Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs teica, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Ventspils mēram jau iepriekš "Rīgas zvirbuļi" esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Ministri šī lēmuma tapšanā esot piedalījušies, jo abi tradicionāli Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu, paziņoja politiķis.

Lembergs uzskata, ka ASV neizprot Ventspils Brīvostas pārvaldes, Ventspils Attīstības aģentūras, Biznesa attīstības asociācijas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas darbu, proti, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

Gluži ar šādu jautājumu klājā nāca LTV raidījums De Facto šā gada 1. decembrī, kurā konstatēts, ka Lielbritānija noteikusi sankcijas Aivaram Lembergam un Līgai Lembergai, un tālāk šķetina visādas iespējas, kas tagad notiks.

Lembergu ģimene plašākā mērogā vēl aizvien ir bagātāko Latvijas ģimeņu sarakstā, liecina izdevums Miljonārs, un tas arī nosaka iespējamās sekas.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts jaunākajā žurnālā Miljonārs 

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Lembergu ģimene - bagātāko sarakstā

Izdevums Miljonārs vēl aizvien Lembergu ģimeni min Latvijas bagātāko ģimeņu sarakstā, kur pieminētas arī viņu oficiālās īpašumu daļas dažādos uzņēmumos. Pie Lembergu ģimenes izdevums pieskaita tikai uzvārda nesējus – Anriju Lembergu, Līgu Lembergu un pašu Aivaru Lembergu. Jāteic, ka ģimenes īpašumi Latvijā ir krietni sarukuši un dalība uzņēmumos gadu gaitā tāpat. Līgai Lembergai piederošajam uzņēmumam SIA Osmium Holdings pašu kapitāls ir negatīvs. No īpašumu struktūras izmaiņām redzams, ka ģimene lielu daļu līdzekļu pārcēlusi ārpus Latvijas.

Jānis Austriņš, Līgas Lembergas vīrs, pagaidām pie ģimenes atklāti netiek pieskaitīts - nedz De Facto, nedz izdevumā Miljonārs, nedz arī Lielbritānijas sankciju sarakstos.

Tomēr nevar noliegt, ka, lai arī Austriņš nav uzvārdā Lembergs, saikne ar ģimeni ir nepārprotama un neņemt vērā viņu kā ģimenes daļu nav iespējams. Tas, visticamāk, var notikt jau visai drīz darījumu aprindās, kad uzņēmēji novērtēs sadarbības riskus.

Raksta pielikumā grafikā varat skatīt visu ģimenes locekļu uzņēmumu zirnekļus pirmajā stadijā. Proti, netiek norādīti meitas uzņēmumi, mazmeitas un tālāki atvasinājumi.

Austriņš - patiesā labuma guvēju TOPā

Izdevuma Miljonārs patiesā labuma guvēju TOP-ā Jānis Austriņš ir vienīgais no Lembergu ģimenes, kurai viņš nepieder vien pēc uzvārda. Uzņēmumu kopskaits Latvijā, kuros Austriņš reģistrēts kā patiesā labuma guvējs, – 10. Šo uzņēmumu kopējā peļņa ir 9,8 miljoni eiro, bet apgrozījums veido aptuveni 214 miljonus eiro.

Aivars Lembergs ir dalībnieks deviņās organizācijās, no kurām četras ir sabiedriska rakstura, piemēram, partija Latvijai un Ventspilij. Ieņēmumi no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir nepietiekami, lai iekļūtu patiesā labuma guvēju TOP-ā izdevumā Miljonārs. Līdzīgi arī Līgai Lembergai dalība ir tikai trīs Latvijas uzņēmumos, no kuriem būtiskākais SIA Osmium Holdings.

Anrija Lemberga pieminēšana šajā Lielbritānijas noteikto sankciju lietā ir vien saistīta ar piederību ģimenei, jo viņam šobrīd sankcijas no šīs valsts nav noteiktas.

Par Lembergu ģimenes īpašumiem ārvalstīs un tieši Lielbritānijas jurisdikcijā ir De Facto norādes, ka “prokuratūras ieskatā, Lembergam (Aivaram) pieder akcijas un patiesā labuma guvēja tiesības padsmitos kompāniju Apvienotajā Karalistē un arī Britu Virdžīnu salās, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija”. Tā min De Facto avots.

