Pārtika

Nepālā dzīvojoša latviete attālināti vada graužamsiera ražotni Preiļos

Biznesa Plāns,02.10.2018

Jaunākais izdevums

Āzijas kalniešu tradicionālie no piena gatavotie «enerģijas batoniņi» Latvijā atraduši savu uzņēmējdarbības nišu – Nepālā dzīvojošā latviete Aija Parlagreko attālināti vada graužamsiera ražotni savos dzimtajos Preiļos. Viņa jau aptuveni desmit gadus kopā ar ģimeni mitinās tālajā Nepālā, kur nokļuva, kad vīram tur tika piedāvāts darbs. Attālums nav šķērslis, lai izveidotu un vadītu šo neparasto siera ražotni.

Tā atradusi mājvietu iestādei nevajadzīgās Preiļu slimnīcas telpās. Graužamsierā apslēptais proteīna lādiņš gan nav pa zobam cilvēkiem. Lai gan Āzijas tautas līdzīgi gatavo proteīna batoniņus čurpi, kas lieti noder ekstrēmu slodžu gadījumā vai kā izdzīvošanas garants, piemēram, Himalaju kalnienes klejojumos. Preiļos ražotais produkts paredzēts suņiem, tas ir ārkārtīgi ciets, «ilgas iedarbības» suņu kārums. Ražošanai nepieciešama tikai viena izejviela – biezpiens (nepāliešu versijā gan tas tiekot gatavots no svaigpiena). Biezpienam nekas netiek pievienots, toties no tā tiek ņemts ļoti daudz. Ražošanas procesa laikā biezpiens tiek pakļauts skarbiem apstākļiem – karsēts, presēts un žāvēts, līdz tas kļūst karameles brūns un iegūst vajadzīgo konsistenci – riktīga graužama kaula blīvumā.

Nepālā dzīvojošā biznesa idejas autore Aija atrada domubiedrus Preiļos, kas nokārtoja visus praktiskos jautājumus, un tā jau nedaudz vairāk par gadu Preiļos ir par vienu nelielu ražotni vairāk. «Graužamsiers ir pilnīgs eksperiments. Nav iespējams saražot tieši tādu, kāds tas ir Nepālā. Tur ļoti līdzīgs produkts tiek gatavots katrās mājās – to lieto gan paši, gan padalās ar suņiem,» stāsta Himalayan International ražošanas vadītāja Līga Aļijeva. Tiesa, nepālieši ir aktīvi arī suņu graužamsiera ražotāji rūpnieciskā līmenī. Tas deva iespēju Aijai līdz niansēm izzināt ražošanas procesu, lai ko līdzīgu atkārtotu daudzu tūkstošu kilometru tālajā Latgalē. Darbu ražotnē vada Līga, bet Aija, fiziski atrazdamās otrā pasaules galā, meklē un atrod noieta tirgus. «Pirmais gads faktiski aizvadīts eksperimentējot, un beidzot gala rezultāts apmierina gan mūs, gan mūsu klientus. Produkts ir pietiekami ciets, galvenais, ka suņiem garšo. Garšojuši esam arī paši, bet jārēķinās, ka tas ir ārkārtīgi ciets,» stāsta Līga.

Ražošanas process ietver četras biezpiena vārīšanas reizes, pēc tam produkts tiek presēts, tad divas dienas žāvēts. «Kopumā tas ir ļoti ilglaicīgs process, turklāt pilnīgs roku darbs,» piebilst Līga. Pamazām ražotne aprīkota ar nepieciešamajām iekārtām, atvieglojot dzīvi ražotnes trijiem darbiniekiem. Neskatoties uz aprīkojumu, procesa pamatā tomēr ir diezgan smags roku darbs. Aprīkojums un iekārtas, attīstot ražošanu, daļēji konstruēts Latvijā, jo, kā stāsta Līga, citur Eiropā šādi produkti ražoti netiek. Tāpēc pašiem arī vajadzēja atrast labāko gatavošanas formulu – lai gatavais produkts apmierinātu pašus un klientus, piemēram, lai graužamsiers nedruptu. Vasaras beigās Himalayan International dubultoja ražošanas jaudu, sākot dienā pārstrādāt jau 240 kilogramus biezpiena. Tas tiek piegādāts no netālajā Daugavpilī bāzētā uzņēmuma Latgales piens. Pieprasījums ir pārsniedzis gaidīto, noliktava iztukšojusies strauji. Parādījušies jau pirmie lielie sadarbības partneri, kas iegādājas nefasētu produkciju, paši fasē un pārdod tālāk ar savu zīmolu. Ar laiku uzņēmums varētu fasēt arī pats, tomēr bizness veidots ar mērķi koncentrēties uz noietu ārpus Latvijas. Sadarbība jau notiek ar uzņēmumiem Polijā, gatavojas sākt sadarbību ar Vācijas un Lielbritānijas kompānijām, bet produkcijas paraugi nosūtīti pat uz Austrāliju, kur šādu produktu nepazīst. Ražotnes atvēršana produkta mazpazīstamības dēļ arī bija sarežģīta – neviena regula nerunā par situāciju, kad no pārtikas, nevis blakusproduktiem, tiek ražota suņu barība. Arī Pārtikas un veterinārajam dienestam tas bija izaicinājums, uzņēmums ir zem tādas pašas lupas kā pārtikas ražotāji.

