Vēl nesen draudzīgās Krievijas un Turcijas politiskās un ekonomiskās attiecības patlaban piemeklējusi nopietna krīze, kas sākās pēc tam, kad 24. novembrī Turcijas iznīcinātāji virs Sīrijas notrieca Krievijas bumbvedēju Su-24M un Maskava drīzumā paziņoja par atbildes pasākumiem – ekonomiskajām sankcijām pret Ankaru, ceturtdien raksta laikraksts Diena.
Sankcijas solīts turpināt, pakāpeniski vēršot tās plašumā līdz brīdim, kamēr Turcijas puse oficiāli neatvainosies par lidmašīnas notriekšanu, kā arī nesauks pie atbildības «vainīgās» amatpersonas. Tā kā Ankara šīs prasības izpildīt atsakās, konflikts un tātad arī sankcijas, visticamāk, ieilgs. Līdz ar to nāksies aizmirst par solījumiem līdz 2020. gadam palielināt abu valstu savstarpējo tirdzniecību, kura pērn bija 32 miljardi ASV dolāru (29,12 miljardi dolāru), līdz 100 miljardiem ASV dolāru.
Eksperti ir vienisprātis, ka īstermiņā sankcijas daudz vairāk ietekmēs Turcijas ekonomiku. Šāds viedoklis dominē, neraugoties uz faktu, ka Krievijas daļa Turcijas importā pērn pārsniedza 10% (pēc Turkish Statistical Institute datiem), kamēr Turcijas lielāko eksporta tirgu sarakstā Krievija ieņēma tikai septīto vietu ar 3,8%. Krievijas laikraksts Vedomosti savukārt norāda, ka, rēķinot visu preču un pakalpojumu eksportu – importu, Krievijas eksports uz Turciju pagājušajā gadā sasniedzis 27,4 miljardus ASV dolāru jeb 5% visa eksporta, savukārt Turcijas eksports uz Krieviju – 16,3 miljardus ASV dolāru jeb 4% visa Krievijas importa.
Kopumā Turcija bija piektā lielākā Krievijas ārējās tirdzniecības partnere. Ievērojamu daļu Krievijas eksporta veido gāze, kuras cenas krituma dēļ šā gada pirmajos deviņos mēnešos par 18% samazinājusies arī Krievijas eksporta uz Turciju vērtība, kamdēļ Maskava lielāko eksportētāju sarakstā noslīdējusi uz trešo vietu aiz Ķīnas un Vācijas.
Maskava uz Turciju eksportē galvenokārt energoresursus (gāzi), un šo piegāžu nomainīšanai nepieciešams kā laiks, tā ievērojami ieguldījumi, kamēr Turcijas eksportu veido augļi un dārzeņi, kā arī plaša patēriņa preces, un šajās jomās jaunu piegādātāju atrašana ir daudz vienkāršāka. Tomēr pati būtiskākā un arī visvieglāk ievainojamā Turcijas eksporta daļa ir nevis preču, bet pakalpojumu eksports – atbilstoši Krievijas Centrālās bankas (CB) aplēsēm pagājušajā gadā no Turcijas uz Krieviju tika pārdoti pakalpojumi 9,7 miljardu ASV dolāru vērtībā, kamēr pretējā virzienā – tikai trīs miljardu ASV dolāru apmērā.
Plašāk lasiet rakstā Maskavas un Ankaras sankciju kari ceturtdienas, 17.decembra laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!