Ietekme būs netieša

Patiesā Lielbritānijas sankciju ietekme uz visiem ģimenes locekļiem, kā arī uz sankcionētajiem būs netieša. Proti, šīs sankcijas rada nopietnu reputācijas risku visai ģimenei, bet sankcionētajiem locekļiem var tikt apgrūtinātas bankas operācijas. Lai arī lielākās Latvijas bankas pakļaujas Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, tomēr Lielbritānijas nostāja var ietekmēt banku izvēli apkalpot klientus.

Savukārt no Lielbritānijas nesankcionēto ģimenes locekļu aktivitāti var apgrūtināt biznesa vides attieksme. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ASV jau iepriekš sankcionējusi Aivaru Lembergu, un noteikti uz nesankcionēto ģimenes locekļu pleciem guls tikai nedaudz lielāka nasta nekā iepriekš.

Pats A. Lembergs jau sociālajos tīklos ir paudis savu nostāju, sakot, ka sankcijas viņam uzliktas tādēļ, ka nav nabags. Viņš šo sankciju pamatā saskata Šveices manīgā jurista Rūdolfa Meroni pirkstu. Pilnīgi precīza ir norāde, ka R. Meroni nav valstij nodevis Lemberga krimināllietā arestēto mantu. Viņš videouzsaukumā norāda, ka viņu sankcijas Britu salās neskars, jo nekas tur nepiederot.

Vēl jāpiebilst, ka šogad Lembergs vairs nav AS Ventbunkers patiesā labuma guvējs.

Sankciju jēga

Lielbritānija novembra izskaņā noteica sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, ko varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir arī Aivars Lembergs un viņa meita Līga Lemberga, vēstī LETA.

Lielbritānijas valdības paziņojumā teikts, ka Lembergs ir vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā, proti, Lembergs, būdams Ventspils mērs, ir bijis atbildīgs par nopietnu korupciju vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā kukuļošanas un mantas piesavināšanās veidā.

Savukārt Lemberga meita Līga sekmējusi vai atbalstījusi nopietnu korupciju, kā arī guvusi finansiālu labumu vai ieguvusi jebkādu citu labumu no nopietnas korupcijas, proti, Lemberga meita ir bijusi iesaistīta tēva kukuļņemšanā un piesavināšanā.

Noteiktās sankcijas viņiem ietver aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu.

Prokuratūra prasīs Lielbritānijai sniegt papildu informāciju par partijas "Latvijai un Ventspilij" līdera Aivara Lemberga meitai Līgai šajā valstī noteiktajām sankcijām un to pamatojumu.

Latvijas prokuratūras preses pārstāve Ieva Šomina aģentūrai LETA apliecināja, ka prokuratūra ir iepazinusies ar publiski izskanējušo informāciju un "turpina tai sekot". Ja atklāšoties, ka Latvijas pilsoņi ārvalstīs ir veikuši noziedzīgas darbības, tikšot lemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu. Vienlaikus šī informācija tiks pārrunāta ar citām izmeklēšanas iestādēm.

Prokuratūrā apliecināja, ka patlaban tās uzraudzībā nav neviena kriminālprocesa pret Līgu Lembergu. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) aģentūrai LETA apliecināja, ka biroja lietvedībā nav bijis un patlaban nav neviena kriminālprocesa, kurā figurētu Lemberga.

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ir atkāpies no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata, apstiprināja pats Lembergs.

Viņš skaidroja, ka to izdarījis, lai netraucētu Ventspils brīvostas pārvaldes darbību un tās konkurētspēju. "Esmu lūdzis Ventspils pilsētas domi, uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai, manā vietā iecelt citu valdes locekli," norādīja Lembergs.

Viņš informēja, ka otrdien pēcpusdienā ir sasaukta Ventspils domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par jauna domes pārstāvja iecelšanu Ventspils brīvostas pārvaldes valdē.

Kā ziņots, ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Lembergu.

