2022. gadā Swedbank mazajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus eiro, izsniegtā finansējuma apjoms sasniedza 62 miljonus eiro, kas ir par 34% vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākais finansējuma veids, tāpat kā iepriekš, ir bijis līzings, kas aizņem vairāk nekā 70% no izsniegtā finansējuma.

Top 5 finansētās nozares ir lauksaimniecība (26% no izsniegtā apjoma), pakalpojumu nozare (14%), transporta pakalpojumu sniegšana (11%), ražošana (10%) un vairumtirdzniecība (8%). Jāatzīmē, ka finansēto nozaru top 5 ir nemainīgs, salīdzinot ar 2021. gadu, taču izsniegtā finansējuma pieauguma temps ir būtiski atšķirīgs. Tā, piemēram, lauksaimniecības nozarei izsniegtais finansējums ir palielinājies par 71%. Tas ir saistīts ar 2022. gadā pieejamo valsts atbalstu lauksaimniecībā strādājošajiem uzņēmumiem dažādu investīciju veikšanai. Bieži šo investīciju veikšanai tiek izmantots bankas vai līzinga finansējums. Vēl būtiska izaugsme ir vērojama ražošanas nozarē: 24%. Pārējās top nozarēs pieauguma tempi ir mērenāki.

Izvēloties kredītu, kredītlīniju vai jebkuru citu finanšu pakalpojumu, ir jāvelta laiks, lai iepazītos ar katra aizdevēja nosacījumiem un izvēlētos piemērotāko risinājumu, taču liela daļa šo pakalpojumu izmantotāju attiecīgajām darbībām nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Rezultāts? Ievērojami lielāki izdevumi ilgtermiņā. Šī iemesla dēļ Latvijā darbību uzsācis Somijas uzņēmums Sortter, piedāvājot dažāda veida kredītpakalpojumu salīdzināšanu.

Kredītsaistības Latvijā ir izplatītas

Kā vēsta Latvijas Bankas Kredītu reģistra statistika, vismaz vienas kredītsaistības ir apmēram 50% ekonomiski aktīvajā vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem (15-74 gadi). Iecienītākie kredītsaistību veidi ir patēriņa kredīti, kredītkartes un overdrafti, kā arī kredīti automašīnu (auto līzings/kredīts) un mājokļu iegādei (hipotekārais kredīts). Vidējais aizņēmuma apmērs savukārt ir ~7600 eiro; privātpersonu kopējā aizņēmumu summa ir 5,36 miljardi eiro, bet kredītņēmēju skaits – nedaudz lielāks par 736 tūkstošiem.

Valsts policijā saņemta informācija par to, ka Liepājā kāda veikala kasiere, izmantojot klientes aizmirsto kredītkarti, veica ar to divus pirkumus. Sieviete tika aizturēta un Valsts policijā par notikušo ir uzsākts kriminālprocess.

16.jūlijā Liepājā kādā tirdzniecības vietā sieviete veica pirkumus un, aizmirstot terminālī savu bankas karti, devās prom. Nākamā pircēja, kura stāvēja rindā, to pamanīja un kredītkarti nodeva kasierei, kura to novietoja pie kases blakus esošajā skapītī.

Pēc vairākām stundām kliente atgriezusies veikalā pēc aizmirstās kredītkartes, taču kasiere sacījusi, ka neko par to nezina. Kliente, lai noskaidrotu, kur palikusi kredītkarte, devās situāciju izstāstīt apsargam. Apskatot videokameru ierakstus, redzams, ka kasiere pēc kāda laika, kad karte nonākusi pie viņas, ar to veica pirkumus divas reizes, iegādājoties cigaretes un kafiju, kopumā par to samaksājot 6,57 eiro. Preces pēc iegādes tika novietotas darba skapītī. Apsargs, konstatējot pārkāpumu, ziņoja par to Valsts policijai.

Šveicē pandēmijai bijusi ievērojama ietekme uz šveiciešu maksāšanas paradumiem, un pirmo reizi vēsturē cilvēki šajā valstī dod priekšroku elektroniskajām metodēm nevis skaidrai naudai.

Šveiciešu mīlestība uz skaidru nauda bijusi ļoti noturīga. Tā pārdzīvojusi kredītkartes popularitāti, izturējusi maksāšanas tehnoloģijas un viedtālruņu piedāvās iespējas, taču pandēmija, kā izskatās, bijis pēdējais salmiņš.

