Nodokļi

Reirs par mikrouzņēmumu nodokli: Valsts savus iedzīvotājus nedrīkst legāli dzīt nabadzībā

Dienas Bizness,02.02.2015

Jaunākais izdevums

Viena no prioritātēm ir ēnu ekonomikas mazināšana, bet pelēko sektoru Latvijas tautsaimniecībā nevar iznīcināt vienīgi ar kontrolējošām, represīvām metodēm, jāmainās cilvēku domāšanai, pašiem atsakoties no sadarbības ar ēnu biznesa vidi, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) intervijā laikrakstam Diena.

Daudz diskusiju pēdējā laikā saistīts ar mikrouzņēmumu nodokli. Jūsuprāt, mikrouzņēmumu pastāvēšana patlaban Latvijas ekonomikai nav izdevīga, tāpēc pakāpeniski jāierobežo?

Esam saņēmuši ziņojumu no Labklājības ministrijas par situāciju ar mikrouzņēmumu nodokli. Šis ziņojums parāda drausmīgu ainu. Mikrouzņēmumos strādājošie ir izslēgti no sociālās apdrošināšanas, tātad nevar saņemt pabalstus, viņi praktiski ir norobežoti no pensiju sistēmas, bet tas nav pareizi, valsts nedrīkst savus iedzīvotājus legāli dzīt nabadzībā.

Ko darīt? Jālikvidē mikrouzņēmumu režīms?

Nē. Mikrouzņēmumu režīma izveidošanas mērķi savulaik bija ekonomiskās krīzes pārvarēšana un uzņēmējdarbības sākšanas veicināšana. Pamatā mikrouzņēmumu režīms paredzēts tam, lai cilvēks saprastu – viņš var vai nevar būt uzņēmējs. Domāju, ka ar trim gadiem pietiek, lai to noskaidrotu. Ja bizness neizdodas, jākļūst par darba ņēmēju pie tāda darba devēja, kas maksā nodokļus un darbiniekam garantē likumos paredzēto sociālo nodrošinājumu. Savukārt, ja uzņēmējdarbība veiksmīgi izdodas, jāpāriet no mikrouzņēmuma uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Latvijā iespējams dibināt pat tā dēvēto «viena eiro SIA».

Tika izteiktas cerības, ka, izveidojot mikrouzņēmumu režīmu, sāks legāli strādāt tie uzņēmēji, kuri iepriekš darbojās ēnu ekonomikas sektorā. Tomēr tā nenotika. Mikrouzņēmumu režīmā pārgāja tie, kuri iepriekš darbojās citā nodokļu režīmā. Sasniedzot pensijas vecumu, šie cilvēki varēs vērsties pie valsts un teikt: «Kāpēc man tik maza pensija?» Ir jāņem vērā, ka Latvijā pensiju sistēma pamatā balstās nevis uz nostrādātajiem gadiem, bet iemaksātajām summām.

Saeimā daudzkārt, arī pagājušajā nedēļā tika diskutēts par mikrouzņēmumu nodokli. Deputāti saprot, ka šāda forma ir vajadzīga un to likvidēt nevar. Viens variants ir noteikt terminētu iespēju strādāt mikrouzņēmuma režīmā. Otrs variants ir noteikt, ka mikrouzņēmumam par katru darbinieku mēnesī jāmaksā minimālā sociālā iemaksa. Piemēram, Igaunijā, kur gan nav Latvijai identiska mikrouzņēmumu režīma, ir noteikts, ka minimālo sociālo iemaksu darba devējam jāmaksā par visiem strādājošajiem, arī par tiem darba ņēmējiem, kuri strādā nepilnu slodzi. Vēl viens variants ir noteikt nozares, kurās drīkst darboties mikrouzņēmumi.

Tad kurās nozarēs?

Piemēram, neliels ēdināšanas uzņēmums varētu būt mikrouzņēmums, bet par nozarēm diskusija vēl turpinās.

Visu interviju Valsts savus iedzīvotājus nedrīkst legāli dzīt nabadzībā lasiet pirmdienas, 2. februāra, laikrakstā Diena (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdībā izceļas asas diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu

BNS,10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā, gatavojot Ministru kabineta atbildes vēstules projektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par likumprojektu grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, otrdien izcēlās asas vairāk nekā stundu garas diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, aģentūra BNS novēroja Ministru kabineta sēdē.