Enerģētiskās kravas zūd, graudi vēl plusos, kopumā gaida kravu apjomu kritumu; Latvijas bankas sarežģī dzīvi tranzītnozares uzņēmumiem

Tā apkopojams Dienas Biznesa uzrunāto tranzītbiznesa spēlētāju un ekspertu teiktais par nozares status quo un to, kas varētu būt gaidāms nākotnē. Pirmo trīs mēnešu rādītāji neko labu gada griezumā nesola, kaut arī atsevišķiem jomas uzņēmumiem patlaban ir grūti prognozēt pārvadājumu vai pārkraušanas apjomus ilgāk nekā mēnesi uz priekšu.

Mēs jau droši vien būsim pēdējie, kas nosprāgs, bet vēl kādus 10 gadus izturēsim, ironizē kādas ārvalstu loģistikas kompānijas pārstāvis, komentējot tranzītbznesa perspektīvas Latvijā. Šī uzņēmuma viena no darbības jomām ir konteinerpārvadājumi pa dzelzceļu. Īstermiņā un vidējā termiņā šī segmenta perspektīvas nav ultraspīdošas, taču maizītei un sviestam pietiekot. Lielo apjomu kravas – ogles un naftas produkti ‒ gan izzudīšot, jo Krievija uz to arī strādā. Turpretī konteineru segmentā esot nianses, kuras nav pārvaramas ar masīvu naudas ieguldīšanu. DB jau rakstījis, ka šajā segmentā loģistikas ķēdē iesaistītās ir lielā mērā privātās, turklāt ne Krievijas kompānijas (piemēram, kuģniecības, kravu saņēmēji, nosūtītāji). Nozares eksperts atzīmē, ka zināmā mērā situāciju šajā segmentā varētu uzlabot Ķīnas kravu piesaiste, jo Baltkrievijas‒Polijas robežšķērsošanas punkts Brestā netiekot ar pieaugošajiem dzelzceļa kravu apjomiem galā. Taču pastāv arī risks, ka ģeopolitisko spēlīšu rezultātā viens zvans no Vašingtonas šo vēl īsti neuzsākto biznesu varētu aizklapēt.

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai dažādas nozares varētu strādāt arī Covid-19 apstākļos. Taču vakcinācija ir kā vienīgā ieejas biļete dzīvei, kāda tā bija līdz 2020. gadam, un tā var kalpot kā instruments, lai tautsaimniecība atgrieztos ierastajās sliedēs, taču vakcīnu nepietiek un neprognozējamība valda visās jomās.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka bez masveida vakcinēšanās būs ne tikai otrais, bet arī trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi. Tādējādi Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2021. gadu, kura sākums ir 2020. gada nogales kopija, un arī pašlaik pat runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu ir salīdzinoši grūti?

2020. gads bija unikāls laiks, kurā varēja pieredzēt ļoti strauju IKP dinamikas izmaiņu, kur pieaugumu nomaina kritums un otrādi – sarukumu nomaina kāpums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada valsts budžetā cerētā 3,4% IKP pieauguma vietā būs tā sarukums. Protams, precīzu datu par to, cik liels IKP kritums bija 2020. gadā, vēl nav, taču provizoriskās prognozes liecina, ka tas būs ap 6%, kas gan salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu prognozētajiem rādītājiem būs viens no labākajiem.Covid-19 pamatīgu triecienu ir radījis tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, pasažieru pārvadājumu sektorā. Līdztekus tam kritumu piedzīvo arī tranzītbizness. Ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi atspoguļojas darba tirgū, jo Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs bija nodarbināti teju 230 000 strādājošo, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem. Pašlaik joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā dēļ ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%. 2021. gada valsts galveno dokumentu – budžetu – valdība veidoja, balstoties uz prognozi par strauju (5,1%) ekonomikas atgūšanos pēc pērn piedzīvotā krituma. Nenoliedzami, ka daudzi speciālisti IKP pieaugumu 5% apmērā uzskata par nesasniedzamu mērķi, taču cerības arī pašlaik vēl nav zaudētas. Šādas prognozes pamatā bija Eiropas Komisijas redzējums un pozitīvās ziņas par vakcīnu izstrādi un masveida vakcinēšanās uzsākšanu visā ES. Arī pašlaik, janvāra nogalē, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19 ir un būs vakcinēšanās, vēl jo vairāk, ja daļa epidemiologu pašlaik runā jau par iespējamu trešo pandēmijas vilni. Respektīvi, ja nebūs veikta masveida vakcinēšanās, tad šķiet, ka trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi ir neizbēgami. Un vēl jau ir novērota Covid-19 mutācija, kas kopējo situāciju nevienā jomā neuzlabo un pat to padara vēl neprognozējamāku nekā līdz šim. Šī neprognozējamība ir ne tikai Latvijas, Baltijas, bet visas ES un pat pasaules uzmanības fokusā. Lai no Covid-19 smagi cietušās un vēl citas jomas spētu ātri atjaunoties, visas ES dalībvalstis un arī Latvija ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, programmas.

