Viens no aktuālākajiem politiskajiem jēdzieniem pasaulē, tostarp arī Latvijā, ir «populisms».Tas vērojams, tiesa, dažādās intensitātes pakāpēs, gan ASV, gan Lielbritānijā, gan Itālijā, tas skāris pat atturīgās Skandināvijas valstīs.

Populistus vaino gan pie Donalda Trampa kļūšanas par prezidentu, gan pie Brexit, par populistiskām dēvē valdošās Polijas un Ungārijas partijas, tāpat Itālijas Piecu zvaigžņu kustību un Ziemeļu Līgu. Vidusmēra cilvēkam ir skaidrs, ka populisms nav kaut kas ļoti labs, taču nereti tam ir grūtības saprast, kas tieši zem šī jēdziena slēpjas. Turklāt neviens sevi labprātīgi par populistu neatzīst. Lielais jautājums ir – kādēļ populisti un populistu partijas ir tik populāras un gūst tik labus panākumus viscaur Eiropas Savienībā, nemaz nerunājot par ASV?

Nīderlandē dzimušais politikas zinātnieks un viens no prominentākajiem populisma pētniekiem Kass Mude, raksturojot populismu, teic, ka tā galvenā iezīme ir antielites noskaņojums un uzstādījums, ka valdošā elite ir viscaur korumpēta un sevi diskreditējusi. Proti, populisma spēks un pievilcība slēpjas pretnostatījumā – vienkāršā godīgā tauta pret negodīgo varu un valdošo eliti, kam vēl jāpiepluso populisma ideoloģija, ka «mēs paši esam saimnieki savā zemē». Tas nostrādāja arī Brexit kampaņas laikā, kur, kā to lieliski atklāj filma Brexit : Nepilsoņu karš, aizgājēju nometne uzvarēja ar pārliecinošu un vienkāršu saukli – pārņemt kontroli atkal savās rokas. Turklāt, kā raksta K. Mude, populisti uzdod visnotaļ pareizus jautājumus, no kuriem tiešām bieži ir slēpušās valdošās aprindas.

Pasaulē aizvien pieaugošajam populismam, kas vēršas pret valdošo eliti, globalizāciju un labprāt vij dažādas sazvērestību teorijas, ir ietekme ne tikai uz politisko dzīvi, bet arī sabiedrības veselību.

Proti, Eiropas populistu dēļ vairākās valstīs spēkā ir pieņēmušās anti vakcīnu kampaņas, kas rezultējušās būtiskā saslimšanas pieaugumā ar masalām. The Guardian jaunākā analīze rāda, ka pērn Eiropā bija 60 000 masalu saslimstības gadījumi, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā un visaugstākais rādītājs XXI gadsimtā. Pērn no masalām reģistrētas 72 nāves, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā. Šajā stāstā vissvarīgākais ir tas, ka pret masalām ļoti efektīvi pasargā vakcīnas, taču ar nosacījumu, ja vakcinēti ir 95% iedzīvotāju. Straujā masalu saslimstība iet roku rokā ar populisma pieaugumu.

Piemēram, Itālijā pret obligātu vakcināciju iestājās Piecu zvaigžņu kustība, kas, nokļūstot valdībā, gan krasi savu nostāju mainīja, kā arī partija Līga, kuru pārstāv Matteo Salvini, Itālijas iekšlietu ministrs. Tā rezultātā šajā Dienvideiropas zemē vakcinācijas līmenis ir zemāks nekā Ganā. Pret obligātu vakcināciju iestājas arī Marina Lepēna Francijā, populisti Austrijā un AFD Vācijā. Populisti spēlē uz izvēles brīvību un ar savu retoriku zvejo sazvērestības teoriju piekritējus, kuriem viegli iebarot teoriju par globālu starptautisko farmācijas kompāniju sazvērestību. Laikraksts The Guardian citē Karalienes Mērijas universitātes Londonā doktoru Džontanu Kenediju: «Šķiet, ka zinātnisko populismu vada tās pašas izjūtas, kas politisko populismu, – atstumtās un marginalizētās iedzīvotāju daļas dziļa neuzticība elitei un ekspertiem.»