Diskusijas raisīja atbildes vēstule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis valdības ministriem norādīja, ka pašreizējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs no sociālās apdrošināšanas un budžetu ieņēmumu aspekta, tāpat arī mikrouzņēmumu nodoklis ne vienmēr tiek izmantots atbilstoši likumam, un vairāki tā maksātāji nemaz patiesībā nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Viņš atzīmēja, ka pērn mikrouzņēmumu nodokļa kopējie ieņēmumi bija 51,1 miljons eiro, un atbilstoši FM aprēķiniem likumprojekta kopējā negatīvā fiskālā ietekme, veicot plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, no 2015.gada līdz 2017.gadam būs 38,1 miljons eiro, tostarp 2015.gadā - septiņi miljoni eiro, 2016.gadā - 13 miljoni eiro, savukārt 2017.gadā - 18,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatītas un atbalstītas izmaiņas mirkouzņēmumu nodokļa likumā. Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tās paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, informē Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta, sākot ar 2017. gadu, nodrošinot 2016. gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai. 2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būtu 122 eiro apmērā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: vairāk nekā trešdaļa mikrouzņēmēju nav informēti par nākamgad gaidāmajām nodokļu izmaiņām

Žanete Hāka,08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos

Natālija Poriete,13.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vēl šonedēļ var pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam vai atteikties no tā

Žanete Hāka,10.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ar 2015.gada 1.janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz 15.decembrim ieskaitot jāvēršas ar pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), informē VID.

Līdz 15.decembrim ar pieteikumu VID jāvēršas arī tiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri vēlas atteikties no šī statusa, sākot ar 2015.gada 1.janvāri. Esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī pēc 2015.gada 1.janvāra vēlas saglabāt šo statusu, pieteikums VID nav jāsniedz.

Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā kā nestrukturētu dokumentu.

Savukārt tie uzņēmumi vai fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri savu saimniecisko darbību reģistrē pirmo reizi, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt vienlaikus ar reģistrāciju Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā, piesakoties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai. Fiziskā persona mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt, vienlaikus ar reģistrāciju saimnieciskā darba veicēja statusā, aizpildot īpaši tam paredzētu pieteikuma veidlapu un iesniedzot to VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Komiteja atbalsta mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšanu 9% apmērā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv,04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības padomes (TSP) Mikro un mazo uzņēmumu komitejas sēdē trešdien tika skatīts jautājums par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem, kas ceturtdien, 5. februārī, tiks skatīti Saeimas 1. lasījumā, informē Ekonomikas ministrija.

Saeimā iesniegtais likumprojekts balstīts uz Ekonomikas ministrijas sākotnēji pausto priekšlikumu, kas paredz saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā pirmajos trīs darbības gados mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. No ceturtā darbības gada mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šī likme tiek noteikta 12% apmērā.

Komiteja atbalsta minēto priekšlikumu, uzskatot, ka ir būtiski saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti stimulējošu instrumentu. Komitejas dalībnieki norādīja arī to, ka minētais priekšlikums ir solis uz priekšu mikrouzņēmumu nodokļu maksātājos esošo darbinieku sociālo garantiju celšanai.

Komitejas sēdē tika pārrunāti arī citi priekšlikumi, kas pēdējā laikā izskanējuši sakarā ar mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma pilnveidošanu. Komitejas dalībnieki neatbalsta ierobežot laikā personas tiesības maksāt mikrouzņēmumu nodokli (piemēram, ļaut nodokli maksāt tikai 5 gadus), argumentējot, ka mazajiem nodokļu maksātājiem nav alternatīvu nodokļu maksāšanas režīmu, papildu norādot, ka 2016.gadā tiks izslēgts arī fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Komitejas dalībnieki uzskata, ka šāda regulējuma ieviešana radīs ēnu ekonomikas un bezdarba līmeņa palielināšanās risku, mazinās reģionālo attīstību Latvijā, turklāt šāds ierobežojums būs viegli apejams nodokļu optimizētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu vienkāršāku nodokļa nomaksu mazajiem uzņēmējiem, kā arī atvieglotu nodokļu aprēķināšanu, tiks ieviests vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts, informē Finanšu ministrija.

Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija.

Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima noraida opozīcijas rosināto mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšanu 9% apmērā

BNS,11.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien noraidīja opozīcijās deputātu rosināto mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšanu 9% apmērā.

Par grozījumiem balsoja 33 deputāti, pret bija 33 deputāti, bet atturējās - 22.

Opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai rosināja atcelt 11.Saeimā pieņemtos grozījumus mikrouzņēmumu nodokļa likmē, paredzot ieviest palielinātu mikrouzņēmumu nodokli - ar apgrozījumu virs 7000 eiro 2015.gadā paredzot ieviest 11% likmi, 2016.gadā - 13%, bet no 2017.gada - 15%.

