Līdz š.g. 4.oktobrim Latvijas uzņēmēji vēl var pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2015.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju vienpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Tā mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

Importa aizstājējprodukts,

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Paziņoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 laureāti

Sešās kategorijās sadalītas balvas Latvijas uzņēmumiem, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Šogad par eksporta čempionu atzīts a/s Olainfarm. Kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā uzvarēja SIA Karavela. Otrajā vietā ierindojas a/s Sidrabe un trešajā – a/s Rīgas piena kombināts.

Par Eksportspējīgāko komersantu mazo komercsabiedrību grupā atzina SIA X Infotech. Otrajā vietā ir SIA Skan-Tooling, bet trešajā SIA Latgales Stabu konstrukcijas.

No šodienas līdz 28. septembrim Latvijas uzņēmumi tiek aicināti pieteikties dalībai konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015

Jau vienpadsmito gadu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Tā mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti vairākās kategorijās – Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās, Importa aizstājējprodukts, Inovatīvākais produkts, Rūpnieciskais dizains un Eksporta čempions.

Eksporta un inovācijas balvas 2016 Eksporta čempionam a/s Dobeles dzirnavnieks 60% no pērnā gada 98,5 miljonu eiro apgrozījuma nodrošinājis noiets ārvalstīs.

Svinīgā ceremonijā paziņoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2016 laureāti. Latvijas uzņēmumi, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, balvas sadalīja sešās kategorijās – Eksporta čempions, Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā, Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā, Importa aizstājējprodukts, Inovatīvākais produkts un Rūpnieciskais dizains.

LMT viedtelevīzija nominēta starptautiskajai nozares balvai Global Mobile Awards 2019 (GLOMO Awards), paziņojusi starptautiskā telekomunikāciju nozares asociācija GSMA.

LMT Mājas viedtelevīzija saņēmusi nomināciju divās kategorijās: «Labākā mobilo tehnoloģiju inovācija» (Best Mobile Technology Breakthrough) un «Eiropas 5G celmlauzis» (European 5G Pioneer).

«GLOMO ir pasaules mēroga iespēja atzīmēt visiedvesmojošākos un inovatīvākos risinājumus mūsu nozarē, izceļot tos uzņēmumus un personības, kas ir celmlauži it visā – no 5G līdz jaunām biznesa iespējām un inteliģentai savienojamībai,» norādīja GSMA vadītājs Džons Hofmans. «Balvas piesaista ļoti daudz augstas kvalitātes pieteikumu, tāpēc saņemt nomināciju ir liels panākums,» paziņojumā uzsvēra Džons Hofmans.

«Viedtelevīzija, kas darbojas mobilajā platformā, ir viens no mūsu visizaicinošākajiem projektiem, kuru pilnībā attīstījām atbilstoši LMT jaunajai inovāciju stratēģijai. Turklāt tas ir viens no pirmajiem šāda veida risinājumiem Eiropā. Prognozēju, ka līdz ar 5G tīkla attīstību pieprasījums pēc viedtelevīzijas arvien pieaugs. Jau šobrīd katrs ceturtais LMT Internets mājai pakalpojuma lietotājs izmanto arī LMT viedtelevīziju. Priecājos, ka mūsu paveikto novērtē arī starptautiskā līmenī,» uzskata Juris Binde, LMT prezidents.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam "Ideju kauss 2024", kurā aicināts piedalīties ikviens 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas iedzīvotājs, informēja LIAA pārstāvji.

Konkursa dalībnieki ne tikai varēs papildināt savas zināšanas, bet arī pretendēt uz naudas balvām no 40 000 eiro lielā Ideju kausa balvu fonda.