Skaidra nauda vairs nav cilvēku iecienītākā maksāšanas metode Šveicē, liecina pētījums, ko veikusi Šveices finanšu pakalpojumu mājaslapa "Moneyland".

73% aptaujāto norādīja, ka norēķinoties dod priekšroku debetkartēm, un 71% respondentu labprātāk izvēlas kredītkartes nekā skaidru naudu.

Līdzīgā aptaujā pirms pandēmijas 78% aptaujāto deva priekšroku skaidrai naudai norēķinos.

Pētījuma autori secināja, ka galvenais iemesls paradumu maiņai ir pandēmija un ar to saistītās bažas par skaidras naudas izmantošanu un pastiprināto iepirkšanos internetā.

Pēdējo trīs gadu laikā, izmantojot banku vai nebanku kredītdevēju pakalpojumus, patēriņa aizdevumus Latvijā ir saņēmuši 43% iedzīvotāju, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica šā gada jūlijā. Pētījums parāda, ka tipiskākie nebanku aizdevumi ir līdz 500 eiro, savukārt banku aizdevumu biežāk izmantotās summas sākas no 2000 eiro.

Iedzīvotāju aptauja parāda, ka pēdējo trīs gadu laikā patēriņa vajadzībām finanšu līdzekļus no kredītkartes ir ieguvuši 19% iedzīvotāju, 18% iedzīvotāju kredītu ir saņēmuši bankā, savukārt 16% aptaujāto aizdevumu ņēmuši no nebanku kredītdevēja. Daļa respondentu ir izmantojuši gan banku, gan nebanku kredītdevēju sniegtos patēriņa aizdevumus. Aptauja vienlaikus arī parāda, ka patēriņa kredītu pēdējo trīs gadu laikā nav izmantojusi vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju Latvijā.

«Ja aizdevums ir nepieciešams neliels – līdz 500 eiro, tad primārā izvēle būs nebanku kredītdevēji, jo bankas lielākoties šādus aizdevumus neizsniedz vispār, savukārt, ja aizdevums nepieciešams lielāks, tad patērētājs izmantos banku piedāvājumu,» norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Eiropas patērētāju vidū palielinās finansiālais stress, liecina jaunākais Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ikgadējais Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums.

Gandrīz puse (45) no aptaujātajiem atbildējuši, ka viņu rēķini pieaug straujāk nekā ienākumi, tādējādi negatīvi ietekmējot viņu labklājību.

24% aptaujāto, lai spētu apmaksāt rēķinus, aizņēmušies vai sasnieguši maksimālo kredītkartes limitu.

Tāpat, augot finansiālajiem izaicinājumiem, patērētāji aizvien mazāk spēj uzkrāt savai ilgtermiņa drošībai. 36% patērētāju bažījas, ka nespēs atļauties sev komfortablas vecumdienas.

Pieaug mājokļu cenas, tādēļ 44% cilvēku, kas patlaban īrē mājokli, ir satraukti, ka nekad nespēs atļauties paši savu mājokli.

Vairāk nekā trešdaļa (34%) Latvijas patērētāju pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir kavējuši viena vai vairāku rēķinu apmaksu, un 41% no tiem atzīst, ka tas noticis regulāri. Jāteic gan, ka Latvijas patērētāju maksāšanas disciplīnā šogad ir vērojams būtisks uzlabojums, jo vēl pirms gada rēķinu kavēšanu atzina 45% patērētāju.

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

Digitālo banku pakalpojumu sniedzējs Eiropas tirgos Bigbank paziņojis par obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo 10–20 miljonu eiro apjomu.

Investori var pieteikties uz Bigbank desmit gadu nenodrošinātām subordinētajām obligācijām ar gada procentu likmi 8%, kas maksājama reizi ceturksnī. Parakstīšanās periods sākas šodien un beidzas 16. septembrī.