Maija beigās gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās aptaujas prognozē lielu balsu skaita pieaugumu labējām populistiskajām partijām teju visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, bet it īpaši Francijā, Austrijā, Itālijā, Grieķijā, Vācijā, Polijā, Čehijā.

Tiesa, tās neiegūs tik daudz balsu, lai būtu vairākumā, taču pietiekami, lai censtos destabilizēt EP darbu, īpaši saistībā ar jaunā Eiropas Komisijas prezidenta ievēlēšanu. Portāls Deutsche Welle raksta, ka saskaņā ar jaunāko aptauju 10% EP vēlētāju balsos par galēji labējām partijām, kas ir nozīmīgs skaitlis. Portāls arī raksta, ka šīs vēlēšanas būs iezīmīgas ar to, ka vēlētāji savas balsis izmantos primāri tam, lai tās neatdotu līdzšinējām elites partijām, mazāk domājot par to, kam tās tiks atdotas.

Jāteic, ka dominējošās emocijas šajās vēlēšanās būs bailes un dusmas, kuras izjūt daudzi eiropieši un kuras prasmīgi izmanto labējie populisti. Tās ir bailes no imigrācijas, kas rada ksenofobisku noskaņojumu, tās ir bailes zaudēt darbu un ienākumus, ko rada aizvien pieaugošā digitalizācija, kas rezultējas daudzu zemākas kvalifikācijas darbu izzušanā un mazākās algās strādniekiem. Tās ir dusmas pret līdzšinējo eliti, kas ir pārāk maz vērības pievērsusi tā sauktajai zemākajai vidusšķirai (lower middle class), īpaši ārpus lielpilsētām. Uzskatāms piemērs ir Dzelteno vestu kustība Francijā. ES tiek vainota arī pārmērīgas taupības pieprasīšanā, kā to pasludinājuši itāļu populisti, kas liedz palielināt pabalstus un citus sociālos izdevumus.

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Salūts ir izšauts, simtgades sajūsma ir noplakusi, un esam turpat, kur esam, – bez jaunas valdības un ar sašķeltu Saeimu. Taču ir pelavas, un ir graudi. Arhibīskapa Jāņa Vanaga 18. novembra sprediķī ir vērts ieklausīties.

Ne tāpēc, ka luterāņu viedoklis būtu vērtīgāks par katoļu, pareizticīgo vai citu viedokli. Bet tāpēc, ka Jānis Vanags ir gudrs un valstiski domājošs cilvēks, kurā der ieklausīties gan Saeimas deputātiem, gan Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan mums visiem, kas nav vienaldzīgi par mūsu valstī notiekošo. Jo mūsu valdība ir arī mūsu daļa, ne tikai koalīcijas sarunu vedēju politiķu daļa, kuriem ir pienācis pēdējais laiks izpūst gaisu no savas iedomības baloniem.

Par ko Latvijas simtgades sprediķī runāja arhibīskaps? Par Kristu, mūsu dzīves garīgo dimensiju un par Latviju, materiālo vietu, kur mums ir jādzīvo. Viņš runāja ne tikai par to, ko mums vajag, bet arī par to, ko nevajag. Mums vajag būt pateicīgiem un novērtēt to, kas mums ir, un nevajag to sacūkot. Vēlēšanās ir uzvarējuši jauni spēki, kuri iedomājas, ka lielākā laime ir viņi un reformas. Taču vārds «reforma» jau sen nav vārda «labums» sinonīms. Tauta grib morālas pārmaiņas valsts vadībā, bet ir nogurusi no tādām pārmaiņām, pēc kurām labāk nekļūst. Uzņēmēji saka – lieciet mūs mierā, ja nevarat kaut ko uzlabot, tad labāk atstājiet visu, kā ir! Jo mums ir vajadzīgi kvalitatīvi valdības lēmumi, nevis vienkārši ministriju skaita samazināšana. Mums ir vajadzīga laba, ērta valsts pārvalde, nevis vienkārši cilvēku atlaišana un tāpēc iestādes darba laika samazināšana, un kāda jauna, vēl neērtāka un cilvēkiem nedraudzīgāka sistēma. Nav jau tā, ka viss ir slikti un mums par visu varu ir vajadzīgs tāds glābējs, kas visu salauž un sašķaida gabalos.

