Laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014 uzvar Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

Konkursa finālā par uzvarētāja godu cīnījās pieci «tīģeri» – Evija Dundure, apdrošināšanas sabiedrības Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja, Andris Jēkabsons, radošu korporatīvo risinājumu aģentūras Ideju nams (SIA Baltijas Izklaides aģentūra) valdes loceklis, Kristaps Gredzens, Mārupe Wake Park (SIA Beng) valdes loceklis un veikparka īpašnieks, Valters Kaže, a/s Latvijas balzams komercdirektors, un Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

«Tīģeris» Jurģis Sedlenieks uzskata, ka jebkuras pārdošanas aktivitātes panākumu pamatā ir sistemātiskums un neatlaidība. Pārdevējam, īpaši B2B jomā, būtiski ir uzturēt kontaktu ar iespējamiem pakalpojuma klientiem arī gadījumā, ja pirmie centieni noslēgt darījumu nav vainagojušies panākumiem. J. Sedlenieka pieredze liecina, ka reizēm pirmos pārdošanas rezultātus var sasniegt pēc trim četriem gadiem. Periods līdz sadarbības sākšanai sekmē uzticību pušu starpā un stiprina sadarbību jau kontrakta fāzē. Aviācijai specifiski ir tas, ka panākumus sekmē arī klasisku, konservatīvu risinājumu izvēle.

Aprīļa sākumā Ņujorkas autoizstādē tiks nosaukts prestižā World Car of the Year 2009 titula īpašnieks. Pretendentu vidū uz galveno balvu ir trīs modeļi - VW Golf VI, Toyota IQ un Ford Fiesta.img src="http://www.db.lv/gfx/fotoico1.png" / Pēc mēneša uzzināsim emPasaules auto 2009/em

Pagaidām ir zināmi trīs galvenie pretendenti, kas cīnīsies par šo titulu, kā arī papildnominācijās izvirzītie auto. Jāatgādina, ka World Car tituls tiek piešķirts kopš 2005. gada, kad pirmoreiz to ieguva Audi A6. 2006. gadā to izcīnīja BMW 3. sērijas modelis, bet pērn uzvaras laurus plūca glaunais Lexus limuzīns LS 460.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) balvas Platīna pele 2013 žūrija ir izraudzījusies deviņus pretendentus, trīs no kuriem 5. decembrī kļūs par šīs godalgas īpašniekiem.

Balvai tika iesniegts rekordliels pieteikumu (54) skaits – nominācijās «E-pakalpojumi», «E-biznesa risinājumi un inovācijas» un «Labākais E-skolotājs», katrā no tām uz finālu virzot trīs labākos darbus.

Finālisti nominācijā «E-pakalpojumi»:

- Datu vizualizācijas aplikācija Infogr.am; pakalpojuma sniedzējs un izstrādātājs: SIA Infogram.

- Vienkāršotā gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS); pakalpojuma sniedzējs: Valsts ieņēmumu dienests; izstrādātājs: AS Exigen Services Latvia.

- Videokonferenču ieviešana Latvijas tiesu sistēmā; pasūtītājs: Tiesu administrācija; izstrādātājs: SIA Lattelecom.

Vēl līdz trešdienas, 4. decembra, plkst. 15.30 ir iespējams nobalsot par kādu no finalistiem gada balvai Platīna pele 2013.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) balvas Platīna pele 2013 žūrija ir izraudzījusies deviņus pretendentus, trīs no kuriem 5. decembrī kļūs par šīs godalgas īpašniekiem.

Finālisti nominācijā «E-pakalpojumi»:

- Datu vizualizācijas aplikācija Infogr.am; pakalpojuma sniedzējs un izstrādātājs: SIA Infogram.

- Vienkāršotā gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS); pakalpojuma sniedzējs: Valsts ieņēmumu dienests; izstrādātājs: AS Exigen Services Latvia.