Ikvienam biznesa idejas autoram būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības pamatus, validēt savu ideju, izveidojot "LeanCanva", kā arī papildināt savas profesionālās iemaņas pieredzējušu ekspertu vadībā tādās jomās kā investīciju piesaiste, finanšu plānošana, komandas veidošana un digitālais mārketings. Tāpat būtisks ieguvums būs jauni kontakti uzņēmējdarbības vidē un saņemtie padomi no kompetentiem mentoriem sava biznesa tālākai attīstībai. Savukārt konkursa noslēgumā 20 finālisti sacentīsies par naudas balvām, tādējādi iegūstot pirmo kapitālu savas idejas realizācijai.

Eksporta potenciāls – specializēties dabas zinātņu un medicīnas tekstu tulkošanas jomā.

SIA Ad verbum sniedz visu veidu lokalizāciju un ar to saistītos pakalpojumus vairāk nekā 100 valodu kombinācijās. Tas ir viens no lielākajiem Baltijas, Balkānu, Skandināvijas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu valodu pakalpojuma sniedzējiem mūsu un Balkānu reģionā. Ad verbum pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd uzņēmums tulko visdažādāko nozaru dokumentāciju – tehnisko, programmnodrošinājuma, medicīnas, juridisko, lietvedības, reklāmas u.c. «Pēdējos divus gadus esam izvēlējušies pievērsties dabas zinātnēm. Mērķtiecīgi piedalāmies šīs jomas izstādēs. Pagājušajā gadā bijām vienīgie tulkotāji no Ziemeļeiropas, kas piedalījās izstādē ASV. Mēs šajā reģionā esam interesanti, jo, salīdzinot ar ASV tulkošanas uzņēmumiem, varam piedāvāt zemākas cenas,» stāsta Ad verbum izpilddirektore Zelma Diāna Vidiņa. Dabas zinātņu joma, salīdzinot, piemēram, ar IT nozari, esot perspektīva, jo tajā pēdējos desmit gados ir minimāli mainījušās tulkošanas pakalpojumu cenas.

Apbalvoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 laureāti.

Latvijas uzņēmumi, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, balvas sadalīja sešās kategorijās.

Par Eksporta čempionu atzina a/s UPB. UPB galvenie noieta tirgi ir Zviedrija, Norvēģija, Vācija, arī Šveice, Itālija, Somija, Dānija, Islande un Lietuva. Pēdējos divus gadus UPB aktīvi meklē sadarbības partnerus arī muitas ūnijas valstīs – Krievijā un Kazahstānā.

Pirmo vietu kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā ieguva SIA Valpro, kas ražo metāla kannas, ugunsdzēšamos aparātus un to korpusus. Uzņēmuma eksports veido 94% no apgrozījuma. Otrajā vietā ierindojās a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, bet trešajā – SIA V.O.V.A.

«Katra sieviete būtu pelnījusi, ka pirmais, kas pieskaras viņas kailajai pēdai no rīta, ir mežģīnes,» vienojušās senioru uzņēmumā Lude strādājošās dāmas.

Sociālajā uzņēmumā Lude, kurā tiek nodarbināti seniori, tapuši pirmie paklāji, kuru izejmateriālu veido Latvijas apakšveļas ražotāju Rosme un Lauma Lingerie ražošanas pārpalikumi – mežģīnes.

Tāpat Lude paklāju ražošanā izmanto arī zīmola ZIB trikotāžas atgriezumi.

Izmantojot Latvijas tekstiluzņēmumu ražošanas pārpalikumus, katra paklāja ražošanā tiek izglābti aptuveni divi kilogrami potenciālu atkritumu, kas citādāk nonāktu izgāztuvē, pauž Lude pārstāvji.

Ņemot vērā atkritumu izmantošanu ražošanā, Skandināvijā Ludei piešķirta Kvalitātes inovāciju gada balva.

Pirms pieciem gadiem, rakstot kursa darbu Latvijas Mākslas akadēmijā, valmierietei Inesei Leitei radusies ideja par daudzfunkcionālu matraci - šogad beidzot nodibināts uzņēmums, ir izveidoti prototipi, tiek meklēti izplatītāji, drīzumā plānots izveidot interneta tirdzniecības platformu, kā arī tēmēt uz eksporta tirgiem.

