Viens no aktuālākajiem politiskajiem jēdzieniem pasaulē, tostarp arī Latvijā, ir «populisms».Tas vērojams, tiesa, dažādās intensitātes pakāpēs, gan ASV, gan Lielbritānijā, gan Itālijā, tas skāris pat atturīgās Skandināvijas valstīs.

Populistus vaino gan pie Donalda Trampa kļūšanas par prezidentu, gan pie Brexit, par populistiskām dēvē valdošās Polijas un Ungārijas partijas, tāpat Itālijas Piecu zvaigžņu kustību un Ziemeļu Līgu. Vidusmēra cilvēkam ir skaidrs, ka populisms nav kaut kas ļoti labs, taču nereti tam ir grūtības saprast, kas tieši zem šī jēdziena slēpjas. Turklāt neviens sevi labprātīgi par populistu neatzīst. Lielais jautājums ir – kādēļ populisti un populistu partijas ir tik populāras un gūst tik labus panākumus viscaur Eiropas Savienībā, nemaz nerunājot par ASV?

Nīderlandē dzimušais politikas zinātnieks un viens no prominentākajiem populisma pētniekiem Kass Mude, raksturojot populismu, teic, ka tā galvenā iezīme ir antielites noskaņojums un uzstādījums, ka valdošā elite ir viscaur korumpēta un sevi diskreditējusi. Proti, populisma spēks un pievilcība slēpjas pretnostatījumā – vienkāršā godīgā tauta pret negodīgo varu un valdošo eliti, kam vēl jāpiepluso populisma ideoloģija, ka «mēs paši esam saimnieki savā zemē». Tas nostrādāja arī Brexit kampaņas laikā, kur, kā to lieliski atklāj filma Brexit : Nepilsoņu karš, aizgājēju nometne uzvarēja ar pārliecinošu un vienkāršu saukli – pārņemt kontroli atkal savās rokas. Turklāt, kā raksta K. Mude, populisti uzdod visnotaļ pareizus jautājumus, no kuriem tiešām bieži ir slēpušās valdošās aprindas.

Vēlēšanas Itālijā ir kārtējais piemērs tam, kā populisti un eiroskeptiķi ir guvuši ļoti lielu sabiedrības atbalstu, jo līdzšinējās valdības nav spējušas sniegt sabiedrībai pieņemamus risinājumus valstī pastāvošajām problēmām. Atšķirīgie uzskati par Eiropas Savienības lomu Itālijas iekšējo problēmu risināšanā, visticamāk, vājinās Eiropas Savienību kopumā, turklāt nav arī skaidrs, kāda būs Itālijas turpmākā pozīcija attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kas nenoliedzami ir negatīvs signāls Baltijas reģionam.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti Itālijā ar bažām liek raudzīties uz koalīcijas veidošanas procesu, jo sarunas būs ilgas un sarežģītas. Sociāldemokrātiskajiem un konservatīvajiem spēkiem Silvio Berluskoni paspārnē acīmredzot nepietika tādu argumentu un pārliecināšanas spēju kā Sebastianam Kurcam Austrijā, lai sabiedrību noskaņotu par labu sev.

Viens no galvenajiem Itālijas priekšvēlēšanu aģitācijas tematiem bija bēgļu krīze un Eiropas Savienības politika šajā jautājumā. Fakts, ka no Romas uz valsts dienvidiem visos vēlēšanu apgabalos uzvarējusi «Piecu zvaigžņu kustība», liecina, ka bēgļu krīze ne tuvu nav atrisināta, lai arī ir šķietami pieklususi. Tas vēlreiz apliecina, ka arī Eiropas Savienībai ir jāīsteno aktīvāka ārpolitika patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs.

Pasaulē aizvien pieaugošajam populismam, kas vēršas pret valdošo eliti, globalizāciju un labprāt vij dažādas sazvērestību teorijas, ir ietekme ne tikai uz politisko dzīvi, bet arī sabiedrības veselību.

