Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) iniciatīva «Atbalsti mazo biznesu!» pulcē sadarbības partnerus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmumus Lursoft, Latvijas Pasts un banku Citadele, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā un šā gada 16.novembrī uzrunātu vairāk kā 30 000 mazo uzņēmumu dalībai «Mazā biznesa dienā».

Iniciatīvas autors, MVU Foruma valdes loceklis, Kristaps Banga atgādina, ka 2012.gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika izsludināta «Mazā biznesa diena», kas turpmāk katru gadu notiks novembra trešajā sestdienā, lai ikviens iedzīvotājs uzzinātu vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, ar saviem pirkumiem šajā dienā varētu tos īpaši atbalstīt un gūtu iedvesmu savam biznesam.

MVU Foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle ir pārliecināta, ka, balstoties uz starptautisko pieredzi, šajā dienā pieaugs mazo uzņēmumu atpazīstamība, apgrozījums, un arī lielie uzņēmumi būs aicināti īstenot īpašus pasākumus mazajiem piegādātājiem. Iniciatīva šobrīd pulcē vairāk kā 350 mazā biznesa pārstāvjus un atbalstītājus sociālajā tīklā Facebook, šogad iniciatīvai pievienojas arī nozaru biznesa līderi.

Vakar, 26.septembrī, mikro un mazo uzņēmumu pārstāvji no Daugavpils pilsētas un tuvākajām reģiona teritorijām, pulcējās seminārā Mazā biznesa lielā diena, lai iepazītos ar jauniem atbalsta instrumentiem mikro un mazā biznesa pārdošanas veicināšanai, finansējuma piesaistei un reputācijas veidošanai.

Uzņēmēju tikšanos atklāja Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) izpilddirektors Eduards Filippovs, norādot, ka Mazā biznesa diena piedāvā izglītojošus seminārus Mazā biznesa lielā diena reģionos, zīmolu un pārdošanas instrumentus, kas palīdzēs mikro un mazajam biznesam popularizēt produktus un pakalpojumus vietējā tirgū, lai veicinātu mazā biznesa straujāku augšanu.

Semināra dalībniekus uzrunāja arī Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Liene Anteina informējot par atbalstu reģionam, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš iepazīstināja ar biedrības īpašajiem pakalpojumiem mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Likumu un normu pārpilnība un nemitīgās izmaiņas «noēd» diezgan lielu laika un naudas resursu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektoram, stāsta Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma iniciatīvas Atbalsti mazo biznesu! vadītāja Elīna Egle.

Kā piemēru E. Egle minēja nodokļus un grāmatvedības jautājumus, kur regulējums mainās gandrīz ik pa trim mēnešiem. «Protams, pēdējos gados ar e-pakalpojumu plašo attīstību varam izdarīt agrāk neiedomājamas lietas, bet kopumā uzņēmējdarbības vide, īpaši MVU sektoram, uzlabojas visai lēni,» norādīja eksperte.

Tāpat kā MVU problēmu E. Egle minēja finanšu resursu pieejamību, kurai nav atrasts pietiekami efektīvs risinājums. «Šeit varētu paanalizēt šī un iepriekšējā perioda struktūrfondu līdzekļu apgūšanu MVU sektorā. Daudzos gadījumos izvirzītie nosacījumi MVU ir "nepaceļami", piemēram, atbalsta līdzekļu atmaksa pēc sešiem un vairāk mēnešiem spiež iesaldēt jau tā nepietiekamos līdzekļus, kas rezultātā attur uzņēmējus no dalības projektos. Bankas kredīts, sevišķi biznesa sākuma periodā, kad tas ir īpaši svarīgs, bez papildu nodrošinājuma ir neiespējams,» atzina E. Egle.

Latvijas Biznesa savienība sākusi parakstu vākšanu portālā Mana Balss, lai rosinātu Latvijā ieviest Mazā biznesa dienu kā atzīmējamo dienu katra gada trešā novembra sestdienā. Atzīmējamā diena ir iespēja sabiedrībai novērtēt uzņēmīgu un radošu cilvēku devumu Latvijas ekonomikā un nodarbinātībā, skaidro idejas iniciators Eduards Filippovs.

