Krievija – joprojām nozīmīgākā Latvijas pārtikas eksportvalsts.

Lai arī ārējā tirdzniecībā kopumā pērn ievērojami palielinājies negatīvais laukaimniecības un pārtikas preču saldo, tirdzniecībā ar NVS valstīm jau otro gadu pozitīvais saldo turpina pieaugt, 2011. gadā sasniedzot 192 miljonus Ls. Kopējā eskporta struktūrā Krievijas īpatsvars pieaudzis līdz 26 %, eksporta vērtībai palielinoties par 35 %. Jāpiebilst, ka par 35 % pērn pieaudzis eksports arī uz Baltijas valstīm, kas eksporta struktūrā veido jau 40 %.

Eksports uz Krieviju pērn pieaudzis par 61 miljonu Ls, ievērojami pieaugot stipro alkoholisko dzērienu eksportam. Visvairāk uz šo austrumu valsti pērn eksportēts viskijs – 79,2 miljonu Ls vērtībā un spirtotie vīni – 16,9 miljonu Ls vērtībā. Nozares eksperti to skaidro galvenokārt ar reeksportu.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pakalpojumu eksports aizvadītajā gadā uzrādījis ievērojamu izaugsmi – salīdzinot ar 2014. gadu, pērn kopējais nozares pakalpojumu eksports pieaudzis par 24%, sasniedzot 361,32 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati.

«Pozitīvi, ka IKT nozares pakalpojumu eksporta apjomu pieaugums ir vērojams katru gadu, tādējādi liecinot par nozares stabilo, vienmērīgo un mērķtiecīgo attīstību. Turklāt izaugsme ik gadu ir diezgan ievērojama – 2015. gadā Latvijas IKT nozares pakalpojuma eksports audzis par 24%, bet 2014. gadā par 22%. Tas ir lielisks pierādījums IKT nozares konkurētspējai un Latvijas IKT speciālistu kompetencei, ko novērtē arī starptautiskā mērogā. Apsveicama ir uzņēmumu spēja nemitīgi izstrādāt un attīstīt jaunus pakalpojumus, pielāgojot tos katras valsts specifiskajam tirgum. Manuprāt, tas arī ir galvenais panākumu stūrakmens – nepārtraukta attīstība un jaunu prasmju apgūšana,» uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Vēl nesen draudzīgās Krievijas un Turcijas politiskās un ekonomiskās attiecības patlaban piemeklējusi nopietna krīze, kas sākās pēc tam, kad 24. novembrī Turcijas iznīcinātāji virs Sīrijas notrieca Krievijas bumbvedēju Su-24M un Maskava drīzumā paziņoja par atbildes pasākumiem – ekonomiskajām sankcijām pret Ankaru, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Sankcijas solīts turpināt, pakāpeniski vēršot tās plašumā līdz brīdim, kamēr Turcijas puse oficiāli neatvainosies par lidmašīnas notriekšanu, kā arī nesauks pie atbildības «vainīgās» amatpersonas. Tā kā Ankara šīs prasības izpildīt atsakās, konflikts un tātad arī sankcijas, visticamāk, ieilgs. Līdz ar to nāksies aizmirst par solījumiem līdz 2020. gadam palielināt abu valstu savstarpējo tirdzniecību, kura pērn bija 32 miljardi ASV dolāru (29,12 miljardi dolāru), līdz 100 miljardiem ASV dolāru.

Eksperti ir vienisprātis, ka īstermiņā sankcijas daudz vairāk ietekmēs Turcijas ekonomiku. Šāds viedoklis dominē, neraugoties uz faktu, ka Krievijas daļa Turcijas importā pērn pārsniedza 10% (pēc Turkish Statistical Institute datiem), kamēr Turcijas lielāko eksporta tirgu sarakstā Krievija ieņēma tikai septīto vietu ar 3,8%. Krievijas laikraksts Vedomosti savukārt norāda, ka, rēķinot visu preču un pakalpojumu eksportu – importu, Krievijas eksports uz Turciju pagājušajā gadā sasniedzis 27,4 miljardus ASV dolāru jeb 5% visa eksporta, savukārt Turcijas eksports uz Krieviju – 16,3 miljardus ASV dolāru jeb 4% visa Krievijas importa.

