Tadžikistāna nevēlas investīciju projektus pilnībā atdot ārvalstu kapitālam un pārvaldībai
Centrālāzija ir viena no Latvijas ekonomiskās ārpolitikas prioritātēm, tomēr sausais atlikums dažās sadarbības pozīcijās mēdz būt nulle. Vietējās investīciju politikas sapratne tomēr varētu šķist interesanta arī uzņēmīgākiem latviešiem, pieļauj Minskā rezidējošais Tadžikistānas vēstnieks Latvijā Kozidavlats Koimdodovs.
Tikai pērn rudenī Tadžikistānā bija pirmā starptautiskā investoru konference. Kāpēc tik ilgi vilcinājāties?
Lielos vilcienos ar biznesa piesaisti Tadžikistānai mēs kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā esam nodarbojušies vienmēr. Jo PSRS laikos mūsu budžeta deficītu sedza Maskava, bet pēc tam bija pašiem jādomā, kur ekonomikai ņemt naudu. PSRS laiku nesabalansētība bija plānveida ekonomikas dēļ, kas paredzēja, ka Tadžikistāna pārējos nodrošina ar kokvilnu, un nebija svarīgi, cik tas uz vietas ir ekonomiski sabalansēti un ka cieš citas nozares.
Daudzpusīga investīciju konference ar Pasaules Banku, Islāma attīstības banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku Dušanbē tiešām notika visai nesen, bet iepriekš mums vienmēr ir bijušas divpusējas sarunas ar ārvalstu investoriem no Krievijas, Irānas, Ķīnas u.c. un, protams, pastāvīgi uzlabota investīciju tiesiskā bāze. Valsts Prezidenta kancelejā mums darbojas biznesa konsultatīvā padome, kas divas trīs reizes gadā ziņo par nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām u.tml., un tādas padomes ir arī reģionālā līmenī.
Biznesa darbības vienkāršošanai Tadžikistānā ir arī «vienotā lodziņa» princips dokumentu reģistrācijai. Pamatā tas notiek Ekonomikas ministrijā, bet to pašu pakalpojumu sniedz arī valdības Investīciju komiteja. Investīciju plāni jebkurā gadījumā tiek saskaņoti ar Ekonomikas un nozaru ministrijām – vai, piemēram, ir vai nav nepieciešama šī investīcija skolās vai tā aparatūra medicīnā. Kopš 2009. gada Tadžikistāna ir piesaistījusi ap 4 miljrd. ASV dolāru ārvalstu investīciju jeb ap 600 milj. ASV dolāru gadā.
Izņemot Krieviju, kāda ir investīciju situācija no citām valstīm – Rietumiem, Āzijas, Tuvajiem Austrumiem?
Mēs esam atvērti visiem un nešķirojam, kurš ir vecāks vai jaunāks draugs. Ikviens investīcijas piedāvājums tiek izvērtēts tikai pēc efektivitātes kritērijiem jeb ko tas dos tautai. Pēc 1992.‒1997. gada pilsoņu kara virs 80% no astoņiem miljoniem iedzīvotāju mita nabadzībā. Ar starptautisko organizāciju palīdzību mēs izveidojām programmu izejai no nabadzības. Tagad nabadzības līmenis ir krities līdz apmēram 40% no iedzīvotājiem.
Pērn Tadžikistānai bija tirdzniecība ar pāri par 100 pasaules valstīm kopumā gandrīz par 5 miljrd. ASV dolāru. No tā eksports bija apmēram 1 miljrd. ASV dolāru apmērā. Galvenais mūsu eksports, ar ko pelnām valūtu, ir kokvilna un alumīnijs, un cena kā vienam tā otram pērn krita. Mūsu galvenie tirdzniecības partneri 2014. gadā bija ir Krievija, Ķīna, Kazahstāna, Šveice, Turcija un Irāna.
Šveice sudraba un zelta dēļ?
Jā. Kopumā ar šīm valstīm bija 73% visas ārējās tirdzniecības. Lielākie investori pēdējos desmit gados Tadžikistānā pārmaiņus ir bijusi Krievija un Ķīna, vēl arī Irāna, Turcija, ASV un Vācija.
Visu interviju Vairās no investoru kontroles lasiet 9. marta laikrakstā Dienas Bizness.