Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Skaistumkopšanas nozarē pieaug nesertificētu pakalpojumu sniegšanas vietu skaits, turklāt pieaug arī nekvalitatīvu pakaļdarinājumu skaits iekārtām, ar kurām tiek veiktas dažādas sarežģītas manipulācijas, ceturtdien kampaņas "Lēta skaistuma upuris" atklāšanas pasākumā sacīja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš gan atzīmēja, ka patlaban nav pieejama statistika par šādu nesertificētu pakalpojumu sniedzēju skaitu vai procentuālo sadalījumu attiecībā pret sertificētajiem pakalpojumu sniedzējiem, taču kopumā tendence ir augšupejoša.

Rēvalds skaidroja, ka šādiem nesertificētajiem pakalpojumu sniedzējiem raksturīgs maldīgs mārketings, nosaukumā apzināti izmantojot tādus vārdus vai to atvasinājumus kā "medi" vai "klīnika", ārkārtīgi zemu cenu piedāvājums, kvalifikāciju neieguvuši darbinieki un ēnu ekonomika, par pakalpojumu neizsniedzot maksājuma dokumentu.

Viņš uzsvēra, ka šāda prakse jo īpaši sastopama lāzerklīniku nozarē. Cita starpā tās ir viltus klīnikas, kas nav reģistrējušās ārstniecības iestāžu reģistrā, izmanto apšaubāmu aprīkojumu, tajā skaitā bīstamas iekārtas. Tāpat ir gadījumi, kad esoša un reģistrēta iestāde iegādājas iekārtu kopijas un ar nekvalificēta darbaspēka starpniecību veic attiecīgus pakalpojumus.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) šodien izvirzītā kandidāte veselības ministra amatam Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Anda Čakša gan izglītības, gan pieredzes ziņā šķiet piemērota kandidāte veselības ministra amatam, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Par vienu no primārajiem jaunā veselības ministra uzdevumiem jākļūst pretstāvēšanas pārvarēšanai nozarē. Kā to jau parādījis iepriekšējais ministrs, aktīvi konfliktējot ar nozares organizācijām un ārstiem, nav iespējams konstruktīvi strādāt un panākt pozitīvu reformu virzību, atzīmēja Rēvalds.

«Nekomunicējot, neuzklausot nozares profesionāļus, tostarp arī VADDA, Latvijas Ārstu biedrības un citu organizāciju ierosinājumus, lēmumi bieži ir nepietiekoši pārdomāti un saraustīti, kas varbūt īstermiņā atrisina kādu no problēmām, bet tajā pašā laikā rada saspīlētu situāciju un finansējuma trūkumu citā jomā. Vispārējā valsts finansējuma iztrūkuma apstākļos vienīgi privātais sektors šobrīd nodrošina papildu līdzekļus ienākšanu nozarē, kā arī palīdz Latvijā nodrošināt lielāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, sniedzot apmēram vienu ceturtdaļu veselības pakalpojumu,» uzsvēra Rēvalds.

Latvijas medicīnas tūrismam ir potenciāls, bet priekšā vēl ir liels darbs, kā arī ir nepieciešams valsts atbalsts. Šobrīd Veselības ministrijas paspārnē darbojas arī darba grupa, kurā iesaistīti nozares pārstāvji, un ir iezīmēti medicīnas tūrisma mērķa tirgi, kā arī definētas vēlmes, lai varētu panākt jēdzīgu atbalstu aktivitātēm ārvalstu tirgos, Veselības aprūpes forumā sacīja Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Veselības aprūpes forumu organizē Dienas Bizness sadarbībā ar Domnīcu Medicīnas attīstības platforma un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA).

Pēc M. Rēvalda sacītā, atsaucoties uz Baltic Care datiem, visvairāk jeb aptuveni 24% no ārvalstu klientiem medicīnas iestādēm ir no Krievijas, otrajā vietā ierindojas Lielbritānijas un Īrijas iedzīvotāji (12%), bet trešajā vietā - medicīnas tūristi no citām NVS valstīm (11%). Tālāk seko Skandināvijas un Baltijas valstis, Vācija. «Viņi brauc, jo Krievijā medicīnas pakalpojumi ir zemas kvalitātes. Savukārt, amerikāņiem šķiet, ka te viss ir faktiski bez maksas, tomēr viņi ir jāpārliecina, ka par tik zemāk cenām, var saņemt kvalitatīvus pakalpojumus,» norāda M. Rēvalds.

