Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu
Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.
Maina stratēģiju
TREV-2 Grupp nodarbojas ar ceļu būvniecību un uzturēšanu, vides inženierdarbiem, dzelzceļu būvniecību un asfalta ražošanu. Pērnā gada apgrozījumā aptuveni 40 miljonus eiro veidoja ceļu būve, 10 miljonus ceļu uzturēšanas darbi, 25 miljonus vides projekti, 10 miljonus asfalta un ceļa zīmju tirdzniecība un vēl 10 miljonus nodrošināja vispārējā būvniecība. Uzņēmums izlēma pārdot savu vispārējās būvniecības biznesu. «Mēs mainījām stratēģiju, kas paredz vairot sabiedrības dzīves kvalitāti un drošību, būvējot un uzturot infrastruktūru. Mēs koncentrējamies uz infrastruktūru, nevis vispārējo būvniecību. Runājot futbola terminos, vispārējā būvniecībā mēs spēlējām trešajā līgā. Mēs gribam būt pirmajā līgā vai nespēlēt vispār. Pirmajā un otrajā līgā ir tik daudz kompāniju, ka nolēmām koncentrēties uz inženierprojektiem, infrastruktūru. Igaunijā ir ap 30 vispārējās būvniecības kompāniju, kam gadā ir aptuveni 10 miljonu apgrozījums. Tas nav mūsu līmenis,» stāsta E. Melders.
Uzņēmuma saknes meklējamas padomju laikos, kad tas izveidojās Igaunijas Ceļu administrācijas paspārnē, tāpēc arī nosaukums uzņēmumam seko gadiem ilgi. «Nekad nav bijis pareizais laiks to mainīt. Kad ienācu uzņēmumā, nolēmām, ka tas ir jādara, bet kompānija vēl tam nebija gatava. Vispirms jāmainās kultūrai, tad var spert šo soli. Tagad kultūra ir mainījusies, un domāju, ka tas ir laika jautājums,» saka E. Melders. Ņemot vērā, ka 95% uzņēmuma realizēto projektu ir valsts pasūtījums, viņš uzskata, ka zīmolam nav tik lielas nozīmes, jo katrā nākamajā iepirkumu konkursā uzņēmumam sevi jāpierāda no nulles, viņš piebilst.
Izsprūk no bankrota
«Pirmie šī gadsimta gadi bija ekonomiskā buma laiks. Viss auga, viss, kam pieskāries, pārvērtās zeltā. Uzņēmuma iepriekšējie īpašnieki sāka paplašināt biznesu, pirka jaunas kompānijas, nekustamo īpašumu utt., un, kad 2008. gadā sākās krīze, bija pārāk liela kompānija, pārāk maza integrācija, un tas kļuva nevadāmi. 2009., 2010. un 2011. gadā kompānijai bija aptuveni 10 miljonu eiro zaudējumi, un tā bija tuvu bankrotam. Investīciju fondi BaltCap un East Capital ieguldīja aptuveni 14 miljonus eiro un izglāba kompāniju,» stāsta E. Melders. Runājot par to, kāpēc investīciju fondi spēra šādu soli tik riskantā tirgus situācijā, viņš norāda, ka mazās valstīs investīciju fondiem ir ierobežotas iespējas veikt lielus ieguldījumus.
Investīciju fondi kļuva par īpašniekiem 80% no kompānijas, nomainīja uzņēmuma vadību. «Vadības komanda ir jābūvē tā, lai būtu dažādas kompetences. Mums ir pieci valdes locekļi – trīs inženieri un divi finanšu cilvēki. Es neiejaucos inženieru ikdienas darbā, dodot vairāk iespēju iniciatīvai, rīcības brīvībai un attīstībai. Sliktākais ir tas, ja vadības komandā ir trīs draugi no viena pagalma. Viņiem ir tik līdzīgs pasaules skatījums, ka nav vietas diskusijām,» saka E. Melders.
Gaidāma konsolidācija
Igaunijā ir piecas lielas būvniecības kompānijas. «Mēs esam trešais lielākais spēlētājs Igaunijā, bet, ja skatāmies tikai uz infrastruktūras darbiem, tad mēs esam lielākais uzņēmums,» teic E. Melders. Viņš uzskata, ka būvniecības uzņēmumu ir par daudz un tirgū vietas pietiek trim, maksimums – četriem lieliem uzņēmumiem. Publiski pieejamais kopējais finansējums ir aptuveni 250–300 miljoni eiro, kas kopumā neesot daudz. Tāpēc nākotnē paredzama uzņēmumu konsolidācija. «Domāju, ka nākotnē būs uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumi. Jābūt konsolidācijai, tā ir atslēga nākotnei,» saka E. Melders.