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Kamēr teju visi lielie uzņēmumi Energoefektivitātes likuma prasības jau izpildījuši, situācija otrā flangā joprojām ir kardināli atšķirīga - līdz 27.martam pasākumus energoefektivitātes celšanai veikuši vien aptuveni 300 lielie elektroenerģijas patērētāji. Lai gan tas ir ievērojami vairāk nekā februāra beigās un Ekonomikas ministrija (EM) jau paudusi gandarījumu par uzņēmumu iniciatīvu, nedrīkstētu aizmirst, ka, vērtējot situāciju kopumā, paveras diezgan bēdīga aina.

Energoefektivitātes likuma prasības attiecināmas uz 1152 uzņēmumiem, kuru elektroenerģijas gada patēriņš pārsniedz 500 MWh. Tas nozīmē, ka šobrīd uz energoefektivitātes nodevu pretendē teju 900 komersantu jeb 74% lielo patērētāju. Nozares pārstāvji atklāj, ka, tuvojoties 1.aprīlim, kas ir noteikto prasību izpildes gala termiņš, spriedze pieaug un uzņēmēji arvien interesējas par iespējām no nodevas izbēgt. Jāsecina, ka šī aktivitāte gan, visticamāk, nāk par vēlu un ekspertu izteiktās prognozes, ka termiņos varētu iekļauties aptuveni puse lielo patērētāju, šķiet arvien tālākas. Lai gan līdz 1.aprīlim atlikušas vēl četras dienas, jāatgādina, ka trīs no tām oficiāli atvēlētas pavasara saulgriežu svinībām, tāpēc maz ticams, ka pirmrindnieku skaits šajās dienās piedzīvos grandiozu pieaugumu.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir vien 100 dienas, kuru laikā ikvienam vēlētājam jātiek skaidrībā par savām simpātijām. Tradicionāli gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās ir krietni zemāka nekā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.

Sak, Brisele tālu, mūsu dzīvi tā neietekmē, EP deputāti tāpat tur neko nedara, vien saņem milzīgas algas. Tas, ka EP deputāta atalgojums tiešām ir ļoti pievilcīgs, ir pilnīga taisnīga. Taču tas, ka deputāti tur neko nedara, vien «atsēž» savu laiku, gan patiesībai neatbilst. Viss ir atkarīgs no konkrētā deputāta, cik aktīvi viņš piedalās parlamenta darbā, vai ir spējīgs tīkloties, vai ir pietiekama kompetence un prasme aizstāvēt Latvijas intereses. Protams, var būt indivīdi, kuri piecu gadu laikā tā arī tribīnē neuzkāpj un neviena likumprojekta izstrādē un debatēs nepiedalās. Tāpēc tā ir mūsu, vēlētāju, atbildība šādus atsēdētājus parlamentā neievēlēt.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Monetāro sargu rosīšanās nāk par labu varas politiķiem

Jau vairākkārt rakstīts, ka centrālās bankas pēdējos gados iesaistījušās bezprecedenta ekonomikas stimulēšanas pasākumos. Pašlaik īsti vairs nav iedomājama situācija, kas būtu noticis, ja tās nebūtu drukājušas naudu un ekonomikas stimulu ziņā būtu bijušas daudz konservatīvākas. Tiesa gan, jāņem vērā, ka centrālo banku darbībām nav tika plika ietekme uz ekonomiku un finanšu tirgiem. Visām to darbībām ir ietekme arī uz reģiona politiku un pat visu demokrātijas procesu.

Proti, galu galā, šķiet, radusies situācija, kad, stimulējot ekonomiku, Rietumvalstu centrālās bankas piesedz netalantīgus, politiski impotentus politiķus, kuri vilcinās un nespēj, vai arī nevēlas izdarīt vajadzīgos darbus. Centrālā banka drukā, un tā rezultātā viss vēl daudzmaz turas kādā rāmī. No tā labumu gūst varas politiķi, kuriem citos laikos jau sen, iespējams, būtu jāatrodas daudz tuvāk politiskajai atkritumu kaudzei. Arī pēc Brexit redzējām, ka politiķus no atbildības par šāda balsojuma rezultātu ātri vien glāba, piemēram, Anglijas Banka, kas vēl zemākos līmeņos noteica gan mārciņas procentlikmes, gan reanimēja savu likviditātes drukāšanas programmu.