Proti, Eiropas populistu dēļ vairākās valstīs spēkā ir pieņēmušās anti vakcīnu kampaņas, kas rezultējušās būtiskā saslimšanas pieaugumā ar masalām. The Guardian jaunākā analīze rāda, ka pērn Eiropā bija 60 000 masalu saslimstības gadījumi, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā un visaugstākais rādītājs XXI gadsimtā. Pērn no masalām reģistrētas 72 nāves, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā. Šajā stāstā vissvarīgākais ir tas, ka pret masalām ļoti efektīvi pasargā vakcīnas, taču ar nosacījumu, ja vakcinēti ir 95% iedzīvotāju. Straujā masalu saslimstība iet roku rokā ar populisma pieaugumu.

Piemēram, Itālijā pret obligātu vakcināciju iestājās Piecu zvaigžņu kustība, kas, nokļūstot valdībā, gan krasi savu nostāju mainīja, kā arī partija Līga, kuru pārstāv Matteo Salvini, Itālijas iekšlietu ministrs. Tā rezultātā šajā Dienvideiropas zemē vakcinācijas līmenis ir zemāks nekā Ganā. Pret obligātu vakcināciju iestājas arī Marina Lepēna Francijā, populisti Austrijā un AFD Vācijā. Populisti spēlē uz izvēles brīvību un ar savu retoriku zvejo sazvērestības teoriju piekritējus, kuriem viegli iebarot teoriju par globālu starptautisko farmācijas kompāniju sazvērestību. Laikraksts The Guardian citē Karalienes Mērijas universitātes Londonā doktoru Džontanu Kenediju: «Šķiet, ka zinātnisko populismu vada tās pašas izjūtas, kas politisko populismu, – atstumtās un marginalizētās iedzīvotāju daļas dziļa neuzticība elitei un ekspertiem.»

Jautājums par investoru piesaisti «airBaltic» jāskata kompleksi, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Komentējot to, ka «airBaltic» investora piesaistē tiek izskatīti konkrēti piedāvājumi un nav izslēgta arī visu valstij piederošo daļu atsavināšana, Vējonis vērsa uzmanību, ka uzņēmums nav neprivatizējamu uzņēmumu sarakstā un šāda opcija nav izslēgta. Tomēr, pēc viņa domām, jautājums ir jāskata kompleksi - kāds piedāvājums ir investoram un vai valsts ir gatava šādiem vai citādiem piedāvājumiem piekrist.

Vējonis sacīja, ka valdībā jau sen tika pieņemti lēmumi par investora piesaisti un pašlaik notiek diskusijas, lai izvērtētu izteiktos priekšlikumus. Tas, kāds būs rezultāts, ir atkarīgs no piedāvājumiem un no tā, ko un kā ir gatava darīt valdība, viņš norādīja. «Tas ir valdības lēmums un mums ir jāgaida, ko tā nolems,» sacīja Valsts prezidents.

Maija beigās gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās aptaujas prognozē lielu balsu skaita pieaugumu labējām populistiskajām partijām teju visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, bet it īpaši Francijā, Austrijā, Itālijā, Grieķijā, Vācijā, Polijā, Čehijā.

Tiesa, tās neiegūs tik daudz balsu, lai būtu vairākumā, taču pietiekami, lai censtos destabilizēt EP darbu, īpaši saistībā ar jaunā Eiropas Komisijas prezidenta ievēlēšanu. Portāls Deutsche Welle raksta, ka saskaņā ar jaunāko aptauju 10% EP vēlētāju balsos par galēji labējām partijām, kas ir nozīmīgs skaitlis. Portāls arī raksta, ka šīs vēlēšanas būs iezīmīgas ar to, ka vēlētāji savas balsis izmantos primāri tam, lai tās neatdotu līdzšinējām elites partijām, mazāk domājot par to, kam tās tiks atdotas.

Jāteic, ka dominējošās emocijas šajās vēlēšanās būs bailes un dusmas, kuras izjūt daudzi eiropieši un kuras prasmīgi izmanto labējie populisti. Tās ir bailes no imigrācijas, kas rada ksenofobisku noskaņojumu, tās ir bailes zaudēt darbu un ienākumus, ko rada aizvien pieaugošā digitalizācija, kas rezultējas daudzu zemākas kvalifikācijas darbu izzušanā un mazākās algās strādniekiem. Tās ir dusmas pret līdzšinējo eliti, kas ir pārāk maz vērības pievērsusi tā sauktajai zemākajai vidusšķirai (lower middle class), īpaši ārpus lielpilsētām. Uzskatāms piemērs ir Dzelteno vestu kustība Francijā. ES tiek vainota arī pārmērīgas taupības pieprasīšanā, kā to pasludinājuši itāļu populisti, kas liedz palielināt pabalstus un citus sociālos izdevumus.