Ņemot vērā augošās izmaksas, pakalpojumu cenas privātajā veselības aprūpē varētu augt par 20%, ceturtdien TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Veselības aprūpes darba devēju asociācijas un SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

"Cita ceļa nav, jo privātie pakalpojumu sniedzēji izjūt spiedienu gan no energoresursu, gan no dažādu materiālu piegāžu un darba spēka puses. Tāpēc cenu pieaugums ir neizbēgams. Līdzšinēja prakse bija, ka pakalpojumu cenu pieaugums privātajā veselības aprūpē apsteidza inflāciju, kamēr tā bija zema. Pilnīgi droši es varu teikt, ka nākamgad, varbūt arī šajā rudenī, cenu pieaugums varētu tuvoties 20% un vairāk, atkal apsteidzot inflāciju," sacīja M.Rēvalds.

Viņš arī atzina, ka jebkuriem notikumiem publiskajā sektorā seko izmaiņas privātajā jomā, tas attiecas arī uz algu pielikumu mediķiem.

"Šobrīd situācija nav viennozīmīga jo Covid-19 laikā veselības aprūpes darbinieku atalgojums bija krietni labāks, pat labāks, nekā bija prognozēts. Bet piemaksas tagad ir noņemtas un vienai lielai daļai medicīnas profesionāļu alga samazinās," teica M.Rēvalds.

Šovasar durvis vērs SIA Veselības centrs 4 pretnovecošanās klīnika; Skanstes privātās slimnīcas investori sola beidzot izsludināt būvniecības konkursu.

SIA Veselības centrs 4 turpina investēt medicīnas infrastruktūrā – top jauns medicīnas centrs, kurā tiks apvienotas vairākas struktūrvienības, kas šobrīd ir izkaisītas pa visu pilsētu. To iecerēts būvēt blakus medicīnas iestādei, kas atrodas K. Barona ielā, Rīgā, un izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro. Jūlija sākumā SIA Veselības centrs 4 atklās pretnovecošanās klīniku Anti-Aging Institute, kas piedāvās multidisciplināru pieeju cīņai pret novecošanos. Arī šajā projektā uzņēmums ieguldījis prāvus līdzekļus.

Personalizēta pieeja

Jaunā veselības iestāde piedāvās individuālas programmas cilvēka fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai ilgtermiņā, tādējādi cīnoties pret novecošanos. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds stāsta, ka tā būs pirmā šāda veida klīnika Latvijā.

Neērtā patiesība ārstniecības nozarē ir liela ēnu ekonomika un korupcijas elementi, kas veselības aprūpes sistēmu grauž no iekšpuses

Tā DB Uzņēmēju kluba biedriem atraktīvā uzstāšanās reizē teic SIA Veselības centrs 4 un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Veselībai tiek novirzīti līdzekļi, kas ir zem 10% no kopējā valsts budžeta. «Normālā civilizētā valstī tie būtu kā minimums 12%. Tai pašā laikā pilnīgi iespējams, ka atsevišķas tautsaimniecības nozares ir pārfinansētas, piemēram, izglītība,» spriež M. Rēvalds. Viņš klāsta, ka problēmu sakne meklējama jau tālajā pirmo neatkarības gadu budžeta plānošanas laikā, kad sabiedrības un valdības dubultmorāles rezultātā iedibināts allaž skandētais princips, ka ārsti paši sevi pabaros. Tā tas arī notika. «Jau padomju laikā ārstiem nesa konjaku, kafiju, deva «cēnerīti». Pacienti tajā laikā sameta vēl divas algas. Plus vēl gaļa, olas, medus… Tā ārsts izdzīvoja. Tātad valsts deva mazu budžetu, bet pievēra acis uz medicīnas personāla šeptēšanos līdz brīdim, kad tā tika kriminalizēta. Un laiku pa laikam kādu arī pieķer. Bet deviņdesmitajos gados sistēmiski iestrādātā izsniegtā indulģence kopumā vēl joprojām grauj nozari. Turklāt arī slimnīcu vadībai ir jāpiever acis, lai ārsti pavisam neaizbēgtu prom laikā, kad pati lielākā problēma valstī ir cilvēkresursu aizplūšana,» secina M. Rēvalds. Kā uzskatāmu korupcijas elementu viņš min «slimības lapu pārdošanas biznesiņu, ar ko piepelnās kolēģi. No tā ciešat arī jūs – uzņēmēji».

