Produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanas būs Latvijas stratēģiskie mērķi 2021.–2027. gadam, un par tiem nav strīdu, taču tādi ir par izaicinājumiem, indikatoriem un rīcības virzieniem.

To paredz Nacionālās attīstības padomes atbalstītā Pārresoru koordinācijas centra vadībā sagatavotā Nacionālā attīstība plāna (NAP) 2021.–2027. gadam projekts. NAP ir augstākais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus. NAP 2021.–2027. izvirza stratēģiskos mērķus un nosaka prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas valstī jāveic šo mērķu sasniegšanai, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi. Iecerēts, ka noteiktie trīs stratēģiskie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem. Par to, vai tas tā patiešām būs, pēc vairāku aptaujāto domām, rādīs laiks, jo tas nozīmē, ka ne vienam vien politiskajam spēkam tieši turpmāko gadu laikā valsts budžeta veidošanā var būt sāpīga dialemma – atvēlēt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei vai tomēr NAP plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Situāciju vēl jo skaudrāku varot padarīt aplēses, ka labo ieceru īstenošanai būs nepieciešamas summas, kuras mērāmas, iespējams, pat desmitos miljardos eiro, savukārt jaunās politikas ieceru īstenošanai nākamajam gadam izdevās atrast tikai nepilnus 200 milj. eiro. Protams, tiek cerēts uz glābējnūjiņas – ES struktūrfondu – projektu naudas atbalstu. Jaunais NAP ir svarīgs, jo bez Latvijas nākamo gadu attīstības dokumenta valsts ES naudas aploksni var arī nedabūt. Jāņem gan vērā, ka NAP pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima un NAP saistīts ar ikvienas valdības deklarāciju, rīcības plānu un budžetu. NAP īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku.

Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2014. – 2020. gadam izskatīšanas procesā Saeimā ir kļuvis vēl apjomīgāks.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2014. – 2020. gadam ir galvenais attīstības plānošanas dokuments nākamā ES daudzgadu budžeta darbības periodam. Par tā vadmotīvu noteikts ekonomikas izrāviens. NAP ir trīs galvenās prioritātes – tautas saimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas.

Kopumā NAP 2014. – 2020. tikuši iesniegti vairāk nekā 4000 dažādu ierosinājumu, tostarp vairāk nekā 3000 priekšlikumu iesniegti par pašu plāna projektu, liecina par plāna izstrādi atbildīgās institūcijas, tas ir, premjera pakļautībā esošā Pārresoru koordinācijas centra apkopotā informācija. Lai arī liela daļa ierosinājumu ir atspoguļoti jaunajā NAP, daļa Saeimas deputātu vēl arvien uzskata, ka plāns ir visai nepilnīgs.

Lai jau septembrī vai oktobrī gaidāmajās neoficiālajās sarunās par Eiropas Savienības fondiem Latvijas pārstāvjiem nepietrūktu argumentu Briseles gaiteņos, uzņēmēju un pašvaldību pārstāvji mudina pieņemt Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP) sākotnējo versiju jau šodien valdības sēdē. Tai pašā laikā sociālie partneri norāda uz daudziem trūkumiem Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātajā dokumentā, kura sagatavošana aizkavējusies par pusotru mēnesi.

Vidēja termiņa mērķi - ekonomikas izrāvienu - Latvijai būs grūti sasniegt, ja netiks izvirzīti ambiciozāki mērķi un izcelti prioritārie darbības virzieni, uzsver uzņēmēju pārstāvji. Kaut arī piedāvātais NAP variants ir strukturāli vairāk izsvērts un sabalansēts nekā sākotnējā tā versija, tajā ir labāka sasaiste ar virsmērķi un definētajām prioritātēm un arī satura ziņā tas ir uzlabots, zināmas nekonsekvences saglabājas, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš. Diezin vai ekonomikas izrāviens būs iespējams ar viduvējiem rādītājiem, proti, ja gribēsim būt padsmitajās vietās pasaulē dažādu indeksu jomā, nepietiekamo ambiciozitāti kritizē uzņēmēju pārstāvis. Viņaprāt, kā mērķi nepieciešams noteikt arī konkurētspējīgu nodokļu sistēmu vismaz Baltijas valstu starpā, ja ne plašākā reģionā. «Diezin vai ekonomikas izrāvienam pietiks tikai ar pakāpenisku nodokļu sloga pārlikšanu no darbaspēka uz patēriņu,» tā viņš.

