Būve

Vai nu pirmajā līgā, vai 
nespēlē vispār


Anda Asere,17.09.2014

Jaunākais izdevums

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

Maina stratēģiju

TREV-2 Grupp nodarbojas ar ceļu būvniecību un uzturēšanu, vides inženierdarbiem, dzelzceļu būvniecību un asfalta ražošanu. Pērnā gada apgrozījumā aptuveni 40 miljonus eiro veidoja ceļu būve, 10 miljonus ceļu uzturēšanas darbi, 25 miljonus vides projekti, 10 miljonus asfalta un ceļa zīmju tirdzniecība un vēl 10 miljonus nodrošināja vispārējā būvniecība. Uzņēmums izlēma pārdot savu vispārējās būvniecības biznesu. «Mēs mainījām stratēģiju, kas paredz vairot sabiedrības dzīves kvalitāti un drošību, būvējot un uzturot infrastruktūru. Mēs koncentrējamies uz infrastruktūru, nevis vispārējo būvniecību. Runājot futbola terminos, vispārējā būvniecībā mēs spēlējām trešajā līgā. Mēs gribam būt pirmajā līgā vai nespēlēt vispār. Pirmajā un otrajā līgā ir tik daudz kompāniju, ka nolēmām koncentrēties uz inženierprojektiem, infrastruktūru. Igaunijā ir ap 30 vispārējās būvniecības kompāniju, kam gadā ir aptuveni 10 miljonu apgrozījums. Tas nav mūsu līmenis,» stāsta E. Melders.

Uzņēmuma saknes meklējamas padomju laikos, kad tas izveidojās Igaunijas Ceļu administrācijas paspārnē, tāpēc arī nosaukums uzņēmumam seko gadiem ilgi. «Nekad nav bijis pareizais laiks to mainīt. Kad ienācu uzņēmumā, nolēmām, ka tas ir jādara, bet kompānija vēl tam nebija gatava. Vispirms jāmainās kultūrai, tad var spert šo soli. Tagad kultūra ir mainījusies, un domāju, ka tas ir laika jautājums,» saka E. Melders. Ņemot vērā, ka 95% uzņēmuma realizēto projektu ir valsts pasūtījums, viņš uzskata, ka zīmolam nav tik lielas nozīmes, jo katrā nākamajā iepirkumu konkursā uzņēmumam sevi jāpierāda no nulles, viņš piebilst.

Izsprūk no bankrota

«Pirmie šī gadsimta gadi bija ekonomiskā buma laiks. Viss auga, viss, kam pieskāries, pārvērtās zeltā. Uzņēmuma iepriekšējie īpašnieki sāka paplašināt biznesu, pirka jaunas kompānijas, nekustamo īpašumu utt., un, kad 2008. gadā sākās krīze, bija pārāk liela kompānija, pārāk maza integrācija, un tas kļuva nevadāmi. 2009., 2010. un 2011. gadā kompānijai bija aptuveni 10 miljonu eiro zaudējumi, un tā bija tuvu bankrotam. Investīciju fondi BaltCap un East Capital ieguldīja aptuveni 14 miljonus eiro un izglāba kompāniju,» stāsta E. Melders. Runājot par to, kāpēc investīciju fondi spēra šādu soli tik riskantā tirgus situācijā, viņš norāda, ka mazās valstīs investīciju fondiem ir ierobežotas iespējas veikt lielus ieguldījumus.

Investīciju fondi kļuva par īpašniekiem 80% no kompānijas, nomainīja uzņēmuma vadību. «Vadības komanda ir jābūvē tā, lai būtu dažādas kompetences. Mums ir pieci valdes locekļi – trīs inženieri un divi finanšu cilvēki. Es neiejaucos inženieru ikdienas darbā, dodot vairāk iespēju iniciatīvai, rīcības brīvībai un attīstībai. Sliktākais ir tas, ja vadības komandā ir trīs draugi no viena pagalma. Viņiem ir tik līdzīgs pasaules skatījums, ka nav vietas diskusijām,» saka E. Melders.

Gaidāma konsolidācija

Igaunijā ir piecas lielas būvniecības kompānijas. «Mēs esam trešais lielākais spēlētājs Igaunijā, bet, ja skatāmies tikai uz infrastruktūras darbiem, tad mēs esam lielākais uzņēmums,» teic E. Melders. Viņš uzskata, ka būvniecības uzņēmumu ir par daudz un tirgū vietas pietiek trim, maksimums – četriem lieliem uzņēmumiem. Publiski pieejamais kopējais finansējums ir aptuveni 250–300 miljoni eiro, kas kopumā neesot daudz. Tāpēc nākotnē paredzama uzņēmumu konsolidācija. «Domāju, ka nākotnē būs uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumi. Jābūt konsolidācijai, tā ir atslēga nākotnei,» saka E. Melders.

