Logu mazgātājs – 43–57 eiro, tetovētājs – 43–80 eiro, frizieris – 57–85 eiro mēnesī, līdzīgas summas arī fotogrāfs, podnieks, kurpnieks un citi – kopumā 59 profesiju pārstāvji kā pašnodarbinātie jau piecus gadus drīkst izvēlēties maksāt fiksēto nodokli jeb patentmaksu. Tomēr jaunievedums nav pieprasīts – patentmaksas plusus piecu gadu laikā saskatījuši vien 2700 cilvēku, pašlaik aktīvu patentmaksātāju ir 1360, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, otrdien raksta laikraksts Diena.
Tas ir maz – piemēram, no aptuveni pusotra tūkstoša komersantu, kuru pamatdarbība ir frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (pēc provizoriskajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem), patentmaksu izvēlas vien aptuveni 230. VID speciālisti Dienai atklāj – pēc patentmaksājumu profesiju analīzes secināts, ka vairums tomēr paliek pie vecās kārtības – nodokļus maksā parastā režīmā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju vai mikrouzņēmuma nodokļu deklarāciju.
Pirms pieciem gadiem ieviestā un šķietami labi iecerētā biznesa forma neoficiāli tiek dēvēta par mēnešbiļeti bailīgajiem, tāpat arī patentmaksas sauklis varētu būt «Dzīvo šodienai!», jo persona, kura maksā patentu, nav pakļauta apdrošināšanai pret bezdarbu, nelaimes gadījumiem darbā, darbnespēju savas vai bērna slimības gadījumā, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtā informācija. Sākotnēji patentmaksas neietvēra vispār nekādas sociālās garantijas, tāpēc tai pieteicās tikai pārsimts cilvēku, kuri bija izskaitļojuši, ka viņiem kaut kādu iemeslu dēļ ir izdevīgi valsts kasē iemaksāt savai profesijai noteikto summu mēnesī – kā nodevu par to, ka drīkst šajā valstī strādāt un gūt ienākumus. Divus gadus vēlāk varas gaiteņos lēma, ka savs labums jāsniedz arī patentmaksātājiem, un atvēlēja viņiem divus sociālās drošības spilvenus – pensiju un invaliditātes apdrošināšanu. Piemēram, ja mēneša patentmaksājums ir 85 eiro, tad 67 procenti šīs summas tiek ieskaitīti valsts budžetā kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, t.i., 56,95 eiro. Atlikušie 33 procenti ir ienākuma nodoklis.
Labklājības ministrija (LM) kritizē savu Ekonomikas ministrijas (EM) kolēģu jaunievedumu, to pamatojot ar faktu, ka mikrouzņēmumu darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem ir zema aizsardzība dažādu sociālo risku iestāšanās gadījumā. «Patentmaksas maksātājs gan papildina savu apdrošināšanas periodu, bet sociālo iemaksu objektu ietekme uz vecuma vai invaliditātes pensijas apmēru ir neliela. Ja cilvēka apdrošināšanas stāžu un sociālo iemaksu objektu veido tikai patentmaksas, tad cilvēks nenopelna garantēto minimālo vecuma pensiju. Tas nozīmē, ka pārējiem sociālo iemaksu veicējiem būs jāsedz starpība starp aprēķināto un piešķirto valsts vecuma pensiju,» teikts LM izplatītajā paziņojumā.
Tikmēr EM pārstāvji aizstāv krīzes gados ieviestos mikrouzņēmumu atbalsta pasākumus, kuru mērķis bija radīt stimulējošu darbības vidi un nodokļu politiku, samazināt bezdarba līmeni un palielināt uzņēmēju un pašnodarbināto īpatsvaru kopējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju starpā. «Minētie instrumenti devuši būtisku stimulu, un notikušas pozitīvas pārmaiņas tautsaimniecības rādītājos. Kopš 2010. gada būtiski pieaug jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, tāpat ekonomiskās aktivitātes veicināšanā pienesumu devis mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīms – mikrouzņēmumu skaits no 2011. līdz 2014. gadam pieaudzis par vairāk nekā 120 procentiem,» norāda EM pārstāve Evita Urpena.
Plašāk lasiet rakstā «Mēnešbiļete» nav populāra otrdienas, 15.septembra laikrakstā Diena (4.5.lpp)!