Foto

Sekojot idejai: karstās šokolādes ražošana kļuvusi par «stabilu ģimenes biznesiņu»

Anda Asere,05.02.2014

Jaunākais izdevums

Bizness nav rozēm kaisīts ceļš, taču uzkrātā pieredze ļauj mācīties ko jaunu, padarītais sniedz gandarījumu. «Prieks, ka man ir izdevies realizēt šo ideju, uzņēmums darbojas un sniedz zināmu finansiālu labumu. Ir gandarījums, ka no šī produkta ir iznācis mazs, stabils ģimenes biznesiņš,» saka Gints Strazdiņš, karstās šokolādes ChocoSpoon ražotāja SIA Gardmutis īpašnieks.

Ražotāja kārtā

Sākotnēji Ginta uzņēmums bija mājražotāja statusā. Samērā īsā laikā viņa piedāvātajam produktam uzradās savs cienītāju loks, tāpēc Gints sāka apsvērt domu, kā no mājražotāja kļūt par reģistrēto ražotāju, lai varētu savu produkciju piedāvāt veikaliem, ne tikai ar to piedalīties tirdziņos. «Atradām telpas – vienu izbijušu kafejnīcu Jūrmalā, kas krīzes laikā bija paputējusi, un sākām darboties. Izpildījām visas PVD prasības un 2012. gada maijā kļuvām par reģistrētiem ražotājiem,» stāsta Gints. Formalitāšu nokārtošana bijusi samērā vienkārša, jo pirms tam viņš bija konsultējies par niansēm, un bija nepieciešams nokārtot vien dažas lietas, piemēram, iegūt apstiprinājumu, ka formas, kurās lej šokolādi, ir piemērotas pārtikas produktu ražošanai.

Biznesa sākumposmā uzņēmums piedalījās dažādos tirdziņos. Šajā ziemas sezonā darbu bija tik daudz, ka pašiem tirgoties vairs nav bijis laika. Gints spriež, ka tirdziņi mājražotājam noteikti ir nozīmīgi biznesa attīstīšanai. Taču arī tad, ja produkcija jau ir veikalos, dalība tirdziņos var gan nest peļņu, gan kalpot kā mārketinga rīks. Ilgstoši piedalīties tirdziņā ar vienu produktu, kas nepieder pie pamatproduktiem, ko aktīvi pērk, piemēram, maize vai dārzeņi, tomēr nav sevišķi ienesīgi. Tad jādomā, kā nopelnīt vairāk – varbūt jāpiedāvā vēl citi produkti.

Šobrīd uzņēmuma produkcija nopērkama lielveikalu Rimi nodaļās Klēts un vairākos Latvijas preču veikalos, piemēram, Riija, Abra, Pienene. «Esam sapratuši, ka mūsu pircējs, tirgus, izplatīšanas kanāls nebūs katrs lielveikals. ChocoSpoon ir nišas produkts, ko vairāk pērk, ejot ciemos un ņemot līdzi kā dāvanu, nevis četrreiz dienā paši dzer. Daudzi saka, ka tā ir laba, maza dāvaniņa,» teic Gints.

Tausta eksportu

Gintam esot sajūta, ka Latvijas tirgus ir daudzmaz apgūts. Ārpus Rīgas, mazpilsētās, uzņēmumam ir tikai viens partneris katrā apdzīvotā vietā. «Tikko sākam sadarbību, ir liels pieprasījums, jo tas ir kaut kas jauns un cilvēki grib pamēģināt, bet pēc tam norimst un nostabilizējas. Tomēr joprojām ir daļa auditorijas, kas nav apgūta, ir, kur piestrādāt. Decembris ir beidzies, jādomā, kā pie viņiem nokļūt,» teic Gints.

Uzņēmums lūkojas eksporta tirgu virzienā, ar ko saista nākotnes attīstības iespējas. Tāpat uzņēmējs domā, ka varētu paplašināt sortimentu. Līdz šim SIA Gardmutis sortiments nav mainījies – tam piedāvājumā ir astoņi dažādi karstās šokolādes veidi. «Jautājums – censties paplašināt sortimentu un vairāk palikt Latvijā vai koncentrēties uz vienu produktu un mēģināt to bīdīt ārzemēs. Vēlos saprast, kāda ir pareizā atbilde,» atzīst Gints.

Cilvēkiem svarīgi, kur produkts ražots, tāpēc «Ražots Latvijā» vietējā tirgū ir pievienotā vērtība. Uzņēmums ir izmēģinājis spēkus arī Lietuvā un Igaunijā, un Lietuvā pret šo norādi neiebilst, savukārt Igaunijā ir bijuši gadījumi, kad sadarbības partneri rosina rakstīt «Made in EU», nevis «Made in Latvia». Tāpēc Gintam vēl esot jāsameklē īstais veids, kā nonākt eksporta tirgos. Lielākais izaicinājums esot tas, ka ChocoSpoon auditorija galvenokārt sasniedzama specifiskos nišas veikalos. Ar mazajiem veikaliem Latvijā uzņēmums spēj tikt galā pašu spēkiem, bet, pārkāpjot valsts robežu, būs jāatrod viens partneris, ar ko sadarboties.