SIA Veselības centrs 4 šogad medicīnas tūrisma virziena attīstībā investēs apmēram 20 000 eiro, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Viņš norāda, ka viens no uzņēmuma mērķiem ir katru mēnesi par 30% palielināt ārvalstu pacientu skaitu, salīdzinot ar konkrēto mēnesi iepriekšējā gadā.

Tāpat mērķis ir apzināt jaunus tirgus, kuros meklēt potenciālos ārvalstu pacientus, 2017.gadā iecerēts padziļināti izpētīt un strādāt ar ASV tirgu. Papildus plānots palielināt pakalpojuma pievienoto vērtību, pacientiem piedāvājot vairāk veikt sarežģīto manipulāciju, mazāk koncentrējoties uz konsultācijām, tādejādi kāpinot kvalitāti, ne kvantitāti.

Šogad uzņēmumā plānots palielināt arī ārvalstu mediķu apmācību skaitu, atzīmēm Rēvalds.

Laika posmā no 2013.gada līdz 2016.gadam Veselības centrs 4 kopējās medicīnas tūrisma attīstībai ieguldītās investīcijas mērojamas vairāk nekā 60 000 eiro apmērā, atklāj Rēvalds.

Jau vēstīts, ka Veselības centra 4 apgrozījums 2015.gadā bija 17,738 miljoni eiro, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2014.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 21,1% un bija 1,257 miljoni eiro.

Strauji augošā Covid-19 pacientu skaita dēļ esam nedēļas attālumā līdz katastrofai Latvijas medicīnas sistēmā, pirmdien LTV "Rīta panorāmā" teica SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Šī katastrofa, pēc M.Rēvalda teiktā, izpaudīsies kā slimnīcu pārslodze, slimnīcas nespēs uzņemt pacientus, kuriem nav Covid-19, netiks laicīgi uzstādītas diagnozes, tiks apdraudētas to cilvēku dzīvības, kas nenonāks mediķu uzmanības lokā.

"Lai dievs stāv mums klāt un spējam nodrošināt vismaz neatliekamo palīdzību," teica M.Rēvalds.

Situāciju sarežģījot arī fakts, ka, cīnoties ar Covid-19, mediķi ir ļoti izdeguši. M.Rēvalds pašlaik kā reālākos instrumentus izejai no Covid-19 krīzes redz "lokdaunu", vienlaikus turpinot vakcināciju.

Esot skaidri redzams, ka ierobežojumi bija nepieciešami daudz agrāk, un cerams, ka tie tiks pieņemti vismaz pēdējā brīdī. Arī katram darba devējam ir pienācis brīdis vērtēt, ko tas var darīt situācijas uzlabošanai.

Mediķu mobilizācijas jautājumā "Veselības centram 4" (VC4) kā daudzprofilu veselības aprūpes iestādei ir svarīgi zināt, tieši kāda profila speciālistus un ārstniecības personālu plānots iesaistīt, uzsvēra VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš izteica šaubas, vai šā brīža situācijā būs lietderīgi mobilizēt ginekologus, traumatologus ortopēdus vai līdzīgus speciālistus.

Tāpat, pēc Rēvalda teiktā, jābūt skaidram juridiskajam ietvaram, kā šī mobilizācija tiek īstenota.

"Mēs saskatām šādu scenāriju: darbiniekus, par kuriem puses ir vienojušās, privātā ārstniecības iestāde pārceļ darbam publiskās piederības - valsts vai pašvaldību - slimnīcā. Vienlaicīgi tiek saglabātas darba attiecības starp privāto ārstniecības iestādi un pārcelto darbinieku, tai skaitā arī atalgojuma sadaļa - mainās tikai darba pienākumu veikšanas vieta. Savukārt Nacionālais veselības dienests vai slimnīca kompensē privātajam uzņēmumam mobilizētā personāla darba algu izmaksas," VC4 redzējumu skaidroja Rēvalds.

