Eiropas Komisija (EK) ceturtdien sākusi oficiālu izmeklēšanu pret Ķīnas tiešsaistes iepirkšanās platformu "Temu" saistībā ar aizdomām par nepietiekamiem pasākumiem nelegālu produktu tirdzniecības novēršanai.

Izmeklēšanā tiks pārbaudīti arī draudi, ko rada platformas "iespējami atkarību izraisošais dizains", kas varētu radīt "negatīvas sekas lietotāju fiziskajai un garīgajai labsajūtai", norāda EK.

Šī izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Digitālo pakalpojumu akta (DSA) prasībām, kas liek pasaules lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem aizsargāt Eiropas patērētājus tiešsaistē.

"Mēs vēlamies pārliecināties, ka "Temu" ievēro DSA prasības. Jo īpaši, lai nodrošinātu, ka šajā platformā pārdotie produkti atbilst ES standartiem un nekaitē patērētājiem," sacīja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

EK vēlas uzzināt vairāk par "Temu" ieviestajām sistēmām, lai ierobežotu nelegālo produktu tirdzniecību, kā arī par to, kā platforma ierobežo to atkārtotu parādīšanos.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Jaunākais Latvijas iedzīvotāju patēriņa ieradumu pētījums atklāj satraucošu tendenci: 52% iedzīvotāju dod priekšroku produktiem un zīmoliem, kuru cena ir zem vidējā tirgus līmeņa. Un šeit ir svarīgi paskaidrot, ko nozīmē “vidējā cena”, informē starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak”.

Piemēram, ja 10 preces tiek iegādātas par 1000 eiro un 500 līdzīgas preces – par 10 eiro, vidējā cena sanāk 29,40 eiro. Tomēr realitātē dārgāku preču iegāde koncentrējas nelielas turīgas iedzīvotāju daļas rokās, kamēr lielākā sabiedrības daļa dod priekšroku lētākiem alternatīvām.

"Mums Latvijā ir neliels turīgo iedzīvotāju slānis, kas ietekmē vidējās cenas, taču lielākajai daļai šādi tēriņi nav pa kabatai,” skaidro Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa, piebilstot, ka, līdz ar to loģistikas nozarē 2024. gads iezīmēja nozīmīgas pārmaiņas: pirmo reizi vēsturē Latvijā ienākošo starptautisko sūtījumu skaits pārsniedza vietējo piegāžu apjomu. Vietējie internetveikali arvien grūtāk konkurē ar starptautiskajiem milžiem, kā Aliexpress un Temu, kas piedāvā preces par ievērojami zemākām cenām. “Lai gan viedokļi var atšķirties, realitāte ir skaidra – lielai daļai iedzīvotāju noteicošais faktors ir cena, nevis kvalitāte," skaidro Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa.

Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem ietekme uz elektroenerģijas cenām prognozēta maza, piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Atjaunojamā enerģija ir kļuvusi par globālo tendenci, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā, kā arī samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Baltijā šobrīd galvenokārt ir fokusā vēja enerģija, taču tā nereti vietējiem iedzīvotājiem rada bažas. Inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) speciālisti skaidro, kā tie palīdz līdzsvarot kopienas un dabas intereses, ieviešot ilgtspējīgus vēja enerģijas projektus.

“Cilvēki uztraucas par to, kas var notikt, ja vēja ģenerators tiek uzstādīts netālu no viņu dzīvesvietas - vai vēja turbīnas var izraisīt piemājas mežā augošo orhideju bojāeju, vai arī iznīcināt putnu populāciju. Mūsu uzdevums ir sniegt atbildes uz visiem šiem jautājumiem, lai lēmēji un kopienas varētu veikt apzinātu izvēli,” plānošanas un inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) izpilddirektore Anni Konsap min tēmu, ar kuru bieži nākas nodarboties.

SKPK ir veicis ietekmes uz vidi novērtējumus teju 20 gadus, kas ļauj mazināt minētās bažas un sniegt uz faktiem balstītas atbildes. Tomēr izpētes galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai attīstības projekti atbilstu kā vides, tā arī kopienas vajadzībām.

Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanu nepietiekams līmenis arvien paliek aktuāla sabiedrības problēma. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) “Finanšu pratības indeksa” dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir 59%, kas ir zemāk par OECD dalībvalstu vidējo līmeni (63%).