2011.gadā kopumā Latvijas eksports uz Krieviju būs pārsniedzis vienu miljardu ASV dolāru (528 miljonus latu), prognozēja Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja.

«Galvenā nozare, kas ieņem pirmo vietu Latvijas eksportā uz Krieviju, ir pārtikas rūpniecība. Pārtikas produktu eksports 2011.gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis par 27–30%. Ir arī pieaudzis eksporta apmērs otrai nozīmīgākajai pozīcijai – mašīnbūvei. 2011.gadā kopumā eksports uz Krieviju būs pārsniedzis vienu miljardu ASV dolāru. Manuprāt, tas ir līdz šim nepieredzēts cipars pēdējo divdesmit gadu laikā. Savukārt kopējais tirdzniecības apgrozījums būs pāri par diviem miljardiem ASV dolāru, jo arī Krievija uz Latviju eksportē preces aptuveni viena miljarda ASV dolāru vērtībā,» teica Skuja.

Viņš pieļāva, ka arī nākamgad eksports uz Krieviju saglabāsies līdzšinējā apmērā un pat pieaugs. «Es pieļauju, ka šāds temps varētu noteikti saglabāties, jo tā pamatā ir vairākas reālas iestrādes ražotājiem, tur ir arī politiķu un vēstniecības darbs, lai tie līgumi būtu stabili, kas veidojas ar tirdzniecības ķēdēm vai citiem sadarbības partneriem. Tā kā vismaz pašreizējie eksporta apmēri varētu saglabāties. Vai būs pieaugums – tas varētu būt tad, ja mēs būsim spējīgi ražot vairāk un vēl intensīvāk strādāt ar Krieviju eksporta ziņā. Taču es vēlētos teikt, ka arī šis radītājs ļoti daudz ko nozīmē,» sacīja vēstnieks.

Krievija trešdien paudusi satraukumu par Eiropas Savienības (ES) ieceri aplikt ar tā dēvēto oglekļa nodokli importu no trešajām valstīm.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja iecere tiks īstenota, Krievijas ekonomiku gaida "ļoti nopietnas sekas".

Viņš piebildis, ka īpaši smagi cietīs enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības nozares, kā arī degvielas un ogļu eksports.

Medvedevs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas aplēsēm valsts tautsaimniecība var zaudēt miljardiem eiro.

ES, cenšoties vienlaikus īstenot "zaļo kursu" un saglabāt savas tautsaimniecības konkurētspēju, iecerējusi aplikt importu ar īpašu nodokli, kura lielums būs atkarīgs no oglekļa izmešu daudzumu, ko radījusi attiecīgā produkcija.

2013. gada pirmajā ceturksnī Latvijā lielāko saldumu ražotāju Laima un Staburadze produktu eksports pieaudzis par 22%, salīdzinot ar šo laika posmu pērn.

Būtiskāko eksporta apjoma pieaugumu izdevies sasniegt Izraēlā, noslēdzot līgumu ar jaunu sadarbības partneri. Papildus jau esošajam Laima šokolādes produkcijas un Selga cepumu eksportam, uzsākta Laima zefīru un ar jauno eksporta zīmolu Laima Old Town Bakery (Laima Vecpilsētas Beķereja) produktu - Staburadze ražoto kūciņu un toršu - eksportēšana. Tā rezultātā eksports uz šo valsti palielināts 2,5 reizes. Turpmāku perspektīvu un izaugsmes iespējas dod arī saņemtie Košera sertifikāti Laima asorti septiņu veidu konfektēm, informē kompānija. Jau šobrīd tas devis rezultātu - Laima produktu paplašināta sortimenta pārdošanu arī Ben Guriona starptautiskajā lidostā Izraēlā.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, par 18% pieaudzis a/s Laima, a/s Gutta un a/s Staburadze ražotās produkcijas kopējais eksporta apjoms.