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Vērojot, cik kopumā pasīvi Latvijā un Baltijā ir patērētāji, Igaunijas piemērs, skaļi un apjomīgi protestējot pret nepārdomātu valsts nodokļu politiku attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, ir pārsteidzošs, vērtē Dāvis Vītols, Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors.

Igauņu iecerētā protesta vieta ir Latvija, lai gan tieši nodokļi Igaunijā ir rosinātās aktivitātes pamats – tā viņi skaidri parāda, ka došanās iepirkties uz Latviju turpināsies, saka Vītols. Igaunijas valdības lēmums turpināt akcīzes nodokļa pieaugumu, ņemot vērā, ka pirmajos 11 mēnešos kaimiņvalsts budžetā ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem bija par 19% mazāki nekā pērn, jāņem vērā fakts, ka šogad tika atkārtoti palielināts akcīzes nodoklis alkoholam par 10%. Tomēr Latvijas gadījumā tas veicina pārrobežu tirdzniecību un papildinājumu mūsu valsts finansēm – no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem Latvija šogad ir ieņēmusi par 27 milj. eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā plānots izskatīt 25.oktobrī un 26.oktobrī. Savukārt otrajā, galīgajā lasījumā - 22.novembrī un 23.novembrī.

Kučinskis stāstīja, ka šāda vienošanās ar Ašeradenu panākta šorīt un koalīcija šādu priekšlikumu atbalstīja.

Pēc premjera teiktā, nākamā gada budžeta pieņemšana ir šī gada «galvenais notikums». Tāpat valdības dienaskārtībā ir virkne citu jautājumu, piemēram, atbildes sniegšana «Telia» par SIA «Latvijas Mobilais telefons» un SIA «Lattelecom», «Liepājas Metalurga» nākotne, Inčukalna pazemes gāzes krātuves nākotne un citi jautājumi.

Ašeradens žurnālistiem sacīja, ka koalīcija atbalstīja «Vienotības» virzītu ekonomikas ministra amata kandidātu un noteiktā kārtībā saskaņos nākamo ministru.

Lielvārdes senlatviešu «Uldevena pili» veidojis vēstures entuziasts un laikraksta Dienas Bizness karikatūrists Agris Liepiņš. Tā ir 11. līdz 12. gadsimta pils ideālrekonstrukcija, kurai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām.

Īpašnieks neesot rēķinājis cik daudz ir ieguldījis pils tapšanā, taču ir ņemts kredīts bankā, kā arī ir bijis liels atbalsts no dažādiem sponsoriem, kā, piemēram, SIA «Rīgas tilti», «Latvijas Mobilais Telefons». «Lielākā vērtība jau tur ir paša darbs un zināšanas,» skaidro A.Liepiņš.

A. Liepiņam, «Uldevena pils» īpašniekam, 1997. gada 19. jūlijā ar Lielvārdes domi tika noslēgts zemes nomas līgums nolūkā izveidot senlatviešu koka pils modeli kā tūrisma objektu. Toreiz tā bija absolūta bezprecedenta situācija, jo neviens nezināja, kā šo pili noformēt, jo tai nevar izveidot projektu šodienas izpratnē. Pēc šodienas atzinuma, tur ir šķūnīši. Taču ar laiku, pēc A. Liepiņa vārdiem, Lielvārdes domei pārgāja labais nodoms, un tā sāka hroniski neievērot līgumu.

Lai arī «Vienotībā» nav vienprātības par ekonomikas ministra amata kandidātu, partijas valde varētu lemt par politiķa Viļņa Ķirša izvirzīšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ķirsis pašlaik ir Rīgas domes deputāts, «Vienotības» priekšsēdētāja vietnieks. Iepriekš viņš pildīja arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. Neoficiālās sarunās politiķi prognozē, ka tieši Ķirsim varētu būtu valdes vairākuma atbalsts.