Vērtējot situāciju tirgū, viņš priecājas, ka valsts cenšas ierobežot nodokļu nemaksāšanu un cīnās ar aplokšņu algām. Vasarā tika pieņemti jauni noteikumi, kas paredz, ka pirms darbinieks sāk darbu, par viņu ir jāiesniedz paziņojums atbildīgajās instancēs. Iepriekš, kad inspekcija devās apgaitā uz būvlaukumiem, nereti gadījās situācijas, ka pārbaudītie darbinieki teicās, kad tā ir viņu pirmā darba diena, tāpēc vēl nav noformēti visi dokumenti. «Tā vairs nevar notikt. Es domāju, ka šis ir pozitīvs signāls, kas padarīs konkurenci godīgāku, visi spēlēs pēc vieniem noteikumiem. Redzēsim, kā tas ietekmēs nozari,» viņš stāsta.

Racionāls samazinājums

Šogad uzņēmuma lielākie projekti ir tilti uz Tallinas–Pērnavas šosejas un Tartu, kā arī karstā asfalta rekonstrukcija. «Šogad viens no lielākajiem projektiem ir šīs jaunās tehnoloģijas ieviešana. To izmantojot, mēs uzkarsējam asfalta virskārtu, sajaucam to ar jauno segumu un uzklājam. Tas ir vairākas reizes lētāk nekā pilna rekonstrukcija. Tas ir veids, kā attālināt pilnu rekonstrukciju. Mēs nopērkam laiku,» stāsta E. Melders.

Pērn uzņēmumu grupas apgrozījums bija 103,1 miljons eiro. Paredzams, ka šī gada apgrozījums būs mazāks nekā pērn – tie varētu būt 60 līdz 65 miljoni eiro. Tas saistīts ar to, ka uzņēmums pārdeva vispārējās būvniecības biznesu, kā arī tādēļ, ka mainās ES plānošanas periodi un ir mazāk darbu vides projektu jomā. «Mūsu galvenā joma ir ceļu būve un uzturēšana, un šī biznesa apjoms paliek iepriekšējo gadu līmenī. Samazinājums ir izskaidrojams un racionāls. Es par to neuztraucos. Dodu priekšroku kontrolētiem 60 miljoniem, nevis nekontrolētiem 100 miljoniem,» saka E. Melders.

Trīs scenāriji

2010. gadā TREV-2 Grupp sāka aktivitātes Latvijā, taču tie bija visai mazi darbi, un tā arī uzņēmums neizvērsa biznesu šeit. 2011. gadā kompānija nopirka igauņu Water Ser, kas darbojas arī Latvijā un Kaļiņingradā. Igaunijā un Kaļiņingradā bizness veicas labi, bet Latvijā uzņēmumam norit tiesiskās aizsardzības process. Šogad uzņēmums nolēma atteikties no biznesa Kaļiņingradā. «Pārtraucām iesākto, vairs nepiedalāmies jaunos konkursos. Kompānija joprojām ir, bet aktivitātes ir samazinātas līdz minimumam. Tomēr būvniecībā cena, ko nākas maksāt, lai izietu no biznesa, ir diezgan augsta – vari pārdot aprīkojumu, bet jāuzņemas atbildība par veiktajiem darbiem,» skaidro E. Melders. Tagad uzņēmums galvenokārt koncentrējas uz biznesu pašmāju tirgū. «Mēs esam mainījuši uzņēmuma kultūru, modificējuši procesus, atmaksājuši lielu daļu parādu un tagad esam visai veselīgi. Īpašnieki vēlas izaugsmi. Šis un nākamais gads būs izšķirošs, lai to panāktu,» viņš teic. Lai gan projektu apjoms, uz kuru izpildi pretendēt, ir ierobežots, uzņēmums redz trīs ceļus, kā iespējams attīstīties. Pirmkārt, var iegādāties citus uzņēmumus vai apvienoties ar tiem. Tas ļautu samazināt konkurenci un palielināt efektivitāti. Otrkārt, var sākt nodarboties ar citu veidu inženierdarbiem. Treškārt, var vēlreiz izmēģināt spēkus citās valstīs.

Domājot par nākotni, E. Meldera nākamais izaicinājums būtu uzņēmuma apvienošanas un iegādes darījuma realizācija. Tāpat viņa mērķu sarakstā ir palīdzēt investīciju fondiem veiksmīgi pārdot savas daļas kompānijā.