Bigbank plāno kotēt obligācijas Tallinas biržas Nasdaq Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

"Bigbank specializējas kredītu jomā un šobrīd sniedz digitālās bankas pakalpojumus deviņās Eiropas valstīs. Jau vairākus gadus Bigbank ir viena no visstraujāk augošajām bankām Igaunijā un Baltijas valstīs kopumā. Vēlamies turpināt straujo izaugsmi arī hipotekāro un korporatīvo kredītu jomā. Šīs transakcijas un piedāvājuma vispārējais mērķis ir nostiprināt grupas kapitāla struktūru un nodrošināt stabilu piekļuvi papildu kapitālam, lai finansētu grupas budžetu un izaugsmi, kā paredzēts mūsu stratēģiskajā plānā," skaidroja Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts), "mūsu plāns – kotēt emitējamās obligācijas Nasdaq Tallinas Fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā un tādējādi iegūt publiski kotēta uzņēmuma statusu – būs svarīgs kvalitātes zīmogs, kas palīdzēs mums popularizēt savu banku un tās banku produktus vēl plašākā mērogā gan potenciālo klientu, gan sabiedrības vidū.”

Mūsdienu dinamiskajā tirgū, kurā konkurence ir arvien sīvāka, maksājumu plūsmu pārvaldības nozīme uzņēmumiem strauji pieaug. Maksājumu plūsmu pārvaldības pamatā ir maksājumu dzīves cikla integrēšana un optimizācija. Efektīvi ieviestas maksājumu pārvaldības platformas ne tikai vienkāršo un automatizē procesus, bet arī būtiski palielina veiksmīgo darījumu skaitu un saīsina maksājumu apstrādes laiku. Tas, savukārt, veicina tirgotāju pārdošanas rādītāju pieaugumu un nodrošina lielākus ieņēmumus. Pateicoties vienotajai platformai, tirgotāji var ērti pieslēgties dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP), pieņēmējiem un citiem partneriem, piedāvājot pircējiem plašu maksājumu metožu klāstu un tādējādi nodrošinot gan ērtāku iepirkšanās pieredzi, gan lielāku efektivitāti.

Aktuālie izaicinājumi maksājumu apstrādes jomā

Nepietiekama maksājumu metožu dažādība: Lai apmierinātu dažādās patērētāju vajadzības, uzņēmumiem ir jāpiedāvā ne tikai tradicionālās maksājumu metodes, piemēram, kredītkartes, bet arī digitālie maki un alternatīvās maksājumu metodes, kas pielāgotas konkrētām valstīm un reģioniem.

Sarežģītas integrācijas: Maksājumu pakalpojumu sniedzēju (PSPs) integrācija un dažādu API pārvaldība prasa ievērojamus laika un resursu ieguldījumus. Šī procesa vienkāršošana kļūst būtiska, lai samazinātu izstrādes komandu slodzi un uzlabotu darbības efektivitāti.

Izpratne par maksājumu vadības sistēmu

Vairums Latvijas iedzīvotāju pilnībā iztērē savu kredītkartes limitu, neraugoties uz to, vai rūpīgi kontrolē pirkumus un veic uzkrājumus, vai iepērkas impulsīvi un dzīvo no algas līdz algai, secināts pētījumā Nauda un cilvēks.

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību finanšu pratības jautājumiem, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība un pētījuma aģentūru SKDS veica pētījumu Nauda un cilvēks par Latvijas iedzīvotāju uzskatiem un rīcību ar savu naudu, lai noteiktu piecus izplatītākos finanšu personības tipus un to uzvedību.

Noskaidrots, ka 79% iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka nauda sniedz autonomiju un brīvību, 63% iedzīvotāju uzskata, ka nauda dod varu, savukārt 27% atzina, ka nauda ir visa ļaunuma sakne.

Pētījums parādīja, ka 29% respondentu jūtas droši par savu esošo finansiālu situāciju. Savukārt pārliecība par to, ka spēs sevi uzturēt pensijas vecumā, ir tikai 22% iedzīvotāju Latvijā.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēs tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības. Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija “Par ceļu satiksmi”.

Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā).

Pēc drošības programmatūras "ESET" statistikas sistēmas "LiveGrid Virus Radar Trends" datiem, pēc ārkārtējās situācijas beigām pieci vīrusi masveidā izplatās, apdraudot iedzīvotājus un uzņēmumus visā Latvijā.

1.vieta: ielaušanās uzņēmumu failu sistēmās ar "SMB.Attack.Generic"

Latvijā šobrīd izplatītākā krāpšanas metode ir vīruss "SMB.Attack.Generic". Saīsinājums SMB nozīmē attālināta failu sistēma "Windows" vidē, kuru izmanto uzņēmumi un kura atļauj, piemēram, failu koplietošanu, centralizētu datu pārvaldību, drukāšanu tīklā.