Atsevišķi politiķi gan uzsver, ka ekonomikas ministra amatam būtu jāvirza kandidāts, kuram jau tagad ir pielaide valsts noslēpumam, proti, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Pielaide valsts noslēpumam esot arī Zandai Kalniņai-Lukaševicai, kura pilda Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres pienākumus, kā arī pašreizējiem ministriem, kuru vārdi arī izskanēja kontekstā ar šo amatu.

Nākusi klajā laikraksta Dienas Bizness karikatūrista un Latvijas senvēstures pētnieka Agra Liepiņa grāmata Senā Latvija.

Grāmatā Senā Latvija apskatāmas 10. – 12. gadsimtā dzīvojušo latgaļu, zemgaļu, kuršu un lībiešu tērpu rekonstrukcijas, pilskalnu un uz tiem uzbūvēto koka piļu atveidojumi, kā arī aprakstīti daži tā laika amati – podnieka un kalēja darbnīca, tirgotāja darba rīki un lielākie tā laika tirdzniecības ceļi.

Grāmatu izdod izdevniecība Zvaigzne ABC un tas ir atkārtots un papildināts izdevums. Pirmoreiz Senā Latvija iznāca 2009. gadā grāmatu sērijas Latvijas mazā enciklopēdija ietvaros. Grāmata tika labi pirkta. Jaunais izdevums papildināts ar nodaļu par dziju krāsošanu senatnē, par krāsas nozīmi apģērba rotāšanā un varas simbolizēšanā. Tāpat jaunajam izdevumam ir greznāks vāks.

#Vairāki Liepājas metālapstrādes uzņēmumi ir izrādījuši interesi par šo teritoriju, lai varētu paplašināt savu darbību.

Lai gan maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs administrators paziņojis, ka uzņēmumam piederošo mantu pārdos izsolēs pa daļām, joprojām nav skaidrības, kas notiks ar potenciālā investora priekšlikumu

Iespējams, ka pavisam drīz noslēgsies vēl viens posms maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs pastāvēšanas vēsturē. Pagājis nedaudz mazāk nekā gads, kopš pirmie potenciālie pircēji iesniedza savus piedāvājumus uzņēmuma iegādei. Tomēr līdz pat šim brīdim vienošanās starp valsti un potenciālo pircēju Igoru Šamisu, kura piedāvājums tika atzīts par reālāko, nav panākta. Līdz ar to maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris paziņojis, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Tāpēc ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns, un iespējams, ka jau februārī varētu notikt pirmās izsoles.

Šī gada pirmajā pusgadā kopējais patēriņam Latvijā nodotais legālais degvielas apjoms pieaudzis par 6 % salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.

2017.gada pirmajā pusgadā kopējais patēriņam Latvijā nodoto legālo naftas produktu (degvielas) apjoms ir 638,81 tūkst. tonnu un tas ir par 6 % vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Vislielākais patēriņam nodotā apjoma pieaugums ir vērojams dīzeļdegvielai – 42,98 tūkst. tonnu jeb par 10 % vairāk nekā pērn, kas kompensē benzīna apjoma samazinājumu par 6,05 tūkst. tonnām jeb 6 %.

Komentējot šos datus, VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe saka: «Legālais degvielas patēriņa kāpums, kas ir straujāks nekā pēdējos pāris gados, zināmā mērā apliecina Latvijas ekonomikas izaugsmes tempus. Vienlaikus realizētās degvielas apjoma pieaugumu ietekmē arī Igaunijas pierobežas alkohola tirdzniecības kāpums, jo «alkohola tūristi», izmantojot salīdzinoši zemākās cenas, veic degvielas uzpildi Latvijas–Igaunijas pierobežā tieši mūsu valsts degvielas uzpildes stacijās.»

Daugavpils pilsētas domes Centralizētās iepirkumu nodaļas izsludinātais tramvaju vagonu iegādes iepirkums patlaban ir izvērtēšanas stadijā.

«Līgums par tramvaju piegādi pagaidām nav noslēgts, jo pašvaldība gaida kompetentu iestāžu atzinumu. Ja tiks pateikts, ka šis uzņēmums ražo lielgabalus, ar kuriem nosacīti ārzemēs tiek mušīti cilvēki un minētajam uzņēmumam ir uzlikts aizliegums tirgot Eiropā, tad pašvaldība šos tramvajus nepirks,» komentē Aivars Zdanovskis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks («Mūsu partija»).

