Saeimas deputātiem šodien iesniegti priekšlikumi Nacionālā attīstības plāna 2014-2020. gadam (NAP) uzlabošanai, saskaņā ar biznesa līderu pausto pirmajā Dienas Biznesa kluba diskusijā.
Lai gan galvenā Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP) projektā noteiktā prioritāte ir ekonomikas izrāviens, lielā mērā valsts politika un nesamērīgi lielais administratīvais slogs ir viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstības bremzētājiem. Šādu viedokli pauda Latvijas lielāko uzņēmumu vadītāji Dienas Biznesa kluba diskusijā, kas bija veltīta šim valdības apstiprinātajam un Saeimā izskatāmajam dokumentam. Uzņēmēju ieteiktie risinājumi šodien tiek iesniegti atbildīgajām Saeimas komisijām un parlamenta frakcijām.
Dienas Biznesa klubs sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju dibināts ar mērķi radīt platformu kopīgas pozīcijas paušanai uzņēmējiem svarīgos jautājumos, lai sasniegtu vēlamo rezultātu pārstāvētās nozares un visas tautsaimniecības attīstībai.
«Mēs visi gribam dzīvot labi, dzīvot pārtikuši, dzīvot drošībā,» DB kluba diskusijā sacīja Latvijas Balzama valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņs-Āboliņš. Viņš gan uzsver, ka šie NAP minētie mērķi ir attiecināmi uz jebkuru valsti, tādēļ «būtiski ir tas, kādā veidā mēs varam pie šī mērķa nonākt, kas ir šie būtiskie pagrieziena punkti, kas mums ir jādara, kas mums ir jāmaina, lai mēs varētu tur nokļūt». Kā NAP ir norādīts, viens no instrumentiem tā panākšanai, ir uzņēmējiem labvēlīgas vides nodrošināšana. «Patiesībā viens no ļoti būtiskiem traucēkļiem, lai tas varētu notikt daudz labāk, ir birokrātija. Proti, ir jāmazina birokrātijas slogs, kas dažādos veidolos, sākot no mazām lietām līdz ļoti nozīmīgām lietām, ierobežo uzņēmēju iespējas veikt savu darbu efektīvi,» norāda G.Āboltiņš-Āboliņš.
Ar šādu – birokrātisku – attieksmi no valsts pārvaldes puses uzņēmēji sastopas teju uz katra soļa, piemēram, ar kases čeku, kurā norādīti uzņēmumu rekvizīti, nepietiek un tam papildu nepieciešama kvīts ar virkni zīmogu. Savukārt, lai aizpildītu un notariāli apstiprinātu visas iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā nepieciešamās anketas, nepieciešama vesela diena. «Un tad Uzņēmumu reģistrā aiz lodziņa sēž faktiski pastkastīte: cilvēks, kurš nepaskatās uz šo iesniegumu pēc būtības, saskaita, ka ir tik un tik lapas, paraksts ir, un viss. Tālāk ieslēdzas skaitītājs un mēs gaidām paredzētās dienas, saņemam ierakstītā vēstulē atbildi – jūs neesat aizpildījuši tādu un tādu ķeksīti vai komata vietā ir ielikts punkts, esat tik laipni – jums atkal vajadzētu ierasties un aizpildīt šo lietu no jauna,» skaidro Latvijas Balzama vadītājs. Turklāt šī atbilde formulēta tādā veidā, ka tās izprašanai atkal jāvelta neadekvāti ilgs laiks. Arī a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičš pauž pārliecību, ka NAP būtu jāatbild uz jautājumu, kādā valstī dzīvojam – policejiskā iekārtā, kur «mums jāaizpilda neskaitāmas lapas, lai pieteiktos ES fondu atbalstam, mums jāiziet cauri murgam un jāizmaksā puse no tās naudas konsultantiem» vai tomēr brīvās tirgus ekonomikā.
G.Āboltiņš-Āboliņš uzsver, ka tādu valsts uzņēmumu kā Ceļu satiksmes direkcijas departamenta piemērs liecina, ka šīs formalitātes ir iespējams kārtot arī daudz vienkāršāk un ātrāk.
Kā diskusijā norādīja arī Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš, ir jārod līdzsvars starp pārmērīgu administratīvo slogu un pārāk «vaļīgu» kontroli, jo ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir milzīgs – ap 30%. Lai gan šī ir sāpīga problēma jebkuram nodokļu maksātājam, tomēr DB kluba biedri un viesi uzsver – ir daudz efektīvākas metodes nodokļu nemaksātāju kontrolei un konstatēšanai, piemēram, izmaksu, darba algas u.c. rādītāju salīdzināšana ar vidējiem nozarē, turklāt nesaprotama, necaurredzama un apgrūtinoša birokrātija panāk pretējo efektu – rada vēlmi izvairīties no darīšanām ar valsti un apiet likumu, nevis tam paklausīt.
Uzņēmēji uzskata, ka šīs situācijas cēlonis ir personīgās atbildības trūkums valsts pārvaldē. Turklāt arī tas, kurš un kas būs atbildīgs par NAP definēto mērķu sasniegšanu un tajā norādītā rīcības plāna īstenošanu, nav skaidrs. «Tas ir galvenais stūrakmens – kamēr nebūs personīgas atbildības, cits nekas arī nebūs,» teic Brīvā Viļņa un Arēna Rīga vadītājs Arnolds Babris. Tajā pašā laikā nozīmīgs faktors ir arī ierēdņu motivācija: «Izstrādājiet analīzi, trīs ceturtdaļas [ierēdņu] darba laika ir atrakstīšanās, birokrātiskā pārrakstīšana. Kas var būt vienkāršāk – trīsreiz samaziniet ierēdņu skaitu, divreiz palieliniet algu!» viņš rosina. Arī Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts un Apgāda Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka jautā, kā būs iespējams kontrolēt to, ka plāns tiek ieviests dzīvē. «Mēs pašlaik grasāmies Saeimā izskatīt NAP, kurš ietver birokrātijas samazināšanu, bet Ministru prezidents nāk ar iniciatīvu publiskos iepirkumus virs miljona latu skatīt valdībā,» norāda I. Puksts.
Kā minēts, DB uzņēmēju paustos priekšlikumus iesniedz Saeimā, kur sākts darbs pie NAP spodrināšanas. Savukārt nākamajā DB kluba diskusijā biznesa līderi aicināti paust viedokli par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem saistībā ar samazinātajām PVN likmēm, kas pēcāk tiks iesniegti EK.
Iesniegtos ierosinājumus skatieties šeit!