Laikā, kad nestabila ekonomiskā situācija rada riskus iedzīvotāju budžeta stabilitātei, zināšanas par finanšu pārvaldību, ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu veikšanu ir īpaši noderīgas. Lai veicinātu iedzīvotāju, it īpaši jauniešu, finanšu pratības progresu AS “4finance” jau trešo gadu iniciē un organizē Latvijas skolās lekciju ciklu “Finanšu prasmes”.

Finanšu pratība ļauj gudri lietot finanšu produktus, veicina pareizu personīgu finanšu organizēšanu un finanšu mērķu sasniegšanu, palīdz veikt uzkrājumus un veidot ieguldījumus. Uzkrājumu veikšanas jautājums ir aktuāls jebkurā vecumā, bet, iemācoties veikt uzkrājumus jau jaunībā, pastāv lielāka iespēja pasargāt sevi no riskiem, kas saistīti ar neparedzētiem tēriņiem, kā arī laicīgi uzkrāt līdzekļus savu materiālo vēlmju īstenošanai un finansiālā stāvokļa stabilizēšanai.

Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā būtiska loma ir siltumapgādes elektrifikācijai, kas pašlaik Latvijā vēl ir bērnu autiņos.

Siltumapgādes sektora elektrifikācija sniegtu iespēju efektīvāk izmantot jau pastāvošo elektroapgādes infrastruktūru, kā arī samazināt cenu svārstības, norāda nozares eksperti, kas par šo tēmu plaši diskutēja DB organizētajā ikgadējā siltumapgādes nozares konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2024.

Eksperti nonāca pie secinājuma, ka elektroenerģijas un siltumapgādes nozarēm ir jāsadarbojas, uzsverot, ka siltumenerģijas sektors var palīdzēt elektrotīklā līdzsvarot ražošanas un patēriņa jaudas, kā arī ilgtermiņā radīt pozitīvu ietekmi uz energoapgādes izmaksām kopumā.

Process jāpaātrina

Šobrīd lietderīgi būtu apsvērt papildu motivējošu instrumentu ieviešanu siltumapgādes elektrifikācijas paātrināšanai, uzskata Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis. “Ieguvumu šajā gadījumā netrūktu. Pirmkārt, siltuma ražošana ar elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), palīdzētu samazināt siltumapgādes sektora emisijas un tuvināties klimata neitralitātes mērķim. Otrkārt, siltumapgādes elektrifikācija veicinātu siltuma ražošanā izmantoto energoresursu dažādošanu un izmaksu samazināšanu, pozitīvi ietekmējot patērētāju rēķinus. Treškārt, siltumapgādes elektrifikācija jaunu un elastīgu elektroenerģijas patērētāju veidā radītu papildu elektroenerģijas sistēmas balansēšanas resursus, veicinot lielāka apjoma vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu elektrosistēmai. Turklāt siltumapgādes elektrifikācija nodrošinātu arī elektrotīkla infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, kas savukārt veicinātu elektrotīkla pakalpojumu tarifu samazināšanu. Papildus tam būtu svarīgi saprast, ka siltumapgādes elektrifikācija ir salīdzinoši viegli un ātri īstenojama gan centralizētas siltumapgādes sistēmas līmenī, piemēram, ar lielas jaudas elektrisko boileru uzstādīšanu, gan individuālu patērētāju līmenī, uzstādot siltumsūkņus,” pauž G.Junghāns. Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente, norāda, ka šobrīd elektroenerģijas un siltumapgādes nozares faktiski nesadarbojas. “Tajā pašā laikā mēs šai sadarbībai esam gatavi. Redzam, ka arī tirgus ir pietiekami nobriedis, tāpēc domāju, ka nākotnē šī sadarbība spēlēs ļoti būtisku lomu. AER jaudas, tajā skaitā saules un vēja jaudas, pieaug ātros tempos, un nozares uzņēmējiem šī situācija būtu maksimāli jāizmanto. Arī mums, siltumuzņēmējiem, ir jaudas, ko patērēt, tāpēc vienoties par sadarbības modeli būtu nepieciešams maksimāli ātri. Ja mēs runājam par siltuma nozari kopumā, jāsaka, ka šobrīd būtu īstais laiks izvērtēt, kuras no dedzināšanas jaudām būtu vērts elektrificēt, aizstājot tās, piemēram, ar siltumsūkņiem un akumulācijas tvertnēm. Lai to sāktu darīt, savukārt ir jāizvērtē pieslēguma iespējas. Mums ir jāsaprot, kā plāno attīstīties augstsprieguma un sadales tīkli un kādu lomu šajā nākotnes attīstībā var spēlēt siltumuzņēmumi, domā I.Bērziņa-Veita.

