Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir vien 100 dienas, kuru laikā ikvienam vēlētājam jātiek skaidrībā par savām simpātijām. Tradicionāli gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās ir krietni zemāka nekā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.
Sak, Brisele tālu, mūsu dzīvi tā neietekmē, EP deputāti tāpat tur neko nedara, vien saņem milzīgas algas. Tas, ka EP deputāta atalgojums tiešām ir ļoti pievilcīgs, ir pilnīga taisnīga. Taču tas, ka deputāti tur neko nedara, vien «atsēž» savu laiku, gan patiesībai neatbilst. Viss ir atkarīgs no konkrētā deputāta, cik aktīvi viņš piedalās parlamenta darbā, vai ir spējīgs tīkloties, vai ir pietiekama kompetence un prasme aizstāvēt Latvijas intereses. Protams, var būt indivīdi, kuri piecu gadu laikā tā arī tribīnē neuzkāpj un neviena likumprojekta izstrādē un debatēs nepiedalās. Tāpēc tā ir mūsu, vēlētāju, atbildība šādus atsēdētājus parlamentā neievēlēt.
Negribu piekrist viedoklim, ka ir pilnīgi vienalga, ko mēs ievēlam EP. Mūsu ievēlētie deputāti veido priekšstatu par Latviju, ar savām darbībām tie var vai nu darīt labu valstij, vai nu kaitēt tās interesēm, piemēram, izplatot dezinformāciju par Latvijā notiekošo. Latvijas deputāti savas EP grupas iekšienē var veikt aktīvu lobista darbu, tādējādi tieši ietekmējot EP pieņemtos lēmumus. Jāatceras, ka mēs labprātīgi vairākus nozīmīgus jautājumus esam deleģējuši lemšanai Eiropas Savienībai, taču mēs paši arī piedalāmies šajā procesā. Tādēļ ir no svara tas, cik zinoši un profesionāli ir mūsu pārstāvji EP, kādā EP grupā tie plāno iekļauties, vai viņiem ir nepieciešamā kapacitāte, lai lemtu par visdažādākajiem jautājumiem.
Izvērtējot partiju kandidātus un viņu apņemšanās, vēlētājiem būtu gudri pasekot, vai potenciālie amata tīkotāji sola cīnīties par lietām, kas patiesībā ir tikai un vienīgi nacionālās valsts kompetencē un par tiem EP nemaz netiek lemts, vai tomēr tiem ir sajēga par to, kas tieši ir EP dienaskārtībā un kādas ir tuvāko piecu gadu aktualitātes. Ja, piemēram, kāds kandidāts ļoti sola EP aizstāvēt nacionālo identitāti un valodu, tad jāsaprot, ka tas ir blefs, jo EP par šādiem jautājumiem nelemj. Jāatceras, ka jaunais EP sasaukums būs tas, kas vēlēs jauno Eiropas Komisiju un kam nāksies amatā apstiprināt Eiropas Centrālās bankas prezidentu. Tie ir ļoti nozīmīgi lēmumi.
Skaidrs, ka Latvijas pārstāvji vieni paši neko ietekmēt nespēj. Tādēļ Latvijas vēlētājam vajadzētu pasekot līdzi tam, kādā EP politiskajā grupā mūsu pārstāvji vēlas iekļūt. No tā vistiešākajā veidā ir atkarīga viņu darbības efektivitāte un tas, kādas vērtības viņi aizstāvēs. Šo EP vēlēšanu nozīmi ir grūti pārvērtēt, jo itāļu un arī citu valsti populisti sola īstu zemestrīci un varas pārņemšanu, lai vājinātu Eiropas Savienību. Tas noteikti nav Latvijas interesēs. Tādēļ mums, vēlētājiem, pret šīm vēlēšanām jāattiecas īpaši atbildīgi.