- Videokonferenču ieviešana Latvijas tiesu sistēmā; pasūtītājs: Tiesu administrācija; izstrādātājs: SIA Lattelecom.

Eiropas Patentu birojs ikgadējā European Inventor Award pasākumā apbalvojis labākos izgudrotājus Eiropā un pasaulē.

No 500 pretendentiem tika izvēlēti 15 finālisti no 13 valstīm, kuri cīnījās sešās nominācijās. Apbalvošanas ceremonijā, kas notika Francijas pilsētā Senžermēnā pie Lajē, Aleksandra Dimā teātrī, piedalījās arī portāls DB.

Apbalvojums «Gada izgudrotājs» tika pasniegts sešās nominācijās:

Rūpniecība

Pētniecība

Valstis, kas atrodas ārpus Eiropas

Mazie un vidējie uzņēmumi

Publikas balsojums

Mūža ieguldījums

Kategorijā «Mūža ieguldījums» tika apbalvota Ursula Kellere (Ursula Keller) no Šveices par ātra pulsējošā lāzera izgudrošanu, kategorijā «Rūpniecība» balvu ieguva francūži Anjese Pulbu (Agnès Poulbot) un Žaks Baru (Jacques Barraud) par pašatjaunojoša riepu protektora izgudrošanu, kategorijā «Pētniecība» uzvaras laurus plūca vācietis Jenss Frāms (Jens Frahm) par ātras, reālā laika magnētiskās rezonanses attēla/video izgudrošanu.

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvas «Platīna pele» 2012 apbalvošanas ceremonija norisināsies LIKTA 14. gadskārtējā konferencē «Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība», kas notiks 30. novembrī. Konferences laikā tiks pasniegtas «Platīna pele» balvas četrās nominācijās, kā arī fināla pretendentus apbalvos ar skatītāju simpātijas balvām. Balsošana tiks uzsākta nākamās nedēļas laikā biznesa portālā www.db.lv.

Balvai šogad kopumā tika iesniegts 51 pieteikumus. Balvas «E-pakalpojumi» pozīcijā kā finālisti ir izvēlēti trīs pretendenti: Mobilly autostāvvietu apmaksas lietotnes (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: CityCredit); Swedbank mobilā aplikācija (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: Swedbank), kā arī VSAA elektronisko pakalpojumu izstrāde, ieviešana un uzturēšana projekta «E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība» ietvaros. (pasūtītājs: Valsts reģionālās attīstības aģentūra; izstrādātājs: Exigen Services Latvia)

Pozīcijā «E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem» finālam izraudzīti trīs pretendenti: e-pasta mārketinga serviss Mailigen (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: iMedia); interneta reklāmas kampaņu administrēšanas sistēma JungleExpert (pasūtītājs: Planners; izstrādātājs: Cube), kā arī LetsMT (sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: Tilde)

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.

Noslēdzoties gadam, ierasta lieta ir atskatīties, kas tad ir noticis, kas paveikts aizvadītajos 12 mēnešos. Lai arī šis ir bijis Tīģera gads, tas vairāk atgādina pusauga kaķēnu, kurš nepārtraukti iekuļas dažādās nepatikšanās un tad ar visiem spēkiem mēģina tikt no tām laukā, lai arī ne vienmēr tas izdodas.

Protams, zināmu laiku (īpaši periodā pirms Saeimas) vēlēšanām mēs tikām baroti ar informāciju, ka nu ir sasniegts ekonomiskās lejupslīdes dibens, ka ir sākusies augšupeja un nu tikai viss būs labākajā kārtībā. Iespējams, šāda taktika ļāva jau minētajās vēlēšanās Valdim Dombrovskim (JL) būt tik populāram, ka viņš jau otro reizi pēc kārtas varēja veidot savu valdību, lai gan pirms tam bija paspējis parakstīt dažādus nepopulārus lēmumus, no kuriem daļu, starp citu, apstrīdēja Satversmes tiesa.