Par 48% pieaudzis eksports uz Eiropas Savienības valstīm. Lielākais eksporta pieaugums panākts Mongolijas tirgū, kur apjoms trīskāršots. NP Foods grupas uzņēmumu eksporta vadītāja Ieva Jonsone uzsver, ka eksporta izvēršana, pieredze un izveidotās partnerattiecības Mongolijas tirgū tagad ļauj plānot eksporta uzsākšanu uz tās kaimiņvalsti Ķīnu 2012. gadā. Šogad Mongolija tiek novērtēta kā perspektīvs tirgs eksportam, jo šajā valstī aug iedzīvotāju labklājība un interese par kvalitatīvām precēm, un Latvija tiek uztverta kā valsts, kas ražo kvalitatīvus produktus.

Šobrīd notiek pirmo 15 produktu reģistrācija eksportam uz Ķīnu, kas tiek veikts sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Ķīnā. 2011. gada februārī tika uzsākts produkcijas eksports uz Mongoliju, nosūtot pirmo Laimas produkcijas partiju 15 tonnu apjomā. Otrā eksporta partija tika nosūtīta aprīlī un tajā ietilpa jau arī Guttas ražotās sulas, dzeramais ūdens Everest un ledus tējas. Šobrīd eksports uz Mongoliju pieaudzis trīskārt, tiek eksportēts plašs produktu portfelis, arī Staburadzes ražotie cepumi Selga. Jāatgādina, ka Ķīnas iedzīvotāji pirmo reizi Laima šokolādi atzinīgi novērtēja 2010. gadā izstādē World Expo, kas norisinājās Šanhajā. Tolaik sadarbībā ar Latvijas paviljona attīstītāju Aerodium tika piedāvāts kopprodukts - enerģijas batoniņs HAPPY UP. Projekta mērķis bija pierādīt divu atšķirīgu nozaru uzņēmumu spēju veidot kopdarbību jaunu tirgu apguvē. Mērķis sasniegts, arī turpmāk vietās, kur tiks būvēti Aerodium tuneļi, būs pieejama Laimas produkcija, kas sekmē atpazīstamību un ļauj novērtēt arī eksporta iespējas.

Maskavas sankcijas pret Turciju sakrīt ar brīdi, kad Ankaras draudzīgums kļūst aizvien svarīgāks Briselei, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Atbildot uz Krievijas iznīcinātāja notriekšanu Turcijas un Sīrijas pierobežā, Maskava ir noteikusi virkni sankciju, lasāms Krievijas prezidenta oficiālajā tiešsaistes vietnē.

Importa aizliegums būs līdzīgs pret ES un citu rietumvalstu produktiem noteiktajam. Paredzams, ka no Krievijas tirgus turpmāk izzudīs Turcijas gaļas, piena un jūras produkti, kā arī augļi, dārzeņi, rieksti, ogas un zaļumi.

Tie aizvien ir vērā ņemami apjomi, lai gan Krievijas loma Turcijas eksportā ir kritusies. 2014. gadā bija prognozes, ka Turcijas eksports uz Krieviju augs Kremļa noteikto sankciju pret Rietumiem dēļ, tomēr tas nav noticis RUB un pirktspējas kritiena dēļ valstī. Šī gada pirmajā pusē Turcijas preču eksports uz NVS, ieskaitot Krieviju, kritās par 27,2%, ziņo Tuvo Austrumu ziņu portāls al-monitor.com. Vēl nesen no ceturtās nozīmīgākās tirdzniecības partneres pozīcijas Krievija jau pērn noslīdēja līdz septītajai vietai. Tiesa, EUR un USD krītošās paritātes un lēnās Eiropas izaugsmes dēļ arī Turcijas eksports uz ES 2015. gada pirmajā pusē ir krities par 12,5%. Jaunu nozīmi ar pamatīgu pieaugumu Turcijas eksportā ir guvis apkārtējais Centrālāzijas un Tuvo Austrumu reģions.

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Saldumu fabrika Laima starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē ISM 2015 prezentējusi jauno produkciju eksporta tirgiem. Šonedēļ Laima kopā ar citiem Latvijas pārtikas ražotājiem piedalās starptautiskajā izstādē Gulfood 2015 Dubaijā, AAE un Prodexpo 2015 izstādē Maskavā.