Portālā Mana balss vietnē iegūstot 10 000 parakstu, Latvijas Biznesa savienība rosinās grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kurus 2016.gada pavasarī jau sagatavojusi Labklājības ministrija, atbalstījusi Ekonomikas ministrija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Likumprojekta grozījumus jau apstiprināja Ministru kabinets, bet Saeima šā gada aprīlī noraidīja grozījumu izskatīšanas uzsākšanu. Kā skaidro E. Filippovs, atzīmējamā diena neradīs zaudējumus ekonomikai kā tas būtu brīvdienas gadījumā, bet izcels mikro un mazo uzņēmumu veikumu, mudinās uzņēmējus strādāt un kāpināt kopējo labklājību.

Atsakoties no mikrouzņēmumu nodokļa režīma, iespējamo jauno risinājumu mežā var apmaldīties un bez pēdām pazust nozīmīgi tautsaimniecības spēlētāji – mazie ģimenes uzņēmumi, kas negrasās izgudrot Skype

Kamēr īpašā režīma nākotni ieskauj bieza migla, uzņēmēji ar apgrozījumu līdz 100 tūkstošiem eiro gadā vēl var pabaudīt īpašos apstākļus, turklāt pagaidām arī bez nozaru šķirojuma. Atbalsta rīki biznesa uzsākšanai ir nepieciešami, uzņēmīgi un radoši cilvēki ir jāmotivē un jācildina, kā to dara arī DB, regulāri publicējot stāstus par jaunuļiem biznesā. Kāds var pavīpsnāt, ka tie jau «ražo» tikai pilnīgus niekus. Un tomēr nē, jo viena lieta ir tērēt sociālo pabalstu, bet pavisam cita – radīt naudu pašam, lai arī apjomā nelielu. Šādu sīku uzņēmumu apgrozījums nevar mērīties ar to slogu, ko tiem varbūt gribētu nākotnē uzkārt kaklā valsts, tāpēc viņus sastumt zem viena deķa ar nopietniem ražotājiem tik un tā nevar, pat atsakoties no mazajiem draudzīgā nodokļu režīma. Koka karošu grebējs, pat sviedros iztecējis sauss, gribēdams nevar mēroties ar Latvijas finieri. Valstij mikrouzņēmumus (tādu ir gandrīz 50 tūkstoši) apkaujot, tiks ne tikai apdraudēti nodokļu ieņēmumi (varbūt nelielā apmērā, bet tik un tā nepatīkami, ņemot vērā dažbrīd izteikti politizētās vajadzības, kas spiež uz budžeta kumosu izkampšanu), bet vairāk patukšosies arī pabalstu kabata bez darba palikušajiem.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Mikro un mazais bizness veido 94% no visiem Latvijas uzņēmumiem, tādēļ Latvijas Biznesa savienība aicina Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atzīmēt Mazā biznesa dienu visā Latvijā 19.novembrī.

Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle skaidro: «Iedzīvotājiem ir iespēja uzzināt vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijas kartē interneta vietnē mazabiznesadiena.lv un izplānot svētku nedēļas nogali un 19.novembri, atbalstot mazos uzņēmumus. Iniciatīva Atbalsti mazo biznesu! apvieno vairāk nekā 5000 uzņēmumu, kas ir turpat viena desmitā daļa aktīvo uzņēmumu.»

Savukārt uzņēmumi var pastāstīt par sevi, reģistrējoties minētajā mājas lapā, un izmantot plakātu, video un īpašo piedāvājumu veidotājus, kā arī Facebook aplikāciju Pastāsti citiem. Uzņēmumi atjauno informāciju par sevi un izmanto platformu OPEN, kurā uzņēmumi sniedz piedāvājumus citiem uzņēmumiem.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Par situāciju vietējos pasažieru pārvadājumos un izaicinājumiem biznesā intervijā laikrakstam Diena stāsta Ecolines (SIA Norma-A) valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs.

Fragments no intervijas:

Vai Latvijas reģionālie maršruti Rīga-Madona un Rīga-Rēzekne, ko apkalpo SIA Norma-A, ir rentabli?