Sen to plānu daudzināja, nu to plānu ieraudzīja... Tā, pārfrāzējot sen zināmu sentenci, var teikt par vairākus mēnešus dienaskārtībā Latvijā esošo Nacionālās attīstības plānu (NAP).

Runa ir par dokumentu, kura sagatavošanai tika izveidota speciāla institūcija premjera pārziņā, sapulcināti daži desmiti ekspertu, kā arī rīkotas neskaitāmas apspriešanas. Vēl tikai jāpiebilst, ka NAP tūlīt ir jātiek apstiprinātam valdībā, jo termiņiem šajā jomā ir jābūt saskaņā ar ES nākamā finanšu perioda akceptēšanu.

Gan šā dokumenta nosaukums, gan arī piesaistītie resursi tā īstenošanai varētu likt domāt, ka Latvijā beidzot ir tapusi stratēģija, kurai atbilstoši soli pa solim būtu realizējama mūsu valsts tautsaimniecība turpmākos septiņus gadus. Respektīvi, būtu tikai loģiski, ja NAP tiktu veidots kā dokuments ar konkrētu mērķi un soļiem, kā to sasniegt noteiktā periodā, katrai ailītei pretī norādot, cik tas izmaksās un no kurienes tiks ņemta nauda. Realitātē jaunais NAP un tā izveides gaita diemžēl vairāk atgādina slinka studenta taktiku, mēģinot izšļūkt cauri sesijai. Proti, visu semestri ir darīts kaut kas, beigās viss sastampāts vienā papīru blāķī, ko pēdējā brīdī mēģina izgrūst cauri eksaminētāju komisijai cerībā, ka tur visi jau ir steidzīgi, noguruši, bet daļai jau vispār viss ir «pie lampiņas». Jaunais NAP ir nevis stratēģisks dokuments, bet gan vēlmju saraksta un deklaratīvu paziņojumu kopums, kas brīžiem atgādina vienas otras politiskās partijas priekšvēlēšanu programmu. Jāatgādina, ka savulaik Latvijā bija partija, kas ievēlēšanas gadījumā Rīgas domē solīja radīt 50 tūkstošus jaunu darbavietu. Arī NAP kontekstā ir dzirdami par šo dokumentu atbildīgo amatpersonu sapņu atreferējumi, ka, to realizējot, Latvijā atgriezīšoties 25% no visiem aizbraucējiem.

Pēc vairāk nekā 1500 komentāru saņemšanas par Nacionālā attīstības plāna sākotnējo redakciju būtiskas izmaiņas nav paredzētas.

Iestāžu, organizāciju un privātpersonu priekšlikumi, komentāri Nacionājam attīstības plānam 2014.–2020. gadam (publicēta daļa no vairākiem simtiem priekšlikumu, kopā ar ministriju priekšlikumiem saņemti 1500 komentāri):

- Katram darbam ir jābūt autoram (-iem), Pārresoru koordinācijas centrs nevar būt autors. Autori var būt tikai konkrēti cilvēki. Šis darbs ir uzskatāms par anonīmu un tāpēc nav apspriežams.

- Izteikties loģiski, likvidēt frāžainību.

- Dokumentā kopumā ir pausta laba, detalizēta vīzija, uz ko tiekties un identificēti mērķi, kas jāsasniedz, otrajā rindkopā ir norādīts: «Darbs pie dokumenta aktīvi turpinās, nosakot sasniedzamo rezultātu kvantitatīvās vērtības, uzdevumu līmeņus un to īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjomu», taču pagaidām to nevar saukt par plānu, jo plānam ar vīziju un mērķu identificēšanu vien nepietiek. Nav definēto mērķu sasniegšanas posmu, termiņu un mehānisma.