Ierobežota inovācija

«Šis ir pirmais jaunās realitātes gads. Domāju, ka korekcijas savā darbībā ir jāveic visiem. Nākamais gads parādīs, kuras kompānijas paliks, kuras mainīs savu stratēģiju. Taču būvnieki nav izmisuši, tie ir mācījušies no iepriekšējās krīzes 2008. gadā. Uzņēmumi vairs nestrādā zem pašizmaksas, industrijai ir rezerves. Tajā pašā laikā tirgus neaug, valdības iepirkumu konkursi «nospiež» inovāciju. Viņi atstāj savu zīmogu industrijā – svarīga ir tikai cena, tāpēc nav vietas inovācijai. Taču šī problēma ir ne tikai būvniecības nozarei, bet gan visām industrijām, kas ir cieši saistītas ar valsts iepirkumu konkursiem. Projekti un summas ir lielas, tāpēc neviens nevēlas pieļaut kādu kļūdu, jo vienmēr ir vieglāk darīt tā, kā ierasts. Es ceru, ka šis aspekts pamazām mainīsies, bet tam nepieciešams ilgs laiks,» spriež E. Melders. Runājot par to, cik svarīgas būvniecībā ir jaunās tehnoloģijas, viņš teic, ka šajā nozarē gadu gaitā nekas daudz nemainās. Tas savā ziņā skaidrojams ar to, ka, piemēram, ceļu būvē 80–90% izmaksu veido materiāli – smiltis, bitumens utt. «Pat ja esi spējīgs veikt kādu inovāciju, izmaksu struktūrā tā ietekmēs pavisam mazu daļu. Var atrast dažas inovācijas, bet tās ir mazā apjomā. Šī ir tradicionāla nozare un es neredzu, ka tuvākajā laikā būs revolūcija. Varbūt būs mazas izmaiņas, bet nekā kardināla,» teic E. Melders.

Testē sevi

E. Medlers ieguvis izglītību investīciju un banku jomā, tāpēc karjeras sākumā strādāja investīciju bankā. Pēc tam viņš vadījis vairākus pārtikas uzņēmumus Baltijā, tostarp Brīvo vilni un Kalev. Vairāk nekā desmit gadu viņš strādāja privātajā medicīnas laboratorijā Quattromed un pirms diviem gadiem pieņēma šo darba piedāvājumu. «Izaicinājumi un uzdevumi katrai kompānijai, kur esmu strādājis, ir dažādi. Pārtikas pārstrādē tolaik galvenais bija pielāgoties ES prasībām un veidot tādu mārketingu, lai veikala apmeklētājs vēlētos nopirkt tieši tavu produktu. Savukārt medicīna ir ļoti konservatīvs bizness – sevi ir jāpierāda, jānopelna uzticība, nav vietas kļūdām. Svešiniekiem ir grūti ienākt šajā biznesā. Būvniecības biznesā viens no galvenajiem fokusiem ir risku vadība. 500 cilvēku var darīt labu darbu, pelnīt daudz naudas un tajā pašā laikā viens to visu var sabojāt. Nepieciešami unificēti procesi, jābūt striktai politikai, jāzina, ko kurš dara. Tas ir kapitālietilpīgs bizness, maz inovāciju, daudz garantiju, lieli pamatlīdzekļi. Visas kompānijas un nozares ir bijušas ļoti atšķirīgas, bet man patīk. Tas ir liels izaicinājums, labs veids, kā sevi notestēt,» viņš teic. Iepriekšējā darbavietā E. Melders vadīja 200 cilvēku komandu, tagad – 500. «Lielās kompānijās neko nevari izdarīt viens pats. Iepriekšējā es kaut ko vēl varēju izdarīt, bet te es viens nevaru izdarīt neko. Viss, ko gribu darīt, ir jādara ar citu cilvēku palīdzību,» viņš salīdzina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Bērnības atmiņu inspirēts rotu bizness

Renāte Priede, speciāli DB,10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu pasaulē sevi piesaka arvien jauni materiāli.

Māksliniece Līga Lākute jau gadu tās darina no papīra

Pastiprināta interese par graciozajām rotām sievietēm rodoties tad, kad tiek vērsta viņu uzmanība uz materiālu – tad tausta, mēra un arī pērk, stāsta Līga. Ar papīra krellēm viņa pati saskārusies jau bērnībā – tādas bijušas mammai, visticamāk, no ārzemēm vestas. Ilgu laiku šķitis, ka tās ir gliemežvāku krelles, līdz abas ar māsu sākušas skrubināt un secinājušas, ka materiāls ir papīrs. Meklējot idejas savam mazajam biznesam, kurā radīt kaut ko pašas rokām, Līga internetā uzdūrās papīra krellēm un atcerējās arī ainas no bērnības. «Acīmredzot tās visu laiku sēdējušas manī,» prāto Līga. Pasaulē tādas zina jau sen, Latvijai šī tehnika kaut kā esot paslīdējusi garām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu staļļa Dabas zirgi īpašniece Līga Broduža gatavojas sava biznesa renesansei.

Dabas zirgu sēta atrodas klusā mežmalā dziļi Plakanciema mežārēs Ķekavas novadā. Mežs. Pļavas. Upe. Klusums. Lauku mājas. Zirgu bars Pierīgai neraksturīgajā ainavā ierakstās lieliski. Īpatnības dēļ vēsturiski šo apkaimi sauc par Mežiniekim, bet mūsdienās teritorija apvieno divas apdzīvotas vietas – Plakanciemu un Mellupus. Daļa zemes, kur ganās zirgi, ir Līgas un Raimonda Brodužu saimniecība Mežauļi, bet pārējās zemes Līga nomā. Tā kā zirgiem ir jāēd bioloģiski daudzveidīgos zālājos, tiem jāganās dabiskās pļavās. Dabiskums un ekoloģisks dzīvesveids gan stallī, gan ģimenē ir Brodužu sakoptās sētas pievienotā vērtība.

