Nacionālā attīstības plāna (NAP) lielākā problēma ir prioritāšu trūkums, bet plāna sākotnējās redakcijas apspriešanas gaita neliecina, ka izdosies panākt resursu koncentrāciju valsts attīstībai svarīgākajos virzienos, secināts Ekonomistu Apvienības 2010 biedru diskusijā.
Diskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka prioritāri būtu nepieciešamas izmaiņas izglītības un tieslietu sistēmās, kā arī būtiski palielināt valsts aparāta efektivitāti.
«Ja Nacionālā attīstības plāna vadmotīvs ir «ekonomikas izrāviens», tad plāna saturā būtu jādefinē, ko mums darīt savādāk un labāk nekā citi, ar ko esam unikāli. Panākt izrāvienu ir neiespējami, rīkojoties pa vecam vai atdarinot citus,» norādīja ekonomists Edmunds Krastiņš.
Ekonomiskā izaugsme un sabiedrības attīstība nav iespējama bez kvalitatīvas izglītības, savukārt valsts konkurētspējai nepieciešama tāda tiesiskā vide, kura nodrošina skaidrus un tikai nepieciešamus darbības noteikumus, šo noteikumu ievērošanas nodrošināšanu, kā arī ātru un efektīvu strīdus risināšanas kārtību, apvienības viedokli pamatoja tās biedrs Mārtiņš Bondars.
Viņš arī uzsvēra, ka Pasaules Ekonomikas Foruma (WEF) ikgadējā konkurētspējas ziņojumā salīdzinājumā ar citām valstīm kritiski vērtēta gan Latvijas tiesiskā situācija, gan institucionālā spēja konkurētspējīgas biznesa vides nodrošināšanai mūsu valstī.
Savukārt apvienības prezidents Ojārs Kehris uzskata, ka izvirzītie mērķi tiktu sasniegti pārliecinošāk, ja katram ierēdnim būtu savs konkrēts un izmērāms plāns, kas jāizdara, lai dzīve Latvijā kļūtu labāka un algas, kā arī prēmiju lielums būtu atkarīgs no rezultāta.
NAP veidošanas procesu pozitīvi vērtē ekonomists Dairis Cālītis. Šoreiz plāna veidošanā ir lielāka sabiedrības iesaiste un informētība. Vienlaikus viņš atgādina, ka, kopš iestāšanās Eiropas Savienībā līdzīgu dokumentu skaits tuvojas divdesmit. «Teju katra jauna valdība tērē resursus, laiku un enerģiju jauna plāna izveidei, taču pārāk maz uzmanības tiek pievērsts tam, kā šis plāns tiek īstenots,» sacīja D. Cālītis.
Ekonomistu Apvienības 2010 biedru priekšlikumi tiks nosūtīti Nacionālās Attīstības plāna izstrādes koordinatoram - Pārresoru koordinācijas centram.
Iepriekš Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš izteicās – ja NAP paliks tāds, kāds ir patlaban, tas nonāks pie citiem NAP. Viņš gan atzina, ka to nevēlas, un pauda cerību, ka sabiedriskās apspriešanas rezultātā to izdosies būtiski uzlabot.
Patlaban LTRK uz dokumentu skatoties ar pietiekami lielu skepsi. Pēc J. Endziņa teiktā, tas ir problemātisks kaut vai ar to, ka ir nejēdzīgi garš, tādējādi visi to nevar nopietni izlasīt. Turklāt tas aizvien izskatās pēc vēlmju saraksta, nevis plāna.