Gadiem ilgi vairākas Latvijas bankas palīdzējušas kriminālo aprindu pārstāvjiem atmazgāt naudu un tad pārvietot uz ārzonām, taču šobrīd likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas, raksta ASV laikraksts New York Times (NYT).

Kā piemēri tiek minēti investīciju konsultants, kura finanšu piramīda Krievijas iedzīvotājiem nolaupīja 10 miljonus ASV dolāru, Taivānas uzņēmējs, kurš slepeni palīdzējis Ziemeļkorejai iegūt precīzijas instrumentus kodolieroču programmas attīstībai, un korumpēts Ukrainas politiķis, kurš centies legalizēt savai valstij izkrāptos miljonus.

Pēdējā laikā uzvirmojuši skandāli, kas atklāj, ka caur Skandināvijas banku «Swedbank» un «Danske Bank» kontiem Baltijas valstīs izplūduši miljoniem aizdomīgas izcelsmes eiro, tādēļ ASV pastiprina spiedienu pret šīm valstīm, lai Ziemeļkorejai un Krievijas pilsoņiem neizdotos apiet sankcijas. raksta NYT Latvijas amatpersonas ir solījušas vērsties pret likumu neievērojošām bankām, kas «valsti padarījušas par vienu no pasaules nozīmīgākajiem naudas, jo īpaši no Krievijas aizplūstošu līdzekļu, atmazgāšanas centriem», lasāms NYT.

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).

Medijs atgādina, ka Latvijas atgūšanās no krīzes, kas izdzēsa teju piektdaļu no ekonomikas, radījusi viedokļu atšķirības ekonomikas analītiķu vidū. Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans vairākkārt kritizējis ieviestos taupības pasākumus tajā pašā laikā, kad Eiropas līderi piesauc Latvijas taupību kā piemēru pārējam kontinentam, novērojis Bloomberg Businessweek.

«Pašlaik, kad Latvija ir atmaksājusi aizdevumu un SVF monitorings ir beidzies, valdība var iet savu ceļu,» skaidro Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags. Viņš atgādina, ka SVF ir iepriekš norādījis, ka valdības politika darbojas pret nabadzīgākajiem iedzīvotājiem un bezdarbniekiem.

Medijs norāda, ka sociālo izdevumu samazinājums palielinājis nevienlīdzību, radījis straujāko emigrācijas vilni pēdējās desmitgades vēsturē un tajā pašā laikā radījis prognozes par to, ka ekonomikas pieaugums 2012. gadā varētu būt 5% apmērā.

Finanšu ministrs Andris Vilks norādījis, ka sociālo pabalstu samazināšana tiek veikta, lai spiestu cilvēkus strādāt, raksta medijs. «Palielinās to cilvēku skaits, kas patiešām nevēlas strādāt,» norādīja A. Vilks.

Pēc laikraksta The New York Times atskata uz Latvijas izvēlēto ceļu ekonomikas krīzes pārvarēšanai un tā sekām, Latvijas veiksmes stāsta apskatīšanai kārtējo reizi pievērsies arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans.

P. Krugmans savā blogā ASV laikraksta New York Times interneta vietnē norāda, ka ir zināma taisnība apgalvojumam, ka situācija Latvijā uzlabojusies, tomēr tā esot vēl ļoti smaga, neskatoties uz daudzu kāri to saukt par «brīnišķīgu veiksmes stāstu».

Ekonomists atgādina, ka bezdarba līmenis Latvijā, lai arī samazinājies, joprojām ir ļoti augsts. Savukārt bezdarba līmeņa kritums ir saistīts ar emigrācijas apmēriem. «Tā nav lieta, kuru varētu saukt par triumfālu veiksmes stāstu. Vismaz ne vairāk, kā ASV ekonomikas daļējo atveseļošanos no 1933. līdz 1936. gadam, varētu saukt par uzvaru pār [Lielo] Depresiju,» raksta P. Krugmans.

2019. gadā 28,6 % mājsaimniecību Latvijā savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,1 procentpunktu mazāk nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2019. gadā – 62,4 %, 2018. gadā – 56,8 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 9,0 % un 7,4 %).