Vācijas interneta tirdzniecības uzņēmums "Zalando" trešdien paziņoja, ka grasās iegādāties konkurentu "About You" par 1,1 miljardu eiro, lai radītu Eiropas platformu, kas spētu labāk konkurēt ar Ķīnas interneta tirdzniecības milžiem.

"Zalando" plāno izteikt šo piedāvājumu "About You", kas norāda, ka ierosinās akcionāriem šo piedāvājumu pieņemt.

"Zalando" piedāvājums veidos 6,5 eiro par vienu "About You" akciju, bet darījumu iecerēts pabeigt 2025.gada vidū.

Abi uzņēmumi skaidro, ka zīmoli un mazumtirgotāji varēs gūt labumu no vienotas platformas ar uzlabotu loģistiku, programmatūru un pakalpojumu piedāvājumiem.

Par šo darījumu tiek paziņots laikā, kad Eiropas interneta tirdzniecības uzņēmumi kļūst aizvien bažīgāki par tādu Ķīnas platformu kā "Shein" un "Temu" arvien lielāku popularitāti, tiem piedāvājot preces par zemākām cenām.

"Zalando" dibināts 2008.gadā, un tam 25 Eiropas valstīs ir vairāk nekā 50 miljoni aktīvo klientu. Savukārt "About You" dibināts 2014.gadā kā "Otto Group" meitasuzņēmums.

Foto: Pexels.com / Chris Peeters

No 2024. gada 1. decembra automašīnu vadītājiem jāņem vērā kāda būtiska nianse – satiksmē drīkstēs izmantot tikai tādus auto, kas aprīkoti ar riepām, uz kurām redzams “kalns un sniegpārsliņa” simbols. Saistībā ar šo tēmu radušās daudzas neskaidrības, tāpēc šī raksta ietvaros Riepu garāža speciālisti kliedēs izplatītākos mītus un izstāstīs, kādas ziemas un vissezonas riepas turpmāk drīkstēs izmantot ziemas periodā!

Izmantot drīkst tikai ziemas un vissezonas riepas ar “kalns un sniegpārsliņa” simbolu

Arvien vairāk uzņēmumu Baltijas valstīs izvēlas savai attīstībai izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Tā šogad Capitalia, uzņēmumu finansēšanas platforma Baltijas valstīs, izsniegusi aizdevumus 27 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23% vairāk, nekā pērn.

Kopumā nauda biznesa attīstībai piešķirta 196 uzņēmumiem.

Visvairāk finansēti uzņēmumi Latvijā - 108, kam seko Lietuva (67 uzņēmumi) un Igaunija (21 uzņēmumi). Lielākais izsniegtais aizdevums vienam uzņēmumam sasniedza 1 miljonu eiro, savukārt vidējā aizdevuma summa veido 140 tūkstošus eiro.

Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Uzņēmēji Baltijas valstīs arvien labāk orientējas finanšu jautājumos un saprot, kad un kā izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Šī tendence ir redzama pieaugošajā interesē par obligāciju emisijām un kopfinansēšanas platformām, kas piedāvā alternatīvus aizdevumus. Piemēram, kopfinansēšanas platformas šogad ir kļuvušas par nozīmīgu finansējuma avotu tādiem uzņēmumiem kā Storent, We Build Parks, SFM Latvija un Biznesa Vadības koledža. Savukārt obligācijas šogad izlaiduši vairāk nekā 15 uzņēmumu, kuru vidū var atzīmēt Mapon, Grendardi, Latraps un Longo. Salīdzinājumam, Igaunijā uzņēmumu skaits, kas šogad emitēja obligācijas, sasniedza 13, bet Lietuvā – pat 39. Līdz ar to var teikt – esam uz pareizā ceļa, bet vēl ir vieta straujākai izaugsme.”

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Pēdējā laikā ir būtiski mainījies tas, ko klienti un sadarbības partneri gaida no uzņēmumiem. Līdzās efektīviem pakalpojumiem, vērtīgiem produktiem un labiem finanšu rādītājiem tiek aizvien vairāk prasīts tas, lai uzņēmuma darbība radītu pozitīvu ietekmi plašākā mērogā. Šīs cerības, kas tiek liktas uz sociālajiem, vides un pārvaldības aspektiem, var apkopot zem saīsinājuma ESG (Environmental, Social and Governance).