Vicemērs norādīja, ka pašvaldība nepērk tramvajus pa tiešo no Krievijas uzņēmuma, bet gan no Lietuvas starpniekfirmas, kas ir šī uzņēmuma dīleris visā Eiropā, un ir pārdevis šos tramvajus arī citiem pircējiem Eiropā, tai skaitā Liepājai.

«Galu galā, tramvaju piegādātājs ir izvēlēts konkursa rezultātā un šos rezultātus ir apstiprinājusi gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, gan Iepirkumu uzraudzības birojs. Turklāt konkursa rīkotājiem ir arī saistības gan pret konkursa uzvarētāju, gan arī Daugavpils iedzīvotājiem, kam šie tramvaji ir vajadzīgi,» stāsta A. Zdanovskis.

Nesen veiktā OIK reforma deva iespēju samazināt elektrības cenu lielajiem lietotājiem rūpniecībā, tāpēc «šī nav tā reforma, kuras dēļ es būtu nelaimīgs, ka tādu ieviesu», šorīt Latvijas Radio paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens pauda nostāju, ka veiktās izmaiņas OIK regulējumā kopumā bija nepieciešamas, bet problēmas radušās vien sezonālajiem ražotājiem.

Jautājuma risināšanai esot panākta vienošanās, ka no elektrības jaudas varēs attiekties uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, turklāt to varēšot izdarīt elastīgi.

Savukārt iedzīvotājus, daudzi no kuriem OIK reformas rezultātā arī saņēmuši lielākus elektrības rēķinus, ministrs vien atkārtoti aicināja pārskatīt lietotās elektrības jaudas, kas varot samazināt kopējās elektrības izmaksas.

LASI ARĪ:

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs «adidas» tomēr nav pilnībā no piedāvājuma izņēmis kreklu ar Padomju Savienības simboliku, pārliecinājās aģentūra LETA.

Kā ziņots, «adidas» pirms vasarā Krievijā gaidāmās Pasaules kausa izcīņas futbolā ir izlaiduši dažādus retro stila sieviešu un vīriešu kreklus, starp kuriem ir arī replikas, ko rotā uzraksts «USSR» un bijušās Padomju Savienības simbolika.

Par to lielu neizpratni pauda ne tikai Lietuvas diplomāti, bet citu valstu pārstāvji, nosodot «adidas» rīcību.

Lai arī šonedēļ daudzviet šie «USSR» krekli vairs nebija atrodami piedāvājumā, aģentūra LETA pārliecinājās, ka tos vēl joprojām iespējams iegādāties «adidas» interneta vietnē Lielbritānijā «adidas.co.uk».

Kompānijas pārstāvji ir pauduši vilšanos par sabiedrības reakciju pēc šādu kreklu laišanas klajā, taču solīja, ka tuvākajā laikā tie vairs nebūšot pieejami.

Saistībā ar televīzijas kanālā TV3 raidījumā «Nekā Personīga» izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, Ekonomikas ministrija iesniegusi pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret AS «Sadales tīkls» un SIA «Rīgas Enerģija» par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Saskaņā ar izsniegto atļauju SIA «Rīgas Enerģija» līdz 2017. gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, t.i. AS «Sadales tīkls», parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai AS «Sadales tīkls» uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas,» skaidro ministrijā.

Tomēr raidījuma «Nekā Personīga» filmēšanas laikā uzņēmuma SIA «Rīgas Enerģija» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.

Tādēļ Ekonomikas ministrija lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

Latvijā sviesta cena ilgstoši tik augstā līmenī nesaglabāsies, pirmdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes prognozēja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Ilgstoši ar tik augstu cenu nav jārēķinās,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa piebilda, ka tuvāko pāris mēnešu laikā sviesta cenai vajadzētu stabilizēsies, tomēr tā, visticamāk, neatgriezīsies tik zemā līmenī, kāds tas bija iepriekš. «Domāju, ka tas būs kaut kāds vidusceļš,» minēja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece.

Dzelzkalēja-Burmistre arī atzīmēja, ka pēdējos divus gadus pasaulē piena cenas bija ļoti zemas, taču šobrīd pierasījums nereti ir lielāks nekā piedāvājums. «Ir jāpagaida kamēr tirgus sakārtosies un ieņems pieņemamu pozīciju,» viņa sacīja.

