Krievija – joprojām nozīmīgākā Latvijas pārtikas eksportvalsts.
Lai arī ārējā tirdzniecībā kopumā pērn ievērojami palielinājies negatīvais laukaimniecības un pārtikas preču saldo, tirdzniecībā ar NVS valstīm jau otro gadu pozitīvais saldo turpina pieaugt, 2011. gadā sasniedzot 192 miljonus Ls. Kopējā eskporta struktūrā Krievijas īpatsvars pieaudzis līdz 26 %, eksporta vērtībai palielinoties par 35 %. Jāpiebilst, ka par 35 % pērn pieaudzis eksports arī uz Baltijas valstīm, kas eksporta struktūrā veido jau 40 %.
Eksports uz Krieviju pērn pieaudzis par 61 miljonu Ls, ievērojami pieaugot stipro alkoholisko dzērienu eksportam. Visvairāk uz šo austrumu valsti pērn eksportēts viskijs – 79,2 miljonu Ls vērtībā un spirtotie vīni – 16,9 miljonu Ls vērtībā. Nozares eksperti to skaidro galvenokārt ar reeksportu.
Pēc LTVC datiem, pagājušajā gadā gan sarucis brendija eksports uz Krieviju – kopumā kaimiņvalstī realizēts brendijs 12,6 miljonu Ls vērtībā, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš, kad realizācija svērtība sasniedza 18 miljonus Ls. Savukārt dzirkstošo vīnu eksports saglabājies līdzšinējos apjomos – 11,6 miljonu Ls vērtībā.
Jau otro gadu pieaudzis zivju konservu eksports uz Krieviju – no 12.5 miljoniem Ls 2010. gadā līdz 16.9 miljoniem Ls 2011. gadā. Tiesa, atšķirībā no nozares ziedu laikiem tagad zivju konservi ir tikai trešais eksportētākais produkts uz Krieviju. Biedrības Rīgas šprotes valdes priekšsēdētājs Imants Cīrulis skaidro, ka pēc ekonomiskās krīzes katru gadu pieaug konservu eksports, taču pirmskrīzes apjomi vēl joprojām neesot sasniegti. Pieprasījums pēc Latvijā ražotājiem zivju konserviem ir liels, taču joprojām pastāv izejvielu problēma un pašmāju zivju pārstrādātājiem arī šā gada pirmajā ceturksnī nācies importēt brētliņas par augstāku cenu nekā gadu iepriekš. Tieši izejvielu trūkums ir viens no iemesliem, kas neļauj pilnībā apmierināt pieaugošo pieprasījumu eksporta tirgos. I. Cīrulis gan saredz, ka 2012. gads kopumā varētu būt pozitīvs, jo pēc dalības vērienīgajā Prodexpo izstādē šā gada februārī Maskavā bija redzams, ka situācija tirgū uzlabojas.
Pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, pieaudzis arī citu preču eksports uz Krieviju, tostarp dzīvo cūku – no 8,7 līdz 12,5 miljoniem Ls. Cūku eksports uz Krieviju gan šobrīd pilnībā apstājies Krievijas aizlieguma dēļ un nav zināms, kad tas varētu atjaunoties. Jau ziņots, ka Krievija no 20. marta aizliedza dzīvu mājlopu, tostarp cūku, importu no ES, to pamatojot ar bīstamā Šmalenbergas vīrusa izplatību. Tiesa, šis vīruss cūkām gan nav konstatēts. LTVC vadītāja Ingūna Gulbe skaidro, ka dzīvo cūku eksportētājiem eksporta liegums radīja problēmas, taču pamazām pašmāju ražotāji jau atraduši jaunus noieta tirgus – Lietuvā, Polijā un Igaunijā.