Lai jau septembrī vai oktobrī gaidāmajās neoficiālajās sarunās par Eiropas Savienības fondiem Latvijas pārstāvjiem nepietrūktu argumentu Briseles gaiteņos, uzņēmēju un pašvaldību pārstāvji mudina pieņemt Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP) sākotnējo versiju jau šodien valdības sēdē. Tai pašā laikā sociālie partneri norāda uz daudziem trūkumiem Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātajā dokumentā, kura sagatavošana aizkavējusies par pusotru mēnesi.
Vidēja termiņa mērķi - ekonomikas izrāvienu - Latvijai būs grūti sasniegt, ja netiks izvirzīti ambiciozāki mērķi un izcelti prioritārie darbības virzieni, uzsver uzņēmēju pārstāvji. Kaut arī piedāvātais NAP variants ir strukturāli vairāk izsvērts un sabalansēts nekā sākotnējā tā versija, tajā ir labāka sasaiste ar virsmērķi un definētajām prioritātēm un arī satura ziņā tas ir uzlabots, zināmas nekonsekvences saglabājas, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš. Diezin vai ekonomikas izrāviens būs iespējams ar viduvējiem rādītājiem, proti, ja gribēsim būt padsmitajās vietās pasaulē dažādu indeksu jomā, nepietiekamo ambiciozitāti kritizē uzņēmēju pārstāvis. Viņaprāt, kā mērķi nepieciešams noteikt arī konkurētspējīgu nodokļu sistēmu vismaz Baltijas valstu starpā, ja ne plašākā reģionā. «Diezin vai ekonomikas izrāvienam pietiks tikai ar pakāpenisku nodokļu sloga pārlikšanu no darbaspēka uz patēriņu,» tā viņš.
«Lēmums par akcentiem jāpieņem, vērtējot NAP no skatu punkta, kā konkrētie mērķi un plānotās aktivitātes ietekmēs mūsu valsts attīstību pēc 20, 30 gadiem un vai NAP ietvertais pasākums tieši attiecas uz izvirzīto vadmotīvu - ekonomikas izrāviens,» piebalso Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Arī viņa ir pārliecināta, ka šie jautājumi jāuzdod par katru NAP iekļauto mērķi un atbalsta aktivitāti, vai tie atbilst šiem diviem galvenajiem kritērijiem vienlaicīgi. Ja šādi tiek vērtēta NAP pirmā redakcija, nākas secināt, ka tajā ir par daudz prioritāro virzienu.
Bizness arī vēlas NAP ekonomiskajā pamatojumā redzēt, kā tiks ņemts vērā krīžu cikliskums, norāda LDDK vadītāja, tādēļ ekonomiskā izrāviena pamatā jāplāno pasākumi, kuri būtu noturīgi pret krīzēm arī nākotnē. Tāpat joprojām ir neskaidri uzdevumi, kuri izvirzīti kā prioritārie, uzsver J. Endziņš. Viņš gan atzīst, ka šobrīd nav iespējams precīzi pateikt, cik kādam uzdevumam nākotnē būs pieejami līdzekļi, jo nav zināma ne Kohēzijas fonda, ne lauksaimniecības aploksne, ne valsts budžeta ieņēmumi turpmākajos gados. Tomēr NAP vajadzētu norādīt vismaz proporciju no IKP, kas domāta dažādu mērķu sasniegšanai.
NAP ir sajaukti mērķi ar sekām, kritisks ir a/s BDO direktors Andris Deniņš, norādot, ka mērķim jābūt konkurētspējīgai sabiedrībai, un tikai tam seko ekonomikas izrāviens. Turklāt par ekonomikas izrāvienu var runāt, ja kā IKP pieauguma mērķis tiek noteikts divciparu skaitlis. Pārāk maz uzmanības pievērsts inovatīvai uzņēmējdarbībai, kas arī būtu minētā izrāviena kodols, tā viņš.
NAP šobrīd ir pietiekoši labā stāvoklī, lai to virzītu sabiedriskai apspriešanai, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izspilddirektora vietnieks Māris Kučinskis. Tai pašā laikā priekšā vēl stāv liels darbs attiecībā uz naudas sadalījumu īstenojamajiem uzdevumiem. «Gaidīsim, kādi būs plāna īstenošanas mehānismi,» tā viņš, paužot bažas, ka atbildīgās ministrijas par plāna īstenošanu gan tiks ierakstītas, bet ministrijas strādās, neņemot NAP vērā.