Ja Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2014.-2020.gadam paliks tāds, kāds ir patlaban, tas nonāks pie citiem NAP, šodien sarunā ar žurnālistiem dokumentu skeptiski vērtēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš gan atzina, ka to nevēlas, un pauda cerību, ka sabiedriskās apspriešanas rezultātā to izdosies būtiski uzlabot.

Patlaban LTRK uz dokumentu skatoties ar pietiekami lielu skepsi. Pēc Endziņa teiktā, tas ir problemātisks kaut vai ar to, ka ir nejēdzīgi garš, tādējādi visi to nevar nopietni izlasīt. Turklāt tas aizvien izskatās pēc vēlmju saraksta, nevis plāna.

LTRK vadītājs arī vērtēja, ka viena no prioritātēm NAP būtu jādefinē nevis kā drošumspēja vai kas līdzīgs, kā tas ir teikts patlaban, bet gan produktivitāte. Viņaprāt, zināšanas ir atslēgas jautājums, un no valsts viedokļa, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība un apmācības, kam ir būtiska nozīme produktivitātes paaugstināšanā, vistiešākajā mērā iederētos, lai panāktu NAP definēto mērķi - ekonomikas izrāvienu.

Saeimas deputātiem šodien iesniegti priekšlikumi Nacionālā attīstības plāna 2014-2020. gadam (NAP) uzlabošanai, saskaņā ar biznesa līderu pausto pirmajā Dienas Biznesa kluba diskusijā.

Lai gan galvenā Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP) projektā noteiktā prioritāte ir ekonomikas izrāviens, lielā mērā valsts politika un nesamērīgi lielais administratīvais slogs ir viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstības bremzētājiem. Šādu viedokli pauda Latvijas lielāko uzņēmumu vadītāji Dienas Biznesa kluba diskusijā, kas bija veltīta šim valdības apstiprinātajam un Saeimā izskatāmajam dokumentam. Uzņēmēju ieteiktie risinājumi šodien tiek iesniegti atbildīgajām Saeimas komisijām un parlamenta frakcijām.

Dienas Biznesa klubs sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju dibināts ar mērķi radīt platformu kopīgas pozīcijas paušanai uzņēmējiem svarīgos jautājumos, lai sasniegtu vēlamo rezultātu pārstāvētās nozares un visas tautsaimniecības attīstībai.

Līdz decembrim Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija ne par ko citu nedomās, kā vien par Nacionālās attīstības plānu (NAP) līdz 2027. gadam.

NAP laicīga apstiprināšana Saeimā dos iespēju sniegt skaidrību Eiropas Parlamentam par Latvijas attīstības plāniem. Nepieciešamība sniegt šādu skaidrību sakņojas nevis prozaiskās NAP mērķu definīcijās par labāku Latvijas nākotni, bet gan vēlmē tikt laikus iekļautiem Eiropas struktūrfondu sarakstos un tāmēs, lai veiksmīgi tiktu pie naudas. «Nav jau tā, ka kāda valsts, kurai nav laikus izstrādāts Nacionālais attīstības plāns, nebūtu saņēmusi Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tomēr labāk būtu, ka plāns tiek iesniegts laikā,» Dienas Biznesam pēc komisijas sēdes paskaidroja deputāts Arvils Ašeradens.

Mēnesis laika

Iepriekš bija paredzēts, ka NAP pabeigs plānot jau jūnijā vai vismaz šā gada septembrī, tomēr realitātē iznāks pamatīga steiga, par kuras rezultātu jau pirmajā sarunu dienā deputāti sāka šaubīties.

Pārresoru koordinācijas centrs patlaban veic svarīgu darbu – Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP) vidusposma izvērtējumu. Slavējama ir centra iniciatīva iesaistīt šai procesā plašu ekspertu loku, DB žurnālistus ieskaitot. Pildot izvērsto vērtējuma anketu, biju spiests kritiski pārdomāt savas laika gaitā izkristalizētās nostādnes dažādās jomās un konstatēt, kā tās ierakstās NAP uzstādījumos. Un tās ierakstās kā trekna svītra pāri NAP. Šeit un kādā turpmākā komentārā es iezīmēšu priekšlikumus, ko mums tagad iesākt.