Uzņēmums bija atradis vienu izplatītāju Lietuvā, taču tas bija specializējies uz viesmīlības (HoReCa) sektoru, kur šis produkts ir mazāk pieprasīts, tāpēc mērķis ir atrast kādu veikalu tīklu, ar kuru varētu nopietnāk izvērst sadarbību. SIA Gardmutis ar viesmīlības sektoru sadarbojas arī Latvijā, taču apjomi ir nelieli.

Savukārt Igaunijā pagaidām uzņēmumam ir bijusi pieredze korporatīvo pasūtījumu jomā. Šis segments ir stabils arī Latvijā, jo īpaši decembrī, kad šo produktu daudzi izvēlas dāvaniņām darbiniekiem un sadarbības partneriem.

Ar garoziņu

Vaicāts, kā saprast, vai ir vērts sākt savu biznesu, Gints atgādina jau zināmu patiesību – vajadzīga ideja, ko darīt, nepieciešama apņēmība un gribēšana, kā arī finansiālās iespējas (taču ne vienmēr). «Ja šīs trīs lietas izdodas salikt kopā, domāju, ka mierīgi var izveidot vismaz ģimenes biznesiņu,» viņš teic. Gints piekrīt, ka ne visiem jābūt lieliem holdingiem un arī tie reiz ir sākušies no maza uzņēmuma. Jautājums ir par to, cik komfortabli un stabili katrs jūtas savā nišā.

«Bizness nav rozēm kaisīts sarkanais paklājs, ir arī savas neizdošanās, ne visi plāni piepildās. Taču tiek uzkrāta pieredze un beigās iznākums tik un tā ir pozitīvs – tu mācies,» spriež Gints. Bizness nav viegls pasākums, ko bauda, svilpojot vien. Jārēķinās, ka privātajam biznesam ir arī sava garoziņa, piemēram, ir brīži, kad jāupurē laiks ģimenei.

Agrāk Gints ir strādājis lielākos uzņēmumos, un sava biznesa sākuma posmā atklājis, ka pēkšņi palicis viens pats, tikai ģimenes lokā, izpaliek ikrīta sarunas ar kolēģiem, darba pasākumi. Tāpēc sākuma periodā varot būt līdzīgas sajūtas kā Robinsonam uz vientuļas salas. Lai gan ir sadarbības partneri un piegādātāji, komunikācija notiek, tomēr tā ir atšķirīga no tās, pie kādas bijis pierasts. «Ja uzņēmējs iepriekš strādājis lielā uzņēmumā un izlemj veidot savu mazo biznesu, jārēķinās, kamainīsies socializācija,» viņš saka.

Pat Jāņos

Ziema ir ChocoSpoon sezona, kas pieklust martā un aprīlī, bet arī vasaras mēnešos produktam ir savs cienītāju loks. «Nav tā, ka vasarā viss apstājas. Daudziem maziem veikaliem ir problēma, ka nav ventilācijas, ir karsts un šokolāde sāk kust, jo īpaši, ja tā atrodas tiešos saules staros. Tad šokolāde maisiņā ir kā mini siltumnīcā, izsitas ārā kakao sviestiņš, tā kļūst balta, nepievilcīga. Īstenībā kvalitāte nemainās, bet cilvēks, protams, pērk ar acīm,» stāsta Gints.

Rudenī, aicināts uz sarunu, Gints teica, ka šokolādes biznesā «cāļus» skaita pēc Ziemassvētkiem. Tagad, tiekoties ar DB, viņš atklāj, ka 2013. gada apgrozījums bijis aptuveni par 40% lielāks nekā pirms gada, aptuveni 34,3 tūkstoši eiro (24 tūkstoši latu, 2012. gadā – 17 tūkstoši latu) un uzņēmums strādā ar peļņu. «Šis nav mans pilna laika darbs, tas ir izvērties par sezonālu biznesu. Vasarā ar otru kāju esmu laukos, kur mēģinu apsaimniekot dzimtas īpašumu un esmu izveidojis ābeļdārzu. Vasarā saistībā ar šokolādi ir minimāls darba apjoms, bet cilvēki ChocoSpoon pērk pat uz Jāņiem, jo īpaši, ja līst lietus,» teic Gints.

