Pēc vairāk nekā 1500 komentāru saņemšanas par Nacionālā attīstības plāna sākotnējo redakciju būtiskas izmaiņas nav paredzētas.
Iestāžu, organizāciju un privātpersonu priekšlikumi, komentāri Nacionājam attīstības plānam 2014.–2020. gadam (publicēta daļa no vairākiem simtiem priekšlikumu, kopā ar ministriju priekšlikumiem saņemti 1500 komentāri):
- Katram darbam ir jābūt autoram (-iem), Pārresoru koordinācijas centrs nevar būt autors. Autori var būt tikai konkrēti cilvēki. Šis darbs ir uzskatāms par anonīmu un tāpēc nav apspriežams.
- Izteikties loģiski, likvidēt frāžainību.
- Dokumentā kopumā ir pausta laba, detalizēta vīzija, uz ko tiekties un identificēti mērķi, kas jāsasniedz, otrajā rindkopā ir norādīts: «Darbs pie dokumenta aktīvi turpinās, nosakot sasniedzamo rezultātu kvantitatīvās vērtības, uzdevumu līmeņus un to īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjomu», taču pagaidām to nevar saukt par plānu, jo plānam ar vīziju un mērķu identificēšanu vien nepietiek. Nav definēto mērķu sasniegšanas posmu, termiņu un mehānisma.
- «Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba» (Rainis) šis citāts ir jauks, jo liela cieņa pret
Raini, bet nav tas labākais.
- Maksimālā prioritāte – ražošanai. Jāveicina un jāattīstīta likumdošana virzienā – kas ļautu Latvijai pārvērsties par ražotājvalsti. Tikai tāda valsts var cerēt uz vietu arī kopējā pasaulē pārskatāmā nākotnē.
- Saturiski integrēt dokumentu «Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē» NAP2020 dokumenta nodaļā «Valsts attīstības vīzija 2014.- 2020.gadā», uzsverot, ka «ekonomikas izrāviens» ir iespējams vienīgi, īstenojot zaļo ekonomiku un saglabājot kvalitatīvu vidi un bioloģisko daudzveidību.
- NAP sākotnējā redakcijā nav definēts attīstības mērķis, ne tālākais, ne tuvākais. Plānā nav viennozīmīgi izprotama drošumspējas definīcija.
- Plānā jāiestrādā ir nodokļu sadaļa, tajā skaitā tuvākā laikā noteikt 5% PVN pārtikai,
kā arī atruna par norēķinu termiņiem starp piegādātāju un pircēju.
- Nepieciešams paredzēt mērķstipendijas doktorantiem un maģistrantiem, lai sekmētu
zinātnes un inovāciju attīstību.
- Lai būtu iespējama augstražīga un starptautiski konkurētspējīga ražošana un pakalpojumi ir jāatbalsta inovatīvu ražošanas uzņēmumu un ar tiem saistītu klasteru celtniecība, ir jāceļ produktivitāte.
- Paaugstināt eksporta izaugsmes prognozes.
- No NAP izslēdzama aktivitāte, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, ja netiek proporcionāli samazinātas citas darbaspēka algas nodokļa daļas.
- Lai iesaistītu iespējami plašus iedzīvotāju slāņus NAP mērķu realizācijā un izpildes kontrolē, būtu lietderīgi nodibināt brīvprātīgu, sabiedrisku un pie partijām nepiederošu, NAP izpildes atbalsta biedrību.
- Sociālajā jomā jāievieš jēdziens «ikviens cilvēks ir svarīgs», ar to saprotot – ikvienam ir tiesības uz bezmaksas dzīvesvietu un pirmā līmeņa vajadzībām (ikdienas paēdiens, primārā medicinas aprūpe...) bez maksas.
- Skaistie Raiņa, Mauriņas u. c. poētismi diemžēl jāizņem – jo loģiski tiem ir tikai viens adresāts: valdība, kas īstenos pati savu plānu. Bet plānam jābūt īsam un lietišķam. Arī pārējam tekstam trūkst konkrētības un īsuma.