SIA "Veselības centrs 4" sācis darbu pie medicīnas kvartāla celtniecības Rīgā, kur blakus esošajām iestādes ēkām taps daudzfunkcionāls medicīnas centrs, aģentūra LETA noskaidroja ārstniecības iestādē.

Kā stāstīja "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, centrā tiks paredzētas diagnostikas, ārstniecības un rehabilitācijas iespējas, vairākas operāciju zāles, intensīvās terapijas nodaļa, kā arī tajā tiks integrēta slimnīcas sadaļa.

Tāpat uz jauno centru plānots pārcelt vairākas citas "Veselības centra 4" struktūrvienības, kas šobrīd izkaisītas pa Rīgu. Piemēram, varētu pārcelties arodveselības nodaļa, citu esošo klīniku daļas, diagnostikas centrs. Ēkas platība tiek lēsta 14 500 kvadrātmetru apmērā.

Rēvalds minēja, ka jaunajā daudzfunkcionālajā medicīnas centrā varētu koncentrēt maksas pakalpojumus, savukārt esošajā ēkā, kas atrodas Krišjāņa Barona ielā 117, - valsts apmaksātus pakalpojumus.

SIA «Veselības centrs 4» (VC4) iegādāsies skaistuma institūtu «Liora», aģentūru LETA informēja VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Darījuma summa netika atklāta.

Rēvalds atzīmēja, ka sadarbībā ar skaistuma institūta «Liora» metodisko vadītāju ārsti Ingrīdu Rītiņu tiks strādāts, lai attīstītu skaistuma institūta piedāvātās iespējas un stiprinātu pozīcijas estētiskās medicīnas tirgū.

Pēc apvienošanās institūta «Liora» lojālajie klienti varēs izmantot arī VC4 lojālo klientu programmu. Tāpat arī VC4 klientu karšu īpašnieki turpmāk varēs izmantot «Liora» lojalitātes programmas piedāvātās iespējas.

Paredzēts, ka skaistuma institūts «Liora» darbosies arī kā prakses bāze Rīgas Kosmētikas skolas studentiem.

Skaistuma institūts «Liora» ir VC4 grupas uzņēmums, kas atrodas Rīgā, Tallinas ielā 18, saviem klientiem piedāvājot skaistumkopšanas, kosmetoloģijas un estētiskās medicīnas pakalpojumus.

SIA Veselības centrs 4 filiāles Valdlauči izveidē, telpu remontā un medicīnas tehnoloģijās investēti 500 000 eiro.

Jaunais modernais mūsdienīga koncepta daudzprofilu medicīnas centrs, kurā pārsvarā tiek sniegti valsts apmaksātie pakalpojumi, tapis sadarbojoties SIA Veselības centrs 4, SIA Latvijas aptieka, veikalam TOP un Ķekavas novada domei.

Saskaņā ar noslēgto līgumu starp Nacionālo veselības dienestu (NVD) un VC4 par sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu VC4 filiālē Valdlauči pirmās projekta kārtas ietvaros tiek nodrošināti diagnostikas, ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi ar mērķi - uzlabot pieejamību valsts apmaksātajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā. Tuvāko 3 mēnešu laikā, īstenojot otro projekta kārtu, iedzīvotājiem papildus būs pieejami rentgena diagnostikas un citi līgumā ar NVD paredzēti pakalpojumi.

Veselības aprūpes pieejamība, gaidīšanas rindu samazināšana, pakalpojumu daudzveidība šobrīd ir Latvijas veselības sistēmas izaicinājums, norāda Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA).