Vērtējot situāciju tirgū, viņš priecājas, ka valsts cenšas ierobežot nodokļu nemaksāšanu un cīnās ar aplokšņu algām. Vasarā tika pieņemti jauni noteikumi, kas paredz, ka pirms darbinieks sāk darbu, par viņu ir jāiesniedz paziņojums atbildīgajās instancēs. Iepriekš, kad inspekcija devās apgaitā uz būvlaukumiem, nereti gadījās situācijas, ka pārbaudītie darbinieki teicās, kad tā ir viņu pirmā darba diena, tāpēc vēl nav noformēti visi dokumenti. «Tā vairs nevar notikt. Es domāju, ka šis ir pozitīvs signāls, kas padarīs konkurenci godīgāku, visi spēlēs pēc vieniem noteikumiem. Redzēsim, kā tas ietekmēs nozari,» viņš stāsta.
Racionāls samazinājums
Šogad uzņēmuma lielākie projekti ir tilti uz Tallinas–Pērnavas šosejas un Tartu, kā arī karstā asfalta rekonstrukcija. «Šogad viens no lielākajiem projektiem ir šīs jaunās tehnoloģijas ieviešana. To izmantojot, mēs uzkarsējam asfalta virskārtu, sajaucam to ar jauno segumu un uzklājam. Tas ir vairākas reizes lētāk nekā pilna rekonstrukcija. Tas ir veids, kā attālināt pilnu rekonstrukciju. Mēs nopērkam laiku,» stāsta E. Melders.
Pērn uzņēmumu grupas apgrozījums bija 103,1 miljons eiro. Paredzams, ka šī gada apgrozījums būs mazāks nekā pērn – tie varētu būt 60 līdz 65 miljoni eiro. Tas saistīts ar to, ka uzņēmums pārdeva vispārējās būvniecības biznesu, kā arī tādēļ, ka mainās ES plānošanas periodi un ir mazāk darbu vides projektu jomā. «Mūsu galvenā joma ir ceļu būve un uzturēšana, un šī biznesa apjoms paliek iepriekšējo gadu līmenī. Samazinājums ir izskaidrojams un racionāls. Es par to neuztraucos. Dodu priekšroku kontrolētiem 60 miljoniem, nevis nekontrolētiem 100 miljoniem,» saka E. Melders.
Trīs scenāriji
2010. gadā TREV-2 Grupp sāka aktivitātes Latvijā, taču tie bija visai mazi darbi, un tā arī uzņēmums neizvērsa biznesu šeit. 2011. gadā kompānija nopirka igauņu Water Ser, kas darbojas arī Latvijā un Kaļiņingradā. Igaunijā un Kaļiņingradā bizness veicas labi, bet Latvijā uzņēmumam norit tiesiskās aizsardzības process. Šogad uzņēmums nolēma atteikties no biznesa Kaļiņingradā. «Pārtraucām iesākto, vairs nepiedalāmies jaunos konkursos. Kompānija joprojām ir, bet aktivitātes ir samazinātas līdz minimumam. Tomēr būvniecībā cena, ko nākas maksāt, lai izietu no biznesa, ir diezgan augsta – vari pārdot aprīkojumu, bet jāuzņemas atbildība par veiktajiem darbiem,» skaidro E. Melders. Tagad uzņēmums galvenokārt koncentrējas uz biznesu pašmāju tirgū. «Mēs esam mainījuši uzņēmuma kultūru, modificējuši procesus, atmaksājuši lielu daļu parādu un tagad esam visai veselīgi. Īpašnieki vēlas izaugsmi. Šis un nākamais gads būs izšķirošs, lai to panāktu,» viņš teic. Lai gan projektu apjoms, uz kuru izpildi pretendēt, ir ierobežots, uzņēmums redz trīs ceļus, kā iespējams attīstīties. Pirmkārt, var iegādāties citus uzņēmumus vai apvienoties ar tiem. Tas ļautu samazināt konkurenci un palielināt efektivitāti. Otrkārt, var sākt nodarboties ar citu veidu inženierdarbiem. Treškārt, var vēlreiz izmēģināt spēkus citās valstīs.