Tāpat Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka lopkopji tik ātri nevar pielāgoties patērētāju pieprasījuma izmaiņām, jo līdz jaunai gotiņai paiet apmēram trīs gadi.«Ja cilvēki tiešām sāks vairāk patērēt piena taukus, tad arī pasaulē lopkopībai, ģenētikai vajadzēs iet tajā virzienā, lai būtu nedaudz treknāks piens, bet tas noteikti nenotiks ātri,» klāstīja Dzelzkalēja-Burmistre.

AS «Swedbank» un SIA «Rīgas ūdens» ir parakstījuši aizdevuma līgumu 5 miljonu eiro apmērā, ko iecerēts investēt apjomīgai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai galvaspilsētā, kā arī bioloģiskās attīrīšanas stacijas «Daugavgrīva» modernizācijai, informē «Swedbank» un «Rīgas ūdens» pārstāvji. |

Minētie pasākumi ļaus uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti, kā arī uzlabot ekoloģisko stāvokli Rīgas jūras līcī.

«Infrastruktūras uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa. Esam gandarīti ar finansējumu atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju ērtības un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus ilgtermiņā,» komentē «Swedbank» Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Lauris Mencis.

SIA «Rīgas ūdens» sniedz sabiedriskos pakalpojumus: Rīgā; Baltezera ciemā un Garkalnes ciema Ādažu novadā; Berģu ciemā, Baltezeru ciemā, Makstnieku ciemā, Langstiņu ciemā, Upesciema ciemā un «Alīses», «Remberģi 1», «Remberģi 2», «Selgas» Garkalnes novadā; Krustkalnu ciemā un Valdlauču ciemā Ķekavas pagasta Ķekavas novadā; Dreiliņu ciemā, Rumbulas ciemā, Ulbrokas ciema Stopiņu novadā. SIA «Rīgas ūdens» ir Rīga pilsētas pašvaldības 100% kapitālsabiedrība, kuru pārvalda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Konkurences padome (KP) patlaban vērtē, vai sākt piena tirgus uzraudzību saistībā ar sviesta cenu kāpumu, aģentūrai LETA sacīja KP Komunikācijas nodaļas vadītājs Toms Noviks.

«Šobrīd nevaram atbildēt, vai uzraudzība tiks uzsākta. Pašlaik KP vērtē situāciju tirgū saistībā ar sviesta cenu kāpumu,» sacīja Noviks.

Vienlaikus viņš piebilda, ka konkurences iestādes nav cenu regulatori un uzņēmējiem ir tiesības pieņemt individuālus lēmumus par cenu izmaiņām. Taču esot aizliegts ir vienoties ar citiem uzņēmējiem par šo cenu celšanu.

Noviks atgādināja, ka pērn KP īstenoja svaigpiena tirgus uzraudzību pēc vairāku iesniegumu saņemšanas, kuros lūgts izvērtēt 2014. un 2015. gada svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu. Toreiz KP uzraudzībā secināja, ka krasais svaigpiena iepirkuma cenas samazinājums analizētajā periodā skaidrojams ar nozares cikliskumu un arī sekām negatīvajiem ekonomiskajiem procesiem tirgū pēc Krievijas noteiktā importa aizlieguma 2014. gada augustā.

Latvijā noteiktais slieksnis fizisko personu konta apgrozījumam, pie kura bankām šobrīd ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ir par zemu, ceturtdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina bijusī VID vadītāja Ināra Pētersone.

Viņa norādīja, ka ideja par nepieciešamību bankām informēt VID par fizisko personu kontu apgrozījumu apspriesta jau sen. «Ideja pati par sevi ir ļoti sena - tāda bija jau manā laikā un tā tapa pēc diskusijām ar Lietuvas nodokļu administrāciju, kas gāja līdzīgu ceļu, lai varētu kvalitatīvāk analizēt fizisko personu izdevumu atbilstību ienākumiem,» skaidroja Pētersone.

