Kombinētās siltumnodrošinājuma sistēmas izmantošanas lietderība un efektivitāte ātrāk atmaksājas ēkās, kurās lielāks pieprasījums pēc karstā ūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.
«Pasaulē aizvien vairāk apzinās, ka dabas resursi jātaupa. Videi draudzīgs, energoefektīvs siltumnodrošinājums ir viens no veidiem, kā samazināt izmešus. Taču zaļās tehnoloģijas ir efektīvas tikai tad, ja pareizi strādā un to izmantošana ir ekonomiski pamatota,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais referents nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis.
Administrācijas Salacgrīvas birojs Salacgrīvā, Rīgas ielā, atrodas ēkās, kur no 1998. gada saimnieko Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Pirms septiņiem gadiem, atjaunojot veco noliktavu un blakus tai esošo neapdzīvoto ēku, jaunajās renovētajās telpās tika uzstādīta kombinētā siltumnodrošinājuma sistēma, kas darbojas, izmantojot vakuuma saules kolektorus, zemes siltumsūkni ar termozondēm vertikālos dziļurbumos, dīzeļdegvielas kurināmā katlus un rekuperatīvo vēdināšanu. Šādas kombinētās siltumapgādes sistēmas izmanto tikai dažviet Latvijā.
Siltumsūkņu izmantošana apsildes vai dzesēšanas sistēmās Eiropas valstīs tiek izmantota plaši – jo īpaši Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Somijā, Austrijā. Arī Eiropas Ģeotermālās enerģijas padomes izstrādātajā siltumsūkņu attīstības koncepcijā līdz 2030. gadam tiek uzsvērta nepieciešamība pāriet uz sistemātisku un optimizētu ģeotermālo resursu izmantošanu mājokļos, apsildes un dzesēšanas tīklos pilsētā, kā arī paplašināt to ieviešanu esošās infrastruktūras atjaunošanā. Izmantojot siltumsūkni, atmosfērā lokāli netiek emitēta siltumnīcas efektu izraisošā gāze oglekļa dioksīds un kaitīgās vielas, piemēram, tā dēvētās PM10 un PM2,5 smalkās daļiņas, slāpekļa oksīdi, kas veidojas fosilā kurināmā sadedzināšanas procesā.
Kā norāda Rīgas Enerģētikas aģentūras un Baltijas Vides foruma speciālisti, pareizi tos izbūvējot, siltumsūkņi ir energoefektīvs ēku apsildīšanas vai dzesēšanas veids – līdz pat 80% siltumsūknī saražotās enerģijas tiek pielīdzināta atjaunojamai enerģijai. Atkarībā no izmantojamā enerģijas avota un apkures sistēmas veida siltumsūknis var saražot trīs līdz piecas reizes lielāku siltumenerģijas daudzumu par to elektroenerģiju, kura nepieciešama, lai darbinātu siltumsūkņa kompresoru un cirkulācijas sūkņus*. Šīs sistēmas priekšrocība ir praktiskā neatkarība no ikdienas meteoroloģisko apstākļu ietekmes, jo zemes slānim piemīt liela siltuma ietilpība, lai uzkrātu saules un ģeotermālo enerģiju, kas aukstuma periodā tiek izmantota pēc vajadzības.
Rīgas Enerģētikas aģentūras speciālisti arī norāda, ka siltumsūkņu veiktspējas koeficientu ir iespējams ievērojami uzlabot, izbūvējot hibrīdās jeb kombinētās sistēmas, kurās siltumsūkņa zemes kolektors vasarā tiek uzsildīts, izmantojot pievienoto saules kolektoru sistēmu.
DAP Vidzemes reģionālās administrācijas Salacgrīvas biroja telpas kopumā ir 1200 kvadrātmetru plašas, vienā no ēkām – jaunajā, uz kuras jumta izvietots vakuuma saules kolektors, – pašlaik atrodas Dabas izglītības centrs, vecajā ēkā ir administrācijas birojs. DAP speciālists Gintārs Rubenis izrāda katlumāju, kurā siltumapgādes sistēma ir saslēgta vienotā shēmā. Te atrodas saules kolektora sistēmas vadības bloks, ūdens tvertnes un speciāla iekārta – sonometrs, kas veic saules saražotās enerģijas uzskaiti un uzrāda, kāda ir kolektora saražotā jauda, kāds ir sistēmas caurplūdes ātrums. Kaut šajā dienā rudens saule vairs jūtami nesilda, sonometra rādījumi liecina, ka saules saražotā enerģija ūdeni boileros spējusi sasildīt līdz plus 58 grādiem.
Telpā izvietotas arī zemes siltumsūkņa iekārtas un vecās mājas dīzeļdegvielas kurināmā katli. «Zemes siltumsūknis paredzēts mazai jaudai un abas mājas nevar apsildīt, tāpēc vēlā rudenī un ziemā darbinām arī dīzeļdegvielas apkures katlus,» skaidro G. Rubenis un turpina: «Katlumājā ir arī iekārta, ko sauc par siltummaini, to izmantojam vasarā. Respektīvi, ziemā no zemes varam iegūt siltumu, savukārt vasarā – gruntī esošo vēsumu. Ieslēdzam zemes kontūrā cirkulācijas sūkni, un zemes vēsums caur šo aparātu tiek novadīts uz radiatoriem, no kuriem atdzesētais gaiss izplatās telpās. Tā bez kondicionēšanas sistēmas iegūstam ļoti lētu vēsumu. Vēl lētāk vairs nevar.»
Rekuperatīvās ventilācijas iekārtas izvietotas ēkas bēniņos. Apjomīgās iekārtas ar siltumsūkni darbības pamatprincips ir aukstā ieplūstošā gaisa sasildīšana ar enerģiju, kas atgūta no aizvadītā siltā gaisa. «Ja ēkā uzturas daudz cilvēku, lai iegūtu tīru gaisu, izelpotais gaiss jāizvada un tā vietā jāievada svaigs. Rekuperatīvā ventilācijas sistēma izelpoto gaisu izlaiž caur siltummaiņa plāksnēm un ar šo enerģiju sasilda caur sistēmu ievadīto auksto, tīro gaisu. Iegūstam svaigu, siltu gaisu, kas vienlaikus telpai nodrošina arī apsildi,» paskaidro G. Rubenis.
Plašāk lasiet rakstā Siltumu iegūst, kombinējot zemes un saules enerģiju pirmdienas, 2.novembra laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
#1/5
Uz Dabas izglītības centra jumta uzstādīti vakuuma saules kolektori. Vakuuma kolektors ir atdalīts no apkārtējās vides ar vakuuma telpu, kas ļauj gandrīz pilnībā novērst siltuma zudumus apkārtējā vidē.