Kamēr teju visi lielie uzņēmumi Energoefektivitātes likuma prasības jau izpildījuši, situācija otrā flangā joprojām ir kardināli atšķirīga - līdz 27.martam pasākumus energoefektivitātes celšanai veikuši vien aptuveni 300 lielie elektroenerģijas patērētāji. Lai gan tas ir ievērojami vairāk nekā februāra beigās un Ekonomikas ministrija (EM) jau paudusi gandarījumu par uzņēmumu iniciatīvu, nedrīkstētu aizmirst, ka, vērtējot situāciju kopumā, paveras diezgan bēdīga aina.
Energoefektivitātes likuma prasības attiecināmas uz 1152 uzņēmumiem, kuru elektroenerģijas gada patēriņš pārsniedz 500 MWh. Tas nozīmē, ka šobrīd uz energoefektivitātes nodevu pretendē teju 900 komersantu jeb 74% lielo patērētāju. Nozares pārstāvji atklāj, ka, tuvojoties 1.aprīlim, kas ir noteikto prasību izpildes gala termiņš, spriedze pieaug un uzņēmēji arvien interesējas par iespējām no nodevas izbēgt. Jāsecina, ka šī aktivitāte gan, visticamāk, nāk par vēlu un ekspertu izteiktās prognozes, ka termiņos varētu iekļauties aptuveni puse lielo patērētāju, šķiet arvien tālākas. Lai gan līdz 1.aprīlim atlikušas vēl četras dienas, jāatgādina, ka trīs no tām oficiāli atvēlētas pavasara saulgriežu svinībām, tāpēc maz ticams, ka pirmrindnieku skaits šajās dienās piedzīvos grandiozu pieaugumu.
Atsevišķi uzņēmumi pat pauduši skaļu neapmierinātību, saucot nodevas piemērošanu par uzņēmēju šantažēšanu un aicinot šos pasākumus ieviest kā rekomendāciju, nevis prasību.
Skaidrs ir tikai viens - lielākā daļa uzņēmēju efektivitātes celšanu savā energosaimniecībā patiešām vērtē pozitīvi. Ikviens, šķiet, saprot, ka enerģija ir viens no lielākajiem uzņēmumu izmaksu posteņiem, tāpēc par energoefektivitāti ir jādomā. Bažīties dažiem komersantiem drīzāk licis fakts, ka tas jādara piespiedu kārtā. Atsevišķi uzņēmumi pat pauduši skaļu neapmierinātību, saucot nodevas piemērošanu par uzņēmēju šantažēšanu un aicinot šos pasākumus ieviest kā rekomendāciju, nevis prasību. Iespējams, ka šis patiešām arī būtu pareizākais risinājums, taču tādā gadījumā vēlamais efekts, visticamāk, nebūtu panākts. Ja jau šobrīd ar likumu noteiktās prasības izpildījuši vien 26% lielo elektroenerģijas patērētāju, jādomā, ka brīvprātīgo būtu vēl mazāk. Lielo patērētāju kūtrums liek aizdomāties arī par pašu uzņēmēju divējādo dabu, tāpēc neviļus nāk prātā Fortum Latvia valdes priekšsēdētāja Andra Vanaga teiktais, ka «no vienas puses mēs dzirdam paziņojumus par elektroenerģijas augstajām cenām, bet tajā pašā laikā daudzi uzņēmēji nedomā, kā uzlabot savu uzņēmumu energoefektivitāti». Ņemot vērā Eiropas ambiciozos mērķus efektīvākai enerģijas izmantošanai, atliek aicināt energosaimniecības sakārtošanai preventīvi pievērsties visus uzņēmējus, arī tos, kuriem pagaidām tas nav noteikts kā obligāts pienākums. Eiropas pieņemtie lēmumi skaidri parāda Eiropas nākotnes virzienu, tāpēc jācer, ka, sākot par energoefektivitāti domāt jau tagad, pirkstos košana dažiem komersantiem nenotiks vai vismaz būs mazāk sāpīga.