Rīgas un Pierīgas mājsaimniecības visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Ar nelielām grūtībām vai samērā viegli tos sedz attiecīgi 67,6 % un 59,7 %, savukārt viegli vai ļoti viegli – 10,7 % un 9,9 %. Kurzemē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību apgalvoja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām (attiecīgi 34,7 % un 35,7 %).

Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem – attiecīgi 47,8 % un 40,1 % šo mājsaimniecību atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vismazāk grūtību segt ikdienas izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (12,7 %).

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien apstiprināja, ka ir nomainījis savu galveno dzīvesvietu un pēc Baltā nama atstāšanas apmetīsies Floridas štata Palmbīčas pilsētā, nevis atgriezīsies tā sauktajā Trampa tornī Ņujorkā.

Tramps ceturtdienas vakarā tviterī ierakstīja, ka viņš mīl Ņujorku. Viņš gan piebilda, ka, «par spīti faktam, ka es katru gadu samaksāju miljoniem dolāru pilsētas, štata un vietējos nodokļos, gan pilsētas, gan štata politiskie līderi ir ļoti slikti izturējušies pret mani».

Laikraksts «New York Times» (NYT) pirms tam ceturtdien ziņoja, ka Tramps ir aizpildījis «dzīvesvietas deklarāciju», izvēloties par savu «dominējošo un galveno mājokli» viņam piederošo Maralago kūrortu Palmbīčā.

NYT vēstīja, ka attiecīgie dokumenti iesniegti Palmbīčas apgabala tiesā jau septembra beigās. Arī pirmā lēdija Melānija Trampa nomainījusi savu dzīvesvietu uz Palmbīču, iesniedzot analogus dokumentus.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā aviācijas nozarē pieredzējām līdz šim lielāko krīzi. Tā pilnībā ir mainījusi šo nozari.

Tā kā vīrusa izplatība bijusi līdzīga visā Eiropā, situācija citās valstīs ir viegli salīdzināma. Pavasarī un vasaras sākumā vairums lidsabiedrību Eiropā saņēma dažāda veida valsts atbalstu – lielākā vai mazākā apmērā. Valstu valdības visā Eiropā, tostarp Latvijā, ļoti labi saprot vietējo lidsabiedrību ietekmi uz savienojamību un IKP. Lidsabiedrībām un lidostām saskaroties ar grūtībām, dabiski tiek ietekmēti arī citi uzņēmumi nozarē – ar tūrismu saistītas kompānijas, taksometru uzņēmumi, veikali, lidlauka pakalpojumu kompānijas, degvielas piegādātāji, lidmašīnu un to rezerves daļu ražotāji, kā arī daudzi citi.

Latvijā daļa cilvēku joprojām bažījas, ka tieši aviācija veicina vīrusa izplatību, taču dažādi pētījumi norāda, ka nepastāv saikne starp inficēto cilvēku ierašanos valstī un vīrusa izplatību valsts līmenī. Jau 2020. gada oktobrī Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis atjaunot brīvu cilvēku pārvietošanos. Aviācijas nozare jaunajai realitātei ir labi pielāgojusies, un lidošana šobrīd nešaubīgi ir drošākais transporta veids.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Lai arī Latvija ir pārvarējusi finanšu krīzi un kļuvusi par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā, cena, ko tā samaksājusi par savu veiksmes stāstu, ir ļoti augsta, pauž Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel analītiķis Žots Darvašs.

«Jāatzīst, ka Latvija (...) tagad ir visātrāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Šai ziņā - tas ir veiksmes stāsts. Tomēr cena par šo, šķiet, bija pārāk augsta: milzīga recesija, bezdarbs un, protams, tas, ka tik daudzi cilvēki pameta valsti, ilgtermiņā ļoti negatīvi ietekmē Latvijas izaugsmes potenciālu,» saka ekonomists.

Lūgts salīdzināt Latvijas [iekšējā devalvācija] un Islandes [valūtas devalvācija] krīzes pārvarēšanas modeļus, Darvašs sacīja, ka, viņaprāt, Islandes stāsts esot «veiksmīgāks» un tā sociālās izmaksas - krietni zemākas.