Vaicāts, vai nav uzradušies sekotāji, Gints teic, ka 2012. gada Ziemassvētkos viens medus ražotājs bija mēģinājis piedāvāt ko līdzīgu ChocoSpoon produktam. Arī 2013. gada Ziemassvētkos tirdziņos bijis mājražotājs, kas piedāvājis karsto šokolādi. «Skaidrs – ja produkts ir dzīvotspējīgs un to var pārdot, uzradīsies kāds sekotājs. Tāpat kā ar vīniem – būs tādi, kas izdzīvos un ieņems nišu, būs arī tādi, kas pamēģinās un izlems neturpināt,» spriež Gints.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sekojot idejai: Īsteno sapni par ražotni

Žanete Hāka,02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus Labietis radītāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis iestrādājušies jaunajā ražotnē Ādažos, skatās uz eksporta iespējām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākotnēji alus darītava Labietis radusies Rīgā, Aristīda Briāna ielā, taču laika gaitā ražošanai tur kļuvis par šauru, tādēļ nu jau gadu alus darītāji mitinās arī Ādažos, Eimuros, kur pērn iekārtota jaunā darītava. Kā stāsta R. Pļaviņš, kopumā ražotnes izveidē un iekārtu iegādē investēti aptuveni 250 tūkstoši eiro.

«Rīgā kļuva par šauru un arī vēlējāmies alu normāli pildīt pudelēs, lai to varētu piedāvāt veikaliem un citām tirdzniecības vietām, pieprasījums bija arī eksporta jomā, līdz ar to bija jāmeklē nauda straujākai attīstībai,» viņš stāsta. Pašiem šādas naudas nebija, līdz ar to viņi aizņēmušies no lētākā iespējamā avota – attīstības finanšu institūcijas Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No nulles – bez naudas, bez zināšanām, tikai ar gribēšanu

Anda Asere,15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nostiprinājies Latvijā, ekstrēmo dēļu sporta veida ražotājs Boont pēta iespējas ārzemēs un ar laiku vēlas būt viens no lielākajiem dēļu ražotājiem Eiropā

SIA Boont izgatavo dažādus dēļus, kas domāti ekstrēmajiem sporta veidiem, šobrīd – pamatā veikbordam. «Sākam izstrādāt arī snovborda dēļus. Pērn un aizpagājušajā gadā taisījām slēpes, tostarp arī ūdensslēpes. Esam sākuši taisīt kaitbordus un domāju, ka šoziem mēģināsim uztaisīt tā, lai nākamgad mums būtu savi. Izgatavojam arī longbordus, bet ne pārāk daudz. Varbūt vajadzēja vairāk pievērsties tiem, bet mūsu aizraušanās ir veikbords, tāpēc vairāk strādājam pie tiem,» saka Pāvels Losevs, SIA Boont īpašnieks.

Lai izgatavotu labu veikborda dēli, ir jāņem vērā daudz nianšu, tiem jābūt izturīgiem un ne pārāk smagiem. Tāpat, atšķirībā no tā, kā kurš dēli izmanto, tie jāveido dažādi. Piemēram, vienkāršai braukāšanai pietiks ar plakanu dēli, bet, ja brauc pa konstrukcijām, tiek veidots cietāks dēļa vidus un mīkstāki gali, lai varētu veikt skaistus trikus. «Spēlējamies ar elastību,» saka Pāvels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: «Nav iespējams paredzēt, ko pirks»

Anda Asere,08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmola Owa dibinātāja Natālija Jermolajeva pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām un ar savu piemēru vēlas parādīt, ka iespējas ir plašas

«Mēs nedarbojamies kā sociālais uzņēmums ar labdarības piesitienu, bet kā klasisks modes uzņēmums, ko vienkārši vada cilvēks ar īpašām vajadzībām. Esam definējuši savu sociālā uzņēmuma statusu, to esam ierakstījuši arī statūtos. Esam iestājušies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. Tur sevi konkrēti pozicionējam kā darba integrācijas uzņēmumu, gan arī kā piemēru un motivācijas uzņēmumu, jo tādu ir maz. Es pati kā cilvēks ar īpašām vajadzībām pārstāvu šo uzņēmēju grupu, kas ir maza, tāpēc gribu parādīt citiem, ka bizness ir iespējams,» saka Natālija.

Topā kaķi

Owa sadarbojas ar divām māksliniecēm – Alisu Ādamsoni un Veru Bondari. Līdz šim uzņēmuma apģērbos ir bijuši dažādi zīmējumi – ziedi, dzīvnieki. Populārākie ir apģērbi ar kaķu zīmējumiem, kā arī noteikta veida zaķiem. «Mums ir 12 zaķi, un ir tādi, ko pasūta visu laiku, bet ir arī tādi, ko nepasūta nemaz. Suņus pērk tikai to šķirņu īpašnieki, kuri attēloti uz apģērba. Kaķiem tā nav,» stāsta Natālija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Katru mēnesi jauns rekords

Anda Asere,12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdevumu salīdzināšanas platformā Altero cilvēki visbiežāk izskata iespēju aizņemties piecus tūkstošus eiro remontam, auto iegādei vai kādam lielākam pirkumam; uzņēmums pēta iespējas attīstīties citās valstīs

