Daudzi šobrīd ir neziņā ģeopolitisko izmaiņu dēļ, tomēr pārmaiņu laiki var būt lieliska iespēja jaunu virsotņu sasniegšanai
Ir nenoliedzams fakts, ka Latvijas 98. dzimšanas dienu mēs sagaidām globāli nemierīgos laikos. ASV ir ievēlēts jauns prezidents, no kura daudzi pasaulē šobrīd vēl nezina, ko sagaidīt. Lielu izaicinājumu priekšā atrodas arī Eiropas Savienība, kura šovasar jau piedzīvoja vienas ļoti nozīmīgas dalībvalsts izstāšanās paziņojumu, turklāt atrisinātas nav arī iepriekšējās problēmas attiecībā uz ekonomisko situāciju un lielo iebraucēju pieplūdumu. Joprojām saspringtas ir arī Rietumu attiecības ar Krieviju. Tik vērienīgas izmaiņas, kuru iznākumu šobrīd vēl neviens skaidri nevar pateikt, sabiedrībā nereti raisa haosa un nedrošības izjūtu, laurus plūc populisti, kas mēģina cilvēku prātus piesārņot ar dīvainām un kļūdainām teorijām.
Ir skaidrs, ka mūsdienu pasaulē mēs visi esam saistīti ar citiem un ir globāli procesi, ko mēs nevaram apturēt. Tomēr bailes ir slikts sabiedrotais. Mums ir sava valsts, kurai tuvojas liela un apaļa jubileja, pasaulē nav nemaz daudz tik senu valstu. Mūsu rīcībā ir zeme, kurā strādāt, un cilvēki, kas jūtas šai valstij piederīgi, – tas ir visa pamatu pamats un mums attiecīgi jānovērtē. Pārmaiņu laiks ir arī ļoti liela iespēja beidzot skaidrām acīm paskatīties uz sevi, novērtēt, kas mums ir, un saprast, ko tad mēs īsti gribam sasniegt. Ir viegli atrunāties ar globāliem notikumiem, žēlojoties, ka esam pārāk mazi, lai tos ietekmētu. Taču vienlaikus mums pašiem netrūkst savu neizdarīto darbu, un šis ir tas laiks, kad tiem pievērsties ar vislielāko rūpību, skaidri saprotot gan savas vērtības, gan novēršot dažādas mazspējas pazīmes, vienalga, vai tās būtu valsts pārvaldē vai uzņēmējdarbībā. Ja tas izdosies, tad nebūs iemesla baidīties ne no pārmaiņām, ne no globāliem procesiem, jo iekšēja integritāte dod spēku un spēju tikt ar dažādiem izaicinājumiem galā.
Par krīzi mēdz runāt tad, kad pagātnes pieredze nenostrādā, kad nav iespējams pateikt – šo mēs jau esam piedzīvojuši un rezultāts būs noteikti šāds, tāpēc pareizā rīcība ir šī. Ir tāds brīdis. Tomēr ir arī teiciens, ka no haosa dzimst zvaigznes, tāpēc dzīvošanai pārmaiņu laiki ir tie labākie, jo tajos notiek lielas lietas, cilvēki meklē jaunus ceļus. Savukārt statiskai sabiedrībai nereti trūkst lielu mērķu un lielu uzdevumu, ļaudis ieslīgst, iespējams, ērtā, bet arī vienmuļā, pašapmierinātā un garlaicīgā dzīvē. Salīdzinot ar daudzdzīvokļu namu, vairāk domāts par to, ka tik man savā dzīvoklī ir ērti un labi, bet tas, kas notiek apkārt, ir mazāk svarīgi, ar to lai tiek galā allaž sliktais un lamājamais pārvaldnieks. Šī pieeja šobrīd vairs nestrādā. Valsts esam mēs katrs, un no ikviena sniegtā ieguldījuma ir atkarīgs arī kopējais labums. Skatīsimies uz mums piederošo saprātīgi un paši veidosim dzīvi labāku savā zemē un savā Latvijā!