Aizvien aktuālāka kļūst atbildība. Lai tā būtu sociālā vai vides atbildība

Skepast&Puhkim pēdējo 20 gadu laikā ir izaudzis par vadošu vides ietekmes novērtētāju, plānojumu izstrādātāju un infrastruktūru projektētāju. Kā norāda uzņēmuma ilgtspējības vadītāja Annemari Kask, ESG ir sācis pārveidot esošo biznesa loģiku. “Klientiem ir radies priekšstats, ka indivīda līmenī tiem ir grūti kaut ko pa īstam mainīt. Tāpēc tie raugās uz uzņēmumiem, kuriem ir lielāka iespēja ietekmēt izmaiņas sabiedrībā. Un tā dara ne tikai klienti, bet arī sadarbības partneri un lielas institūcijas, kā Eiropas Savienība,” min A. Kask, piebilstot, ka visvairāk no uzņēmumiem tiek gaidīts ieguldījums klimata jomā.

Pandēmijas gados pamatīgu paātrinājumu ieguvusī digitalizācija, ko pavisam nesen paplašinājusi arī mākslīgā intelekta (MI) rīku ieviešana, turpina transformēt strādāšanas ieradumus kā privātos uzņēmumos, tā valsts pārvaldē.

Produktivitātes paaugstināšanas iespējas ir patiešām plašas, turklāt tirgū nemitīgi nonāk aizvien jauni risinājumi, tādēļ tos visus ir grūti apzināt un aptvert, nemaz nerunājot par ieviešanu organizācijas darbā. Diemžēl uz šī bagātīgā jaunievedumu fona dažas senākas, taču ne mazāk noderīgas lietas tiek piemirstas. Viena no tām ir e-rēķini.

Šā gada 24. maijā Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka drīzumā rēķini būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais dokuments. Paredzēts, ka jau ar 2025. gada 1. janvāri Latvijas uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie būs jānoformē kā strukturētie elektroniskie rēķini. Pārējiem uzņēmumiem izmaiņas e-rēķinu prasībās tiks piemērotas no 2026. gada.

Ja ASV iegādāsies daļu "TikTok" akciju, videoplatforma būs ievērojams konkurents "Facebook" un "Amazon", tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders.

Eksperts atgādināja ASV prezidenta Donalda Trampa sacīto pirms inaugurācijas - viņš nāca klajā ar priekšlikumu par to, lai ASV iegādātos 50% "TikTok" akciju, savukārt Ķīnas uzņēmumam "ByteDance", kam pieder "TikTok", piederētu atlikušās akcijas 50% apmērā. Šrāders sacīja, ka šāds sadalījums ir nepieciešams, lai Tramps ļautu videoplatformai "TikTok" darboties ASV un tā būtu pieejama ASV patērētājiem un tirgum.

"Šeit gan jāskatās arī uz to, kādas rekcijas un kādas būs to miljardieru intereses, kas apmeklēja Trampa inaugurāciju, piemēram, "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs un "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss. Platformai "Facebook" viens no lielākajiem un svarīgākajiem konkurentiem ir tieši "TikTok", sacīja eksperts.

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Ja valstī bērnu nav pietiekami daudz tāpēc, ka viņus nevar pabarot, šāda valsts beidzas iedzīvotāju trūkuma dēļ.

Tieši ar šādu Arhimēda cienīgu izsaucienu, kāds lasāms virsrakstā, varam nākt Latvijas politiķu un valdības priekšā, jo patlaban ģimene ar diviem bērniem un vienu apgādnieku pārtikai tērē vairāk nekā pusi no mājsaimniecības ienākumiem, un tas ir otrais lielākais rādītājs Eiropas Savienībā.