Mūsu bizness Latvijā sastāv no divām daļām - Eiropas tirgus un iekšzemes tirgus. Pēdējā daļa ir ļoti maza, un tas ir valsts pasūtījums - strādājam tikai tāpēc, ka pirms četriem gadiem atklātā konkursā vinnējām vienu no lotēm. Valsts nosacījums bija, ka tā maksā mums peļņu, bet mēs 12 gadus darām darbu. Paši tur neko neizdomājam un arī lielāku peļņu gūt nevaram, jo likumā ir noteikts apmērs. Kāpēc to uzņēmāmies? Tajā brīdī, kad valsts izsludināja konkursu, bija vieni spēles nosacījumi, bet valsts izmantoja savas priekšrocības, tos mainīja un tagad maksā daudz mazāk, nekā solīja. Otrreiz šādā konkursā mēs vairs nestartētu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild DPA direktors Gatis Ošs. DPA ir 100 % Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums, kas ir Microsoft Corporation partneris mākoņrisinājumu, programmatūras licencēšanas un programmatūras pārvaldības pakalpojumu jomā astoņpadsmit gadus. Uzņēmums gadu gaitā izaudzis arī ārpus Latvijas robežām – Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Kazahstānā, kā arī turpina attīstīties, skatoties arī Rietumeiropas virzienā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

IT nozarē nekad nav garlaicīgi! Pirmkārt, tā ir ļoti dinamiska ar plašu darbības spektru un ikdienā tā ļauj iepazīt arī citu nozaru specifiku. Otrkārt, mēs esam vienmēr soli priekšā visām citām nozarēm un mēs zinām, kas būs modē! Treškārt, mūsu ikdiena vairs nav iedomājama bez tehnoloģijām – tā ir mūsu realitāte, un tās nozīmība nākotnē tikai pieaugs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild EY partneris Andris Lauciņš. «Esam profesionālo pakalpojumu uzņēmums – klientiem sniedzam konsultācijas un īstenojam projektus par viņu organizācijas efektīvu attīstību, nodrošinām audita pakalpojumus, palīdzam ar nodokļu konsultācijām un atbalstām klientus uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumos,» par savu darbavietu stāsta A. Lauciņš. «EY strādā 190 000 darbinieku 150 valstīs. Latvijā strādājam 22. gadu, Rīgas birojā nodarbinām vairāk nekā 170 darbiniekus. Otro gadu pēc kārtas pasaulē esam atzīti par pievilcīgāko darba devēju uzreiz aiz Google,» viņš turpina.

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

Latvijā atklāta jauna vietne steidzamo darbu pasūtītājiem un izpildītājiem – eiriks.lv. Tā paredzēta darbu pasūtītājiem, kam darbinieks vai palīgs nepieciešams steidzami, savukārt darbu izpildītājiem – brīžos, kad nauda vajadzīga jau šodien. Uzņēmējiem tā tiek pozicionēta kā ātrā palīdzība, ja steidzami trūkst darbinieku.

«Uzņēmējiem, privātpersonām un mājsaimniecībām, kam nepieciešams nekavējoties atrast vai aizvietot darbiniekus un rast risinājumu krīzes situācijā, eiriks.lv ir kā glābiņš un «ātrā palīdzība». Portāla moto ir divējāds – darbu izpildītājiem tas ir «Neslinko – eiriko!», bet darbu pasūtītājiem - «Tiks izdarīts!», skaidro eiriks.lv izveidotāji.

Portāls gan pildīs tikai sludinājumu «dēļa» funkciju un neko negarantēs, portāla noteikumi ir tikai ieteikumi, lai veiksmīgāk atrastu labāko darbu veicēju konkrētajam darbam un dienā, kad tas nepieciešams, biznesa portālam db.lv paskaidroja Ilona Grīnberga, viena no eiriks.lv izveidotājām. «Portāls nemaisīsies darbu pasūtītāju un darbu izpildītāju attiecībās,» viņa akcentēja.

Savu firmas zīmi – šamaņu cepures – Irita Tīlane-Pakalniņa papildinās ar kostīmiem un maskām, bet vairs nepiedāvās mazos aksesuārus.

Papildu šamaņu cepurēm Irita sākotnēji izgatavoja arī citus galvas aksesuārus un matu rotas. Aksesuāru ideja bija solis pretim klientam, piedāvājot kaut ko lētāku par šamaņa cepuri. Diemžēl atdeve neesot bijusi pietiekama. «Vislabāk var nopelnīt ar lielajām, nevis mazajām mantām. Mazie aksesuāri aizņem daudz laika un peļņa ir mazāka nekā no lielajiem darbiem. Mazās lietas, piemēram, matu sprādzes, var nopirkt daudzviet, bet šamaņa cepure ir unikāla un citur to nevar nopirkt – tāpēc pērk šeit,» spriež Irita. Viņa nolēmusi atgriezties pie savas sākotnējās profesijas – apģērbu modelēšanas – un strādā pie savas pirmās kolekcijas. «Tā būs pavisam maza, maksimums kādi desmit komplekti, kas saskanēs ar jebkuru šamaņa cepuri,» saka Irita.