Sabiedrības veselības stratēģija līdz 2027. gadam paredz nozīmīgas darbības un iniciatīvas, tomēr finanšu, cilvēkkapitāla un tehnoloģiskie resursi ir nepietiekami, lai sasniegtu stratēģijā izvirzītos mērķus. VADDA aicina nozares vadītājus un ekspertus uz konferenci "Nākotnes veselība", lai kopīgi diskutētu par plašākām finanšu iespējām veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

"Īpaši pēdējo divu gadu laikā redzam, ka, valsts, pašvaldību un privātajam sektoram aktīvi sadarbojoties, esam spējuši sekmīgāk risināt pandēmijas ietekmē radošās problēmas un situācijas. Taču redzam, ka rindas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, laikus neārstētas slimības cilvēkiem, ģeopolitiskās situācijas prioritāšu maiņa ir tikai daži neskaidrību veicinoši faktori par finansējuma pieejamību veselības aprūpē tuvākajā nākotnē. Ir jāsper drosmīgi soļi ar mērķi veselības aprūpē tuvāko gadu laikā sasniegt Latvijas izvirzītos mērķus, lai kļūtu efektīvāki, ieviestu inovatīvus pakalpojumus un to nodrošināšanai piesaistītu privāto kapitālu," komentē VADDA vadītājs Māris Rēvalds.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apbalvojumu "Gada tautsaimnieks 2023" saņēmis SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs un biedrības "Veselības aprūpes darba devēju asociācija" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, informēja LDDK.

Vienlaikus LDDK pasniegusi apbalvojumus arī virknei konfederācijas locekļu. Par nozīmīgu ieguldījumu sociālā dialoga stiprināšanā apbalvots LDDK goda prezidents Vitālijs Gavrilovs, SIA "Latvijas mobilais telefons" prezidents Juris Binde, ilggadējs AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Juris Biķis, kā arī uzņēmēji: Arkādijs Suškins, Jevgēņijs Kalējs un Saeimas deputāte, uzņēmēja Aiva Vīksna (AS).

Tikmēr par ieguldījumu LDDK organizācijas attīstībā apbalvoti ilggadējie darbinieki Ieva Jaunzeme, Līga Meņģelsone, Ilona Kiukucāne, Jolanta Vjakse, Anita Līce, Pēteris Leiškalns.

LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus - uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām

Sabiedrībā plosās vēzis, sirdis sit greizi, sievietes mirst dzemdībās. Pie mums veselības aprūpes sistēmas dienišķā realitāte ir tādi nāves cēloņi, kas attīstītākās valstīs vairs nav problēmu saraksta augšgalā. Mūsu valsts medicīnas sistēma ir īpaša arī ar to, ka nomizo cilvēku finansiāli. Tāpēc slimnieki mēdz vai nu klusi nomirt vai meklēt mediķu palīdzību pēdējā brīdī, ja ne kapu zvaniem, tad ātrās medicīniskās palīdzības sirēnām skanot.

Valsts uzturētās sistēmas nepilnības, iespējams, varētu mēģināt kompensēt, pārbīdot proporciju starp publisko un privāto sektoru medicīnā par labu privātajam. Atceroties sajūtas, sēdot skolas zobārsta kabinetā un arī paša zobārsta ampluā ar mūsdienīgu zobārstniecības privātklīniku un tās persnālu, var labi izprast, kāpēc privātā medicīna ir spēcīgs arguments. Protams, nevajag aizmirst tādas jomas, kur valstij ir un būs priekšroka, tostarp terciārā veselības aprūpe ar sarežģītu gadījumu buķeti. Publiskajam sektoram būtu jādara tikai tas, ko privātais nesēj izdarīt labāk, DB iepriekš sacīja Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, kurš vada vienu no lielākajām privātajām ambulatorās medicīnas kompānijām Latvijā. Publiskais sektors ar naudu rīkojas bez tās atbildības, kāda valda privātbiznesā. Arī šī iemesla dēļ steigties sabiedrības kaklā uzkārt kārtējo nodokli vai obligātu maksājumu ir tāda pusakla rīcība, jo tā kārtējo reizi parāda, ka valsts vadītājus no tautas šķir pamatīga un arvien pieaugoša plaisa. Politiķu apspēlētie modeļi nav nekā vērti, jo runa visos gadījumos ir par vienu un to pašu – par izšķiršanos naudu meklēt valsts vai tautas kabatās.

Marta vidū Mārupē durvis vērs vienlaicīgi divas "Veselības centrs 4" filiāles - "Mārupe" un "Mārupe-centrs", nodrošinot ārstu speciālistu konsultācijas un diagnostikas, veselības aprūpes un estētiskās medicīnas pakalpojumus.