Nav gan skaidrs, kā var teikt, ka ir notikusi stabilizācija, ja valstī joprojām ir vērojama ekonomiskā lejupslīde… Savukārt attiecībā uz nodokļu politiku tika un joprojām tiek realizēts visnotaļ vienkāršs princips – jo mazāk ir maksātāju, jo vairāk viņiem jāliek maksāt. Bet šis gads ir izrādījies zīmīgs ar to, ka maksātāju skaits rūk trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, daļa Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kā arī uzņēmumi vai nu nespēj, vai arī vairs nesakata jēgu maksāt nodokļus un dod priekšroku pārejai pelēkajā sektorā.

Saskaņā ar vienu no jaunākajiem pētījumiem Īrija varētu kļūt atkarīga no naudas, ko tās ārvalstīs strādājošie pilsoņi sūta uz mājām, raksta baltic-ireland.ie.

Statistika liecinot, ka pagājušajā gadā Īriju ir pametuši 87000 cilvēku,un Londonā bāzētā investīciju fonda Toscafund speciālisti apgalvo, ka šī tendence turpināsies arī nākamajā desmitgadē.

Fonda galvenais ekonomists Savas Savouri norādījis: «Īrijas pilsoņu, kā arī labvēlīgāku ekonomisko apstākļu laikā valstī ieceļojušo cilvēku aizbraukšana pazeminās patēriņa līmeni un nekustamā īpašuma cenas.»

Ja pašreizējā tendence saglabāsies, līdz šīs desmitgades beigām Īrijas iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz 2004.gada līmenim. Savukārt Ziemeļīrijas iedzīvotāju skaits tajā pašā laikā varētu palielināties par vienu desmitdaļu un gan Lielbritānija, gan Īrija varētu iegūt no ciešākām ekonomiskajām saitēm, teikts Toscafund ziņojumā.

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Atbilstoši Austrumu kalendāram, šis ir Tīģera gads, un ir jau dzirdētas prognozes, ka izdzīvot izdosies tiem, kas, līdzīgi šim dzīvniekam, ļoti ātri kustēsies.

Redzot, kādi kārtējie jaunie lēmumi attiecībā uz šo gadu ir pieņemti, no kuriem vieni jau ir, bet citi — vēl tikai stāsies spēkā, jāsecina, ka katram no mums, it īpaši uzņēmējdarbībā strādājošajiem būs jākustas un jādomā ļoti ātri, lai noturētos virs ūdens. Kādas tad ir galvenās tendences šim gadam…

Pirmkārt, pieņemot valsts budžetu 2010. gadam, ir īstenota krīzes situācijai neatbilstoša nodokļu politika. Proti, laikā, kad biznesam ir nepieciešams atbalsts turpmākajai darbībai un konkurētspējas uzlabošanā, valdība ir devusi priekšroku būtiskai nodokļu sloga palielināšanai. Turklāt dramatiskākais šajā gadījumā ir fakts, ka paralēli tam nav neviena aspekta, kas liecinātu par ekonomikas atveseļošanos veicinošiem pasākumiem. Tā vietā tiek solīti arvien jauni izmaksu samazinājumi, kā arī nodokļu celšana. Plus vēl par vienu otru jaunievedumu nodokļu jomā pašiem ieviesējiem vēl līdz galam nav skaidrs, kā to izdarīt. Bet tā jau ir mūsu valsts tradīcija: vispirms kaut ko izdarīt, un pēc tam sākt fiksi meklēt vainīgo, kurš to visu izdomāja. Jāpiebilst, ka uzņēmējdarbības vidi negatīvi ietekmē ne tikai tas, ka nodokļi ir augsti, bet arī to neprognozējamība. Principā te ir runa par noteikumu maiņu spēles laikā.

Panākumi ir labi pārdomātu lēmumu sekas.