Viņa arī atzīmēja, ka tajā laikā 15 000 eiro bija savādāk vērtējama summa. «Šobrīd šķiet, ka šie 15 000 eiro ir novēloti. Vajadzēja koriģēt uz augstāku summu - tie varētu būt 40 000 eiro vai 50 000 eiro. Šobrīd 15 000 eiro, kas ir 1000 eiro ar astīti, kas legāli atnāk kaut vai tikai par darba algu, ir nesamērojami,» atzina Pētersone

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Salūts ir izšauts, simtgades sajūsma ir noplakusi, un esam turpat, kur esam, – bez jaunas valdības un ar sašķeltu Saeimu. Taču ir pelavas, un ir graudi. Arhibīskapa Jāņa Vanaga 18. novembra sprediķī ir vērts ieklausīties.

Ne tāpēc, ka luterāņu viedoklis būtu vērtīgāks par katoļu, pareizticīgo vai citu viedokli. Bet tāpēc, ka Jānis Vanags ir gudrs un valstiski domājošs cilvēks, kurā der ieklausīties gan Saeimas deputātiem, gan Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan mums visiem, kas nav vienaldzīgi par mūsu valstī notiekošo. Jo mūsu valdība ir arī mūsu daļa, ne tikai koalīcijas sarunu vedēju politiķu daļa, kuriem ir pienācis pēdējais laiks izpūst gaisu no savas iedomības baloniem.

Par ko Latvijas simtgades sprediķī runāja arhibīskaps? Par Kristu, mūsu dzīves garīgo dimensiju un par Latviju, materiālo vietu, kur mums ir jādzīvo. Viņš runāja ne tikai par to, ko mums vajag, bet arī par to, ko nevajag. Mums vajag būt pateicīgiem un novērtēt to, kas mums ir, un nevajag to sacūkot. Vēlēšanās ir uzvarējuši jauni spēki, kuri iedomājas, ka lielākā laime ir viņi un reformas. Taču vārds «reforma» jau sen nav vārda «labums» sinonīms. Tauta grib morālas pārmaiņas valsts vadībā, bet ir nogurusi no tādām pārmaiņām, pēc kurām labāk nekļūst. Uzņēmēji saka – lieciet mūs mierā, ja nevarat kaut ko uzlabot, tad labāk atstājiet visu, kā ir! Jo mums ir vajadzīgi kvalitatīvi valdības lēmumi, nevis vienkārši ministriju skaita samazināšana. Mums ir vajadzīga laba, ērta valsts pārvalde, nevis vienkārši cilvēku atlaišana un tāpēc iestādes darba laika samazināšana, un kāda jauna, vēl neērtāka un cilvēkiem nedraudzīgāka sistēma. Nav jau tā, ka viss ir slikti un mums par visu varu ir vajadzīgs tāds glābējs, kas visu salauž un sašķaida gabalos.

Kamēr teju visi lielie uzņēmumi Energoefektivitātes likuma prasības jau izpildījuši, situācija otrā flangā joprojām ir kardināli atšķirīga - līdz 27.martam pasākumus energoefektivitātes celšanai veikuši vien aptuveni 300 lielie elektroenerģijas patērētāji. Lai gan tas ir ievērojami vairāk nekā februāra beigās un Ekonomikas ministrija (EM) jau paudusi gandarījumu par uzņēmumu iniciatīvu, nedrīkstētu aizmirst, ka, vērtējot situāciju kopumā, paveras diezgan bēdīga aina.

Energoefektivitātes likuma prasības attiecināmas uz 1152 uzņēmumiem, kuru elektroenerģijas gada patēriņš pārsniedz 500 MWh. Tas nozīmē, ka šobrīd uz energoefektivitātes nodevu pretendē teju 900 komersantu jeb 74% lielo patērētāju. Nozares pārstāvji atklāj, ka, tuvojoties 1.aprīlim, kas ir noteikto prasību izpildes gala termiņš, spriedze pieaug un uzņēmēji arvien interesējas par iespējām no nodevas izbēgt. Jāsecina, ka šī aktivitāte gan, visticamāk, nāk par vēlu un ekspertu izteiktās prognozes, ka termiņos varētu iekļauties aptuveni puse lielo patērētāju, šķiet arvien tālākas. Lai gan līdz 1.aprīlim atlikušas vēl četras dienas, jāatgādina, ka trīs no tām oficiāli atvēlētas pavasara saulgriežu svinībām, tāpēc maz ticams, ka pirmrindnieku skaits šajās dienās piedzīvos grandiozu pieaugumu.

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.