Filiālē "Mārupe" (jaunatklātā "Mārupes doktorāta" telpās) konsultēs ginekologs, dzemdību speciālists, ķirurgs, proktologs, ķirurgs ar specializāciju fleboloģijā un proktoloģijā, dermatovenerologs un endokrinologs. Par ādas veselību un izskatu būs iespējams parūpēties, izmantojot diagnostikas, ādas veidojumu noņemšanas, skleroterapijas un lāzermedicīnas pakalpojumus.

Jau šobrīd filiālē darbojas "Veselības centrs 4" grupas uzņēmuma "Dynasty" skaistuma un veselības veikals.

Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro 

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam...

Savukārt filiālē "Mārupe-centrs" būs pieejami podologa (ārstnieciskā pēdu aprūpe) un kosmetologa pakalpojumi. Tiks nodrošināti arī vakcinācijas pakalpojumi pret Covid-19.

"Mārupe ir viena no straujāk augošajām Rīgas piepilsētām, kas organiski saplūst ar galvaspilsētu un tās aglomerāciju. Tā ir viena no labākajām vietām, kur dzīvot jaunajām ģimenēm. Tāpēc esam priecīgi atklāt divas jaunas "Veselības centrs 4" filiāles, ļaujot Mārupes iedzīvotajiem saņemt medicīnas un skaistumkopšanas pakalpojumus tuvu mājām," norāda SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

No 18.jūnija tiek uzsākta vakcinācija pret Covid-19 arī īpašos vakcinācijas punktos, kas tiek ierīkoti tirdzniecības centros visās Latvijas lielākajās pilsētās, informē Nacionālās veselības dienests.

Plānoti līdz 25 vakcinācijas punktiem tirdzniecības centros visā Latvijā. Vienā vakcinācijas punktā katrā lielveikalā var nodrošināt vakcināciju vidēji 300 personām dienā, nedāļā tiek plānoti ap 7 500 vakcinācijas faktu.

No 18.06 vakcinācijas pakalpojumi būs pieejami t/c "Galleria Riga" 6. stāvā, t/c "Galerija Centrs" 1. stāvā un t/c "Domina" 1. stāvā. No 21.06. darbību sāks vakcinācijas punkti t/c "Alfa" 1. stāvā, t/c "Akropole" 1. stāvā un Liepājā - t/c "XL Sala", no 28.06.2021. - t/c "Riga Plaza". Tuvākajā laikā vakcinācijas punkti tiks atvērti arī t/c "Origo", t/c "Olimpia", t/c "SĀGA", t/c/ "Sky&More", t/c "Mols", t/c "Spice" (VC4 medicīnas centrā), t/c "Ozols", t/c "Korso" Jūrmalā, t/c Ditton nams 1. stāvā, Daugavpilī

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Lai atbalstītu topošos mediķus viņu ceļā uz ārsta profesiju, SIA Veselības centrs 4 pirmdien, 18. Septembrī parakstījusi dāvinājuma līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), nododot RSU rīcībā divas ultrasonogrāfijas un vienu endoskopijas iekārtu, endoskopa dezinfekcijas aparātu ar reaģentiem, kā arī speciālu kušeti jauno ārstu un veselības aprūpes speciālistu klīnisko prasmju apguvei.

Iekārtas tiks izvietotas gan Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā (MITC), gan Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā šogad atklātajā RSU studiju bāzē.

Dāvinātās iekārtas darbā ar studentiem izmantos sešas RSU katedras: Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedra, Dzemdniecības un ginekoloģijas katedra, Iekšķīgo slimību katedra, Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedra, Radioloģijas katedra, kā arī Māszinību un dzemdību aprūpes katedra, un tā būs neatsverama artava topošajiem mediķiem viņu studiju procesā. Svinīgajā dāvinājuma ceremonijā RSU rektors profesors Jānis Gardovskis izteica cerību, ka Veselības centrs 4 pozitīvajam mecenātisma piemēram pievienosies arī citi Latvijas darba devēji gan no medicīnas un farmācijas, gan no citām jomām.