Ieva Jonsone, Laima eksporta direktore, stāsta: «Šis ir Laimas jubilejas gads, līdz ar to, piedaloties starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē, vēlējāmies klientiem piedāvāt ko jaunu un interesantu, prezentējot ne tikai jauno eksporta produktu sortimentu, bet arī atklājot Laimas šokolādes radīšanas 145 gadus seno vēsturi. Dalība šādās izstādēs ir būtiska uzņēmuma eksporta attīstības veicināšanai. Par to liecina arī tas, ka pērn, aktīvi strādājot lielākajās pasaules saldumu un pārtikas izstādēs, izdevies eksportu palielināt par 11%, salīdzinot ar 2013.gadu.»

Vislielāko interesi un novērtējumu izstādes ISM 2015 apmeklētāju vidū ieguva jaunās produktu līnijas – Desserts by Laima un Moments by Laima, kas sākotnēji tika radītas tieši ASV tirgum, taču šobrīd to plānots piedāvāt arī citās valstīs. Papildu tam Laimai bija iespēja izstādīt savu produkciju speciālos izstādes organizētāju piedāvātos stendos Additional Theme Area, kur varēja parādīt arī jauno kategoriju produktus. Laima prezentēja sasaldēto torti Lukss un jauno kakao krēmu Lukss.

Pieaugot darījumu skaitam, datu centru operators DEAC ir nolēmis paplašināt uzņēmuma Krievijas pārstāvniecību Maskavā, kas tiks pārveidota par pilnvērtīgu biroju. Jauno biroju vadīs līdzšinējais DEAC mārketinga un attīstības departamenta vadītājs Oļegs Naskidajevs.

«Šobrīd eksports no DEAC portfeļa ir pieaudzis līdz 30%, taču vēl 2012. gada sākumā tas veidoja 25%. Krievijas eksporta tirgus daļa pārsniedz 40%. Bez Krievijas DEAC pakalpojumus izvēlās klienti vēl no 40 pasaules valstīm. Mūsu klientu loks plešas no Ziemeļamerikas Kalifornijas štata līdz Krievijas Sahalīnas salai,» skaidro DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Ar aktīvu pakalpojumu eksportu skaidrojams arī uzņēmuma apgrozījuma pieaugums – pēdējos gados DEAC apgrozījuma rādītāji vidēji gadā pieaug vairāk nekā par 40%. Pēdējo trīs gadu laikā par 35% ir pieaudzis klientu skaits – no 1800 līdz 2500 klientiem.

Iepriekšējā rakstā biju pievērsies Emīla Gustava Šokolādes biznesa stāsta analīzei. Diemžēl šis laiks ir bagāts ar līdzīgiem gadījumiem, kad neveiksmi cieš mīlēti un populāri zīmoli. Latvijas sabiedriskās ēdināšanas nozares pamatlicējs – SIA Lido ir pieprasījusi tiesisko aizsardzību. Maksātnespēju pieteica arī citi grupas uzņēmumi, kā arī pats uzņēmuma īpašnieks. Mums atliek cerēt, ka īpašniekiem izdosies saglabāt vismaz daļu no šī vērienīgā biznesa, kā arī mēģināt mācīties no svešām kļūdām.

Pirmais skaidrojums par Lido nedienu cēloni, kā vienmēr, ir acīmredzams: veiksmīgu ēdināšanas un pārtikas ražošanas biznesa virzienus aizvilka uz grunti milzīgs kredītu slogs, kuru uzņēmās vismaz divi jaunie projekti - Lido Dizaina rūpnīca (kas pēc pēdējās modes, tieši pirms maksātnespējas, ieguva jaunu vārdu - SIA Dizaina Projekti) un Lido tūrisma un atpūtas komplekss (kas arī zaudēja pirmo vārdu nosaukumā, kaut mājas lapā joprojām dēvēts par «Ķirsona muižu»). Tik tiešām, lielu daļu no Lido Dizaina rūpnīcas 9 miljonu latu aizņēmumiem būs jāatmaksā nodokļu maksātājiem (pateicoties LGA garantijai). Lido tūrisma un atpūtas komplekss iztika praktiski bez aizņēmumiem, bet «mātes» ieguldītie 4 miljoni latu negatīvi ietekmēja pamatbiznesa finanšu veselību.