«Katru mēnesi ir jauns rekords gan izsniegto kredītu apjomā, gan arī mūsu ikmēneša apgrozījumā. Kopš janvāra pēc piedāvājuma izvērtēšanas Altero platformā ir izsniegti kredīti 8,5 miljonu eiro apjomā. Kopš septembra katru mēnesi tiek izsniegts pusotrs miljons eiro mēnesī, un līdz gada beigām sasniegsim 12 miljonu eiro atzīmi,» stāsta Artūrs Kostins, SIA Altero vadītājs. Mēnesī platforma tiek apmeklēta 70 tūkstošus reižu, un līdz šim sev pieejamos aizdevumus apskatījuši 26 tūkstoši cilvēku, no kuriem 15% līdz 20% reāli arī tos izmanto. 25% interesentu kreditētāji atsaka aizdevumu, daļa cilvēku pārdomā un neizmanto iespēju saņemt līdzekļus, piemēram, 15% interesentu aizdevumu piedāvā tikai viena kompānija, kam parasti ir visai augsta procentu likme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien būvlaukuma pārvaldības sistēmai Orocon ir daudz lielāka konkurence nekā pirms trim gadiem; tās izstrādātāju Aleksandra Švaikova un Andreja Čumakova skatījumā tā ir laba zīme

Agrāk SIA Orocon risinājums bija vairāk kā būvniecības kompāniju resursu plānošanas sistēma, bet tagad tā ir būvlaukuma pārvaldes sistēma, kas domāta tieši celtniecības uzņēmumiem, lai tie ekonomētu laiku.

«Realitāte ir tāda, ka būvniecības darbu pārvaldniekiem ir jātiek galā ar četras reizes vairāk mikrodatu, nekā biroja darbiniekiem, kuriem ir jāpiedalās sapulcēs, jāatbild uz e-pastiem utt.,» saka Aleksandrs. Tas saistīts ar to, ka būvlaukumā strādā ne vien ģenerāluzņēmējs, bet arī daudzi apakšuzņēmēji, kuriem katram ir savs uzdevums. Gadās, ka viens apakšuzņēmējs otram aizsūtījis nepareizos rasējumus, to saprot tikai nākamajā dienā. Ir zaudēts laiks, nauda, materiāli. Ne vienmēr šāda sistēma palīdzēs no tā izvairīties, bet vismaz piefiksēs problēmu. «Tās sakne ir mikrodati. Būvnieki kavē darbus ne tāpēc, ka ir slikti speciālisti, bet gan tāpēc, ka visa informācija ir vienā prātā. Mēs gribam palīdzēt būvniekiem un pārbīdīt šo informāciju no viena cilvēka, kuram tā ir galvā, e-pastā, nepiefiksētās WhatsApp sarunās un telefonzvanos, uz vienotu sistēmu,» viņš teic. Nesen uzņēmums izstrādāja pilnībā jaunu sistēmu. «Tas ir līdzīgi kā ar kompasu – ja tas «klibo», nokļūsi nevis Liepājā, bet Ventspilī. Mūsu iepriekšējā sistēma «kliboja»,» atzīst Andrejs. Aleksandrs piebilst, ka viņi nolēma izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu, nevis pārtaisīt veco, jo reizēm tā ir lētāk. Šajā gadījumā bija izdevīgāk visu darīt no sākuma, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. «IT nozarē reizēm ir krietni vieglāk uzbūvēt pilnībā no jauna, nekā rekonstruēt veco,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Sofia Lark īpašniece Laura Selecka rotu izgatavošanu arvien sauc drīzāk par hobiju – mode ir lēns bizness

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Es neesmu gatava izmantot nezināmas izcelsmes materiālus, ielikt savās rotās sliktas sastāvdaļas. Ir metāli, ko nēsāt ir kaitīgi, bet ko plaši izmanto bižutērijā. Vai mums ir vajadzīgas īslaicīgas lietas? Vai ir vajadzīgas vienas sezonas somas, jostas, auskari? Es vēlos izgatavot ilgtermiņa lietas,» viņa norāda. Tirdziņos Laura novērojusi, ka mūsu amatnieki un mākslinieki attīstās un izgatavo dažādas labas lietas par pieņemamām cenām, kas turklāt izgatavotas atbildīgi, nemaitā veselību un vidi. Viņa atbalsta atbildīgu iepirkšanos – pirkt rotas, ko tiešām vajag, nevis ko uzliks vienu reizi. «Atverot sieviešu rotu lādītes, var redzēt daudz «štruntu», kas uzlikti vienu reizi. Varbūt nevajag 50 auskarus, bet gan tikai dažus, toties labus?» spriež Laura.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Creative Business Cup nacionālajā atlasē uzvar Gamechanger Audio

Laura Mazbērziņa,23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī Kuldīgas ielas vidū notikusi trešā Latvijas zīmola Betolli modes skate.

Modeļu lomās iejutās 20 cilvēki - dažādos vecumos, no dažādām pilsētām (Dobeles, Ādažiem, Rīgas, Ventspils un Talsiem), dažādu profesiju pārstāvji.