Bizness nav rozēm kaisīts ceļš, taču uzkrātā pieredze ļauj mācīties ko jaunu, padarītais sniedz gandarījumu. «Prieks, ka man ir izdevies realizēt šo ideju, uzņēmums darbojas un sniedz zināmu finansiālu labumu. Ir gandarījums, ka no šī produkta ir iznācis mazs, stabils ģimenes biznesiņš,» saka Gints Strazdiņš, karstās šokolādes ChocoSpoon ražotāja SIA Gardmutis īpašnieks.

Ražotāja kārtā

Sākotnēji Ginta uzņēmums bija mājražotāja statusā. Samērā īsā laikā viņa piedāvātajam produktam uzradās savs cienītāju loks, tāpēc Gints sāka apsvērt domu, kā no mājražotāja kļūt par reģistrēto ražotāju, lai varētu savu produkciju piedāvāt veikaliem, ne tikai ar to piedalīties tirdziņos. «Atradām telpas – vienu izbijušu kafejnīcu Jūrmalā, kas krīzes laikā bija paputējusi, un sākām darboties. Izpildījām visas PVD prasības un 2012. gada maijā kļuvām par reģistrētiem ražotājiem,» stāsta Gints. Formalitāšu nokārtošana bijusi samērā vienkārša, jo pirms tam viņš bija konsultējies par niansēm, un bija nepieciešams nokārtot vien dažas lietas, piemēram, iegūt apstiprinājumu, ka formas, kurās lej šokolādi, ir piemērotas pārtikas produktu ražošanai.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Agnese Zeltiņa dzimusi un augusi Neretā, pēdējos piecus gadus pavadījusi Lielbritānijas pilsētā Korbijā (Corby), šovasar atgriezusies Latvijā pavisam, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

«2010. gada jūlijā Lielbritānijā apmetāmies Korbijā pie vīra brāļa, kurš tur jau kādu laiku dzīvoja. Pirmajās nedēļās izpētījām valsti, apbūra dabasskati, cilvēku laipnība, pārsteidza sirsnība. Pēc trīs nedēļām, diskutējot un runājot par idejām, nolēmām, ka tomēr rezervēto mājupceļa biļeti augusta beigās atcelsim. Draugs sakārtoja uzņēmuma lietas Latvijā, un mēs bijām gatavi jaunam izaicinājumam - T kreklu apdrukai un dizaina pakalpojumiem. Bija skaidrs, lai realizētu ideju, jāstrādā, jo nopelnītā nauda jāiegulda jaunajā biznesā,» stāsta A. Zeltiņa.

«Sāku strādāt salvešu rūpnīcā, darbu atradu caur aģentūru. Darbs bija fiziski grūts, jāstrādā pat līdz 12 stundām, tas bija darbs pie konveijera. Tur nostrādāju līdz pat pēdējai dienai, pirms atgriezāmies Latvijā. Pēc viena nostrādātā gada kompānija mani pieņēma pamatdarbā pilnai slodzei. Bija dienas, kad pārņēma sajūta, ka fiziski vairs nevaru pacelt rokas vai paspert soli. Bet idejas un mērķa dēļ cilvēks var paciest daudz. Šī doma man palīdzēja ikreiz, kad kļuva grūti,» atklāj sieviete.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Viena no prioritātēm ir ēnu ekonomikas mazināšana, bet pelēko sektoru Latvijas tautsaimniecībā nevar iznīcināt vienīgi ar kontrolējošām, represīvām metodēm, jāmainās cilvēku domāšanai, pašiem atsakoties no sadarbības ar ēnu biznesa vidi, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) intervijā laikrakstam Diena.

Daudz diskusiju pēdējā laikā saistīts ar mikrouzņēmumu nodokli. Jūsuprāt, mikrouzņēmumu pastāvēšana patlaban Latvijas ekonomikai nav izdevīga, tāpēc pakāpeniski jāierobežo?

Esam saņēmuši ziņojumu no Labklājības ministrijas par situāciju ar mikrouzņēmumu nodokli. Šis ziņojums parāda drausmīgu ainu. Mikrouzņēmumos strādājošie ir izslēgti no sociālās apdrošināšanas, tātad nevar saņemt pabalstus, viņi praktiski ir norobežoti no pensiju sistēmas, bet tas nav pareizi, valsts nedrīkst savus iedzīvotājus legāli dzīt nabadzībā.