A/s Grindeks plāno Maskavā būvēt savu ražotni un, iespējams, projektā varētu piedalīties arī Maskavas varas iestādes. Tādi ir pirmie redzamie rezultāti pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Krievijā.

Uzņēmēji, kas bija devušies līdzi prezidentam atzīst, ka pēc abu valstu prezidentu tikšanās Latvijas uzņēmēju politiskie riski ievērojami samazinājušies, raksta telegraf.lv. Jāpiemin, ka V.Zatleram līdzi bija devies rekordliels uzņēmēju skaits – 120.

Grindeks pārstāvis Kirovs Lipmans norāda: «Pēc svētkiem došos uz Krievijas galvaspilsētu jau mērķtiecīgāk. Ir ideja celt Maskavā savu farmācijas rūpnīcu un tas kaimiņvalsts pārstāvjus ieinteresēja un viņi, iespējams, varētu pat piedalīties projektā.»

Rūpnīca būtu nepieciešama, jo Krievija plānojot ierobežot zāļu importu, līdz ar to preču eksports, kas ražotas Latvijā, var tikt ierobežots. Tāpēc esot nepieciešamas kaut ko domāt, bet jebkurā gadījumā projekts par rūpnīcas celšanu vēl tikai sāk ieņemt reālas aprises, piebilst K.Lipmans.

Lielāks potenciāls Lietuvas tirgū izvērst savu darbību pašlaik varētu būt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas piedāvā nišas produktus

Savukārt lielajiem Latvijas uzņēmumiem konkurences dēļ tur nākas cīnīties ar zobiem un nagiem.

Vairāk iepērkam

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu bija 4,8 mljrd. eiro, kas ierindoja Lietuvu pirmajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. «Mēs lietuviešiem esam lielāka veiksmes zeme nekā mums Lietuva. Pērn Latvijas uzņēmumi pārdevuši preces un pakalpojumus uz Lietuvu par diviem miljardiem eiro, bet lietuvieši Latvijā par gandrīz 900 miljoniem eiro vairāk,» norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Pērn kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lietuvu veidojis 14,1% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 2,8 mljrd. eiro, kas veido 19,2% no Latvijas importa. Šā gada 1. ceturksnī Latvijas preču eksports uz Lietuvu bija 400,3 milj. eiro, palielinoties par 8% salīdzinājumā ar 2013. gada 1. ceturksni, bet imports no Lietuvas – 519,9 milj. eiro, samazinoties par 2%. Preču tirdzniecības bilance ar Lietuvu 2014.gada 1. ceturksnī bija negatīva – 119,6 milj. eiro.

Tadžikistāna nevēlas investīciju projektus pilnībā atdot ārvalstu kapitālam un pārvaldībai

Centrālāzija ir viena no Latvijas ekonomiskās ārpolitikas prioritātēm, tomēr sausais atlikums dažās sadarbības pozīcijās mēdz būt nulle. Vietējās investīciju politikas sapratne tomēr varētu šķist interesanta arī uzņēmīgākiem latviešiem, pieļauj Minskā rezidējošais Tadžikistānas vēstnieks Latvijā Kozidavlats Koimdodovs.

Tikai pērn rudenī Tadžikistānā bija pirmā starptautiskā investoru konference. Kāpēc tik ilgi vilcinājāties?

Lielos vilcienos ar biznesa piesaisti Tadžikistānai mēs kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā esam nodarbojušies vienmēr. Jo PSRS laikos mūsu budžeta deficītu sedza Maskava, bet pēc tam bija pašiem jādomā, kur ekonomikai ņemt naudu. PSRS laiku nesabalansētība bija plānveida ekonomikas dēļ, kas paredzēja, ka Tadžikistāna pārējos nodrošina ar kokvilnu, un nebija svarīgi, cik tas uz vietas ir ekonomiski sabalansēti un ka cieš citas nozares.

Piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas piena kombināts plāno uzlabot šķidrā margarīna ražošanas kompleksu, par vairāk nekā diviem milj. eiro iegādājoties ražošanas un iepakošanas iekārtas. Tāpat uzņēmums ieguldīs divus milj. eiro jauna piena maisījumu termoapstrādes un fermentācijas iekāru kompleksa iegādē.

Piena pārstrādes a/s Rīgas piena kombināts ceturtdien noslēgusi trīs iepirkumu konkursus par dažādu iekārtu iegādi aptuveni 4,5 milj. eiro apjomā, liecina publicētie paziņojumi par konkursa rezultātiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Paredzēts, ka Rīgas piena kombināts slēgs 1,25 eiro līgumu ar Dānijas kompāniju a/s SPX Flow Technology Copenhagen par šķidrā margarīna ražošanas iekārtu kompleksa piegādi, kā arī vienu līgumu viena milj. eiro apmērā ar Francijas uzņēmumu Serac par šķidrā margarīna iepakošanas līnijas piegādi. Tāpat uzņēmums paredz veikt 2,14 milj. eiro apjomīgu iepirkumu par piena maisījumu termoapstrādes un fermentācijas iekārtu kompleksa piegādi ar Maskavā bāzētu uzņēmumu GEA Process Engineering.

Minska ir gatava atļaut Ukrainas labības tranzītu caur savu teritoriju uz Baltijas jūras ostām, ja Baltkrievijai ļaus caur šīm ostām veikt arī savu preču eksportu, piektdien atsaucoties uz Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, vēsta varasiestāžu kontrolē esošā aģentūra "Belta".

Kopš Krievija 24.februārī sākusi atkārtotu iebrukumu Ukrainā, Kijiva vairs nevar izmantot labības eksportam savas Melnās jūras ostas, kuras bloķē krievu karaflote.

Ukrainas labības eksports caur Baltkrieviju ir viena no iespējām, kas tiek apspriesta ANO organizētajās sarunās, kuru mērķis ir palielināt labības piedāvājumu pasaules tirgū, lai novērstu draudošo pārtikas krīzi.

Otra iespēja ir Melnās jūras ostu atbloķēšana.

Telefonsarunā ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu Lukašenko piektdien izteicies, ka Minska esot gatava atbrīvot savu dzelzceļa jaudu, kas nepieciešama Ukrainas labības transportēšanai caur Baltkrievijas teritoriju uz valstīm, kuras piekritīs atvērt pieeju savām ostām.

Saldumu ražotājs Laima, piedaloties vienā no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm Krievijā Worldfood, saņēmis četras godalgas, kas ir līdz šim lielākais apbalvojumu skaits vienas izstādes ietvaros, informē uzņēmuma pārstāvji.

Godalgoti visi Laimas jaunie, konkursam Gada prece nominētie, produkti. Ar zelta medaļu novērtēta tumšās šokolādes asorti konfekšu izlase Mon Ami un torte Vāverīte, ko ražo Staburadzes konditoreja. Sudraba medaļa piešķirta zefīram Maigums šokolādē ar melleņu pildījumu kārbā, savukārt bronzas medaļu ieguvuši maizes auzu cepumi Selga Nature.

«Šī izstāde ir bijusi viena no medaļām bagātākajām izstādēm, kurā esam piedalījušies. Mēs augsti novērtējam saņemtās godalgas - tas ir apliecinājums ne tikai uzņēmuma darbam Krievijas tirgū, bet arī atzinība mūsu šokolādes meistaru darbam un produktu augstajai kvalitātei. Šogad, neskatoties uz nestabilo politisko situāciju, mēs esam salīdzinoši veiksmīgi attīstījuši sadarbību ar mūsu partneriem Krievijā, kā rezultātā kopumā ir izdevies audzēt eksporta apjomus uz Krieviju par 20%,» norāda zīmola Laima vadītāja Maija Brūkle.