No sirds Latvijai vadītāja Inguna Sudraba parlamenta sēdē uzsvēra, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanai nav ekonomiska pamata un tas ir bijis politisks lēmums, kas pieņemts pretēji nevalstisko organizāciju un nozaru asociāciju viedoklim. Eksperti uzskata, ka gadījumā, ja mikrouzņēmuma nodokļa likme ir virs 13%, tad uzņēmējiem vairs nebūs ekonomiska pamata izvēlēties būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai piedāvā atlikt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu izskatīšanu otrajā lasījumā , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodienas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā ir divi projekti grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Viens paredz otrajā lasījumā izskatīt grozījumus, kas iesniegti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet ir priekšlikums to izskatīšanu pārcelt uz 26. marta plenārsēdi. Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem zūd cerības uz to, ka parlamentārieši pagūs izdarīt izmaiņas, kuras stāsies spēkā līdz 15. aprīlim, kad jāiesniedz pirmā ceturkšņa deklarācija un jāveic šī nodokļa maksājums pēc 9% likmes, nevis pašlaik spēkā esošās 11%. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis norādīja uz to, ka politiķi savu solījumu pildīs, tāpēc ir iesniegti vēl vieni grozījumi Mikronodokļa likumā, kas paredz īpašu gadījumu 2015. gada pirmā ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņu noteikt no 15. līdz 25. maijam (nevis, kā parasti, 15. aprīlim).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noteiks nozares, kurās varēs dibināt mikrouzņēmumus

Dienas Bizness,11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 11.martā, vienbalsīgi atbalstīja virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz noteikt nozares, kurās veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi paredz, ka šīs nozares noteiks Ministru kabinets (MK). Valdībai attiecīgi MK noteikumi būs jāpieņem līdz šī gada 15.augustam, un plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra.

Izmaiņas likumā arī paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā, bet tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma.

«Šādu risinājumu, turklāt jau no šī gada 1.janvāra, esam atbalstījuši pie nosacījuma, ja Labklājības ministrija līdz septembra beigām būs sagatavojusi grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem,» informē Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šorīt izplatītā paziņojumā atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09 %).

Piemērs:

Mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro. Summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par ¾ no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma izīrētāji nodokļus arī turpmāk varēs maksāt, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu

Lelde Petrāne,26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir ļoti maz tādu uzņēmumu, kas mikrouzņēmumu režīmu izmanto ļaunprātīgi, šodien uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre norādīja, ka neviens nav ieinteresēts atteikties no mikrouzņēmumu režīma, jo mikrouzņēmumu nodoklis ir vienīgais atbalsta instruments iesācējuzņēmējiem.

«Uzņēmējdarbības aktivitāte mazinās, piemēram, šogad dibināts par 1000 mazāk uzņēmumu, turklāt šogad jau likvidēti vairāk nekā 8000 uzņēmumu. Tas ir tāpēc, ka diskutējam par mikrouzņēmumu režīmu, jo uzņēmēji nezina, ko sagaidīt nākotnē,» sacīja ministre.

Tāpat Reizniece-Ozola norādīja, ka mikrouzņēmumu režīms netiek izmantots ļaunprātīgi, bet tas ir būtisks atbalsta instruments. Viņa pauda cerību, ka mikrouzņēmumu režīms netiks sabojāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdībai līdz 15.augustam jānosaka nozares, kurās varēs dibināt mikrouzņēmumus

Dienas Bizness,26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 26.martā, otrajā lasījumā grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot noteikt nozares, kurās veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi paredz, ka šīs nozares noteiks Ministru kabinets (MK). Valdībai attiecīgi MK noteikumi būs jāpieņem līdz šī gada 15.augustam, un plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra.

Izmaiņas likumā arī paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā, bet tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma.

«Šādu risinājumu, turklāt jau no šī gada 1.janvāra, esam atbalstījuši pie nosacījuma, ja Labklājības ministrija līdz septembra beigām būs sagatavojusi grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem,» iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: Mikronodokļa maksātājs - valsts budžeta gremdētājs vai glābējs?

Māris Ķirsons,15.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji Finanšu ministrijas ieskatā rada riskus, savukārt Ekonomikas ministrija viņus uzskata par bezdarba un emigrācijas slāpētājiem , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To apliecina arī vakardienas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes gaita. Skaidri iezīmējās divas pretējas nometnes, kur Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ekonomikas ministrija izcēla mikrouzņēmumu nodokļa pozitīvos aspektus, savukārt Finanšu ministrija tā ēnas puses. Kompromiss starp abām pozīcijām būs jārod Saeimas atbildīgajām komisijām. To, ka diskusijas par šo jautājumu būs karstas, norādīja arī deputātu viedokļi.