Uzelpošana

Pašlaik stallis kā bizness piedzīvo otro elpu, stāsta Līga. Tā drīzāk ir nevis otrā elpa, bet uzelpošana, ļaujot gaisam dziļi piepildīt plaušas, pēc domas stalli slēgt. Stallī mītošo zirgu īpašnieki, kuri uzticējuši savus zirgus Līgai, jau bija atraduši jaunas mājvietas saviem dzīvniekiem, tomēr Līga izlēma staļļa darbību turpināt. Tāpēc iecere mesties muižas atjaunošanā Vidzemes pusē pagaidām atlikta malā. Līga vada arī Dabas zirgu biedrību, ar kuras palīdzību piedalās dažādos projektos. Dabas zirgu stallis iesaistījies arī projektā Proti un dari, kura mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt iesaisti izglītībā, apgūt arodu. Projekta mērķa grupa ir tie 15 līdz 29 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. «Tur ir ielu bērni, jaunieši no internātskolām, jaunieši ar īpašām vajadzībām. Doma ir tāda, ka uz stalli atbrauc šie jaunieši, reāli dara fizisku darbu – tīra stalli, šeptējas ar zirgiem. Šajā projektā nav neviena bērna, kas nebūtu īpašs kādā veidā, un varbūt kāds no viņiem paliks šeit strādāt,» stāsta Līga. Savukārt sadarbībā ar Ķekavas pašvaldības sociālo dienestu Līga Dabas zirgos cenšas izveidot deinstitucionalizācijas pakalpojumu – aicinot pie sevis visdažādākās sociālā riska grupas, šiem cilvēkiem dodot iespēju zirgu sētas vidē pavadīt veselu dienu. «Viņi varētu darboties lauku vidē, aprūpēt dārzu. Patiesībā nav nekādas nozīmes tam, kas te beigās varētu tikt saražots – svarīgs ir process. Vēlamies veidot permakultūras dārzu, nelielā apjomā bioloģiski audzēt dārzeņus un tirgot tiešās pirkšanas pulciņā Ķekavā,» par ieceri stāsta Līga. Tas saskanētu ar videi draudzīgu saimniekošanu, kas Dabas zirgos ir jau pašlaik. Liels mērķis ir uzbūvēt pulcēšanās ēku, ko Līga jau iedēvējusi par jātnieku māju – tā kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku saimniecības viesiem, jo pašlaik visas aktivitātes notiek Līgas ģimenes mājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Zīmola Līga Nature SPA sejas krēms ar ēteriskajām eļļām

Daiga Laukšteina,21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā «Kā top?» portāls DB.lv Jāņu noskaņās aicina ielūkoties kosmētikas zīmola Līga Nature SPA ražotnes namiņa virtuvē, kur tiek pagatavots sejas krēms ar tuberozes, neroli un ylang ylang ēteriskajām eļļām.

SIA Salons Līga ir dibināts 2001. gadā, un iedvesmas braucienos uz tuvām un tālām pasaules malām «salasītus» spa rituālus, kā arī citus pakalpojumus spa, skaistuma un ārstniecības iestādē Valmierā var izbaudīt jau apaļus 25 gadus.

Taču, ļaujoties vēlmei pēc kāda pavērsiena profesionālajā darbībā, salona īpašniece Līga Aizsila sāka nodarboties arī ar kosmētikas līdzekļu ražošanu. Viņa arī allaž bijusi ierauta ēterisko eļļu pasaulē, tādēļ, nenogurdināta, radījusi ap 50 produktu plašu piedāvājuma klāstu. Tie ir Līga Nature SPA sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļi, kuru ražošanā izmanto tikai sertificētas (ecocert / soil association / Cosmos u.c.) izejvielas, kas radītas mūsdienīgās laboratorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži tiek kultivēts stereotips, ka parastajam cilvēkam nav iespējams pierādīt savu taisnību civilstrīdos ar finanšu iestādēm, tomēr kādreizējā American Express Gold kartes lietotāja ir pierādījusi pretējo.

Viņai izdevies iegūt pozitīvu pirmās instances tiesas spriedumu. Strīda otra puse, kura šīs saistības pārņēma cesijas rezultātā, ir iesniegusi apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Pirmās instances tiesas spriedumā teikts, ka «prasītājs ar pārliecinošiem un pietiekamiem pierādījumiem nav pierādījis faktu, ka atbildētājai būtu nenokārtotas maksājuma saistības pret banku».

