatbilst reālajām šo pakalpojumu izmaksām. Tomēr jaunajā – 600 eiro gada limitā – iekļauti visi izdevumi, arī tie, par kuriem līdz šim tika atmaksāta visa iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa – zobārstniecība, plānveida medicīniskās manipulācijas, kā arī ziedojumi, ja vien to ļāva konkrētā cilvēka samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs. Vienlaikus jārēķinās, ka šim limitam ir arī otri griesti – procentuāli tie ir 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma.

Lai risinātu bērnu zobārstniecības pakalpojumu pieejamības izaicinājumus, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūts attīstīs bērnu zobārstniecības centru, veidojot jaunu un mūsdienīgu infrastruktūru.

Jaunās telpas tiks plānotas tā, lai bērniem un pusaudžiem, tostarp bērniem ar īpašām vajadzībām, nodrošinātu pielāgotu un modernizētu vidi, kurā iespējams saņemt augstvērtīgus zobārstniecības pakalpojumus, īpaši komplicētos gadījumos.

Valdība otrdien atbalstīja 3,28 miljonu eiro piešķiršanu jaunu telpu izveidei, kas tiks integrētas kopējā RSU infrastruktūrā un nākotnē nodrošinās arī ievērojami plašākas iespējas valsts apmaksātu bērnu zobārstniecības pakalpojumu sniegšanai.

Bērnu zobārstniecības centra attīstība notiks plašāka RSU infrastruktūras projekta ietvaros, kur tiek plānota jaunas ēkas būvniecība, kas būs savienota ar esošajām ēkām, izmantojot pazemes līmeņa savienojumus un gaisa koridorus. Tas sekmēs daudz efektīvāku pakalpojumu sniegšanu un sadarbību starp dažādām nodaļām, kā arī atvieglos zobārstniecības studentu un rezidentu klīnisko apmācību.

Ceturtdien, 24.oktobrī, svinīgi tika atklāts slimnīcas 23.korpuss - Šarlotes poliklīnika, kur apvienotas bijušās pašvaldības poliklīnikas Grēcinieku ielā 34 un Brīvības ielā 100, kā arī zobārstniecība Stabu ielā 9.

Agrākā stacionārās nodaļas ēka ar kopējo platību 2304 m2 ir pārveidota par bērnu veselības centru, kur pieejamas ģimenes ārstu prakses, bērnu speciālistu konsultācijas, stomatoloģijas, rehabilitācijas un ūdensdziedniecības pakalpojumi.

Restaurācijas darbi 23.korpusā tika veikti pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma. Gan projektēšanu, gan ēkas rekonstrukcijas un renovācijas darbus veica AS LNK Industries, un kopumā objektā ieguldīti 1,8 miljoni latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

23.korpusa ēka ir trīs stāvu ķieģeļu ēka ar mansardu. Ēkas cokola stāvs ir iedziļināts zemes līmenī. Jaunā telpu funkcija ir bērnu un pieaugušo poliklīnika ar bērnu ūdensdziedniecības un zobārstniecības pakalpojumiem.

AS Veselības centru apvienība (VCA) šogad ir investējusi 400 000 eiro VCA poliklīnikas Aura zobārstniecības renovācijā un paplašināšanā, informē VCA stomatoloģijas dienesta vadītāja Aiga Dauškāne.

Investīcijas ir ieguldītas medicīnas aparatūrā, instrumentos, telpu remontā, kondicionēšanas un ventilēšanas sistēmu ierīkošanā, lai pacientiem nodrošinātu augsta līmeņa medicīnas pakalpojumus drošā vidē.

Lielākā daļa investīciju jaunajā VCA poliklīnikas Aura zobārstniecībā ir atvēlēta speciālām telpām un modernam aprīkojumam zobu tehniskajai laboratorijai, kas tagad uzņēmumam sniegs iespēju kādreiz izmantoto ārpakalpojumu veikt sava uzņēmuma ietvaros. Jaunā laboratorija varēs nodrošināt visa spektra zobu protēžu izgatavošanu no ierastajām izņemamajām līdz augsti tehnoloģiskām implantu protēzēm.

Aristida Briāna ielā bohēma satiekas ar šampaniešu rūpnīcas un alus darītavas darba dunu

Aristida Briāna ielai ir divas sejas – viena ir tā, kas iezīmē nedaudz bohēmisko atmosfēru kvartālā, kur dominē Valdemāra pasāžas ēka. Cita sajūta rodas, staigājot pa pašu ielu, kas ved no Valdemāra līdz Miera ielai. Tā ir kā otra seja – tranzīta iela, kur rīta un vakara stundās veidojas auto sastrēgumi. Šajā posmā savu biznesa vietu atraduši daži uzņēmumi, piemēram, veterinārā klīnika, zobārstniecība, masāžas salons un picērija, kā arī zinātnes centrs Tehnoannas pagrabi.

Pirms septiņiem gadiem klubs Piens bija viens no pirmajiem nomniekiem, kas sāka savu darbību Valdemāra pasāžas kvartālā. Piena dibinātājs Mārtiņš Mielavs atminas, ka konkrētās vietas izvēle nav bijusi mērķtiecīga. Viņš meklēja plašas telpas, kur varētu īstenot savu ideju par bāru, kurā būtu daudz dīvānu, par vietu, kas ir atvērta vietējiem, kura neatrodas Vecrīgā, kur tolaik augstu vilni sita populārās angļu vecpuišu ballītes.