Lielbritānija ceturtdien noteikusi sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, kurus varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa meita Līga.

Kā teikts Lielbritānijas valdības paziņojumā, Lembergs ir vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā. Konkrēti, Lembergs, būdams Ventspils mērs, ir bijis atbildīgs par nopietnu korupciju vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā kukuļošanas un mantas piesavināšanās veidā.

Lemberga meita Līga sekmējusi vai atbalstījusi nopietnu korupciju, kā arī guvusi finansiālu labumu vai ieguvusi jebkādu citu labumu no nopietnas korupcijas. Konkrēti, Lemberga ir bijusi iesaistīta viņas tēva Aivara Lemberga kukuļņemšanā un piesavināšanā.

Noteiktās sankcijas viņiem ietver aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu.

Sankcijas noteiktas arī Ukrainas uzņēmējam Dmitrijam Firtašam un viņa sievai Ladai Firtašai, kā arī Angolas un Krievijas pilsonei, miljardierei Izabellai duš Santušai.

Patlaban Ventspils brīvostā pieciem uzņēmumiem apturētas darbības ar banku kontiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopumā nodrošina ap 52% no Ventspils ostas apgrozījuma. Strautmane sacīja, ka šie uzņēmumi patlaban strādā ar bankām, lai atrisinātu situāciju.

"Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīzes nav - kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas," skaidroja Strautmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piebilda, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs, bet uzņēmumus kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja Purgaile.

Koruptīvos noziegumos apsūdzētais bijušais Ventspils mērs, pašreizējais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ir iemaksājis drošības naudu 100 000 eiro un iznācis no cietuma.

Pēc iznākšanas no cietuma turpinās darbu Ventspils domē kā deputāts, kā arī turpinās vadīt politisko partiju "Latvijai un Ventspilij", šodien pēc iznākšanas no ieslodzījumu vietas žurnālistiem paziņoja politiķis.

Lembergs pavēstīja, ka drošības naudu 100 000 eiro apmērā ir iemaksājusi viņa sieva un nauda ir no personīgajiem uzkrājumiem.

Politiķis norāda, ka viņš vēlas tikties ar savu ģimeni, kā arī pievērsties savai veselībai.

Lembergam saglabāsies arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance pērn 22.februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Ventspils pašvaldība šovakar ārkārtas sēdē kā savu ceturto pārstāvi darbam Ventspils brīvostas pārvaldes valdē nolēma iecelt Ventspils domes deputātu Uldi Boitmani ("Latvijai un Ventspilij"), informēja Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Lembergs 10.decembrī atkāpās no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata, lai netraucētu Ventspils brīvostas pārvaldes darbību un tās konkurētspēju, ņemot vērā ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) 9.decembrī noteiktās sankcijas pret Lembergu un četrām ar viņu saistītām struktūrām - Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Jaunieceltā valdes locekļa pilnvaru termiņš noteikts līdz 2025.gada 31.decembrim. Drīzumā gan situācija var būtiski mainīties, jo valdība ir nolēmusi virzīt grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt divas ostas - Ventspils un Rīgas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicinājusi finanšu tirgus dalībniekus nesniegt pakalpojumus Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un iestādēm, kas arī pakļautas ASV sankcijām, atzina komisijā.

"FKTK lūgusi Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem līdz FKTK tālāku skaidrojumu saņemšanai nekavējoties identificēt, vai sankcionētās personas - Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija, Latvijas Tranzīta biznesa asociācija, kā arī citas personas, kuras tieši vai netieši kontrolē šīs personas, ir konkrētās finanšu iestādes klienti, kā arī nesniegt nekāda veida finanšu pakalpojumus sankcionētajām personām," informēja FKTK.