Iesākumā zīmola klienti darbojušies kā sava krekla dizaineri, bet modes skatē - modeļi, kuri demonstrē savu unikālo kreklu. Katrs no iznācieniem bija košs un spilgts, bagātinot tos ar dažādiem Betolli radītiem aksesuāriem.

Gatavošanās modes skatei aizņēmusi teju trīs mēnešus. Iesākumā tika uzrunāti klienti, katram individuāli tika radīts savs tēls un pieskaņots iznāciena muzikālais noformējums.

Ar SIA Betolli konstruktora palīdzību tiek darināti dizaina krekli, bet uzņēmums paplašinājis sortimentu ar dažādiem aksesuāriem , iepriekš vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku.

Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku, tomēr pārsvarā tās iegādājas Latvijas iedzīvotāji

Pirms trīs gadiem Aleksejs Golovņovs kopā ar sievu Kristīni nolēma mājas apstākļos izmēģināt roku koka naktslampiņu veidošanā. «Es nekādu divriteni no jauna neesmu izgudrojis, jo šādi produkti jau sen pieejami ASV un citu valstu tirgos, bet mūsu mērķis bija attīstīt savu redzējumu par koka naktslampiņām, skaidri definējot mērķauditoriju – bērni,» stāsta zīmola Happy Moon idejas autors Aleksejs Golovņovs.

Happy Moon nakts lampas ir izgatavotas no Latvijas bērza saplākšņa, apstrādātas ar ūdens bāzes krāsām un tajās ir iestrādātas speciālas matētas LED diodes, kurām ir ilgs kalpošanas laiks, turklāt tās nesakarst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zīmols Betolli radījis jaunu aksesuāru Fancy-puff, kas, kā plāno ražotājs, «papildinās ikvienas personības kopējo tēlu».

«Mūsdienās, ikdienas steigā mēs aizmirstam uzslavēt paši sevi, pateikt «Paldies». Tādu motīvu vadīts radies zīmola jaunais produkts, kura vienkāršā nozīme būtu «pleca piespraude»,» skaidroja Betolli zīmola vadītāja Līga Krauze.

«Jau senajos laikos kā pagodinājuma un atšķirības zīmes tika izmantoti dažāda veida uzpleči un uzšuves, kas tika piespraustas vai piešūtas pie apģērba pleca daļā,» viņa skaidroja.

Jaunais aksesuārs tiks tirgots vairākās krāsās. Ar šo «pleca piespraudi» varot doties gan uz saviesīgiem pasākumiem, gan nesāt to ikdienā, lai nedaudz atšķirtos un ikdienu padarītu košāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar kafiju iziet pasaulē

Sandra Dieziņa,18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas speciālisti izveido jaunu kafejnīcu Rīgā, Dzirnavu ielā un plāno attīstīt franšīzi

SIA Rocket Bean Cafe līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Rodčenko, kuram Rīgā tagad pieder jau divas Rocket Bean kafejnīcas un kafijas grauzdētava Miera ielā, neslēpj – mērķis ir izglītot patērētājus, piedāvājot pasaulē labi zināmu kafijas ražotājvalstu produktu, kurš audzēts, transportēts, uzglabāts, grauzdēts un pagatavots pēc augstākajiem standartiem. Kafejnīca Dzirnavu ielā pārcelta no Vecrīgas, kur kļuvis par šauru. Jaunā vieta ir krietni plašāka – ar 55 līdz 60 vietām, kas, pēc Aivara domām, ir minimums, lai savu biznesu varētu atpelnīt. Rīgas klusais centrs par mājvietu izvēlēts arī tādēļ, lai panāktu pretī uzņēmējiem un citiem aizņemtiem ļaudīm, kas strādā tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas Giraffe360 uzvar nekustamo īpašumu jomas startup konkursā

Lelde Petrāne,24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foruma PropTech Riga ietvaros noticis Latvijā pirmais ar nekustamo īpašumu jomu saistīto startup uzņēmumu konkurss.

Organizatoru mērķis bija pievērst uzmanību inovatīvām tehnoloģiskām idejām un piesaistīt biznesa enģeļu un investīciju fondu uzmanību uzņēmumiem, kas darbojās šajā jomā. Konkursā piedalījās 12 startup uzņēmumi no četrām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Uzvarēja Latvijas kompānija, virtuālo tūru tehnoloģiju ražotājs Giraffe360.