Uzbrūkot SMB, kibernoziedznieku mērkis ir iekļūt uzņēmumu tīklā un to lietotāju ierīcēs. Uzņēmumiem un lietotājiem jāpievērš uzmanība sistēmas atjauninājumiem, kurus "Microsoft" regulāri izlaiž, un tos jālejupielādē ierīcēs, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem.

2. Interneta pārlūka darbības pārņemšana ar "JS/Mindspark"

Jaunākais EY patērētāju svētku sezonas uzvedības tendenču pētījums atklāj, ka 69% cilvēku šogad plāno iepirkties izpārdošanās, piemēram tā saucamajās “Singles Day” vai “Melnās piektdienas” akcijās.

Tomēr 64% apšauba atlaižu/akciju patieso vērtību un 58% secina, ka preces, kuras viņi vēlas, nav iekļautas akcijā.

Tāpat pētījums arī parāda, ka cilvēki visā pasaulē mēģinās taupīt dažādos veidos, piemēram, 78% centīsies samazināt ēdiena daudzumu, kas pēc svētkiem paliek pāri, 49% savukārt taupīs elektrību un nedegs papildu gaismas svētku laikā, bet 40% plāno rīkot mazākas svinības kā parasti, lai taupītu izmaksas.

Interesanti, ka šie rādītāji dažādos pasaules reģionos atšķiras tikai nebūtiski, kas norāda uz kopēju taupības tendenci šajā svētku sezonā.

EY pētījums arī atklāj, ka pasaulē kopumā 38% cilvēku jau ir sākuši veikt savus svētku pirkumus, kamēr 37% plāno to darīt novembrī, lai pagūtu dāvanas saņemt pirms svētkiem. Atbilstoši EY pētījumam, tikai 15% patērētāju pirkumus atliek uz decembri. Savukārt, katrs desmitais pētījuma respondents atzīst, ka nekādus svētku pirkumus veikt neplāno.

Šajās dienās mēs saņemam daudz atbalsta apliecinājumu un izturības vēlējumu no mūsu tēva Valērija Maligina draugiem, kolēģiem, paziņām un tiem, kuri saņēmuši atbalstu viņa plašās sirds un dāsnuma dēļ.

Pēc pēdējās dienās izskanējušās informācijas publiskajā telpā mums visiem sajūtas ir ļoti līdzīgas — tēvs ir pelnījis cienījamu attieksmi, nevis nomelnošanu no saviem it kā tuviem cilvēkiem.

Viņa sievas Elīnas Maliginas lēmums kavēt mantojuma procesu un prasīt testamenta atcelšanu tiesā, kā vienu no argumentiem izmantojot viņa rīcībspējas apšaubīšanu, liek uzdot jautājumus par šāda soļa patiesajiem motīviem. Kādu mērķu vadīta Elīna vēlas apšaubīt testamentu, kuru tēvs sastādījis neilgi pirms laulības noslēgšanas ar Elīnu 2016. gadā? Atbilstoši likumam Elīna Maligina kā laulātā var izprasīt neatņemamo mantojuma daļu, proti, vienu astoto daļu no mantojuma apmēra, tāpēc viņa ir vērsusies ar iesniegumu pie notāra. Tomēr, acīmredzot, ir par maz, un viņa iesniegusi prasības pieteikumu tiesā par testamenta apstrīdēšanu, tādējādi pretendējot uz daudz lielāku mantojuma daļu. Vienīgi neskaidrs paliek jautājums, kur šeit loģika, ja no vienas puses testamentu atzīst, pieprasot daļu, kas pienākas atbilstoši likumam, tomēr no otras puses — apstrīd tiesā?

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

Gadiem ilgi vairākas Latvijas bankas palīdzējušas kriminālo aprindu pārstāvjiem atmazgāt naudu un tad pārvietot uz ārzonām, taču šobrīd likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas, raksta ASV laikraksts New York Times (NYT).

Kā piemēri tiek minēti investīciju konsultants, kura finanšu piramīda Krievijas iedzīvotājiem nolaupīja 10 miljonus ASV dolāru, Taivānas uzņēmējs, kurš slepeni palīdzējis Ziemeļkorejai iegūt precīzijas instrumentus kodolieroču programmas attīstībai, un korumpēts Ukrainas politiķis, kurš centies legalizēt savai valstij izkrāptos miljonus.

