Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat, investējot 1 milj. eiro, nolēmis izveidot armatūras izstrādājumu ražotni Lietuvā.
"Šobrīd visi dokumenti ir iesniegti a/s Severstaļlat meitas uzņēmuma Lietuvā Armet reģistrācijai šīs valsts Uzņēmumu reģistrā," stāsta a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Aleksejs Gogunovs. Viņš norāda, ka tas ir a/s pirmais meitas uzņēmums - ražotājs aiz Latvijas robežām. Sākotnēji Armet nodarbosies tikai ar metālu tirdzniecību, bet trīs mēnešu laikā tiks uzstādītas armatūras izstrādājumu ražošanai nepieciešamās iekārtas un uzsāka šīs produkcijas ražošana Lietuvas tirgum. "Lietuvā celtniecības tirgus, kurā nepieciešami armatūras izstrādājumi, ir lielāks nekā Latvijā un līdz ar to ir liels pieprasījums pēc šāda veida izstrādājumiem, it īpaši nemitīgi augoša tirgus apstākļos," skaidro A. Gogunovs. Viņš norāda, ka līdz šim armatūras izstrādājumi no Latvijas ražotnes - no a/s Severstaļlat meitas kompānijas SIA Armatūras servisa centrs - uz Lietuvu, ja arī notikušas kādas piegādes, tad ne lielos apmēros. Turklāt a/s Severstaļlat Lietuvas tirgū ir jau pārstāvēta ar vairākiem metāla izstrādājumiem un produktiem, bet tagad šis piedāvājumu klāsts tikšot būtiski palielināts.
Grib 25 % tirgus
"Divu gadu laikā plānots, ka Armet Lietuvā armatūras izstrādājumu tirgū iegūs 20 - 25 %," norāda A. Gogunovs. Viņš atzīst, ka tirgus iekarošana balstās ne tikai uz kopējā Lietuvas tirgus izaugsmi, bet arī uz tirgus pārdales rēķina. Pēc Lietuvas biznesa avīzes Verslo zinios žurnālistu teiktā, valstī darbojas vairākas kompānijas, kuras nodarbojas ar armatūras izstrādājumu ražošanu, un kā šo tirgu ietekmēs Severstaļlat ienākšana, esot grūti prognozēt.
Ekonomiski izdevīgāk
Pēc A. Gogunova teiktā, daudz lielāks ekonomiskais efekts ir no armatūras produktu ražotnes Lietuvā, jo tā ir tuvāk potenciālajiem klientiem un arī ātrāk varēs reaģēt uz pasūtītāju vēlmēm. "Šobrīd ekonomiski nav izdevīgi no Latvijas uz Lietuvu vest, piemēram, betonēšanai paredzētos armatūras sietus, jo daļa šīs kravas ir gaiss," secina A. Gogunovs. Viņš norāda, ka līdz šim kompānija ir vadījusies pēc principa, ka Lietuvā tiek tirgoti tie metālizstrādājumi, kurus izdevīgi tirgot no Latvijas, taču tagad šis princips tiek mainīts. Meitas kompānijā nodarbinās 25 strādājošos.
Investē arī Latvijā
Plānotas arī nopietnas investīcijas Severstaļlat metālapstrādē. Pēc A. Gogunova teiktā, pašlaik izstrādes stadijā esot vairāki projekti, kuri varētu tikt uzsākti realizēt jau nākamgad. Taču pavisam nesen tika uzstādīta moderna cauruļu griešanas līnija, kas ļauj uzņēmumā saražotās caurules sagriezt pēc klientiem nepieciešamiem izmēriem un tādējādi gūt lielākus ienākumus un arī peļņu. "Šī automatizētā griešanas iekārta izmaksāja apmēram 0.4 milj. Ls un ļauj apiet Skandināvijā bāzētos metāla cauruļu griešanas servisa centrus," uzsver A. Gogunovs. Viņš norāda, ka šogad metālapstrādes ienākumi tiek lēsti ap 50 milj. Ls, kamēr 2006. gadā bijuši 28 milj. Ls. 2007.gadā a/s Severstaļlat plānotais apgrozījums ir 135 milj. Ls, kas būtu par aptuveni 12 procentiem lielāks salīdzinājumā ar 2006.gada apgrozījumu (119,5 milj. Ls). "Skaidrs, ka labi finansiālās darbības rādītāji ir 1. un būs arī 2. ceturksnī, taču kādi tie būs 4. ceturksnī, grūti prognozēt, it īpaši saistībā ar valdības inflācijas apkarošanas plānu," secina A. Gogunovs.
Pareizs lēmums
"Tas ir pareizs lēmums - tādu telpiski ietilpīgu produktu kā armatūras izstrādājumu ražotnes izveidošanu Lietuvā," secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.
Viņš atzīst, ka, izvietojot šādu ražotni tuvāk patērētājam, var gūt vislielāko atdevi. Turklāt Lietuvas celtniecības tirgus ir daudz lielāks nekā Latvijā un arī nosacījumi šajā dienvidu kaimiņvalstī ražotājiem esot labāki nekā Latvijā. Pēc V. Rantiņa domām, Severstaļlat ir pāraudzis Latvijas robežas un agrāk vai vēlāk kāda ražotne bija jāatver kādā citā valstī. Vairāki citi aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka tādu Latvijas rūpnieku kā Severstaļlat un Latvijas Finieris ražotņu izveide Lietuvā lauzīs stereotipu, ka Latvijā strādā daudz kompāniju no Lietuvas, kamēr pretējā virzienā tikai daži.