Eiropas Savienībai (ES) jāgatavojas jaunam migrantu vilnim, ko izraisīs Ukrainas kara saasinātās pārtikas krīzes, brīdinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" direktora pienākumu izpildītāja Aija Kalnāja.

Viņa norādīja, ka bēgļi no Ukrainas tiek labi uzņemti, bet jāgatavojas bēgļiem arī no citiem apgabaliem.

Kalnāja sacīja, ka kara dēļ ievērojami traucēts graudu eksports no Ukrainas, kas radīs jaunus migrācijas viļņus.

Kalnāja šodien ieradās Prāgā uz ES dalībvalstu iekšlietu ministru tikšanos, kurā šoreiz piedalīsies arī ministri no Ukrainas un Moldovas.

Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet kara dēļ aptuveni 20 miljoni tonnu graudu no pērnā gada ražas ir nobloķēti Ukrainas Melnās jūras ostās.

Šī situācija izraisījusi vairāku pārtikas produktu un cepamo eļļu cenu strauju kāpumu pasaules tirgos, no kā sevišķi cieš daļa no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Latvijas apavu zīmola ZoFA eksporta mērķis ir Maskava, šos apavus izvēlas arī Krievijas estrādes zvaigzne Filips Kirkorovs.

«Tā ir veiksmīga sakritība, kas nepieciešama biznesā. Shopping Guide bija neliela publikācija par mums, kur Filips bija ieraudzījis mūsu zābakus. Viņš piezvanīja mūsu aģentei un pasūtīja divus pārus – kurpes un zābakus,» priecājas Elīna Dobele, SIA ZoFA dizainere un īpašniece. Pērnā gada augustā viņa pieņēma stratēģisku lēmumu – eksportā jāsāk ar Krieviju, jo šajā tirgū pret Latviju un valsts dizainu ir vēsturiski pozitīvas emocijas, tāpēc nav lieku aizdomu. Turpretī, pat tad, ja eiropiešiem ZoFA apavi patīk, komunikācija ir pavisam cita nekā ar krieviem.

Paredzams, ka rudenī Latvijas apavi būs vismaz divos veikalos, kas iesākumam esot labs rādītājs. Protams, ņemot vērā, ka tie ir nelieli modes preču veikaliņi jeb butiki, pirmajā sezonā neviens neriskēs pasūtīt lielus daudzumus. Ja no diviem modeļiem pasūtīs visus izmērus, Elīna to jau uzskatīs par veiksmi. «Mūsu eksports nav uz apjomu, piemēram, japāņi ir mūsu labākie klienti – nopērk 20 pārus un tas jau ir daudz,» viņa salīdzina. Ir viens veikals Kumamoto Japānā, kas regulāri pasūta ZoFA apavus, bet tas ir vienīgais, jo pie šī tirgus nav sistemātiski strādāts. Šobrīd tam trūkst finansējuma. «Esam nolēmuši, ka vispirms sāksim ar vienu tirgu un tā ir Krievija, kur ir atvērti vārti, savukārt pie Japānas durvīm būs daudz uz dikti jāklauvē,» saka Elīna.

Ļaunākais scenārijs Krievijas pieteiktā ES lopu importa aizlieguma sakarā iezīmē pamatīgas problēmas Baltijas lopu audzētājiem un eksportētājiem, tomēr igauņi paredzamo lopu importa liegumu vērtē reālpolitiski.

Igaunijas Veterinārās un pārtikas pārvaldes ģenerāldirektors Ago Pērtels spriež, ka izsludinātais importa liegums varētu būt arī tikai drauds un līdzeklis kā ietekmēt ES pirms Eiropas Komisijas tikšanās mēneša beigās Maskavā ar Krievijas Zemkopības ministriju. Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR citē A. Pērtelu, ka sankcijas attiecīgi varētu nestāties spēkā vispār vai arī tās nebūtu ilgas.

DB jau ziņoja, ka Krievijas lauksaimniecības produktu tirgus uzraugs Rosselkhoznadzor «Šmallenbergas vīrusa izraisītās slimības dēļ» no 20. marta noteicis aizliegumu importēt ES izcelsmes liellopus, aitas, kazas un cūkas. Ja šīs sankcijas stāsies spēkā, sevišķi igauņu cūkaudzētāji tomēr cietīs. ERR ziņo, ka pērn no Igaunijas uz Krieviju eksportēti 211 tūkstoši cūku.