55,7% pārtikai divu bērnu ģimenē

Eurostat piedāvā datus par izdevumiem pārtikai procentos no visiem izdevumiem ģimenei ar diviem bērniem, kurai ir viens apgādnieks un kuras apgādnieka ienākumi veido 67% no vidējiem ienākumiem valstī. Šajā kategorijā Latvija ierindojas otrajā vietā pēc Bulgārijas. Proti, Latvijā šāda ģimene pārtikai tērē 55,7% no visiem ienākumiem. Precizēsim, cik ir 67% no vidējā ieņēmuma valstī. 2024. gada 3. ceturksnī vidējā alga bruto valstī bija 1703 eiro, bet neto, aptuveni noapaļojot, – 1250 eiro. Proti, divu bērnu ģimenes apgādnieks uz rokas saņem 837,5 eiro un no šīs summas aptuveni 467 eiro iztērē pārtikai, lai pabarotu ģimeni. Par atlikušajiem 370,5 eiro šai divu bērnu ģimenei ir jāspēj samaksāt mājokļa, transporta un higiēnas izdevumus un jāspēj domāt par trešo bērnu, lai valsts kļūtu plaukstoša un nācija stipra.

Ģimenes uzņēmumi Latvijā ir nonākuši pie svarīga posma - pirmās uzņēmumu vadības un īpašumtiesību nodošanas nākamajai paaudzei. Kā sagatavoties? Kā nodrošināt biznesa turpmāko dzīvi? Lai atbalstītu ģimenes biznesa iesaistītās puses, Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā saviem studentiem lekcijas, kas palīdzēs labāk saprast un attīstīt ģimenes uzņēmumus.

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Ministru kabineta otrdien pieņemtais lēmums virzīt izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz ieviest strukturētu elektronisko rēķinu apriti, liks vienam otram uzņēmējam steigā meklēt risinājumu, gada nogali padarot trauksmaināku.

Tomēr šoreiz nav pamata teikt, ka lēmums par tā dēvēto e-rēķinu ieviešanu būtu pārsteidzis kā pirmais sniegs rudenī. Pat ja galīgais lēmums parlamentā tiks pieņemts pāris mēnešus pirms gadu mijas.

Uzņēmējdarbības vidē par šo Eiropas Savienības mēroga pāreju uz e-rēķiniem bija zināms jau pirms vairākiem gadiem. Grāmatveži ik pa laikam pabikstīja uzņēmumu vadītājus rīkoties, pārsūtot jaunumus saistībā ar šo tēmu. Nesenākās ziņas izskanēja 24. maijā, kad Finanšu ministrija iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu. Tie nosaka, ka no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, būs jāspēj nosūtīt un saņemt mašīnlasāmus, automātiski apstrādājamus e-rēķinus. Izmaiņas paredz no 2026. gada 1. janvāra šo prasību attiecināt uz visiem uzņēmumiem, izsniedzot rēķinu samaksāšanai citam uzņēmumam.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Vadot sekmīgi augošu uzņēmumu, ne reizi vien esmu sastapies ar jautājumu par mūsu attīstības plāniem ārpus Latvijas. Mūsu pieredze krāsu ražošanā un tirdzniecība ir veidojusies jau teju 25 gadu garumā, un mums, protams, ir idejas par to, kuros tirgos un kā uzņēmums varētu konkurēt.

Tomēr ierobežojošs faktors ir finansējuma pieejamība, kur ļoti sagaidām labvēlīgākus, elastīgākus risinājumus attiecībā pret sevi pierādījušiem uzņēmumiem ar stabilu biznesa modeli un attīstības redzējumu.

Banku finansējums ir uzņēmējiem vitāli nepieciešams, un tas kopumā ir pieejams, taču ne vienmēr bankas iedziļinās konkrētā uzņēmuma vajadzībās, spēj būt gana elastīgas un pielāgoties uzņēmēju vajadzībām. Viens ir līzingā iegādāties iekārtas, kas ir aktīvs ar augstu likviditāti (var ātri un droši realizēt), pavisam kas cits ir, piemēram, nopirkt citu uzņēmumu, kas ļautu ieiet un konkurēt jaunā tirgū. Ar visu to, ka sekmīgi augam jau 25 gadu garumā, ir redzams nemitīgs uzņēmuma apgrozījuma kāpums un esam nodokļu maksātāju augstākajā “A” reitingā, nodrošinājuma un līdzfinansējuma prasības no banku puses ir pārlieku augstas. Ir saprotams, ka uzņēmējam ir jāiekaro bankas uzticēšanās, un tas nevar notikt dažu mēnešu vai pat gada laikā, taču, ja reiz šis “pārbaudes laiks” ir sekmīgi izturēts, manuprāt, nosacījumiem vajadzētu būt krietni pretimnākošākiem.