Konkursa žūrijas locekle Ieva Brence uzvarētāju raksturo šādi: «Oriģināla un inovatīva biznesa ideja ar ilgtspējīgu attīstības potenciālu. Lai gan tādas bija arī citiem startup izaicinājuma konkursa dalībniekiem, šajā gadījumā ļoti skaidri tika iezīmēta produkta oriģinalitāte un unikalitāte, attīstības iespējas, prezentācija bija ļoti pārdomāta, akcentējot galveno un iekļaujoties atvēlētajā laikā. Pārliecināja arī konkrētā uzņēmuma komanda, līdz šim sasniegtais. Ir liela ticība uzņēmuma Giraffe 360 turpmākai izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu konkursā Start Tel Aviv 2017 Latvijā uzvar Alina, kam būs iespēja sevi parādīt inovāciju festivālā DLD Telavivā un iepazīties ar Izraēlas jaunuzņēmumu ekosistēmu šī gada septembrī

DB jau rakstīja, ka Alina ražo un pārdod māla piedevas būvmateriālu ražotājiem ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai. Šis produkts primāri radīts krāsu ražotājiem. Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu būvmateriāla mūžu un aizsargātu to no ultravioletā starojuma. Būvniecībā izmatotie toksiskie materiāli būtiski piesārņo iekštelpu vidi, kas ir divas līdz piecas reizes kaitīgāka par ārtelpām, un Pasaules veselības organizācija atzīst, ka 3% no pasaules slimību sloga rodas no tosikā iekštelpu piesārņojuma, kas ir Alina dzinējspēks inovatīvā materiāla izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam!: Upurēt savu uzcenojumu, lai ieietu tirgū

Anda Asere,05.07.2017

Elīna Vanaga, zīmola Deeply Personal dizainere un dibinātāja

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot biznesu, uzņēmējiem jāsaprot, kā veidojas pašizmaksa, par kādu cenu tirgot preci tirdziņā un par kādu cenu piedāvāt preci tirgotājam

Produkta pašizmaksa veido vien 25% no gala cenas, zīmola turētāja uzcenojums ir vēl 25%, savukārt vēl 50% nāk klāt mazumtirdzniecībā, skaidro Anna Andersone, apģērbu zīmola Be-With radītāja. Viņa savu apģērbu biznesu sākusi nesen, saražotās partijas ir mazas, līdz ar to pašizmaksa ir augstāka. «Dabiski, man sanāk upurēt savu uzcenojumu, lai ieietu tirgū, lai mans produkts būtu konkurētspējīgs un lai varētu veikalā piedāvāt normālu cenu. Parasti pirmo partiju uzcenojums ir minimāls vai arī tās mazumtirgotājiem piedāvā par pašizmaksu. Tā ir cena ieiešanai tirgū. Pēc tam, kad tirgus ir notestēts, seko lielākas partijas un pašizmaksa, ražošanas cena samazinās. Tad var sākt pelnīt,» saka A. Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Biznesa ideja radās klubā Pulkvedim neviens neraksta

Linda Zalāne,25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīdžeja lielākā māksla ir nospēlēt tādu dziesmu, kuru publika nezina, bet visi ir sajūsmā un dejo

Tā uzsver SIA Rīgas DJ skola līdzīpašniece Kristiāna Kalniņa, kura kopā ar biznesa partneri Kasparu Dabru pirms trim gadiem īstenoja savu sapni par skolas izveidi. Abiem ir vairāk nekā desmit gadu pieredze dīdžeju (DJ) darbā, un kopīgā biznesa mērķis ir savas zināšanas nodot jaunajiem censoņiem un tiem, kuri vēlas pilnveidoties, iemācīties strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un DJ programmām, attīstīt ritma izjūtu un izprast mūzikas uzbūvi. «Tas tikai priecē, ja kāds no mūsu studentiem pēc tam tiek aicināts uz pasākumiem spēlēt mūziku. Tas nozīmē, ka mūsu ieguldītais darbs ir attaisnojies, bet ikvienam ir jāsaprot, ka skolā var iemācīties tikai dīdžejošanas pamatus, bet gaumi, savu stilu un mūzikas kolekciju ir katram pašam jāveido,» akcentē Kaspars, kuram tāpat kā Kristiānai Rīgas DJ skola ir pamatdarbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar negāzēto, pussauso ābolu sidru «Mr.Plūme» Lielvārdes novada Jumpravā esošā «Mr.Plūme sidra darītava» izcīnījusi zelta medaļu starptautiskā sidru konkursā Astūrijā, Spānijā, pussauso sidru kategorijā, informē uzņēmumā.

Konkursā «SISGA 2018 - Salon Internacional de les Sidres de Gala» tika pārstāvētas 17 valstis - ASV, Francija, Lielbritānija, Spānija, Vācija, Holande, Japāna, Itālija, Somija u.c., kopumā prezentējot ap 150 dažādiem ābolu sidriem. Atšķirībā no citiem, līdzīgiem konkursiem, kur medaļas iegūst, sasniedzot noteiktu punktu skaitu, šeit katrā dzērienu kategorijā ir tikai viena pirmā, otrā un trešā vieta.