- Priekšlikums par NAP mērķi noteikt cilvēka dzīves kvalitāti (CDK) visā attīstības gaitā, ilgtspejības principu ietvarā.
- Plānā nav viennozīmīgi izprotama drošumspējas definīcija.
- Lai nepieļautu augšņu tālāku degradāciju, veicinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes un mežu ilgtspēju un efektīvu izmantošanu, uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu, lauku vides sakārtošanu un mazinātu nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto risku, kā prioritāri pasākumi ir jāveic regulāra augsnes ūdens režīmu regulējošo
sistēmu un plūdu aizsargbūvju uzturēšana un atjaunošana.
- Balstoties uz starptautiskajām tendencēm un darba tirgus prognozēm, veidot adaptēties spējīgu, uzņēmējspēju veicinošu, konkurētspējīgu un tautas saimniecības izaugsmi atbalstošu kvalitatīvas izglītības sistēmu - augstāko izglītību un profesionālo izglītību (vidējo izglītību un pirmā līmeņa augstāko izglītību).
- Nekā jauna. Viss jau ir bijis, gan citiem vārdiem aprakstīts, iepriekšējo gadu politikas
dokumentos.
- Minētais 8% ikgadējais eksporta pieauguma mērķis ir pārspīlēts.
- Paaugstināt eksporta izaugsmes prognozes.
- Uzdevumiem trūkst termiņu. Ja nav termiņu, tad Latvijā, diemžēl viss tiek novilcināts līdz pēdējam brīdim, un tad visu sagaidam uz 2020.gadam. Vajag ielikt vismaz prognozējošos termiņus.
- Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem, vienkāršojot administratīvās prasības, novēršot dublēšanos, tostarp ieviešot vienas pieturas aģentūras principu apkalpošanā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas attālinātu pakalpojumu sniegšanā.
- Lielākai daļai iedzīvotāju saprotamas nodokļu sistēmas ieviešana, samazinot to likmes. Neviena nodokļa likme nedrīkst būt lielāka par 10% no darījuma.
- Nodrošināt iespēju publiskā sektora zinātnei un pētniecībai izveidot un izmantot augsto tehnoloģiju inovācijai nepieciešamo infrastruktūru: eksperimentālās darbnīcas, konstruktoru birojus, specializētās tehnoloģiskās laboratorijas un pilotražotnes.
- Latvijā būtu jāceļ atomelektrostacija.
- Papildinājums ar pašvaldību energoplānu izstrādi, kas paredz kompleksus pasākumus energoefektivitātes veicināšanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, t.sk. valsts un pašvaldību iestādēm pāriet uz energoefektīvu apgaismojumu.
- Paredzēt finansējumu mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai lauku teritorijās
Avots: DB pēc www.nap.lv ievietotajiem materiāliem
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK) pagaidām nav informācijas, vai tās priekšlikumi NAP tiks ņemti vērā. Cerams, ka plašāka informācija būs nākamnedēļ, Reformu vadības grupas sēdē, DB min LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Pašlaik NAP sākotnējo redakciju J. Endziņš salīdzina ar lielveikalu pilnajiem plauktiem, taču skaidrs, ka visam līdzekļu nepietiks. «Diemžēl plāns vēl ir palicis vēlmju saraksta līmenī, pārāk daudz prioritāšu...Uz tām prioritātēm, kas pašlaik nosauktas par prioritātēm, var attiecināt gandrīz visu, ja grib,» saka J. Endziņš, norādot, ka prioritātēm nepieciešams sīkāks filtrs. «Ejot jūrā, pašlaik ar lašu tīklu mēģināsim ķert brētliņas,» salīdzina LTRK vadītājs.
Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) sabiedriskā apspriešana ilga vairāk nekā mēnesi, un arī priekšlikumu apkopošanai paredzēts aptuveni mēnesis, jo apspriešana noslēdzās 21. septembrī, bet NAP gala redakciju valdībā plānots skatīt 23. oktobrī.