Par to, kāds būs Saeimas vairākuma lēmums, pašlaik ir grūti spriest. Vieni no aptaujātajiem šo diskusiju nodēvēja par mēmo sarunu ar kurlajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem varētu likt maksāt augstāku nodokļa likmi – pat 15% apmērā no neto apgrozījuma –, bet atsakoties no minimālā sociālās apdrošināšanas maksājuma par katru darbinieku

Par šādu iespējamo risinājumu panākta vienošanas LTRK un Ministru prezidenta Māra Kučinska tikšanās laikā, taču par visu valdību veidojošo partiju vienotu pozīciju runāt vēl pāragri. Kāds būs Saeimas lēmums, to redzēsim, – deputātiem būs atkārtoti jāvērtē Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījums, kas paredz šī nodokļa režīma izbeigšanu. To paredz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Jāatgādina – izmaiņas paredzēja, ka personai pieteikties mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusa iegūšanai ir tiesības tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts. Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) ieviešanas diskusiju centrā vienmēr ir bijusi MUN likme. 2010. gada vidū apspriežot MUN likumprojektu, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar vienas spalvas vilcienu samazināja Finanšu ministrijas piedāvāto MUN 20% likmi līdz 9%. Arī pašlaik politiķi turpina «žonglēt» ar dažādām MUN likmēm – 9%, 11%, 12% un 15%. Diemžēl diskusijās nepietiekama uzmanība tiek pievērsta tādiem jautājumiem kā MUN izmantošana nodokļu plānošanā, niecīgās sociālās garantijas mikrouzņēmumu darbiniekiem un nepietiekama nodokļa diferenciācija.

Valsts apmaksāts ievadkurss nodokļu plānošanā

MUN ieviešanas galvenais mērķis bija atdzīvināt krīzes laikā komas stāvoklī nonākušo ekonomiku un mazināt ēnu ekonomikas izaugsmes tempu. Tomēr veids, kā nodoklis tika ieviests, drīzāk atgādina valsts apmaksātu ievadkursu nodokļu plānošanā. Konsultanti, grāmatveži, pārvadātāji un sportisti ir tikai daži no tiem, kuri izmanto MUN, lai apietu darbaspēka nodokļu maksāšanu, mākslīgi nodalot daļu uzņēmuma funkciju. Saskaņā ar VID informāciju puse no tā sauktajiem «jaunajiem uzņēmējiem» ir personas, kuras līdz MUN ieviešanai bija pašnodarbinātas personas un maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no visa sava ienākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu.

Budžeta komisija plāno trešdien, 4.oktobrī, balsot par likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai nodotu to izskatīšanai Saeimā trijos lasījumos.

Vienlaikus likumprojekta teksts vēl nav uzrakstīts, tāpat arī nav panākta vienošanās, vai tas būs atsevišķs likums vai arī grozījumi kādā no esošajiem likumiem.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sēdē skaidroja, ka ir jānosaka krīzes periods uz diviem gadiem, nosakot samazināto konsolidēto procentu likmi uz gadu. Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.

Tāpat Budžeta komisija piedāvā šo atbalstu attiecināt uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reirs: Daudzi uzsākuši agresīvu nodokļu plānošanu

Sandris Točs, speciāli DB,21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viens no izaicinājumiem ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas pēc mūsu aplēsēm budžetam rada 200 – 250 miljonu eiro lielus zaudējumus,» saka finanšu ministrs Jānis Reirs

Vietējiem uzņēmējiem un arī investoriem patīk stabilitāte. Vai Latvijā nodokļi nemainās pārāk bieži?

No 2011. gada nav paaugstināts neviens pamatnodoklis. No 2011. gada PVN ir samazināts par 1%, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – no 26% uz 23%, arī sociālais nodoklis samazināts gan darba devēju pusē, gan darba ņēmēju pusē par pusprocentu. Tas nozīmē, ka mēs esam vienīgā Eiropas Savienības valsts, kura ir samazinājusi nodokļus tādā apjomā laikā pēc krīzes. Pārsteidz arī tas, ka, piemēram, Igaunija no nākamā gada palielinās iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1%, arī Čehija palielinās šo nodokli par 1%. Un vēl dažas «neeirozonas» valstis Eiropas Savienībā arī to palielinās par 1%. Tas nozīmē, ka Latvija ir uz pareiza ceļa, mēģinot turēties zemāko nodokļu zonā, tāpat arī rūpēties par to, lai šie nodokļi paliktu tādā līmenī. Viennozīmīgi – ir arī lieli izaicinājumi. Viens no tiem ir nodokļu iekasējamība. Bieži jautā, kāpēc mums ir līdzīga nodokļu sistēma kā Lietuvā un Igaunijā, bet nodokļu iekasējamība ir stipri zemāka. Viens no izaicinājumiem ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas, pēc mūsu aplēsēm, budžetam rada 200–250 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tas ir 1% no IKP, kas ir ļoti nozīmīgi. Varētu ļoti daudz finansiālu problēmu atrisināt, ja mums būtu tāda pati nodokļu sistēma kā kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Patentmaksa nav populāra