Pēdējā laikā uzvirmojuši skandāli, kas atklāj, ka caur Skandināvijas banku «Swedbank» un «Danske Bank» kontiem Baltijas valstīs izplūduši miljoniem aizdomīgas izcelsmes eiro, tādēļ ASV pastiprina spiedienu pret šīm valstīm, lai Ziemeļkorejai un Krievijas pilsoņiem neizdotos apiet sankcijas. raksta NYT Latvijas amatpersonas ir solījušas vērsties pret likumu neievērojošām bankām, kas «valsti padarījušas par vienu no pasaules nozīmīgākajiem naudas, jo īpaši no Krievijas aizplūstošu līdzekļu, atmazgāšanas centriem», lasāms NYT.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.

Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija "Par ceļu satiksmi". Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā). Informācija par šīs konvencijas dalībvalstīm pieejama ANO mājaslapā.

Kredītbiroja "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) datubāzē šobrīd ir ieraksti par 986 tūkstošiem privātpersonu jeb praktiski visiem Latvijas finansiāli aktīvajiem iedzīvotājiem. Aktīvas saistības KIB datu arhīvs uzrāda 764 tūkstošiem iedzīvotāju, no kuriem 314 tūkstoši personu kavē vismaz vienu rēķinu, kas naudas izteiksmē sasniedz 1,15 miljardus eiro.

Katras finansiāli aktīvas personas kredītvēsture saglabājas kredītu biroja datu arhīvā automātiski.

Vai kredītkarte arī ir parāds?

Kredītkartes Latvijā tiek plaši izmantotas, bet retais aizdomājas, ka arī kartes izmantotais kredītlimits personas vēsturē tiek fiksēts kā parādsaistības. "Bieži personas ar stabiliem ienākumiem zvana uz KIB ar sašutumu, ka tiek atteikts aizdevums vai prece uz nomaksu. Cilvēkam pašam šķiet, ka nekādu saistību nav, bet personai ir aktīva kredītkarte (bieži vairākas), piešķirtais kredītlimits iztērēts, procentu maksājumi par iztērēto limitu tiek ieturēti automātiski, tāpēc šis parāds tiek aizmirsts," skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēki ar vien lielāku daļu no savas ikdienas dzīves pārceļ uz digitālo pasauli, kā piemēram, iepērkoties internetveikalos, izmantojot internetbankas sniegtos pakalpojumus, izmantojot e-parakstus un glabājot lielāko daļu savas privātās informācijas mākoņkrātuvēs (Cloud storage).

Ņemot vērā digitālās pasaules straujo attīstību, prognozējams, ka digitalizācija tikai virzīsies uz priekšu un aptvers arvien lielāku mūsu ikdienas dzīves daļu. Tieši šī iemesla dēļ ir būtiski izprast šo jauno digitālo pasauli un ar to saistītos riskus. Ikvienam ir saprotams, ko nozīmē maka zādzība uz ielas, kā arī vismaz aptuveni skaidrs, kā rīkoties, lai mazinātu iespēju kļūt par šāda zagļa upuri. Savukārt kiberdrošības jautājumos sabiedrības izpratne ir krietni zemāka – gan par potenciālām incidentu sekām, gan par iespējamajām preventīvajām darbībām, lai nekļūtu par kibernoziedznieku jeb hakeru nākamo upuri.

Turpmāk sniegsim īsu ievadu kiberdrošības un kiberuzbrukumu pamatos, kā arī gaidāmajās regulējuma pārmaiņas, ņemot vērā Eiropas Savienības nostādnes.

TWINO grupas finanšu tehnoloģiju uzņēmums Polijā, Fincard Sp. z.o.o. ir saņēmis nacionālās maksājumu iestādes licenci.

Polijas finanšu uzraudzības iestāde (KFN) 22.novembrī pieņēma lēmumu izsniegt uzņēmumam licenci nacionālās maksājumu iestādes darbībai.

Šī licence maksājumu ziņā sniedz gandrīz tādas pašas tiesības kā bankai, radot iespēju esošajam biznesam ievērojami augt un attīstīties maksājumu pakalpojumu un e-komercijas jomās, kā arī sniegt pakalpojumus ārpus Polijas.