Par maz speciālistu pat uz esošo iedzīvotāju skaitu

Pierakstoties pie zobārsta, jārēķinās, ka līdz vizītei būs jāgaida vismaz divi trīs mēneši. Rindas ir garas gan bērniem, gan pieaugušajiem, kas mutes veselību vēlas uzlabot par maksu, taču kritiskākā situācija ir valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamībā.

Izmaksā uz pusi vairāk

Zemgalē rindā uz valsts apmaksātu zob- ārstniecības pakalpojumu bērniem jāgaida maksimāli 105 dienas, Latgalē – 127, Vidzemē – 228, Kurzemē – 570, bet Pierīgā – 770, rāda informācija vietnē Rindapiearsta.lv. Kādā Vidzemes zobārstniecībā gan skaidro, ka šie dati nav precīzi. Pirmkārt, informācija ievākta, piemēram, marta sākumā, bet nu jau ir mēneša beigas. Otrkārt, šajā klīnikā, piemēram, pacientus uz vizīti nepieraksta tālāk kā līdz gada beigām. Tam neredz jēgu, jo nav zināms, vai pēc tik ilga laika bērnam vēl zobiņu vispār vajadzēs labot, turklāt līgums ar Nacionālo Veselības dienestu (NVD) ir noslēgts tikai līdz gada beigām.

Pandēmija nolikusi uz pauzes arī medicīnas tūrismu. Pakalpojumi medicīnas tūristiem nav pieejami līdz nākamajiem valdības lēmumiem.

Līdzīgi kā atpūtas tūrismā, arī medicīnas tūrismā Covid-19 ierobežojumu dēļ jau pavasarī krasi samazinājās ārvalstu pacientu skaits.

Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele stāsta, ka vasarā šī situācija nedaudz normalizējās un ārvalstu pacienti īstenoja ārstēšanos Latvijas ārstniecības iestādēs. Septembrī Latvijas Ministru kabinets apstiprināja grozījumus, kas ļāva uzņemt ārvalstu pacientus bez pašizolācijas, bez karantīnas ievērošanas. Taču grozījumi tika atcelti, aizvadītajās nedēļās Latvijā ieviešot stingrākus ierobežojumus. Līdz ar to virkne ārvalstu pacientu, kas plānoja savu ārstēšanos Latvijā, decembrī un janvārī nevar atbraukt, jo atkal ir ierobežojumi, kas to liedz.

Zobu stāvokļa uzlabošanai jāatvēl no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro.

Pieprasījums pēc estētiskās zobārstniecības palielinās gan vietējo iedzīvotāju, gan ārvalstnieku vidū, turklāt ārsti no citām valstīm brauc uz Latviju smelties pieredzi zobu izskata uzlabošanā.

Metodes, ar kuru palīdzību zobus iespējams padarīt skaistākus, regulāri tiek uzlabotas, tāpat zobārstniecībā tiek ieviestas inovācijas, tādēļ zobu izskats būs atkarīgs tikai no tā, cik daudz cilvēks ir gatavs atvēlēt zobu skaistuma uzlabošanai. Kā liecina zobārstniecību klīniku sniegtā informācija, atkarībā no izmantotās tehnoloģijas izdevumi var svārstīties no 90 eiro par vienu zobu vienkāršākai metodei, pārsniedzot pat tūkstoti eiro.

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Šī gada pirmajos mēnešos novērota palielināta iedzīvotāju interese par patēriņa kredīta aizdevumiem, lai segtu dažādus ar ārstniecību saistītus izdevumus, liecina Luminor bankas informācija.

Vidējā aizdevuma summa šiem mērķiem sasniedz 4000 eiro.

Salīdzinājumā ar 2020.gadu, kad visbiežāk patēriņa kredītu Latvijas iedzīvotāji noformēja remontam un īpašuma labiekārtošanas darbiem, šobrīd klienti atzīst, ka arvien biežāk papildu līdzekļi ir nepieciešami dažādu ārstniecības izdevumu segšanai. Visbiežāk piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti ar zobārstniecību saistītiem pakalpojumiem, kā arī dažādām plānveida operācijām, manipulācijām un izmeklējumiem.

"2021.gads ir ieviesis zināmas korekcijas - ja pagājušajā gadā attālināts darbs veicināja iedzīvotājus aktīvi pievērsties sava mājokļa uzlabošanai, tad šogad arvien biežāk aizdevums nepieciešams, lai cilvēki varētu veikt dažādas ārstnieciskas procedūras un manipulācijas. Iespēja papildu saņemt naudas līdzekļus īsā laikā daudziem palīdz ātrāk nonākt pie speciālistiem. Tikmēr zobārstniecība joprojām nav lēts pakalpojums, īpaši ortodontija, tādējādi vēršanās pie bankas nereti ir vienīgais veids, kā cilvēkiem saņemt nepieciešamo finansiālo palīdzību. Kopumā redzam, ka iedzīvotāju attieksme ir atbildīga gan pret savu veselību, gan finansēm, jo lēmums par papildu saistību uzņemšanos tiek pieņemts pārdomāti," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas kreditēšanas vadītājs Baltijā.