Pagātnes nasta

Strīda pirmsākumi ir meklējami 2007. gadā, kad uzņēmēja Līga (datu aizsardzības nolūkā viņas uzvārds tiesas spriedumā ir anonimizēts) piekrita piedāvājumam saņemt American Express kredītkarti. «Visus bankas prasītos procentus un maksājumus veicu tā, kā tika prasīts, kaut arī šķita dīvaini, ka pirmajā gadā šie maksājumi bija mazāki nekā otrajā un trešajā gadā,» viņa atceras. Lielās pieprasītās summas šķitušas aizdomīgas, un viņa vērsusies bankā ar šo jautājumu, tur arī saņēmusi atbildi, cik daudz jāatmaksā par tās izmantošanu. «Samaksāju prasīto summu bez diskusijām, lai arī tā bija neizprotami liela, un vairs par to neinteresējos, jo uzskatīju, ka savas saistības par šī kartes izmantošanu esmu izpildījusi, taču pirms kāda laika saņēmu ziņu, ka esmu parādā 3800 eiro,» savu nepatīkamo pārsteigumu neslēpj bijusī American Express Gold kartes īpašniece. Banka prasījumu tiesības bija nodevusi parādu piedziņas kompānijai, kura savukārt sākotnēji piedāvāja izlīgumu, bet Līga no šādas iespējas atteicās, un parādu piedziņas uzņēmums vērsās tiesā ar attiecīgu prasību pret viņu par parāda, kā arī kavējuma un līgumisko procentu piedziņu. «Dīvaini, ka izlīguma piedāvājumam neseko faktu pārbaude, bet tiek celta prasība, kura vēlāk tiek uz pusi samazināta,» pārsteigumu neslēpj Līga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nepālā dzīvojoša latviete attālināti vada graužamsiera ražotni Preiļos

Biznesa Plāns,02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āzijas kalniešu tradicionālie no piena gatavotie «enerģijas batoniņi» Latvijā atraduši savu uzņēmējdarbības nišu – Nepālā dzīvojošā latviete Aija Parlagreko attālināti vada graužamsiera ražotni savos dzimtajos Preiļos. Viņa jau aptuveni desmit gadus kopā ar ģimeni mitinās tālajā Nepālā, kur nokļuva, kad vīram tur tika piedāvāts darbs. Attālums nav šķērslis, lai izveidotu un vadītu šo neparasto siera ražotni.

Tā atradusi mājvietu iestādei nevajadzīgās Preiļu slimnīcas telpās. Graužamsierā apslēptais proteīna lādiņš gan nav pa zobam cilvēkiem. Lai gan Āzijas tautas līdzīgi gatavo proteīna batoniņus čurpi, kas lieti noder ekstrēmu slodžu gadījumā vai kā izdzīvošanas garants, piemēram, Himalaju kalnienes klejojumos. Preiļos ražotais produkts paredzēts suņiem, tas ir ārkārtīgi ciets, «ilgas iedarbības» suņu kārums. Ražošanai nepieciešama tikai viena izejviela – biezpiens (nepāliešu versijā gan tas tiekot gatavots no svaigpiena). Biezpienam nekas netiek pievienots, toties no tā tiek ņemts ļoti daudz. Ražošanas procesa laikā biezpiens tiek pakļauts skarbiem apstākļiem – karsēts, presēts un žāvēts, līdz tas kļūst karameles brūns un iegūst vajadzīgo konsistenci – riktīga graužama kaula blīvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Savā raidījumā grib parādīt uzņēmēju stāstus

Anda Asere,19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 20 gadu pieredzes preses un radio reklāmas jomā Līga Freimane izlēmusi sākt savu biznesu un veido raidījumu Izstāsti Latvijai.

Televīzijā lielu daļu satura veido producentu grupu veidoti raidījumi, kas tos speciāli gatavo, un vidusmēra skatītājs to nereti pat nav pamanījis. Līga atzīst, ka konkurence šādu raidījumu vidū ir asa. «Mūsu mazajā Latvijas tirgū konkurence ir milzīga, jo mediju ir daudz un klientam ir iespējas izvēlēties. Konkurence ir veselīga, un jebkura uzņēmuma publiska aktivitāte veicina produkta noietu. Atšķirībā no citiem līdzīgiem raidījumiem mūsu pārraidē nav dažādas nozares kopā. Es šobrīd eju tādu ceļu, ka katram raidījumam ir savs temats. Varbūt nākotnē tas mainīsies, bet jābūt kaut kam vienojošam,» uzskata Līga.

Raidījums Izstāsti Latvijai ir skatāms trijās televīzijās – Latvijas Televīzijā, TV24 un iTV, kā arī sociālajos medijos. Šāds gadījums nav tipisks. «Principā tirgū ir tā, ka producents strādā vienam medijam, vienai televīzijai. Es gribēju atšķirties, lai klientam būtu lielāka auditorija un lielāka atdeve. Televīzijas bija atvērtas šādam piedāvājumam.» saka Līga. Viņa arī piebilst, ka ar laiku plānots paplašināties, lai klientiem būtu iespēja uzrunāt pēc iespējas lielāku mērķauditoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere,31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vienmēr ir jāparedz vairāki gājieni uz priekšu – kā šahā – un jāzina, ko darīsi tad, ja lietas nenotiks tā, kā būsi domājusi.» Tā saka Līga Ādamsone, kura kopā ar Ligitu Zilgalvi jau septīto sezonu vada kultūras un mākslas telpu Siguldas tornis, kas izveidota, rekonstruējot un jaunu dzīvi piešķirot vecajam ūdenstornim līdzās Siguldas stacijai.