Ko darīt? Jālikvidē mikrouzņēmumu režīms?

Nē. Mikrouzņēmumu režīma izveidošanas mērķi savulaik bija ekonomiskās krīzes pārvarēšana un uzņēmējdarbības sākšanas veicināšana. Pamatā mikrouzņēmumu režīms paredzēts tam, lai cilvēks saprastu – viņš var vai nevar būt uzņēmējs. Domāju, ka ar trim gadiem pietiek, lai to noskaidrotu. Ja bizness neizdodas, jākļūst par darba ņēmēju pie tāda darba devēja, kas maksā nodokļus un darbiniekam garantē likumos paredzēto sociālo nodrošinājumu. Savukārt, ja uzņēmējdarbība veiksmīgi izdodas, jāpāriet no mikrouzņēmuma uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Latvijā iespējams dibināt pat tā dēvēto «viena eiro SIA».

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. «Esmu Microsoft Latvia vadītājs. Tas nozīmē, ka pārstāvu uzņēmumu Latvijā un Latviju uzņēmumā, kuram 119 pasaules valstīs ir aptuveni 120 000 darbinieku, 640 000 sadarbības partneru un 1,4 miljardi Windows ierīču lietotāju. Latvijā uzņēmuma pārstāvniecība ir jau 15 gadus – aktīvi līdzdarbojamies IT nozares stiprināšanā sadarbībā ar mūsu vairāk nekā 500 partnerorganizācijām,» skaidro Ē. Eglītis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īsā atbilde: man patīk!

Nedaudz izvēršot: cilvēka mūžu veido nejaušību un apzinātu rīcību sakritības laikā un telpā. Kad 14 gadu vecumā ieguvu programmējamo kalkulatoru un pirmo programmēšanas pieredzi, nevarēju iedomāties, ka kādreiz vadīšu šāda mēroga uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā. Tomēr visas manas apzinātās izvēles ir vijušās ap IT nozari, palaikam tajās iejaucoties arī kādai nejaušībai. Tomēr nejaušības neatnāktu, ja nebūtu līdzdalības nozares notikumos - ja gribi cerēt uz vinnestu, ir jānopērk loterijas biļete!

Uzsākot astoto sezonu, LU studentu Biznesa inkubatora programma pulcējusi vairāk nekā 100 jauniešus no Latvijas augstskolām, kas ir gatavi īstenot inovatīvu produktu un pakalpojumu idejas tūrisma, veselības, modes, izglītības un IT jomās

Sezonā, kas ilgs līdz 2020.gada vasarai, Latvijas Universitātes studenti inkubatorā darbosies komandās ar Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa Universitātes, SSE Riga, Banku augstskolas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un RISEBA kolēģiem.

Pirms-inkubācijas programmā notiks biznesa idejas dzīvotspējas pārbaude 3 mēnešu garumā, kas ir balstīta uz «Lean Startup» metodoloģiju. Pēc tās, pateicoties ERAF līdzfinansētajam projektam «Latvijas Universitātes Inovāciju granti studentiem», jaunie uzņēmēji, kuri veiksmīgi izies pirmo etapu un piedalīsies inkubatora organizētajā «Demo Dienā» februārī, varēs saņemt līdz 5000 EUR lielu naudas atbalstu savam biznesam un iespēju turpināt attīstību inkubatorā, piedaloties inkubācijas programmā nākamos 9 mēnešus.

1260 uzņēmumi visā Latvijā un turpat 10 tūkstoši pauduši gatavību atbalstīt «Mazā biznesa dienu» 16.novembrī.

«Mazā biznesa diena» mērķis ir dot iespēju mikro un mazajiem uzņēmējiem atvērt durvis jauniem klientiem, aicinot patērētājus uzzināt par mazajiem uzņēmumiem, kuri atrodas tuvumā dzīvesvietai, atbalstīt viņus gan ar uzslavu vai padomu, gan pirkumiem vai pasūtījumiem.

16. novembrī no rīta ieskaties kartē, atrodi savu mazo biznesu, kurš piedāvā īpaši ar Tevi satikties, un dodies ciemos! Savu pirkumu vai mazo biznesu nofotografē un ievieto ziņu sociālajos tīklos, izmantojot «@AtbalstiMazo» vai «#MazaBiznesaDiena».

Video autors: MVUForums