Lai bizness iet ratā – tā, pieklājīgi izsakoties, var raksturot ASV prezidenta Donalda Trampa reakciju uz uzņēmēju bažām saistībā ar ASV vienpusēji ieviestajiem tirdzniecības tarifiem, kam neizbēgami seko tirdzniecības partneru pretreakcija.

D. Tramps ir izteicies, ka viņu neinteresē korporatīvā Amerika, jo viņa pamatelektorāts ir strādnieki, kas kopā ar viņu iešot cauri ūdenim un ugunij. Impulsīvais ASV prezidents pat ir piedraudējis Harley Davidson, ja tas tiešām pārcels savas ražotnes uz citām valstīm, tad tam tiks uzlikti tādi nodokļi, kas to nobeigs.

Tāpat lielo uzņēmumu bažas īpaši neuztrauc Lielbritānijas cietā Brexit piekritējus, jo arī viņu vēlētāju bāze ir drīzāk proletariāts un laucinieki, nevis uzņēmēji. Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons, kad viņam taujāts par biznesa bažām saistībā ar Brexit, esot, kā vēsta avoti, cieti noskaldījis: F*** Business. Kādēļ tas varētu būt aktuāli Latvijai un mūsu uzņēmējiem? Jo tas ir brīdinājums tam, kas notiek, kad pie varas nāk populisti. Lai tie varētu noturēties pie varas, savu atbalstu tie meklē plašās tautas masās, kas īpaši pašreizējā laikā teju visās valstīs ir visai nelabvēlīgi noskaņotas pret «lielkapitālistiem» un globālo tirgu.

Daudzi šobrīd ir neziņā ģeopolitisko izmaiņu dēļ, tomēr pārmaiņu laiki var būt lieliska iespēja jaunu virsotņu sasniegšanai

Ir nenoliedzams fakts, ka Latvijas 98. dzimšanas dienu mēs sagaidām globāli nemierīgos laikos. ASV ir ievēlēts jauns prezidents, no kura daudzi pasaulē šobrīd vēl nezina, ko sagaidīt. Lielu izaicinājumu priekšā atrodas arī Eiropas Savienība, kura šovasar jau piedzīvoja vienas ļoti nozīmīgas dalībvalsts izstāšanās paziņojumu, turklāt atrisinātas nav arī iepriekšējās problēmas attiecībā uz ekonomisko situāciju un lielo iebraucēju pieplūdumu. Joprojām saspringtas ir arī Rietumu attiecības ar Krieviju. Tik vērienīgas izmaiņas, kuru iznākumu šobrīd vēl neviens skaidri nevar pateikt, sabiedrībā nereti raisa haosa un nedrošības izjūtu, laurus plūc populisti, kas mēģina cilvēku prātus piesārņot ar dīvainām un kļūdainām teorijām.

Eiropas biržu indeksi un eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās, jo politiskais haoss Itālijā uztrauca investorus, kuri bažījas par to, ka pagaidu valdības izveidošana Itālijā tikai aizkavēs, bet nenovērsīs eirozonas krīzi.

ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas sakarā ar brīvdienu – Piemiņas dienu.

Naftas cenas turpināja kristies pēc Saūda Arābijas un Krievijas signāliem par gaidāmu naftas ieguves palielināšanu, kas varētu notikt jau 3.ceturksnī.

Milānas biržas indekss FTSE MIB dienas sākumā bija pieaudzis, investoriem ar atvieglojumu uztverot Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas atteikšanos apstiprināt ekonomikas un finanšu ministra amatā pret eiro kritiski noskaņoto ekonomistu Paolo Savonu.

Pastiprinoties priekšstatam, ka krīze Itālijas politikā ne tuvu nav beigusies, Milānas biržas indekss dienas gaitā kritās, izraisot arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksu un eiro vērtības samazināšanos.