«Esam gandarīti par sasniegto. Esam gandarīti nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāteic, spāņi bija ļoti pārsteigti pozitīvā nozīmē, pārsteigti par mazu valsti Latviju, kurai nav nekādu sidra darīšanas tradīciju un sentēvu receptes, un mūsu dzērieniem, kas pēc žūrijas un organizatoru teiktā esot izcēlušies uz citu fona ar savu kvalitāti, oriģinalitāti. Un šeit mēs tiešām konkurējām ar daudziem zināmiem pasaules sidra zīmoliem kā «Angry Orchard» no ASV, «Hogan’s cider» no Lielbritānijas un citiem ražotājiem un valstīm, kur sidra darīšanai ir simtiem gadu sena vēsture, tradīcijas, receptes, piemeklētas ābolu šķirnes», stāsta sidrdaris Māris Plūme. «Zelta medaļa konkursā Spānijā ir kā atalgojums par mūsu ilgo, smago darbu vairāku gadu garumā. Šī atzinība ir pierādījums, ka jābūt drosmīgiem, jātic savai idejai un produktam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 29. oktobra rītā

Dienas Bizness,29.10.2013

Balva elektromobiļu rallija Sanktpēterburga – Montekarlo pirmā posma Tallina – Pērnava - Rīga uzvarētājam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas-Latvijas Uzņēmējdarbības balvu kā gada labākais jaunuzņēmums saņēma zaļo tehnoloģiju uzņēmums Alina, kas attīsta un ražo antimikrobiālās piedevas krāsām un apdares materiāliem pēc bezatkritumu un resursus taupošas tehnoloģijas, informē Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāvis Andrejs Mēters.

Uz Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) balvu varēja pretendēt jaunuzņēmumi, kas izveidojošu inovatīvu produktu ar potenciālu mainīt savu industriju, un kuriem ir saikne ar Vāciju.

Pēc rūpīgas atlases, izvērtējot atbilstību vairākiem kritērijiem, starptautiska žūrija izvēlējās piecus finālistus – to vidū bija arī Castprint, kas piedāvā risinājumus kaulu lūzumu ārstēšanai atbilstoši 21. gadsimtam, izmantojot 3D tehnoloģijas; Cenos - inženiermodelēšanas platforma, kurā apvienoti dažādi atvērtā koda rīki; Mintos - globāla savstarpējo aizdevumu platforma un Squad Robotics, kas palīdz tīrīšanas tehnikas ražotājiem pārveidot jau eksistējošas manuāli vadāmas mašīnas par autonomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Senais mūsdienīgā izpildījumā

Žanete Hāka,19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 50 un 100 gadus senām stellēm rada mūsdienīgas tekstila preces un apģērbus

Mājas tekstila un dizaina apģērbu ražotāja SIA Vuuven sākotnēji iekaroja ASV pircēju uzmanību un patlaban gūst popularitāti arī Latvijas tirgū.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Zīmols Vuuven pastāv kopš 2016. gada oktobra, taču produktu izstrāde sākās jau krietni ātrāk – 2015. gada vasarā. Tas ir divu cilvēku izveidots projekts, kuru radījusi Kristīne Ķepale un Oskars Kupcāns.

Lai radītu pirmo kolekciju, Vuuven komanda investēju savus privātos līdzekļus. Pēc pirmajiem veiksmīgajiem sadarbības projektiem ar klientiem ASV un Eiropā zīmola virzītāji secinājuši, ka jāturpina iesāktais, jo pieprasījums pēc produkcijas bijis, tādēļ atlicis tikai strādāt, lai klients sadzirdētu zīmola vēstījumu. Lai gan Vuuven produktus var iegādāties internetveikalā, patlaban aizvien lielāku tirgus daļu aizņem B2B (segments bizness biznesam) pārdošana. Šobrīd Vuuven produkti atrodami dizaina studijās ASV, savukārt individuālie pasūtījumi bijuši no teju ikvienas Eiropas valsts, atklāj O. Kupcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb Brexit ārvalstu uzņēmumus no Lielbritānijas neaizbiedēs, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» videouzrunā sacīja virtuālo tūru tehnoloģiju ražotāja SIA «Giraffe360» dibinātājs un vadītājs Mikus Opelts, kurš pats atrodas Londonā.

Viņš norādīja, ka britiem visu laiku ir bijusi sava valūta - Lielbritānijas mārciņa, tāpat paši angļi visu laiku ir uzskatījuši, ka «viņiem ir sava sala, un Eiropas Savienība būtībā ir kaut kur tālāk, no Francijas».

«Bizness Londonu nepametīs,» savu pārliecību pauda M. Opelts.

Trešdien viesnīcā Radisson BLU Daugava notiek ikgadējā «Dienas Bizness» rīkotā konference «Biznesa prognozes». Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Liepājas kafejnīca un radošā telpa Ideju bode izbeidz savu darbību

Laura Mazbērziņa,25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā pazīstamā kafejnīca un radošā telpa «Ideju bode» savu darbību izbeidz, reģionālajam portālam rekurzeme.lv apliecinājusi tās izveidotāja un īpašniece Krista Lapiņa.

«Tas ir dažādu iemeslu kopums un sakrīt ar to, ka gribas ko pamainīt,» viņa saka par savu lēmumu.