Pozitīvi to trekno svītru var formulēt kā nepieciešamību pavilkt svītru zem NAP – ne pāri, bet zem, sasummējot secinājumus un sākot plānot kaut ko reāli daroties spējīgu. NAP principiālā problēma ir tā lineārums, lai gan mēs dzīvojam aizvien izteiktākā nelineārā ekonomikā. NAP ir pārāk daudzi skaisti un savā ziņā pareizi mērķi vienā rindiņā, un problēma ir tā, ka centrālais mērķis – ekonomikas izrāviens – ir uzstādīts par šo dažādo prioritāšu summu. Lineārums ir uzskatā, ka, pabikstot vienu, pakustēsies nākamais, tas iekustinās vēl tālāko un tad viss skaistā kritiskajā masā dos kumulatīvu efektu.

Nē, nedos, jo nelineārā ekonomikā tās lietas tā vairs nenotiek.

Sabiedrībā ir radies nepareizs priekšstats par Nacionālo attīstības plānu (NAP) - «ja tevis nav NAP, tad tevis nav vispār», secinājis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Tāpēc arī ir šī kritika par NAP - ja kaut kas nav ielikts kā prioritāte, tad plāns kopumā ir nepareizs un prioritātes ir nepareizas, norāda valdības vadītājs. Tajā pašā laikā nevarot nevienai nozarei pārmest, ka tā cīnās par savām interesēm, uzskata premjers.

Tomēr viņš prognozē, ka NAP būs reāli strādājošs dokuments gadījumā, ja izdosies saglabāt to, ka plāna prioritātes ir sasaistītas ar pieejamajiem finanšu resursiem - tad šis dokuments nenonāks atvilktnē.

Līdz brīdim, kamēr NAP 2014.-2020.gadam apstiprinās Saeimā, tajā vēl ir paredzamas izmaiņas. «Kaut kādas izmaiņas noteikti būs. Skaidrs, ka arī Saeimā tas tiks nopietni apspriests un pilnīgi noteikti būs kaut kādas korekcijas,» prognozē Dombrovskis. Tomēr, viņaprāt, ir ļoti būtiski saglabāt plāna darba pamatvirzienus un sasaisti ar pieejamajiem finanšu resursiem. tas patlaban esot lielākais risks, jo galvenā kritika ir par to, ka lielākoties ir akcentētas dažādas prioritātes.

Nepilna piektā daļa jeb 19% Latvijas iedzīvotāju zina, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktais Latvijas pamatmērķis ir «ekonomikas izrāviens», liecina DNB Latvijas barometra jaunākais pētījums.

Nedaudz mazāk (14 - 15%) respondentu domā, ka NAP vadmotīvs ir «Latvija - pilnvērtīga Eiropas valsts», «Latvija - labklājības valsts» un «cilvēks pirmajā vietā».

Tikpat lielai respondentu daļai nav ne jausmas, kāds varētu būt NAP pamatmērķis.

«Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kuriem būtu veltīta pat teātra izrāde (2012. gadā Dirty Deal Teatro tika uzvesta teātra izrāde par NAP). Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā,» pētījuma rezultātus komentēja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode.

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli

Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.

Kopumā uzņēmēji ir apmierināti ar to, ka ir tapis Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020.gadam (NAP). Tomēr piebilst, ka plānam ir jāparāda bilde, kāda Latvija izskatīsies, piemēram, pēc gadiem piecpadsmit, jo kamēr šādas bildes nav, tas esot tikai kārtējais vēlmju saraksts.

Augstskolas Turība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Aigars Rostovskis Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atzīmēja, ka plānā ir jārunā par Latvijas konkurētspēju dažādās jomās, proti, gan nodokļu politikā, gan izglītībā, gan arī jāvērtē kā strādā politiķi un valdība.