Nav svarīgi, vai pārdodat dimantus vai izstrādājat datorprogrammatūru; vai pārdodat tieši uzņēmumiem vai piedāvājat pakalpojumus tūkstošiem privāto klientu, visi veiksmīgie uzņēmumi ievēro dažus vienotus noteikumus.

Tātad, kas mūsu Salesforce klientiem Okavango dimantu raktuvēs ir kopīgs ar vienu no Eiropas lielākajiem telekomunikāciju operatoriem?

Uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir skaidri definēti uzņēmējdarbības procesi un efektīva uzņēmuma datu izmantošana.

Ir pagājuši laiki, kad CRM kalpoja kā piezīmju grāmatiņa klientu kontaktiem vai uzņēmējdarbības piezīmēm. Mūsdienās CRM ir vissvarīgākais instruments uzņēmējdarbības procesu vadīšanai un nenoteiktības novēršanai.

Noskaidroti šī gada konkursa «Biznesa tīģeris» pieci finālisti, kuri cīnīsies par tradicionālo laikraksta Dienas Bizness «tīģera» statusu.

Pusfinālā desmit dalībnieki žūrijai prezentēja savus veiksmes stāstus, darba stilu un sasniegtos rezultātus, kā arī atbildēja uz žūrijas jautājumiem. Pēc visu pusfinālistu noklausīšanās, žūrija, aizklāti balsojot, noteica piecus finālistus.

Gadskārtējā konkursa biznesa vadītājiem «Biznesa tīģeris 2013» finālā iekļuvuši šādi pretendenti:

- Arnolds Babris, a/s Brīvais Vilnis valdes priekšsēdētājs,

- Artūrs Bernovskis, SIA iMedia direktors,

- Jānis Bethers, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs,

- Jānis Kossovičs, uzņēmumu grupas Optic Guru direktors,

Konkursa «Pārdošanas tīģeris» finālā cīnīsies pieci no septiņiem pusfinālā izvirzītajiem Latvijas uzņēmumu pārdošanas vadītājiem.

Proti, Olainfarm padomes loceklis Volodimirs Krivozubovs, Woerwag Pharma direktore Rudīte Klēšmite, Latfood mārketinga direktore Kristīne Mālniece, Cleanhouse pārdošanas nodaļas vadītājs Voldemārs Vaitužis un Fazer Maiznīcas pārdošanas vadītājs Dinārs Ozols.

Konkursa žūrijas priekšsēdētājs, biznesa konsultāciju uzņēmuma Mercuri International Latvija partneris Dzintars Koknevičs DB norādīja, ka šogad trīs no septiņiem pusfinālistiem pārstāvēja farmāciju, kas salīdzinājumā ar citām nozarēm, krīzes laikā ir izrādījusies stabilākā.

Tāpat šogad salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pirmo reizi pusfināls bija starptautisks, kad arī ārvalstu speciālisti prezentēja savas prasmes.

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Latvijas arhitekti, pilsētvides arhitekti - plānotāji un ainavu arhitekti līdz 2016. gada 13. janvārim aicināti pieteikties līdzdalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā, informē Kultūras ministrija.

Dalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā tiks izvēlēti pieci starptautiska līmeņa arhitektu biroji - finālisti, kuri sadarbībā ar Latvijas arhitektiem veidos piedāvājumu jaunā muzeja arhitektūras veidolam. Jau 2016. gada janvārī no saņemtajiem pieteikumiem finālisti izvēlēsies partnerus no Latvijas ar vispiemērotākajām zināšanām un pieredzi, lai kopīgi veidotu jaunā muzeja skices.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīko uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC), kas šovasar veiksmīgi organizēja komplicēto Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursa "Tam labam būs augt" finālā iekļuvuši desmit projekti.