Vēlēšanas Itālijā ir kārtējais piemērs tam, kā populisti un eiroskeptiķi ir guvuši ļoti lielu sabiedrības atbalstu, jo līdzšinējās valdības nav spējušas sniegt sabiedrībai pieņemamus risinājumus valstī pastāvošajām problēmām. Atšķirīgie uzskati par Eiropas Savienības lomu Itālijas iekšējo problēmu risināšanā, visticamāk, vājinās Eiropas Savienību kopumā, turklāt nav arī skaidrs, kāda būs Itālijas turpmākā pozīcija attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kas nenoliedzami ir negatīvs signāls Baltijas reģionam.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti Itālijā ar bažām liek raudzīties uz koalīcijas veidošanas procesu, jo sarunas būs ilgas un sarežģītas. Sociāldemokrātiskajiem un konservatīvajiem spēkiem Silvio Berluskoni paspārnē acīmredzot nepietika tādu argumentu un pārliecināšanas spēju kā Sebastianam Kurcam Austrijā, lai sabiedrību noskaņotu par labu sev.

Viens no galvenajiem Itālijas priekšvēlēšanu aģitācijas tematiem bija bēgļu krīze un Eiropas Savienības politika šajā jautājumā. Fakts, ka no Romas uz valsts dienvidiem visos vēlēšanu apgabalos uzvarējusi «Piecu zvaigžņu kustība», liecina, ka bēgļu krīze ne tuvu nav atrisināta, lai arī ir šķietami pieklususi. Tas vēlreiz apliecina, ka arī Eiropas Savienībai ir jāīsteno aktīvāka ārpolitika patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs.

#Kurš pacels globalizēto, digitalizēto darbaļaužu karogu Latvijā?

Līdz ar jaunās koalīcijas izveidi Vācijas nepārliecinošās parlamenta vēlēšanas pērn septembrī varam beidzot uzskatīt par gandrīz pabeigtām. Vēl jāseko sociāldemokrātu partijas (SPD) balsojumam, un tauta būs dabūjusi atpakaļ to pašu kristīgo demokrātu (CDU/CSU) un sociķu koalīciju, lai gan ar dažām korekcijām. Un korekcijas ir paradoksālas.

Proti, vēlēšanās ar zemākajiem rezultātiem kopš 2. Pasaules kara beigām zaudējušie sociķi jaunajā koalīcijā ir ievērojami nostiprinājušies. CDU/CSU koalīcijas jaunie-vecie biedri ir dabūjuši sešas ministrijas, tostarp ietekmīgo ārlietu, darba lietu un – pats galvenais – finanšu portfeli. Pēc sarunu caurkrišanas ar zaļajiem un liberāļiem kancleres Angelas Merkeles izvēle nebija plaša. Viens variants bija mazākuma valdība, bet kanclere acīmredzot ir nolēmusi rīkoties, nevis muļļāties. Otrs variants bija ārkārtas vēlēšanas, tā, iespējams, stiprinot savas pozīcijas, tomēr tikpat labi nostiprināties varētu AfD nacionālie populisti. Un tad vēl ir pašreizējais variants, kura panākšanai cita starpā partneriem ir atdots leģendārā Volfganga Šoibles portfelis.

Augošs pieprasījums Latvijas eksporta tirgos kopā ar Eiropas Savienības fondu ieplūdi un tādējādi lielāku investīciju aktivitāti šogad un nākamgad virzīs Latvijas ekonomikas izaugsmi un veidos jaunas darba vietas, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies, tāpēc uzņēmumiem būs arvien vairāk jādomā par ražīguma celšanu. Uzņēmumu noskaņojums Latvijā ir stabils vai uzlabojas, un uzņēmumu kreditēšana lēnām uzņem apgriezienus, kas liecina par investīciju aktivitātes uzlabošanos. Mājsaimniecību noskaņojums arī rāpjas augšup, bet to uzvedība vēl arvien ir diezgan piesardzīga. Ir iesākusies sen gaidītā nodokļu diskusija, kas var paaugstināt Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu. Tomēr tās iznākums būs atkarīgs no pārdomātas un konsekventas komunikācijas, kas līdz šim ir bijusi vāja un saraustīta.