Arī Eco Baltia dibinātājs Viesturs Tamužs norāda, ka ir apmierināts ar izstrādāto plānu, un bijis pārsteigts, ka tik īsā laikā izstrādāts tik kvalitatīvs dokuments. Savukārt telekomunikāciju iekārtu ražošanas uzņēmuma SAF Tehnika mārketinga viceprezidents Jānis Ennītis bilda, ka pagaidām neesot īsti skaidrs, kas šo dokumentu nepārvērtīs par kārtējo vēlmju sarakstu, jo neesot atbildes, kas šādu iespējamību novērsīs. Tomēr viens no svarīgākajiem uzdevumiem valdībai būtu panākt, lai, piemēram, visi uzņēmēji sekotu šim plānam un virzītos uz mērķi. J. Ennītis arī piebilst, ka vēl viena neskaidrība esot par to, kur tiks ņemti līdzekļi plāna realizācijai, kā arī, cik lieli līdzekļi būs nepieciešami.

Līdz 2020. gadam Nacionālās attīstības plāns (NAP) paredz uz Latviju atvilināt 25% emigrējušo iedzīvotāju. Aizbraukušos uz mājām vilināšot lielākas algas, kas būšot līdzvērtīgas tām, ko emigrējušie nopelna ārvalstīs, norāda NAP Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš.

Viņš ir pārliecināts, ka aizbraukušie atgriezīsies Latvijā, jo šeit emigrējušos iedzīvotājus arī saista citas lietas, piemēram radinieki un draugi.

Paredzēto mērķu realizēšanai līdz 2020. gadam paredzēts atvēlēt līdzekļus kopumā trīs līdz četru miljardu latu apmērā, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Krieviņš.

Viņš skaidroja, ka līdzekļi NAP izpildei tiks ņemti no attīstības budžeta, ko veido valsts budžeta pārpalikums un Eiropas Savienības fondi.

Atspēkojot aizdomas, ka NAP, līdzīgi kā citi šādi dokumenti, varētu nogult ierēdņu atvilknēs, Krieviņš pauda pārliecību, ka valsts NAP tiešām izmantos savā darbā, jo tā izstrādē iesaistīta plaša sabiedrības daļa

Domāju, ka liela daļa aizbraukušo nākamo 10-15 gadu laikā atgriezīsies, bet, protams, tas ir atkarīgs no valsts attīstības, uzskata Eiropas Komisijas ekonomikas un finanšu lietu eksperts Latvijas jautājumos Gatis Eglītis.

Tomēr daudziem nāk par labu braukšana uz citām valstīm, jo Latvijā viņi ilgu laiku ir bijusi bezdarbnieki, bet kad aizbrauc uz Īriju vai Angliju, viņi izmainās.

Daudzas tautas ir pieredzējušas, ka cilveki ir aizbraukuši, bet kad valsti sakārto, tad cilvēki atgriežas - dabīgi, ka viņiem gribas būt starp savējiem, uzsvēra G. Eglītis.

Db.lv jau rakst'ija, ka līdz 2020. gadam Nacionālās attīstības plāns (NAP) paredz uz Latviju atvilināt 25% emigrējušo iedzīvotāju. Aizbraukušos uz mājām vilināšot lielākas algas, kas būšot līdzvērtīgas tām, ko emigrējušie nopelna ārvalstīs, norāda NAP Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš.

«Šodien, 23.oktobrī valdības apstiprinātajā Nacionālās Attīstības plānā 2013.-2020 (NAP) veicamas būtiskas korekcijas,» uzņēmēju viedokli pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norāda, ka NAP vadmotīvam pakārtotās 3 prioritātes ir pārāk vispārīgas un nekalpo par atbilstošu filtru plānā ietveramo pasākumu «atsijāšanai» nolūkā sasniegt tā virsmērķi – ekonomikas izrāviens.

LTRK biedri par atbilstošākām, virsmērķim pakārtotām prioritātēm uzskata: (1) eksporta kāpināšanu, (2) produktivitātes veicināšanu un, (3) Latvijas «stipro pušu» izmantošanu. LTRK savu redzējumu par NAP esot darījusi zināmu Reformu vadības grupas, NAP vadības komitejas un valdības sēdēs.

Ar uzņēmēju redzējumu par NAP rīt, 24.oktobrī, iepazīstinās LTRK valde.

LTRK pārstāv 1 002 uzņēmumus, kas darbojas visās tautsaimniecības nozarēs.