To vidū ir "Correctly" T-krekli stājas uzlabošanai, Ievas Putniņas projekts "Eve Birdy Headwrap", izglītības un attīstības centra "Universum" alternatīvās izglītības iestāde "Krapes skola" Ogres novadā, kultūras un mākslas centrs "Nātre" Jelgavā, veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums "CheeksUp", muzejs tumsā "Skaties ar sirdi", SIA "Mans peldkostīms", SIA "Ruckas mākslas un izglītības centrs" Cēsu novadā, ideja par vilnas izstrādājumiem, kas izgatavoti no vietējo Gulbenes aitu vilnas "Living Wool", un "Glūdas (māj)skola" Jelgavas novadā.

Par grantu programmas «Atspēriens» šīs sezonas uzvarētājiem, kas grantos saņems līdz 12 tūkstošiem eiro, ir kļuvuši uzņēmumi SIA «Your Move», SIA «Minku» un SIA «ENME». Šajā sezonā finālā bija 10 pretendenti, par kuriem sabiedrība varēja balsot 10 dienas. Kopējais saņemtais balsu skaits ir lielāks par 19 tūkstošiem balsu.

Uzņēmumam «Your Move» ir darba un informācijas portāls reemigrantiem, kas savieno pasaules pieredzi guvušus profesionāļus ar mūsdienīgiem un maksātspējīgiem uzņēmumiem Latvijā, tādējādi veicinot izbraukušo profesionāļu atgriešanos Latvijā.

SIA «Minku» komercdarbības pamatā ir pakalpojums, kurš nodrošina patērētājam viegli pieejamu, lētu un, galvenais, augsti kvalificētu medicīnas speciālistu programmu, kas ļauj bērniem pirmsskolas mācību iestādē saņemt kompleksu ārstnieciskās vingrošanas kursu veselības un stājas normālai attīstībai.

Savukārt SIA «ENME» uzņēmuma komanda ir izstrādājusi produktu, kas paredzēts lietošanai biznesa struktūrvienību un personāla vadītājiem. «ENME» ir darbinieku iesaistes un apmierinātības monitoringa rīks (datorprogramma – mākoņpakalpojums), kas paredzēts lietošanai maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Noskaidroti konkursa Klientu servisa lepnums 2011 pieci finālisti, kas 24. novembrī, žūrijas un konferences dalībnieku klātbūtnē izspēlējot klientu servisa konsultācijas, sacentīsies par labākā klientu apkalpošanas speciālista titulu.

Konkursam Klientu servisa lepnums 2011 pieteicās 136 klientu servisa speciālisti. Finālā ir iekļuvusi Diāna Blāze no Latvenergo, Jolanta Halzdone no CSDD, City Credit pārstāve Inese Reipa, kā arī Indra Jakobsone un Ilze Rumba no Nordea Banka.

Galvenie kritēriji, pēc kuriem tiks vērtētas pretendentes, ir komunikācijas prasmes, spēja ieklausīties klientā un spēja risināt situāciju, pieņemot objektīvu lēmumu, kā arī radošums un psiholoģiskā noturība.

Finālisti žūrijas un konferences dalībnieku klātbūtnē demonstrēs savas profesionālās iemaņas, risinot klientu servisa konfliktsituāciju kopā ar Karaliskā improvizācijas teātra (KIT) aktieri Ģirtu Runātāju.

Rīgas domes rīkotajā grantu programmas «Atspēriens» rudens konkursā godalgotas četras biznesa idejas - SIA «Babbit and Friends», SIA «Lowtech», Arturs Burņins un Ēvalds Urtāns, informē Rīgas domē.

Konkursa laureāti saņems līdz pat 12 000 eiro lielu naudas summu no Rīgas pašvaldības savas biznesa idejas attīstībai.