Kādreiz tas sevī glabāja ūdeni tvaika lokomotīvēm, bet kopš 2009. gada – mākslas darbus un nojautu par milzu darbu un entuziasmu, kas ieguldīts, radot telpu garīgām baudām.

Sēžot torņa piektajā stāvā, uz kuru ved stāvas vītņkāpnes, pārņem miers. Uz visām debespusēm paveras skats uz Siguldu, aiz biezajiem mūriem ielas trokšņi nav dzirdami. «Te apstājas laiks – pēc izstādes, kas bija veltīta viņas 85. gadu jubilejai, teica arī Džemma Skulme,» atminas Līga. Tomēr miers ir mānīgs – stāvus zemāk ir rosība, iekārtojot nākamo izstādi. Tikai neilgu brīdi iepriekš beigusies košās modes mākslinieces Elitas Patmalnieces izstāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lattelecom» Rīgas maratons ticis iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā, ziņo pasākuma rīkotāji.

Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) apstiprinājusi «Lattelecom» maratona atbilstību prestižajai Zelta kvalitātes zīmei. Zelta zīmē «Lattelecom» maratons pirmoreiz noritēs jau nākamgad, kļūstot par vienīgo maratonu Ziemeļeiropā, kas jebkad iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā kopā ar tādiem maratoniem kā Berlīnes, Tokijas, Londonas, Bostonas, Ņujorkas, Prāgas un citiem.

IAAF atzinusi, ka «Lattelecom» maratons izpildījis augstākos kvalitātes kritērijus un 2019.gadā varēs nest Zelta kvalitātes zīmi, iekļaujoties pasaules prestižāko maratonu līgā.

«Zelta kvalitātes zīmes iegūšana ir kā skaista dāvana Latvijai un šīs valsts sportam simtgadē,» pasākuma rīkotāju paziņojumā citēts tā vadītājs Aigars Nords. «Pasaulē notiek tūkstošiem maratonu, un iekļūšana augstākajā līgā nav nejaušība, bet ilgstošs un mērķtiecīgs komandas un partneru darbs, kā arī pārliecība, ka esam spējīgi spēlēt maratonu augstākajā līgā. Pirms divpadsmit gadiem, kad uzsākām maratona organizēšanu, iekļūšana pasaules prestižāko maratonu līgā pat sapņos nerādījās. Tā nav tikai atzinība par sasniegto, bet arī milzu atbildība būt par izcilības etalonu citiem maratoniem visā pasaulē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No Austras koka neatsakās, bet izmēģina citas formas

Anda Asere,24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmola MoshMosh firmas zīme ir krekliņi ar Austras koku, tomēr šobrīd tā radītāja Līga Auziņa eksperimentē arī ar apģērbiem, kas nav apdrukāti

«Es neatmetu sietspiedi, jo tā man ir mīļa tehnika, bet izmēģinu arī jaunas lietas. Šobrīd spēlējos ar apģērba formu un piegriezumu, lai padarītu to interesantāku,» saka Līga. Viņai patīk latviešu zīmju grafiskais dizains, un Līga sava zīmola apģērbos joprojām izmanto Austras koku. «Es joprojām nepagurdama tos drukāju, jo cilvēkiem tie patīk un reizēm viņi atgriežas jau pēc trešā krekliņa. Turklāt to pērk ne vien latvieši, bet arī ārzemnieki. Es lepojos un priecājos par to, ko daru un kā esmu iedzīvinājusi šīs zīmes valkājamā produktā. Taču mani kaitina, ka cilvēki ir nonivelējuši šīs zīmes un liek tās uz katra «štrunta» – sākot no auskariem, beidzot ar virtuves dēlīti. Tā zūd visa zīmju jēga,» viņa uzskata. Tomēr Līga piebilst, ka pircēji ir gudri un izglītoti un tirgus visu noliks savās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla Pikolo mērķis ir komunicēt ar bērnu viņa valodā, mēģinot izprast un būt viņa līmenī.

Pikolo ir žurnāls pirmsskolas vecuma bērniem (no trim līdz pieciem sešiem gadiem). «Ideja radās manai kolēģei un draudzenei – māksliniecei Līgai Kičenai (Līga Kitchen), kura ir ilustratore, dzīvo Londonā un sadarbojas ar daudziem Latvijas žurnāliem, mūzikas grupām un modes zīmoliem,» stāsta Katrīna Tālberga, žurnāla Pikolo izdevēja un SIA Mācētprieks īpašniece. Līga piebilst, ka, Latvijā meklējot saviem bērniem kādu jauku aktivitāšu burtnīcu latviešu valodā, viņa secinājusi, ka veikalos gandrīz vispār nekā tāda nav un ir iemesls radīt latviešu bērniem kvalitatīvu, radošu, izglītojošu žurnālu.