Tāpat FKTK norādīja, ka komisija rūpīgi vērtē situāciju, kā arī ir saziņā ar atbildīgajām institūcijām, lai tuvākajā laikā varētu sniegt Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem informāciju par tālākajiem soļiem, kas katrā konkrētā situācijā ir turpmāk veicami.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Neraugoties uz to, ka Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē, Valsts vides dienests saistībā ar pilsētas ielās konstatētiem putekļu mākoņiem veiks Ventspils Reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonu rotāciju, preses pārstāvjiem šodien pauda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa pauda, ka šobrīd visā valsts teritorijā ir palielināta putekļu koncentrācija gaisā, skaidrojot to ar sausajiem un karstajiem laika apstākļiem. Viņa pieļāva, ka iedzīvotāji pamanījuši brīdi, kad vējš putekļus uzcēlis gaisā, un tie nonākuši pilsētas ielā. «Kamēr ielas nemazgā, tikmēr vējš tur dzenā, un putekļi tur ir,» sacīja Koļegova.

Viņa uzsvēra, ka putekļu mākoņi pilsētas teritorijā nedrīkst būt, tādēļ tiks izvērtētas līdzšinējo Ventspils RVP amatpersonu darbības, kā arī tiks veikta to «pārkārtošana».

VVD iepriekš paziņoja, ka pēc tikšanās ar AS «Ventspils Tirdzniecības osta» pārstāvjiem dienests uzņēmumam izvirzījis papildu prasības ikdienas saimniecisko darbību veikšanai.

Pārņemt varu valstī un ieviest «vilkaču» diktatūru. Patiesībā tāds plāns tika prezentēts pagājušajā nedēļā, kad JKP nosauca tai vēlamo iespējamās Jāņa Bordāna valdības sastāvu.

Tajā bija acīmredzams, ka JKP pretendē pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku – premjers un iekšlietu ministrs, KNAB, policija un pretenzijas uz vienas lielas drošības iestādes veidošanu. Priekšvēlēšanu solījums, ka bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs Juris Jurašs uzņemsies Labklājības ministra amatu, izrādījies blefs, kas, protams, jau iepriekš bija skaidrs. Pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kāpēc Strīķes un Juraša partijai ir vajadzīga VARAM. Taču atcerēsimies, ka Vides un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt pašvaldību vadītāju demisiju.

Iesēdināt Lembergu un atlaist Ušakovu - šķiet, nekas cits Jāņa Bordāna bīdītājus premjera amatā neinteresē. Jo parasti premjera partija sev izvēlas arī finanšu ministra amatu. Tāds komplekts ir loģisks, jo viens no pašiem galvenajiem valdības darba instrumentiem ir valsts budžets, bet viens no galvenajiem darbiem – valsts budžeta veidošana. Strīķes un Juraša partijai acīmredzot ir svarīgas citas prioritātes un citi darba instrumenti. Rīgas domē JKP opozīcija tā arī neko no solītā nav panākusi. Tad pārņemsim VARAM un atlaidīsim Ušakovu - šķiet, tāds ir plāns, kamdēļ tik ļoti ir vajadzīgs VARAM amats Jaunajai konservatīvajai partijai.

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments otrdien, 17. decembrī, ierosinājis kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā apsūdzēti Aivars un Anrijs Lembergi un Ansis Sormulis, portāls Delfi uzzināja Senātā.

Lietā ir 349 sējumi. Pirmās instances tiesas spriedums ir uz 1924 lapām, savukārt apelācijas instances tiesas spriedums – uz 579 lapām. Lietā iesniegts prokurora protests un 15 kasācijas sūdzības, kopumā uz 1021 lapas.

Izanalizējot lietā esošo informāciju, Senāts ir konstatējis kasācijas kārtībā izskatāmus jautājumus, kas ir pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai.

Jau vēstīts, ka apelācijas instances tiesa bijušajam Ventspils mēram piesprieda četrus gadus ilgu cietumsodu, kas bija par gadu mazāk nekā sprieda pirmās instances tiesa.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda vienu gadu un 11 mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju.

Arī Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim apgabaltiesa piesprieda vienu gadu un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu un mantas konfiskāciju.

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.