Pasaules ekonomika jau kādu laiku nav jutusies tik labi, kā šobrīd – izaugsme ir solīda un uzņēmumu un mājsaimniecību aptaujas liecina par gana optimistisku noskaņojumu un izaugsmes turpināšanos. Pēdējie mēneši populismam nav bijuši pārāk veiksmīgi – populisti neplūca uzvaras laurus ne vēlēšanās Nīderlandē, ne Bulgārijā. Tomēr atviegloti uzelpot būtu pāragri, jo riski nav izgaisuši. Joprojām nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt vēlēšanas Francijā un Itālijā. Neziņa par ASV prezidenta īstenoto politiku un tās ietekmi uz starptautisko tirdzniecību un ģeopolitisko situāciju saglabājas. Tomēr pēc neveiksmes ar veselības aprūpes reformu finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par Trampa spējām ātri īstenot priekšvēlēšanu solījumus, arī attiecībā uz izaugsmi stimulējošu fiskālo politiku. Apvienotā Karaliste (AK) ir iekustinājusi Brexit procesu, un drīzumā sāksies sarunas par tirdzniecības režīmu starp Eiropas Savienību (ES) un AK, kas rādīs, cik sāpīga varētu būt Brexit ietekme. Pagaidām Latvijas eksporta datos referenduma negatīvā ietekme vēl neparādās. Tieši pretēji – neskatoties uz mārciņas vērtības kritumu, Latvijas preču eksporta vērtība uz AK pērn pieauga. Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas turpina augt, kas paver labas iespējas mūsu eksportētājiem. Ekonomikas izaugsme eiro zonā šogad un nākamgad saglabāsies ap 1,7%, un to vēl arvien balstīt līdzēs Eiropas Centrālā bankas (ECB) stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes.

Ja komunikāciju nesaprot, komunikācija ir slikta. Vienmēr vainīgs sliktā komunikācijā ir runātājs, nevis klausītājs. Es domāju, ka valsts komunikācijā lielākā problēma ir elitārisms. Lai kā ar to nemēģina cīnīties, tomēr mēs redzam, ka koalīcijā esošie mēģina runāt pārlieku skaisti un eleganti, kamēr bieži vien populisti ir daudz saprotamāki.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 11. maija numurā:

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

11. novembrī, Lāčplēša dienā, pasaule pieminēs simts gadus, kopš beidzās Pirmais pasaules karš. Ja atsauc atmiņā būtiskākos kara cēloņus, tad jāmin daudzo Eiropas lielvaru ekspansionistiskās tieksmes, strīdi par kolonijām, teritoriālās pretenzijas, dažādu alianšu veidošana.

Kāpēc par to ir vērts domāt 100 gadus vēlāk? Jo mums vajadzētu novērtēt, ka ir tāda Eiropas Savienība, kurai gan var daudz ko pārmest, piemēram, pārliecīgu birokrātiju, taču tā noteikti ir viens no miera un drošības garantiem kontinentā. Jo visas valstis ir ekonomiski, sociāli un politiski tik cieši sapītas kopā, ka nekāda karošana vienai ar otru nav iespējama. Raugoties Eiropas vēsturē, tā ir patiesi unikāla situācija, kuru nedrīkst novērtēt par zemu vai uzskatīt par absolūti pašsaprotamu. Tādēļ kā bīstamas ir jāuztver nacionālistiskās un izolacionistiskās tendences, kas arvien biežāk uzliesmo vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tas, ka daudzviet vēlēšanās panākumus gūst populisti un idejas, ka varbūt Eiropas Savienība nemaz nav vajadzīga, noteikti nenāk par labu mieram un stabilitātei kontinentā. Gluži kā no vēstures mācību grāmatām pret Eiropas Savienību visvairāk iebilst valstis, kuras vēl arvien nav atkopušās no ekonomiskās krīzes, kā arī cilvēki ar zemu izglītības līmeni un ienākumiem. Ne jau Sorbonnas universitātes profesori balso par Lepēnu Francijā un Humbolta universitātes mācībspēki par AFD Vācijā. Šajā kontekstā tas, par ko būtu jādomā Latvijai, ir aizvien lielāka sociāla iekļaušana un nevienlīdzības mazināšana, jo liels ar dzīvi neapmierinātu, slikti izglītotu un trūcīgu iedzīvotāju slānis ir lieliska augsne dažādiem populistiskiem centieniem.