Puse (52%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka personīgi nav neko dzirdējuši vai nav informēti par Nacionālā attīstības plāna (NAP) galvenajiem mērķiem.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augusta beigās veiktais pētījums.

Savukārt 44% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka ir informēti par Nacionālā attīstības plāna (NAP) galvenajiem mērķiem (4% - Jā, esmu labi informēts; 40% - daļēji, esmu kaut ko dzirdējis).

4% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Edmunds Sprūdžs aicina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties sabiedriskajai apspriešanai nodotā Nacionālas attīstības plāna (NAP) izvērtēšanā un izteikt savu redzējumu par Latvijas attīstības mērķiem. Vairākums (69%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neplāno personīgi piedalīties Nacionālā attīstības plāna (NAP) veidošanā, apmeklējot plāna sabiedriskās apspriedes vai nosūtot savus komentārus (28% - noteikti nē; 41% - drīzāk nē).

Pagājušā gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par Nacionālās Attīstības Plānu (NAP) 2014. – 2020.gadam, kuru Saeima drīz vien pēc tam samērā lielā vienprātībā apstiprināja. Var diskutēt par to, vai tajā pietiekami akcentētas visas galvenās jomas un esam fokusējušies uz tiešām svarīgāko, taču kopumā vēlos parakstīties zem katra vārda. Izlasot NAP, dažiem visticamāk būtu vēlme ieslīgt «ziemas miegā» un pamosties 2020 gadā, lai varētu baudīt sasniegto.

Taču baidos, ka minētajiem dažiem, pamostoties varētu sanākt vilšanās. Līdz 2014. gadam atlicis mazāk par gadu, savukārt no 2014.gada līdz 2020.gadam ir tikai seši gadi. Tas gan ir nedaudz vairāk kā padomju savienības piecgades, taču, joprojām, tas nav ilgs laiks.

NAP vīzija skan ļoti skaisti un, domāju, neatradīsies daudz cilvēku, kuri nevēlētos dzīvot šādā valstī. «Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē» - gan tieši nevelk uz ekonomiskā izrāviena vadmotīvu, taču tālākā vīzijas daļa „Latvija kā tīra, efektīva, koncentrēta, radoša un konkurētspējīga Eiropas valsts” skan fantastiski un es saku – ejam uz priekšu!

Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (ANM) līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas, norāda Valsts kontrolē (VK).

Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas - līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu "Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?", kur apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

Par Nacionālo attīstības plānu atbildīgā Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) ir iesniedzis atlūgumu.

Krieviņš šodien žurnālistus informēja, ka ir lūdzis atbrīvot sevi no darba. Viņš ar premjeru ir pārrunājis tālākos centra attīstības jautājumus un ir pārliecināts, ka pēc viņa aiziešanas PKC arī turpmāk spēs dot iedzīvotājiem skaidru vīziju par valsts nākotni.

«Mums bija vairākas sarunas par šo jautājumu, šis mans lēmums ir pietiekami ilgi izsvērts. Tās nav vienas dienas emocijas,» skaidroja PKC vadītājs.

«PKC sevi ir pierādījis kā ļoti efektīvi strādājoša institūcija,» sacīja Krieviņš, uzsverot, ka šis ir vienīgais piemērotais brīdis, kad var ar mazākām iespējamām sekām nomainīt iestādes vadītāju.

Tikai divas pašvaldības – Liepāja un Ventspils – tika iesniegušas savas prasības izmaiņām Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020). Tomēr vairums no priekšlikumiem nav guvuši NAP izstrādātāju un Saeimas atsaucību.

«Virkne sabiedrībai būtisku jautājumu joprojām nav iekļauti vidēja termiņa plānošanas dokumentā – NAP 2020 projektā, lai gan šādi jautājumi tiek paredzēti un atbalstīti 2010.gada 10.jūnijā Saeimā apstiprinātajā Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā – Latvija 2030,» iniciatīvu pamato Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Viņš uzsver, ka Ventspils savus priekšlikumus sniegusi vairākas reizes jau kopš NAP 2020 prioritāšu pamatojuma ziņojuma 2012. gada 15. februārī. Savus priekšlikumus plāna izstrādātājiem iesniegusi arī Liepājas dome, pamatlīnijās būdama vienota ar Ventspili.