Dienas Bizness,15.09.2015

Fotogrāfs Zigismunds Zālmanis patentu maksā piecus gadus – kopš tā ieviešanas. Pašlaik tas ir 45 eiro mēnesī: «Ir savi plusi un mīnusi. Pats varu veikt grāmatvedības uzskaiti, pats rakstu rēķinus, visi darījumi ar VID notiek elektroniski.» Kā nepilnību viņš min to, ka nav paredzēti attaisnotie izdevumi.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Logu mazgātājs – 43–57 eiro, tetovētājs – 43–80 eiro, frizieris – 57–85 eiro mēnesī, līdzīgas summas arī fotogrāfs, podnieks, kurpnieks un citi – kopumā 59 profesiju pārstāvji kā pašnodarbinātie jau piecus gadus drīkst izvēlēties maksāt fiksēto nodokli jeb patentmaksu. Tomēr jaunievedums nav pieprasīts – patentmaksas plusus piecu gadu laikā saskatījuši vien 2700 cilvēku, pašlaik aktīvu patentmaksātāju ir 1360, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, otrdien raksta laikraksts Diena.

Tas ir maz – piemēram, no aptuveni pusotra tūkstoša komersantu, kuru pamatdarbība ir frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (pēc provizoriskajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem), patentmaksu izvēlas vien aptuveni 230. VID speciālisti Dienai atklāj – pēc patentmaksājumu profesiju analīzes secināts, ka vairums tomēr paliek pie vecās kārtības – nodokļus maksā parastā režīmā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju vai mikrouzņēmuma nodokļu deklarāciju.

Pirms pieciem gadiem ieviestā un šķietami labi iecerētā biznesa forma neoficiāli tiek dēvēta par mēnešbiļeti bailīgajiem, tāpat arī patentmaksas sauklis varētu būt «Dzīvo šodienai!», jo persona, kura maksā patentu, nav pakļauta apdrošināšanai pret bezdarbu, nelaimes gadījumiem darbā, darbnespēju savas vai bērna slimības gadījumā, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtā informācija. Sākotnēji patentmaksas neietvēra vispār nekādas sociālās garantijas, tāpēc tai pieteicās tikai pārsimts cilvēku, kuri bija izskaitļojuši, ka viņiem kaut kādu iemeslu dēļ ir izdevīgi valsts kasē iemaksāt savai profesijai noteikto summu mēnesī – kā nodevu par to, ka drīkst šajā valstī strādāt un gūt ienākumus. Divus gadus vēlāk varas gaiteņos lēma, ka savs labums jāsniedz arī patentmaksātājiem, un atvēlēja viņiem divus sociālās drošības spilvenus – pensiju un invaliditātes apdrošināšanu. Piemēram, ja mēneša patentmaksājums ir 85 eiro, tad 67 procenti šīs summas tiek ieskaitīti valsts budžetā kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, t.i., 56,95 eiro. Atlikušie 33 procenti ir ienākuma nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reirs: Mikrouzņēmumu nodokli vajadzētu maksāt tikai uzņēmējdarbības sākumā

LETA,10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodoklis sākotnēji bija paredzēts tikai veiksmīgākai uzņēmējdarbības sākšanai pirmos divus, trīs gadus, nevis kā pastāvīga uzņēmējdarbības forma, šorīt intervijā Latvijas radio skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viens no risinājumiem būtu noteikt terminētu mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu, akcentēja ministrs.

Vislielākās problēmas mikrouzņēmuma nodoklis rada šo uzņēmumu darbiniekiem, kas, kā savulaik norādījusi Labklājības ministrija, nepiedalās pašreizējās pirmās un otrās pensiju sistēmas finansēšanā. Cilvēki, kuri strādā mikrouzņēmumos, arī saņems tikai pusi no minimālās pensijas.

Jau ziņots, ka likums nosaka, ka no nākamā gada mikrouzņēmumu nodoklis tiks palielinās no 9% līdz 11%. Valdības deklarācijā savukārt teikts, ka šis nodoklis ir jāizvērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru