Kopš mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) ieviešanas diskusiju centrā vienmēr ir bijusi MUN likme. 2010. gada vidū apspriežot MUN likumprojektu, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar vienas spalvas vilcienu samazināja Finanšu ministrijas piedāvāto MUN 20% likmi līdz 9%. Arī pašlaik politiķi turpina «žonglēt» ar dažādām MUN likmēm – 9%, 11%, 12% un 15%. Diemžēl diskusijās nepietiekama uzmanība tiek pievērsta tādiem jautājumiem kā MUN izmantošana nodokļu plānošanā, niecīgās sociālās garantijas mikrouzņēmumu darbiniekiem un nepietiekama nodokļa diferenciācija.
Valsts apmaksāts ievadkurss nodokļu plānošanā
MUN ieviešanas galvenais mērķis bija atdzīvināt krīzes laikā komas stāvoklī nonākušo ekonomiku un mazināt ēnu ekonomikas izaugsmes tempu. Tomēr veids, kā nodoklis tika ieviests, drīzāk atgādina valsts apmaksātu ievadkursu nodokļu plānošanā. Konsultanti, grāmatveži, pārvadātāji un sportisti ir tikai daži no tiem, kuri izmanto MUN, lai apietu darbaspēka nodokļu maksāšanu, mākslīgi nodalot daļu uzņēmuma funkciju. Saskaņā ar VID informāciju puse no tā sauktajiem «jaunajiem uzņēmējiem» ir personas, kuras līdz MUN ieviešanai bija pašnodarbinātas personas un maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no visa sava ienākuma.
Dažu uzņēmumu biznesa modelis ir pilnībā balstīts uz šādām shēmām. Piemēram, Jūs pats varat nenojaust, ka Jūs, visdrīzāk, apkalpo mikrouzņēmums, kurš no «čaulas» mikrouzņēmuma nomā darba devēja aktīvus, izmanto tās zīmolu, formas tērpus un ir padots tās noteiktam laika grafikam un atpūtas laikam. Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem 2013. gadā MUN maksātāji bija aptuveni 11% no visiem saimnieciski aktīvajiem nodokļu maksātājiem, bet to nodokļu ieņēmumi veidoja nieka 0,61% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Šie skaitļi ļauj tikai spekulēt, cik miljonu paiet garām valsts kasei dēļ jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem, kas iepriekš bija pakalpojumu saņēmēja darbinieki.
Mikrouzņēmumu darbinieki – jauna sociāli atstumto kasta?
MUN likmes palielināšanas atbalstītāju galvenais arguments ir MUN maksātāju niecīgās sociālās garantijas. MUN darbinieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) tiek aprēķinātas no mikrouzņēmuma apgrozījuma, nevis viņa bruto algas. Darbiniekam šī summa vēl ir jādala ar citiem tajā pašā uzņēmumā nodarbinātajiem. Darbinieks nevar arī pretendēt uz neapliekamo minimumu un atvieglojumiem par apgādājamajiem.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem 2013. GADĀ mikrouzņēmumu darbinieku vidējais VSAOI OBJEKTS bija 112,30 eiro mēnesī. Pastāvot pašreizējam pensionēšanās vecumam, darbiniekam šī summa pat nenodrošina valsts garantēto minimālo pensiju. «Pūļa demokrātijas» apstākļos likumdevējs diezin vai varēs atļauties, ka daļa vēlētāju nesaņem pat minimālas sociālās garantijas. Valstij tāpat nāksies nodrošināt minimālo pensiju mikrouzņēmumu darbiniekiem, taču tas notiks uz to rēķina, kuri pašlaik godprātīgi maksā VSAOI kā algoti darbinieki.
Rīga vs. Rēzekne
Plaši piesauktais arguments, ka MUN sekmē bezdarba samazināšanos, līdzinās stāstam par vidējo temperatūru slimnīcā. Kamēr Rīga var lepoties ar 4,9% reģistrētā bezdarba līmeni, Rēzekne ar 15,2% un citur perifērijā līdzinās intensīvās terapijas nodaļai. Ja MUN izstrādātāju mērķis ir mazināt bezdarbu un ēnu ekonomiku, tad, iespējams, ir laiks domāt par MUN likmes diferenciētu piemērošanu Rīgai un pārējiem reģioniem.
Mazais bizness Baltijā
Lietuva mazajam biznesam piemēro 5% UIN, ja vidējais darbinieku skaits nepārsniedz 10 un ar UIN apliekamais ienākums gadā nepārsniedz ap 290,000 euro un ir izpildīti citi nosacījumi. Taču mazo uzņēmumu darbiniekiem tāpat kā visiem citiem ir jāmaksā pilns IIN. Individuāliem profesionālās darbības veicējiem ir tiesības piemērot 5% IIN, izņemot juristus, grāmatvežus, arhitektus un dažas citas profesijas. Turpretim Igaunijas modeļa mērķis ir sekmēt peļņas reinvestēšanu. Tiklīdz uzņēmums vēlas izmaksāt peļņu vai fiziskā persona gūst ienākumu no saimnieciskās darbības, jānomaksā 20% peļņas nodoklis (ap 25% no neto ienākuma). Papildus darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksu daļai uz Lietuvas darba devēju gulstas 31%, bet uz Igaunijas darba devēju – 34% VSAOI. Tādējādi ne Lietuva, ne Igaunija mazo biznesu neatbalsta uz darbinieku sociālās aizsardzības rēķina.