Pikolo ir vārds žurnāla galvenajam varonim – mākonītim. Izdevēji to izvēlējušies, jo gribējuši kādu bērniem pazīstamu tēlu, un katrs bērns kopā ar vecākiem ir pētījis debesis un mākoņu formas un zina, ka tas spēj pārvērsties. Mākonis var būt dažāds – savilkties tumšs un dusmīgs, radīt zibeņus un pērkonu, tāpat tas var būt bēdīgs un liet gaužas asariņas. Līga uzsver, ka nosaukuma un krāsu paletes izvēle bija nozīmīga. Abas meklējušas vārdu, kas būtu bezdzimtes, lai žurnāls uzrunātu gan puišus, gan meitenes. «Attīstot žurnāla tēlu, jau no paša sākuma jutu, ka tam ir jābūt ļoti brīvam, draudzīgam un pieejamam,» norāda Līga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko otrdien Vimbldonas čempionāta ceturtdaļfinālā ar 3-6, 5-7 piekāpās pieckārtējai šo sacensību uzvarētājai Venusai Viljamsai no ASV.

Līdz ar to vien 20 gadus vecā Ostapenko nākamnedēļ nepiedzīvos debiju pasaules ranga pirmajā desmitniekā, kas būtu noticis, uzvarot Viljamsu, tomēr turnīrā kopumā Latvijas tenisiste nodemonstrēja cienījamu sniegumu.

Ostapenko šis mačs neiesākās pārāk veiksmīgi, jo otrajā geimā Viljamsa lauza viņas servi un pēcāk izvirzījās vadībā ar 3-0. Pieredzējušās amerikānietes serve bija ļoti spēcīga, lai gan garākās izspēlēs viņai tik labi neklājās. Latvijas tenisistes pretiniece pirmajā setā spēlēja racionāli, uzsvaru liekot uz savu servi, tomēr astotajā geimā Ostapenko pieļāva dubultkļūdu un pēc tam nākamajā izspēlē sita bumbiņu tīklā, kas Viljamsai ļāva panākt «vienādi». Tomēr tas neizsita viņu no ritma un savu servi viņa gan nosargāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija,29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gados ar SIA Betolli konstruktora palīdzību tapuši 600 individuāla dizaina krekli; uzņēmums paplašinājis sortimentu ar dažādiem aksesuāriem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zīmola idejas autore un uzņēmuma īpašniece Līga Krauze DB atzīst, ka, sākot biznesu, viņa ar neticību klausījās pieredzējušu uzņēmēju teiktajā, ka tikai pēc trīs gadiem varētu cerēt uz peļņu. «Tolaik domāju, ka tā nebūs. Es cītīgāk strādāšu un viss būs kārtībā. Pēc gada jau varēšu redzēt darba augļus. Diemžēl optimisms nelīdzēja, jo patiesi tikai pēc trīs gadiem sāku just, ka zīmols kļūst atpazīstams, esmu izcīnījusi vietu šajā nišā. Protams, bizness prasa milzīgu darbu, tostarp arī brīvdienās. Apgrozījums ik gadu pakāpeniski palielinās, pērn tika sasniegti 23 tūkstoši eiro. Šajā gadā ceru uz 20% kāpumu,» atklāj Līga. Uzņēmums kopš pirmās publikācijas DB 2013. gada martā kļuvis bagātāks – ir palielinājies gan pircēju skaits, gan paplašinājusies komanda. Tā ir izaugusi no trijiem līdz pieciem cilvēkiem. Nemainīga gan palikusi Betolli pastāvīgā mājvieta – Talsi, kur izveidots neliels birojs, bet reizi nedēļā uzņēmuma komanda brauc uz Rīgu, lai tiktos ar klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eklēru bizness Rīgā vēršas plašumā – slavenajai Raunas dārza eklērnīcai piepulcējies konkurents Vecrīgā – Fat Cat eklērnīca.

Nelielā kafejnīca Mazajā Jaunielā starp Rīgas domes ēku un Rīgas Tehnisko universitāti atvērta 1.aprīlī un jau pirmajās piecās dienās pieprasījums esot pārsniedzis jebkādus plānotos aprēķinus. Eklērnīcā saimnieko ģimenes komanda – Līga Lancmane ar vīru Uģi, vīra brālēns Māris Lancmanis un ģimenes draugs Ēriks Dziedātājs.

Līga stāsta, ka eklērnīcas nosaukums Fat Cat radies, iedvesmojoties no ģimenes baltā persiešu kaķa – gribējies jauku un skanīgu nosaukumu, ko viegli izrunāt dažādās valodās, kas ir viegli saprotams un paliek atmiņā.