Kopš dibināšanas 2022.gadā uzņēmums Polijas tirgū darbojās kā licencēta tā dēvētā mazā maksājumu iestāde ar ierobežotu transakciju apjomu, un kā oficiālais Mastercard partneris. Uzņēmums piedāvā klientiem digitālās kredītkartes ar kredītlimitu, kas tiek izsniegtas bez fiziska nesēja un paredzētas bezskaidras naudas norēķiniem par precēm un pakalpojumiem POS terminālos un tiešsaitē, kā arī skaidras naudas izņemšanai bankomātos.

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Ministru kabineta šā gada 5. novembrī akceptēja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumā, nosakot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pienākumu veikt ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas uzraudzību.

2018. gada 3. decembrī stāsies spēkā Eiropas Savienības Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ. Līdz a to šajā datumā arī PTAC uzsāks regulas uzraudzību.

Par ģeogrāfisko bloķēšanu sauc diskriminējošu praksi, kad vienas ES dalībvalsts tirgotāji liedz piekļuvi savām mājaslapām, mobilajām lietotnēm vai citām tiešsaistes saskarnēm citu ES dalībvalstu klientiem, kuri vēlas veikt pirkumus internetā. Tāpat arī ģeogrāfiskā bloķēšana ietver klientu pāradresāciju bez klienta piekrišanas uz citu mājaslapas versiju, kas ir mērķēta uz noteiktas valsts tirgu, pamatojot savu rīcību ar klienta valstspiederību, dzīvesvietu vai uzņēmējdarbības vietas veikšanu. Ģeogrāfiskā bloķēšana attiecas arī uz praksi, kad citas dalībvalsts patērētājam tiek liegts pabeigt pirkumu vai tiek lūgts apmaksāt pirkumu ar citas dalībvalsts maksājumu karti.

Naudas kredīts ir kļuvis par ierastu lietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā liecina Latvijas bankas kredītu reģistra statistika šī gada pavasarī 736.7 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spēka esošas kredītsaistības. Kādiem mērķiem tiek lietota šī nauda un kādi ir kredītu ņemšanas paradumi pēdējos gados?

Kā liecina aktuālā statistika, vispopulārākais aizdevumu veids mūsu valstī ir kredīti patēriņam, kredītkartes un overdrafti. Šāda veida naudas kredīts noder tam, lai uzreiz iegādātos preci vai izmantotu pakalpojumu, bet par to samaksātu vēlāk – visdrīzāk pakāpeniski. Kredīts patēriņam ir visbiežāk ņemtais aizdevums, taču šāds naudas kredīts bieži vien nav liels, tāpēc izsniegtās naudas ziņā maijā tas ir bijis vien trešais populārākais aizdevuma veids Latvijā, aiz mājokļa kredīta un kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Aizņemas arvien pārdomātāk

Gan statistika, gan aizdevēju klientu aptaujas liecina par to, ka par spīti tam, ka izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir liels, cilvēki ir sākuši aizņemties krietni pārdomātāk nekā kādreiz. Cilvēki ir sapratuši, ka šāds naudas kredīts patēriņam ir jāizmanto prātīgi un tādos gadījumos, kad šī nauda ir noderīga kaut kam, kas ir nepieciešams ieguldījums ikdienā. Piemēram, iegādājoties preci, kas nepieciešama ikdienas soļa veikšanai, kā veļas mašīnu, tiek ņemts naudas kredīts, kuru var atdot 12 mēnešu laikā. Tāpat cilvēki arvien labāk ir iemācījušies veikt savu finanšu plānošanu un maijā 84,2% visu saistību tiek atmaksātas bez kavējumiem. Kā liecina statistika, samazinājies arī ilgstoši neatdotu kredītu skaits.

Ņujorkas pilsētas dome nolēmusi aizliegt uzņēmumiem pilsētā kā samaksas līdzekli pieņemt tikai kredītkartes, debetkartes vai digitālos maksājumus, jo tādējādi var tikt diskriminēti klienti ar mazākiem ienākumiem, kas norēķinās skaidrā naudā.

"Lai arī kādi būtu jūsu iemesli, klientiem jābūt tiesībām izvēlēties savu vēlamo maksāšanas metodi," preses konferencē norādīja domes deputāts Ričijs Toress.

Ņujorkas Patērētāju lietu dienesta oktobrī publiskotie dati liecina, ka 11,2% pilsētas iedzīvotāju nav bankas konta.

Filadelfija pērn martā kļuva par pirmo lielo ASV pilsētu, kas ieviesa šādu aizliegumu, bet maijā tai sekoja Sanfrancisko.