Pasaulē aizvien pieaugošajam populismam, kas vēršas pret valdošo eliti, globalizāciju un labprāt vij dažādas sazvērestību teorijas, ir ietekme ne tikai uz politisko dzīvi, bet arī sabiedrības veselību.
Proti, Eiropas populistu dēļ vairākās valstīs spēkā ir pieņēmušās anti vakcīnu kampaņas, kas rezultējušās būtiskā saslimšanas pieaugumā ar masalām. The Guardian jaunākā analīze rāda, ka pērn Eiropā bija 60 000 masalu saslimstības gadījumi, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā un visaugstākais rādītājs XXI gadsimtā. Pērn no masalām reģistrētas 72 nāves, kas ir divreiz vairāk nekā 2017. gadā. Šajā stāstā vissvarīgākais ir tas, ka pret masalām ļoti efektīvi pasargā vakcīnas, taču ar nosacījumu, ja vakcinēti ir 95% iedzīvotāju. Straujā masalu saslimstība iet roku rokā ar populisma pieaugumu.
Piemēram, Itālijā pret obligātu vakcināciju iestājās Piecu zvaigžņu kustība, kas, nokļūstot valdībā, gan krasi savu nostāju mainīja, kā arī partija Līga, kuru pārstāv Matteo Salvini, Itālijas iekšlietu ministrs. Tā rezultātā šajā Dienvideiropas zemē vakcinācijas līmenis ir zemāks nekā Ganā. Pret obligātu vakcināciju iestājas arī Marina Lepēna Francijā, populisti Austrijā un AFD Vācijā. Populisti spēlē uz izvēles brīvību un ar savu retoriku zvejo sazvērestības teoriju piekritējus, kuriem viegli iebarot teoriju par globālu starptautisko farmācijas kompāniju sazvērestību. Laikraksts The Guardian citē Karalienes Mērijas universitātes Londonā doktoru Džontanu Kenediju: «Šķiet, ka zinātnisko populismu vada tās pašas izjūtas, kas politisko populismu, – atstumtās un marginalizētās iedzīvotāju daļas dziļa neuzticība elitei un ekspertiem.»
Pētījumi liecina, ka sazvērestības teorijām vairāk sliecas ticēt cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, tā pati korelācija ir spēkā attiecībā uz ticību dažādām ezotēriskām lietām. To visu pavada skepse pret oficiālo zinātni, kuru noteikti ir nopirkusi valdošā elite. Tāpēc arī mazāk izglītotie ir tie, kas ir antivakcinācijas aizstāvju pirmajās rindās. Sajūtot šo noskaņojumu, uz to, protams, spēlē populisti, kas it kā nevainīgi iestājas pret vakcinācijas obligātumu un cilvēku izvēles brīvību.
Rezultāts ir skumjš – pieaug saslimšanu ar masalām skaits, kam mūsdienās vispār nevajadzētu būt aktuāli. Ne velti vairākās valstīs vakcinācija tomēr ir noteikta par obligātu. Eiropas Komisija savā pētījumā par attieksmi pret vakcināciju konstatējusi – jo valstī vairāk balsu populistiem, jo lielāks īpatsvars iedzīvotāju, kas uzskata, ka vakcīnas nav efektīvas. Saslimstības un mirstības gadījumi pierāda, ka zinātniskais populisms, kas iet roku rokā ar politisko, nav vienkārši nevainīga muļķība, bet nopietni apdraud sabiedrības veselību. Te var līdzēt tikai uzticības atjaunošana valdošajām aprindām un ekspertiem, citādi jebkuras «oficiālās» zināšanas tiks apšaubītas un noraidītas.