Atrašanās vieta meklēta diezgan ilgi, priekšnoteikumi vietas izvēlē bijuši pilsētas centrs un lieli skatlogi. Uģis nenoliedz, ka telpu izmaksas Vecrīgā nav tās mazākās. «Varbūt kādu eiro vairāk esam samaksājuši par īri, toties kādu ārzemnieku dabūsim klāt,» saka Uģis, norādot ka viņu klienti ir gan tūristi, gan arī vietēji pircēji. Arī telpu iekārtošanā ieguldījumi teju 3,5 reizes pārnieguši plānoto, tomēr attīstības plāni un ieceres ļaujot domāt, ka viss atmaksāsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Eiropas vērtīgākie futbola klubi

Žanete Hāka,14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas vadošo futbola klubu vērtības reitingā pirmajā vietā ierindojas Spānijas Real Madrid un Lielbritānijas Manchester United, katra futbola kluba vērtībai sasniedzot 2,9 miljardus eiro.

Savukārt trīs vadošo futbola klubu (Real Madrid, Manchester United un Barcelona) vērtība veido aptuveni trešdaļu no visu 32 vadošo Eiropas futbola klubu kopējās vērtības, kas ir 26,3 miljardi eiro, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas nozīmīgāko futbola klubu vērtības pētījums Futbola klubu vērtējums: Eiropas elite (Football club’s valuation: The European elite).

KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle: «Eiropas profesionālo futbola klubu analīze parāda mainīgo ekonomisko situāciju futbolā. Lai gan futbola klubi ir starp pasaulē visatpazīstamākajiem zīmoliem ar ļoti lielu līdzjutēju skaitu visā pasaule, tomēr to finansiālā vērtība ir salīdzinoši maza. Tikai 9 no 32 pārskatā iekļautajiem klubiem vērtība pārsniedz 1 mljrd. EUR. Protams, būs arī interesanti novērot, vai Francijā notiekošais Eiropas futbola čempionāts Euro 2016 ienesīs izmaiņas kopējā futbola klubu novērtējumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks apgrozījums 2016. gada pirmajā pusgadā bija 46,4 miljoni eiro, kas ir par 2,6 miljoniem eiro vai par 5,9% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2016. gada pirmajā pusgadā bija 4,2 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 1,0 milj. eiro jeb 32,4%. Bruto peļņas rentabilitāte 2016. gada pirmajā pusgadā bija 51,1%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9,2%. 2016. gada pirmajā pusgadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 64 pasaules valstīm kopumā par 41,5 milj. eiro, kas ir par 1,7 milj. eiro vai par 4,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2016. gada pirmajā pusgadā bija 42,5 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā perioda pirmo pusgadu, par 3,4 milj. eiro vai 8,7%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2016. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,8 milj. eiro, kas ir par 0,3 milj. eiro vai 1,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā. Novērtējot iespējamos valūtas riskus, „Grindeks” savu darbību Vidusāzijas valstīs šī gada pirmajā pusgadā ierobežoja, tādējādi, samazinot eksporta apjomu uz šīm valstīm. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums sasniegts – Krievijā par 25%, Uzbekistānā par 18%, Moldovā par 17% un Turkmenistānā par 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dzīve laukos ir kā atpūta

Dienas Bizness,30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.

Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,873 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,5% jeb 341,296 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā pusgadā ar maksājumu kartēm izņemta 2,497 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% jeb 64,734 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Šogad pirmajā pusgadā skaidras naudas izmaksas veidoja 33,9% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, kamēr pagājušā gada pirmajā pusgadā - 36,1%.

Savukārt norēķini veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veidoja 43,8% (pērn attiecīgajā periodā - 42,7%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, tostarp norēķini apģērbu veikalos veidoja 3,4% (3,4%). Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veikti kopumā 3,226 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, tostarp apģērbu veikalos - 249,337 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mārtiņš Pīlēns par Latvijas arhitektiem: vairumā esam tādi vidējā lauka spēlētāji

NOZARE.LV,24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas, jo Latvijas arhitektūras lielākā kvalitāte ir tieši atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā, ko vairāk novērtē ārzemēs, stāsta arhitektu biroja 1 plus 1 vadītājs arhitekts Mārtiņš Pīlēns.

«Latvijā ir daudz vidējas ambiciozitātes līmeņa arhitektūras - mēs neesam ne slikti arhitekti, ne arī pārāk labi arhitekti, vairumā esam tādi vidējā lauka spēlētāji. Ir pāris ļoti labi speciālisti uz koka māju rekonstrukcijām, kuriem ir drosme saskatīt izaicinājumu pārbūvē, tas piemīt tieši Latvijas arhitektiem. Tādēļ mums tirgus vienmēr ir un būs gan šeit, gan arī ārpusē,» sacīja Pīlēns.

Arhitekts norādīja, ka ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas - Latvijas arhitekti jau sen starptautiskos konkursos ir sevi pierādījuši ar dažādiem interesantiem objektiem.

«Bieži vien šie objekti vietējā tirgū nemaz netiek atpazīti vai augsti vērtēti tieši savas atturības dēļ, necilības dēļ, jo Latvijā joprojām tiek augsti vērtēts košums un krāšņums. Taču mūsu lielākās kvalitātes ir tieši šajā atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā - smalka vienkāršība ir mūsu nācijas vērtība. Mazliet vairāk to novērtē ārzemēs,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru