Atbilstoši Austrumu kalendāram, šis ir Tīģera gads, un ir jau dzirdētas prognozes, ka izdzīvot izdosies tiem, kas, līdzīgi šim dzīvniekam, ļoti ātri kustēsies.
Redzot, kādi kārtējie jaunie lēmumi attiecībā uz šo gadu ir pieņemti, no kuriem vieni jau ir, bet citi — vēl tikai stāsies spēkā, jāsecina, ka katram no mums, it īpaši uzņēmējdarbībā strādājošajiem būs jākustas un jādomā ļoti ātri, lai noturētos virs ūdens. Kādas tad ir galvenās tendences šim gadam…
Pirmkārt, pieņemot valsts budžetu 2010. gadam, ir īstenota krīzes situācijai neatbilstoša nodokļu politika. Proti, laikā, kad biznesam ir nepieciešams atbalsts turpmākajai darbībai un konkurētspējas uzlabošanā, valdība ir devusi priekšroku būtiskai nodokļu sloga palielināšanai. Turklāt dramatiskākais šajā gadījumā ir fakts, ka paralēli tam nav neviena aspekta, kas liecinātu par ekonomikas atveseļošanos veicinošiem pasākumiem. Tā vietā tiek solīti arvien jauni izmaksu samazinājumi, kā arī nodokļu celšana. Plus vēl par vienu otru jaunievedumu nodokļu jomā pašiem ieviesējiem vēl līdz galam nav skaidrs, kā to izdarīt. Bet tā jau ir mūsu valsts tradīcija: vispirms kaut ko izdarīt, un pēc tam sākt fiksi meklēt vainīgo, kurš to visu izdomāja. Jāpiebilst, ka uzņēmējdarbības vidi negatīvi ietekmē ne tikai tas, ka nodokļi ir augsti, bet arī to neprognozējamība. Principā te ir runa par noteikumu maiņu spēles laikā.
Un, otrkārt… Gan uzņēmējiem, gan pārējiem sabiedrības locekļiem acīmredzot ir jārēķinās, ka šīs valsts tiesiskuma standarti iet mazumā un tās vadītājiem tas ir gana vienaldzīgi. Vispirms finanšu ministrs Einars Repše (JL) paziņo, ka Satversmes tiesas darbs ir nekompetents, bet jau mirkli vēlāk premjers Valdis Dombrovskis (JL) atļaujas norādīt, ka, ievērojot tiesisko paļāvību, mēs būtu varējuši tikai bankrotēt. No tā izriet, ka valdība ir gatava pieņemt burtiski jebkādu lēmumu, neraugoties uz tā leģitimitāti, tiesas lēmumus saucot vienkārši par nekompetentiem. Tas ir bīstami! Kā gan no jebkura šīs sabiedrības dalībnieka varēs prasīt noteiktas normatīvajos aktos atrunātas kārtības ievērošanu, ja valsts vadītājiem tā diez ko nerūp?! Var jau, protams, aizbildināties, ka katrs no lēmumiem, pret kuriem Satversmes tiesai ir un droši vien vēl būs iebildumi, ir bijis labu nodomu vadīts (par ko gan vienā otrā gadījumā varētu pamatīgi strīdēties). Taču, kā zināms, ar labiem nodomiem ir brugēts ceļš uz elli.
Šajā kontekstā jāatgriežas pie tā, ka jaunais ir Tīģera gads. Acīmredzot katram Latvijas uzņēmējam, tāpat kā katram no mums, beidzot ir jāsaprot, ka paļauties uz valsts prognozējamību, pieņemto lēmumu loģiku un pat tiesisko paļāvību ir teju neiespējami. Īpaši jau jāņem vērā, ka šis ir arī kārtējo Saeimas vēlēšanu gads, kad politiķi, visticamāk, vairāk solīs, nekā reāli kaut ko darīs.
Tas nozīmē, ka katram pašam ir jābūt kā tīģerim, spējot gana ātri domāt, kustēties, sajust briesmas un acīmredzot arī būt pietiekami plēsīgam, lai izdzīvotu.