«2008. un 2009.gadā Islandes krona kopumā zaudēja ap 50% savas vērtības. Tā tiešām bija. Islande arī piedzīvoja hiperinflāciju. Taču, raugoties uz galvenajiem ekonomikas rādītājiem, Islande krīzi pārvarēja nesalīdzināmi labāk. IKP kritums Islandē bija ap 10%, kamēr Latvijā tas saruka par 25%. Islandē bezdarbs nepieauga vairāk par 10%, Latvijā tas pārsniedza 20%. Neraugoties uz milzīgo (krietni smagāku, nekā Latvijā) finanšu sistēmas sabrukumu, Islandes reālā ekonomika cieta mazāk nekā Latvijā,» sacīja Darvašs.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka regulāros ikmēneša izdevumus var segt bez grūtībām, tomēr trešdaļai (33%) sabiedrības tas sagādā problēmas, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tā trīs no desmit mājsaimniecībām atzīst, ka pēdējā gada laikā ir piedzīvojušas situāciju, kad ar ikmēneša ienākumiem nav bijis pietiekami, lai segtu ikdienas dzīvei nepieciešamos regulāros izdevumus. Turklāt teju katra desmitā ģimene ar šādu situāciju saskaras ik pēc pāris mēnešiem vai pat biežāk, kas norāda uz ievērojamu ienākumu un izdevumu atšķirību. Līdzīga situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā – tur attiecīgi 41% un 39% iedzīvotāju aizvadītā gada laikā ir pieredzējuši naudas trūkumu regulāro izdevumu segšanai.

«Lai arī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju, 2016.gadā palielinājies mājsaimniecību skaits, kas savus ikmēneša tēriņus spēj segt bez ievērojamām grūtībām, redzam, ka to iedzīvotāju skaits, kuriem ikmēneša izdevumu segšana ir izaicinājums, joprojām ir pietiekami liels. Turklāt visbiežāk finansiāli neaizsargātākās ir ģimenes ar izteikti zemiem ienākumiem, kā arī vientuļie vecāki,» norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Iedzīvotāji ir kļuvuši ekonomiski aktīvāki un pieaug viņu prasības pret dzīves apstākļiem, kas savukārt rada dzinuli nopelnīt un tērēt vairāk un ir laba zīme Latvijas uzņēmējdarbībai.

Statistiķu apkopotā informācija par to, ka aizvien lielāka iedzīvotāju daļa ar grūtībām tiek galā ar saviem ikdienas maksājumiem, liek uzdot likumsakarīgu jautājumu par to, vai pēdējā laikā ekonomiskajās atskaitēs publicētā informācija par iedzīvotāju labklājības pieaugumu ir atbilstoša realitātei, un to, kādas sekas tas varētu atstāt uz turpmāko uzņēmējdarbības vidi valstī. Uzreiz jāpiebilst, ka viss nav tik slikti, kā sākotnēji varētu šķist, drīzāk gan vedina domāt par gaidāmajiem uzlabojumiem.

Nesen Centrālā statistikas pārvalde publicēja pētījumu par pagājušajā gadā veiktu mājsaimniecību ienākumu un dzīves apstākļu pētījumu. Galvenais secinājums: lai arī mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pakāpeniski palielinās, tomēr tas nespēj nosegt tēriņu summu, kuru mājsaimniecības norādīja kā nepieciešamu mēneša izdevumu segšanai.

Latvija vienlaikus ir gan nolādēta, gan svētīta – nolādēta ar dziļu ekonomisko recesiju krīzes gados un svētīta ar veiksmīgu krīzes pārvarēšanu, tā ikgadējā Rīgas konferencē diskusijā par to, vai Eiropa ir nozīmīgs spēlētājs globālajā ekonomikā, pauda Horvātijas premjers Zorans Milanovičs, raksta laikraksts Diena.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis uzsvēra, ka ES vēl joprojām pastāv netaisnīga attieksme pret Austrumeiropas valstīm. «Uzskats, ka Rietumeiropa varētu mācīties no Austrumeiropas vēl joprojām ir revolucionārs. Taču, ja Rietumeiropa spētu mācīties no Latvijas, kura veiksmīgi pārvarēja krīzi un kuras premjers pēc fiskālās konsolidācijas spēja uzvarēt vēlēšanās, visai Eiropai pārvarēt ekonomisko krīzi būtu daudz vieglāk,» norādīja Polijas pārstāvis.

Jāatgādina, ka 6. un 7. septembrī Rīgā norisinājās konference, kurā pulcējās pašreizēji un bijušie Eiropas premjeri un ministri, tostarp no tādām valstīm kā Moldova, Ukraina, Gruzija, Baltkrievija, kā arī no ASV.

