Latvijas jaunā Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. iedzīvināšanai pieejamā finansējuma apjoms lielā mērā ir atkarīgs no ārējiem lēmumiem.
Nu jau teju pusotru gadu Latvijas amatpersonas visos forumos, kur tiek apspriests ES budžets nākamajam plānošanas periodam, aizstāv Latvijas nacionālo pozīciju, kurā izvirzītas divas prioritātes – pietiekami liela kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšana un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.
Kā zināms, jaunā Nacionālās attīstības plāna (NAP) 2014. – 2020. vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens. Plāna ieviešanai nepieciešamais finansējums aplēsts, gan balstoties uz Latvijas nacionālo pozīciju, gan rēķinoties ar to, ka sava artava būs jādod arī privātajam sektoram.
Proti, lai arī NAP bieži vien tiek uzskatīts par «plānu ES fondu naudas saņemšanai», tomēr, kā sarunā ar DB uzsvēra par plāna sagatavošanu atbildīgā Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš, ES fondu finansējums ir gan nozīmīgākais, taču nebūt ne vienīgais finansējuma avots.
«NAP projektā patlaban ir identificēti pieci galvenie finansējuma avoti. Pirmais ir valsts budžets, otrs ir nākamā plānošanas perioda Kohēzijas un lauku attīstības finansējuma aploksnes, trešais ir dažādas ES horizontālās programmas, piemēram, Europa 2020 un Connecting Europe Facility. Ceturtais avots ir privātais finansējums, lai apgūtu tos struktūrfondu līdzekļus, kas mums būs pieejami no Kohēzijas un lauku attīstības aploksnēm, un piektais ir pašvaldību līdzfinansējums,» skaidro amatpersona.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs atgādina, ka šobrīd indikatīvi pieejamais finansējums – vairāk nekā 8 miljardi Ls – NAP ieviešanai jau ir krietni mazāks, nekā sākotnēji bija pieprasījušas ministrijas.