Iemesls esot gan finansiālā situācija, gan fakts, ka K. Lapiņa pārceļas uz dzīvi Rīgā. Uzņēmumu vadīt no attāluma nebūtu iespējams, bet to pārcelt uz galvaspilsētu viņa arī negrasās. K. Lapiņa atklāj, ka ideju jauniem izaicinājumiem galvaspilsētā viņai netrūkst, un smejas, ka situācijā, kad iedzīvotāju paliek arvien mazāk, daudzi bijušie liepājnieki atkal satiekas Rīgā.

«Ideju bode» telpās bija izvietots mākslas preču salons un kafejnīca, pēc Kristas Lapiņas iniciatīvas tika rīkotas izstādes, alternatīvas mūzikas vakari, sadarbībā ar kino «Bize» bez maksas tika demonstrētas Eiropas nekomerciālās filmas. «Ideju bodē» notika arī dažādi semināri – tostarp veselīgu ēdienu gatavošanas meistarklases, semināri jaunajiem uzņēmējiem, telpas tika izīrētas banketiem un citiem sarīkojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņi aizvien naskāk sāk iestaigāt taciņu uz Karameļu darbnīcu, kuru Tallinā pirms trim mēnešiem atvēra Latvijas uzņēmums SIA Karameļu darbnīca.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pirmo atvērtā tipa darbnīcu, kurā regulāri notiek karameļu gatavošanas meistarklases, kā arī ražotni, uzņēmums izveidoja 2016. gada martā Jelgavā.

Tallinas veikala izveidē investēti 30 tūkst. eiro.

«Igaunijā veicas interesanti. Pirmajā mēnesī visvairāk apmeklētāju bija krievu publika, bet pēdējā laikā līdz mums atnāk aizvien vairāk igauņu, kuri labprāt iepazīstas ar mūsu gatavoto produkciju un piedalās karameļu gatavošanas šovā. Patīkami, ka pie mums atgriežas atkārtoti un redzu, ka mūsu vārds Igaunijā lēnām kļūst populārs. Par to liecina ekskursiju rezervācijas, kas kļūst intensīvākas, kā arī mūs sāk uzrunāt sadarbības partneri, kuri vēlas savos veikalos realizēt mūsu produkciju,» stāsta SIA Karameļu darbnīca valdes locekle, līdzīpašniece Ilze Priževoite. Tallinas veikalā nopērkamas ne tikai karameles, bet arī jaunie uzņēmuma produkti: putotās konfektes, želejkonfektes, pistāciju halva un šerberts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Etsy mini akseleratora dalībnieki nopelna vairāk nekā 1830 eiro mēnesī

Laura Mazbērziņa,30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgākie Etsy mini akseleratora dalībnieki mēnesī ietirgo no 1830 līdz 2747 eiro, Db.lv pastāstīja akseleratora vadītājs Mikus Losāns.

Etsy mini akselerators ir pusotra mēneša ilga apmācības programma, kura palīdz izveidot savu Etsy veikalu un uzsākt pārdošanu. Kopumā tajā piedalījušies 308 dalībnieki.

Vasarā programma tiek īstenota kā neklātienes nodarbības video formātā. Līdz šim bijušas jau 10 šādas apmācības.

Etsy mini akselerators aizsākās 2016. gada vasarā, kuru vada M. Losāns, kurš jau sešus gadus palīdz cilvēkiem uzsākt biznesu Latvijas Universitātes (LU) Studentu Biznesa inkubatorā, veidojot programmas starta biznesa uzsācējiem. «Izveidoju akseleratora programmu, jo Latvijā ir daudzi veiksmīgi Etsy biznesa uzsācēji, kas pelna vairākus tūkstošus. Tā ir liela iespēja. Man patīk, ka cilvēki dažādus produktus veido paši, tāpēc vēlējos viņiem parādīt, kā šo biznesu uzsākt,» stāsta M. Losāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Vai var latvietim pārdot sūnas?

Renāte Priede, speciāli DB,23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai var latvietim pārdot sūnas? Zīmola Emerald Rabbit autore Vera Radimašvili pamazām pārliecinās, ka var

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Lielāko daļu sava mūža nodzīvojusi Izraēlā, Vera Radimašvili secina, ka Latvijas sūnas ir īpaši daudzveidīgas, tās iespaido un iedvesmo tik ļoti, lai turpat mežā veidotu gleznas. Savu dekoru veidošanas virzienu viņa sāka ar sūnu glezniņām. Uz diezgan raksturīgo komentāru, ka tādas sūnas tak katrs var mežā salasīt un savu dekoru izveidot, Vera atbild, ka tik vienkārši jau tas nemaz nav – līdz jebkādu amatniecības izstrādājumu šķietami vienkāršajam rezultātam var nonākt tikai ar laikietilpīgu, zināšanās balstītu profesionālu darbību. Savāktās sūnas tiek kaltētas, apstrādātas, atbilstoši uzglabātas. Viņa papildus iegādājas arī jau speciāli apstrādātas un sagatavotas sūnas un palīgmateriālus.

Komentāri

Pievienot komentāru