Domājot par nākotni, E. Meldera nākamais izaicinājums būtu uzņēmuma apvienošanas un iegādes darījuma realizācija. Tāpat viņa mērķu sarakstā ir palīdzēt investīciju fondiem veiksmīgi pārdot savas daļas kompānijā.
Ierobežota inovācija
«Šis ir pirmais jaunās realitātes gads. Domāju, ka korekcijas savā darbībā ir jāveic visiem. Nākamais gads parādīs, kuras kompānijas paliks, kuras mainīs savu stratēģiju. Taču būvnieki nav izmisuši, tie ir mācījušies no iepriekšējās krīzes 2008. gadā. Uzņēmumi vairs nestrādā zem pašizmaksas, industrijai ir rezerves. Tajā pašā laikā tirgus neaug, valdības iepirkumu konkursi «nospiež» inovāciju. Viņi atstāj savu zīmogu industrijā – svarīga ir tikai cena, tāpēc nav vietas inovācijai. Taču šī problēma ir ne tikai būvniecības nozarei, bet gan visām industrijām, kas ir cieši saistītas ar valsts iepirkumu konkursiem. Projekti un summas ir lielas, tāpēc neviens nevēlas pieļaut kādu kļūdu, jo vienmēr ir vieglāk darīt tā, kā ierasts. Es ceru, ka šis aspekts pamazām mainīsies, bet tam nepieciešams ilgs laiks,» spriež E. Melders. Runājot par to, cik svarīgas būvniecībā ir jaunās tehnoloģijas, viņš teic, ka šajā nozarē gadu gaitā nekas daudz nemainās. Tas savā ziņā skaidrojams ar to, ka, piemēram, ceļu būvē 80–90% izmaksu veido materiāli – smiltis, bitumens utt. «Pat ja esi spējīgs veikt kādu inovāciju, izmaksu struktūrā tā ietekmēs pavisam mazu daļu. Var atrast dažas inovācijas, bet tās ir mazā apjomā. Šī ir tradicionāla nozare un es neredzu, ka tuvākajā laikā būs revolūcija. Varbūt būs mazas izmaiņas, bet nekā kardināla,» teic E. Melders.
Testē sevi
E. Medlers ieguvis izglītību investīciju un banku jomā, tāpēc karjeras sākumā strādāja investīciju bankā. Pēc tam viņš vadījis vairākus pārtikas uzņēmumus Baltijā, tostarp Brīvo vilni un Kalev. Vairāk nekā desmit gadu viņš strādāja privātajā medicīnas laboratorijā Quattromed un pirms diviem gadiem pieņēma šo darba piedāvājumu. «Izaicinājumi un uzdevumi katrai kompānijai, kur esmu strādājis, ir dažādi. Pārtikas pārstrādē tolaik galvenais bija pielāgoties ES prasībām un veidot tādu mārketingu, lai veikala apmeklētājs vēlētos nopirkt tieši tavu produktu. Savukārt medicīna ir ļoti konservatīvs bizness – sevi ir jāpierāda, jānopelna uzticība, nav vietas kļūdām. Svešiniekiem ir grūti ienākt šajā biznesā. Būvniecības biznesā viens no galvenajiem fokusiem ir risku vadība. 500 cilvēku var darīt labu darbu, pelnīt daudz naudas un tajā pašā laikā viens to visu var sabojāt. Nepieciešami unificēti procesi, jābūt striktai politikai, jāzina, ko kurš dara. Tas ir kapitālietilpīgs bizness, maz inovāciju, daudz garantiju, lieli pamatlīdzekļi. Visas kompānijas un nozares ir bijušas ļoti atšķirīgas, bet man patīk. Tas ir liels izaicinājums, labs veids, kā sevi notestēt,» viņš teic. Iepriekšējā darbavietā E. Melders vadīja 200 cilvēku komandu, tagad – 500. «Lielās kompānijās neko nevari izdarīt viens pats. Iepriekšējā es kaut ko vēl varēju izdarīt, bet te es viens nevaru izdarīt neko. Viss, ko gribu darīt, ir jādara ar citu cilvēku palīdzību,» viņš salīdzina.