SIA «Babbit and Friends» ir ģimenes uzņēmums, kas izveidots ar mērķi ražot un tirgot unikālu un ilgtspējīgu mūzikas atskaņošanas iekārtu Babbit music. Tās tehnoloģiskā funkcionalitāte paredz, ka to var patstāvīgi lietot gan pieaugušie, gan mazi bērni bez vecāku palīdzības. Mūzikas atskaņošanai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips. Novietojot šo kartīti vai rotaļlietu uz iekārtas tā uztver, atpazīst un atskaņo tai piesaistīto saturu no mūzikas straumēšanas servisiem, interneta radio vai USB/MP3. Izmantojot Spotify dziesmu bibliotēku, tiek izstrādāta bērniem domāta muzikālā bāze Babbit rainbow - 49 kartīšu (atskaņošanas sarakstu) komplekts ar aptuveni 1500 dziesmām. Tāpat ir izveidota iespēja vecākiem pašiem izvēlēties un piesaistīt saturu tukšajās kartītēs.

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt" uzvar T-krekli stājas uzlabošanai "Correcty" un alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

Balvu 1200 eiro apmērā no "British Council" pārstāvniecības Latvijā saņēma "Correcty", bet skatītāju balsojumā uzvarēja un tādu pašu finansiālo balvu no SEB bankas saņēma alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

"Šādi sociālās uzņēmējdarbības prezentāciju konkursu organizējam trešo reizi un var redzēt, ka sociālie uzņēmēji ir auguši gan savā biznesa attīstībā, gan spējā skaidri izstāstīt savu ideju un ko vēlas sasniegt. Šādi pasākumi ir ļoti svarīgi sociālās uzņēmēdjarbības videi, jo tie ietver gan apmācību elementu, gan popularizē jomu un daudz cilvēki uzzina par sociālo uzņēmējdarbību. Tāpat šādi notikumi ir svarīgi kopienai - finālisti iegūt jaunus kontaktus un veido sadarbību, kas noderēs nākotnē," norāda Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Titulu «Biznesa tīģeris 2013» iegūst uzņēmumu grupas Optic Guru direktors Jānis Kossovičs .

Nav vajadzības riteni izdomāt no jauna, bet tam ir jābūt citādam – tas ir ģimenes uzņēmumu grupas Optic Guru direktora Jānis Kossoviča moto.

Ar savu uzdrošināšanos, neordināriem mārketinga un reklāmas risinājumiem viņš ne tikai licis pamanīt savus uzņēmumus, bet arī nodrošinājis to veiksmīgu darbību. Protams, ceļā ir bijušas daudzas kļūdas un neveiksmes, tomēr tās izdevies pārvarēt, smagi strādājot, kas arī ļāva gūt uzvaru izdevniecības Dienas Bizness un CV Market rīkotā konkursa Biznesa tīģeris 2013 finālā.

Pēc pusfināla dalībnieku rezultāti bija ļoti cieši, līdz ar to konkursa žūrijas darbs šogad bija īpaši grūts, jo visi finālisti ir uzrādījuši augstus sasniegumus.

Nedēļas nogalē notikušajās Baltijas Vīnziņu sacensībās Vana Tallinn kausu saņēma un par sacensību uzvarētāju kļuva viesdalībnieks no Zviedrijas Sorens Polonius.

Savukārt par labāko Baltijas someljeru jeb vīnzini šogad tika nominēts Igaunijas pārstāvis Kristjans Pjaske no viesnīcas Telegraf. Vairākkārtējais Baltic Sommelier Vana Tallinn Grand Prix finālists, Latvijas pārstāvis Jānis Kaļķis arī šogad iekļuva fināla, bet palika ceturtais.

Pieredzējušais someljers un šo sacensību uzvarētājs zviedrs Sorens Polonius pauda gandarījumu par uzvaru un atzina, ka sāncenši bijuši ļoti profesionāli: «Šoreiz bija mana laimīgā diena un piedaloties sacensībās, vienmēr jādomā par uzvaru!». Sorens Plonius iecerējis piedalīties arī Pasaules Vīnziņu čempionāta, kas notiks nākamā gada aprīlī Čīlē.