Transformējamais daudzfunkcionālais matracis Dusis jau ir guvis atzinību konkursā Gada balva dizainā 2009, inovatīvā mēbele iekļauta Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja fondos, pavēstīja I. Leite.

Multifunkcionālā mīkstā mēbele Dusis domāta cilvēkiem, kas sirdī jauni, tas kalpo kā krēsls, zvilnis, dīvāns, matracis, rotaļu laukums bērniem tuneļu un māju būvēšanai. Pielāgojot atbilstošas kvalitātes apvalku, matraci var izmantot gan istabā, gan dārzā, gan privātā, gan publiskā telpā, piemērots arī birojiem, bibliotēkām, kafejnīcām, tā par matrača iespējām stāsta Leite.

Daudzfunkcionālajam matracim tā radītāja ideju smēlusies, pirms pieciem gadiem rakstot kursa darbu Latvijas Mākslas akadēmijā. «Meklēju risinājumu, kā horizontālu plakni salocīt, lai izveidotu ērtu atzveltni, un rezultāts patiesi pārsteidza arī mani,» atceras jaunā uzņēmēja.

SIA Ērenpreiss Original Latvijā un ārvalstu tirgos sevi pozicionē kā augstas klases pilsētas dizaina velosipēdu ražotāju.

Pieprasījuma dinamika dod pārliecību nenovirzīties no iesāktā kursa, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Velosipēdu dizaina izstrāde un prototipu veidošana notiek SIA Ērenpreiss Original darbnīcā, savukārt detaļas tiek meklētas ārpus Latvijas robežām. «80% no tām tiek veidotas pēc mūsu individuālā pasūtījuma un lielākoties tas notiek Taivānā. Šajā valstī esošās ražotnes velosipēdu industrijā atzītas par kvalitatīvākajām. Mūsu velosipēdu kvalitātes garants – komplektācija notiek šeit, Rīgā. Vērtējot velosipēda ražošanas izmaksas, puse ir mūsu ieguldītais darbs,» stāsta SIA Ērenpreiss Original valdes priekšsēdētājs Toms Ērenpreiss. Baltijas valstīs šo faktu, ka Ērenpreisa velosipēdu detaļas ražotas ārvalstīs, mēdzot uztvert saasināti, bet rietumos tas tiek pieņemts kā ierasta prakse. «Mūsu ambīcijas nākotnē ir ražot velosipēdu rāmjus tepat Latvijā. Tajā saskatu biznesa potenciālu, bet, lai būtu rentabli to darīt, ražošanas apjoms jāpalielina līdz četriem, pieciem tūkstošiem velosipēdu gadā. Līdz šādam ražošanas apjomam vēl jāattīstās,» viņš turpina.

SIA PAA ar SilkStone izstrādājumiem centīsies iekarot augstākās klases produktu pircēju uzticību Latvijā un aizvietot ārzemju produktus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kompānijā ir izstrādāts materiāls SilkStone vannu, izlietņu un citu interjera elementu izgatavošanai, stāsta uzņēmuma SIA PAA vadītājs Pēteris Treicis. Kompānija apguvusi jaunas tehnoloģijas un sākusi ražot jaunākās paaudzes mākslīgā akmens Solid Surface kompozītmateriāla SilkStone produkciju, un tehnoloģijā iespējams apvienot divus pretējus elementus – maigi zīdainu virsmu un akmens cietību. Pēc P. Treiča sacītā, ar šī materiāla palīdzību līdz maksimumam ir samazināta arī vannas dzeltēšana un tā varēs kalpot cilvēkam visu mūžu.