Liepājas dome apstiprinājusi saistošos noteikumus Par nodokļa atbalsta pasākuma piemērošana nekustamā īpašuma nodoklim Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Pēc Liepājas pašvaldības Nodokļu administrācijas aprēķiniem šis nodokļu nomaksas atbalsta pasākums (NAP) attieksies uz 4500 nekustamā īpašuma nodokļa parādniekiem. Saņemot pilnā apmērā nodokļu parādu, pašvaldības budžetā var iekasēt vairāk nekā 250 tūkstošus latu.

DB rakstīja, ka NAP ir vienu reizi veicams pasākums nokavējuma naudas un daļējas soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds, kas radies līdz 2011.gada 1.septembrim un līdz 2012.gada 1.oktobrim nav samaksāts. NAP mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos parādu slogu.

Lielo ostu projektiem Satiksmes ministrija pieprasījusi 91,5 miljonus latu nākamajā plānošanas periodā. Reformu partija uzskata, ka tas ir neproporcionāli daudz un vēlas papildu līdzekļus zinātnei un uzņēmējdarbības veicināšanai.

No Satiksmes ministrijas sākotnēji pieprasītajiem 306,5 mil. Ls Latvijas lielo ostu projektu vajadzībām Nacionālā attīstības plāna (NAP) proritāšu finansējuma ietvaros Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) šobrīd piedāvā vien 91,5 milj. Ls. Taču arī šis skaitlis nav akmenī cirsts, jo turpināsies koalīcijas partneru diskusijas par naudas sadali NAP prioritātēm. Jāuzsver, ka vēl joprojām nav skaidrs, kāds būs Latvijai pieejamais Eiropas Savienības fondu finansējums 2014. – 2020. gadā. Līdz ar to patiesībā pagaidām tiek dalīta neesoša nauda.

PKC un SM sarunu rezultātā tapušais piedāvājums paredz atbalstīt pa diviem publiskās infrastruktūras projektiem katrā no lielajām ostām apmēram 30 milj. Ls apmērā. Kopumā katra no ostām nākamajā plānošanas periodā gan plāno investēt ievērojami lielāku summu – ap 130 milj. Ls, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas NAP izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas sēdē norādīja SM valsts sekretāra vietniece attīstības jautājumos Ilze Aleksandroviča.

Pienākot Nacionālā attīstības plāna 2020 (NAP) vidusposmam, ir iespējams izvērtēt Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu valsts kopējās attīstības veicināšanā ilgtermiņā. Ap 80% no NAP uzdevumiem tiek īstenoti tieši ar ES fondu atbalstu un veicina paliekošu reformu īstenošanu, kas nepieciešamas valsts attīstības kāpināšanai, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

FM atzīmē, ka ES fondu investīcijām ir liela makroekonomiskā ietekme – Eiropas Komisija aplēsusi, ka 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumi 2015. gadā nodrošinājuši Latvijas ekonomikai 5% IKP pieaugumu. Minētajā periodā Latvijā radītas 5000 paliekošas darbavietas, izbūvēts un rekonstruēts 991 km autoceļu, apmācīti un pārkvalificēti 148 618 bezdarbnieki un darba meklētāji, paaugstināta energoefektivitāte 741 daudzdzīvokļu ēkā, sasniegti vēl daudzi citi būtiski rezultāti. Līdzīgs ES fondu pienesums Latvijai tiek prognozēts arī šajā plānošanas periodā.

ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā investīcijas daudz ciešāk kā iepriekš tiek sasaistītas ar nozaru ilgtermiņa attīstības stratēģijām un strukturālajām reformām. «Atsevišķos gadījumos tas ir prasījis vairāk laika analīzei un priekšlikumu izstrādei pirms ieguldījumu uzsākšanas, piemēram, izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, izglītības satura reformā un reformās veselības nozarē. Tā kā tās ir ļoti nepieciešamas un ilgi gaidītas reformas, ieguldītais darbs noteikti nākotnē sniegs atdevi efektīvākā un veiksmīgākā nozaru darbībā,» skaidro FM.