Eiropas lielajai atkarībai no Krievijas gāzes ir arī pretējs efekts – šā resursa piegādātājs ir atkarīgs no sava svarīgākā tirgus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Savienību (ES) negaida auksta ziema, jo «nav ne mazākās iespējas, ka Krievija varētu Eiropai nogriezt gāzi. Cik vien tālu mēs spējam ieskatīties nākotnē, Gazprom ir ieslēgts Eiropas tirgū,» ar Briseles starpniecību notiekošo Krievijas un Ukrainas gāzes piegāžu sarunu kārtējā raunda priekšvakarā DB komentē Tallinas Starptautiskā Aizsardzības studiju centra direktors Metjū Braiza. ASV diplomāts un bijušais vēstnieks Azerbaidžānā ir eksperts enerģētikas, sevišķi t.s. Dienvidu koridora, jautājumos. Dienvidkaukāzs un Turcija, kur Dienvidu koridora ietvaros tiek attīstīts Transanatolijas gāzes vads (TANAP), kas tālāk caur Grieķiju un Albāniju jau kā Transadrijas gāzes vads piegādās Azerbaidžānas Šah Denīzes gāzes lauku resursus Itālijai un, iespējams, caur Bulgārijas savienojumu arī Austrijai un Vācijai, pēc DB datiem, ir ar enerģētiku saistītās ES ārpolitikas intereses fokusā, lai nodrošinātu piegāžu dažādību pamatīgās atkarības no Gazprom apstākļos.

Krievijas noteiktais dzīvu mājlopu (cūku, liellopu, kazu un aitu) importa aizliegums no ES valstīm ir nesamērīgs un nekavējoties jāatceļ, par Eiropas Savienības (ES) nostāju informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Pārstāvniecība norāda, ka trūkumi, kurus norādījusi Krievija, attiecas uz 0,6% pagājušā gada eksporta apjoma. «Nepilnības dokumentos pašas par sevi nenozīmē risku valstij, kurā nonāk dzīvnieki. Saskaņā ar starptautiski pieņemto praksi varas iestādes pašas veic kļūdu labojumus nepareizi aizpildītos dokumentos, tāpat valstij, kurā atklāti pārkāpumi, parasti tiek ļauts sniegt savus paskaidrojumus. Krievijas noteikais aizliegums šos principus ignorē,» skaidro pārstāvniecība.

Krievijas noteiktais aizliegums arī esot pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, kurus Krievija apņēmusies ievērot. Arī Šmalenbergas vīruss, uz kuru norāda Krievija, neskar ne cūkas, ne arī cūkgaļu.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām ir lielāka ietekme uz Krievijas ekonomiku nekā Maskava sākotnēji domāja, ceturtdien paziņoja Igaunijas finanšu ministre Marisa Lauri.

«Rubļa vērtības krišanās parāda, ka Krievijas ekonomika ir sliktā stāvoklī un sankcijas rada daudz lielākas problēmas nekā pati Krievija domāja,» žurnālistiem teica ministre.

Lauri sacīja, ka sankciju ieviešana bijis pareizs lēmums. «Mēs esam rīkojušies pareizi, pieturoties pie saviem principiem,» viņa uzsvēra. «Tas rada Krievijas ekonomikas lejupslīdi un negatīvi ietekmē arī mūs,» atzina Igaunijas finanšu ministre.

Viņa norādīja, ka Krievijas ekonomikas lejupslīde ir negatīvi ietekmējusi, piemēram, Igaunijas tūrisma un mazumtirdzniecības sektorus. «Tas sarežģīs eksportu, tomēr nav jēgas pārvērtēt ietekmi, jo eksports uz Krieviju jau bija samazinājies un tās lielākoties ir tranzīta preces, nevis mūsu pašu preces. Ietekme uz mūsu ražošanu ir salīdzinoši pastarpināta,» klāstīja Lauri.