SilkStone ļauj uzņēmumam paplašināt sortimentu un startēt premium jeb augstākās kvalitātes preču segmentā, piemēram, vannas cena ir sākot no diviem tūkstošiem eiro. To ražošanā izmantotās izejvielas tiek iepirktas no Eiropas ražotnēm, iespēju robežās – arī no Latvijas piegādātājiem. SilkStone esot analogs tādiem pasaulē pazīstamiem akmens materiāliem kā Corian by DuPont un Kerrock. PAA pārstāvji skaidro, ka, ražojot izstrādājumus SilkStone tehnoloģijā, nav nepieciešams ražošanas formu vispirms noklāt ar krāsu, jo masa ir viendabīga un vienādā krāsā visā tās biezumā, līdz ar to par 70% samazinās ražošanas brāķu iespēja un par 30% – tiešā darba izmaksas, sarūk arī kaitīgo izgarojumu daudzums un izejvielu apjoms.

A/s PET Baltija ražošanas kapacitātes griesti ir sasniegti; pašlaik darbības paplašināšanai uzņēmums apsver investīciju piesaistes iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s PET Baltija specializējas izlietoto PET pudeļu otrreizējā pārstrādē, šādi iegūstot augstvērtīgas PET pārslas, kas tiek eksportētas uz Eiropu. Uzņēmums ir pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Jūtas stabili

PET Baltija ir pirmā un vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs. Tā ietilpst ECO Baltia grupā, kurā kopumā ir deviņi uzņēmumi. PET Baltija, pārstrādājot caurspīdīgas un krāsainas PET pudeles, ražo caurspīdīgās PET pārslas, gaišās un tumšās MIX PET pārslas un blakusproduktus. No vienas PET pudeles varot iegūt 30–35 gramus pārslu. Mēnesī tiek saražots vairāk nekā 1700 tonnu PET pārslu. Tās kā izejmateriālu var izmantot dažāda iepakojuma ražošanā, kas var būt saskarsmē ar pārtiku, kā arī šķiedru un PET spriegošanas lentu izgatavošanā. Aptuveni 60% PET Baltija klientu ir pārtikas iepakojumu ražotāji, bet 40% – šķiedras un spriegošanas lentu ražotāji.

Izsludināta pieteikšanās konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016, kas šogad notiks jau divpadsmito reizi pēc kārtas

Konkursa mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgos, veicināt Latvijas produktu un pakalpojumu eksporta apjoma un kvalitātes pieaugumu un produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu, kā arī sekmēt inovāciju. Konkursu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija.

«Konkurss, kura pirmā patronese 2005. gadā bija Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, sākotnēji tika iecerēts tikai eksportējošiem uzņēmumiem. Sekojot līdzi tirgus tendencēm, šo gadu laikā nomināciju klāsts ir papildināts ar nominācijām Inovatīvākais produkts, Importa aizstājējprodukts un Rūpnieciskais dizains. Arī šogad meklējam Latvijas ekonomikas lepnumu – uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā, apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu un papildinās Latvijas kopīgo veiksmes stāstu ar jauniem piemēriem. Konkursa patrons jau kopš tā pirmsākumiem ir Valsts prezidents. Šogad kopā ar Raimondu Vējoni 8. decembrī izrādīsim cieņu un sumināsim Latvijas uzņēmumus, kuri rada un ražo eksportspējīgus un inovatīvus produktus un nodrošina lieliskus pakalpojumus, kuru prece ir nopietns konkurents importa ražojumiem un kuri novērtē kvalificēta darbaspēka nozīmi. Tos mēs pamatoti varam saukt par Latvijas izcilniekiem,» norāda Andris Ozols, LIAA direktors.

Db.lv sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un LMT Viedtelevīziju aicina šodien, 7. decembrī no plkst. 18.00 tiešraidē noskatīties Eksporta un inovācijas balvas pasniegšanas svinīgo ceremoniju, kur visus finālistus sveiks konkursa patrons Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

TIEŠRAIDE:

Konkursu Eksporta un inovācijas balva jau 13. gadu rīko LIAA sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Tā mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās: Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās, Importa aizstājējprodukts, Inovatīvākais produkts, Rūpnieciskais dizains un Eksporta čempions.