Latvija ir paveikusi efektīvu fiskālo konsolidāciju un palīdzējusi samazināt tekošā konta deficītu par vairāk nekā 10% kopš 2008. gada, sacīja Eiropas centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, tādēļ nav brīnums, ka daudzi novērotāji minējuši Latviju par piemēru eirozonas dalībniecēm.

^{Ziņa papildināta ar pēdējām četrām rindkopām.}

«Daudziem joprojām ir neatbildēti jautājumi par eiro ieviešanu, bet vēlos apliecināt, ka ir daudz pamatotu iemeslu pašlaik pievienoties eirozonai. Jaunās dalībvalstis īpaši var mācīties no esošo dalībvalstu pieredzes. Pirmkārt, esam uzzinājuši, ka eiro ir darboties spējīgs, esam sapratuši, kāda veida politika var nodrošināt labklājību, un ka nepieciešams pabeigt EMS institūciju izveidi,» Rīgā notiekošajā eiro konferencē sacīja Dragi.

Kopš 1999. gada eirozona izaugusi līdz vairāk nekā 330 miljonu lielai saimei, tā veido vairāk nekā 15% no pasaules ieguldījumu apjoma, eiro kļuvis par spēcīgu rezervju valūtu, sacīja ECB prezidents. «Šajā laikā ECB saglabājusi cenu stabilitāti, neraugoties uz smagu krīzi, esam aizstāvējuši valūtu no nepamatotām bailēm, tas nozīmē, ka valstis, kas pievienojas var būt drošas, ka centrālais pilārs ir stabils,» tā viņš.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Reti kurš no jaunajiem ASV biržās kotētajiem uzņēmumiem ir pelnošs; ekspansīvie biznesa modeļi nes zaudējumus gadiem ilgi

Vidēji 76% no sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO) ASV pērn bija kompānijām, kas nenes peļņu. No biržās startējušajiem tehnoloģiju uzņēmumiem pelnoši bija vien 17%, kas ir tuvu 2000. gada rādītājam pirms dot.com burbuļa plīšanas. Šos datus ir apkopojis Floridas Universitātes Varingtona biznesa koledžas profesors Džejs Riters, starp citām lietām norādot uz pelnošu uzņēmumu skaita kritumu IPO statistikā. Tas nozīmē, ka tirgus tendence ir par labu investoriem ar dziļām kabatām, kas var atļauties «dedzināt» savu naudu, nesagaidot no ieguldījumiem peļņu gadiem ilgi. Šogad no 15 tehnoloģiju kompāniju IPO vien trīs ir pelnošiem uzņēmumiem, raksta The New York Times.

Jācer, ka lēcieni jaunās «mēslu bedrēs» arī turpmāk notiks daudzmaz piesardzīgi un pakāpeniski

Nominācijā par šā gada nevārdu viens no galvenajiem pretendentiem varētu būt «populisms». Pašlaik tas, šķiet, tiek lietots pa labi un pa kreisi, un vairs pat nav īsti svarīgi – vietā vai nevietā. Turklāt Rietumvalstīs jau manāma tāda retorika, kas paredz, ka visus, kas nepiekrīt kādai tajā brīdī dominējošajai pozīcijai, jānozākā par populistiem. Ļoti vienkārši un turklāt – tas ir modē! Pašreizējie varas politiķi mīl runāt par populisma draudiem, lai gan daudzi no tiem paši šajā ziņā nevar mazgāt rokas nevainībā.

Atliek vien paklausīties vai atcerēties viņu teikto pirms jebkurām nozīmīgākām vēlēšanām, kur bieži tiek skaļi paziņotas pievilcīgas idejas faktiski bez jebkādas reālistiski īstenojamas argumentācijas. Vai lepošanās ar panākumiem, kuriem pamatā ir citi faktori (piemēram, labvēlīgs ekonomikas cikls). Politiķa darbs pēc būtības saistās ar mērķi iegūt popularitāti, kur, ciniski sakot, visi līdzekļi labi. Arī es uz vispārējās apmātības fona esmu bieži piesaucis populismu – arī īpaši neiedziļinoties. Kā nekā – tas ir ļoti vienkāršs.