Augsts olbaltumvielu līmenis un ļoti augsta enerģētiskā vērtība. Mūsdienās, kad cilvēki meklē dabiskāku pārtiku pašu uzturā, parādās interese kaut ko veselīgu piedāvāt arī dzīvniekiem. Graužamsiers tiek ražots no pārtikas biezpiena, netiek pievienotas nekādas piedevas, uzlabotāji vai konservanti. Biezpiens procesa laikā zaudē pat vairāk nekā 70 procentus svara. Ražotnē top piecu dažādu izmēru produkti, jo arī suņu izmēri ievērojami atšķiras. Lielākā daļa suņu mīlot šo produktu, Līgas pieredzē ir tikai pāris gadījumu, kad suns atsakās to ēst. Lai dažādotu produkcijas klāstu, nesen Preiļos sākts ražot arī suņu popkorns – graužamsieru uzpūšot mikroviļņu krāsnī. Tas noskatīts no kāda amerikāņu uzņēmuma, kas ražo līdzīgu produkciju. Uzpūstu graužamsieru suns apēd ļoti ātri, tāpēc šāds našķis saimniekiem vairāk sit pa kabatu.

Uzņēmuma izveidotāji rēķinās ar to, ka pirms masveida ražošanas uzsākšanas, uz ko Himalayan International aktīvi virzās, ar peļņu var nerēķināties. Uzņēmumam augt palīdz sadarbība ar Daugavpils biznesa inkubatoru, kas atbalstu sniedz ļoti praktiski – palīdzot segt telpu nomas izmaksas. «Mūsu niša parasti cilvēkos izraisa pārsteigumu – tas ir kaut kas neparasts, turklāt vēl Preiļos!» Līga saka, ka Latvija, visticamāk, nekļūs par ievērojamu graužamsiera noieta tirgu, jo «cilvēki baidās pirkt dārgu, nepazīstamu produktu». Lai gan biezpiens ir katram latvietim tuvs, cilvēkos tā izmantošana čurpi ražošanā dažkārt izraisot pretreakciju – kāpēc suņiem ražot barību no pārtikas biezpiena? «Tāpēc rēķināmies, ka visi suņu saimnieki nekad nebūs mūsu klienti, bet daļa – būs,» norāda Līga. «Mēs ticam šai biznesa idejai.»

Laikraksta Dienas Bizness abonenti žurnālu Biznesa Plāns saņem bez maksas, bet tas nopērkams arī elektroniski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepāla ceturtdien sākusi tūristu evakuāciju, procesu uzsākot dienu pēc tam, kad valdība bija paziņojusi, ka palīdzēs valsti pamest tūkstošiem tūristu, kas iestrēguši Covid-19 pandēmijas stingrā karantīnas režīma dēļ.

Dažādās Nepālas daļās iestrēguši 8000 līdz 9000 ārzemnieku, sacīja Nepālas Tūrisma valdes vadītājs Danandžajs Regmi.

Dati tiks precizēti saziņā ar tūrisma un alpīnisma uzņēmumiem, vēstniecībām.

"Mēs jau esam nogādājuši dažus simtus tūristu Katmandu, bet citi ir ceļā uz šejieni," sacīja Regmi.

Vairāki faktori, arī koordinācijas un jaunākās informācijas trūkums, glābšanas operācijas padara sarežģītākas, skaidroja Tūrisma ministrijas pārstāvis Dandu Radžs Gimire.

"Daudzi tūristi ceļo vienatnē bez aģentūru atbalsta," viņš piebilda.

Nepāla pirmdien izsludināja stingru karantīnas režīmu, līdz minimumam ierobežojot cilvēku pārvietošanos, kā arī piešķirot varasiestādēm pilnvaras piespriest cietumsodus tiem, kas jaunajām prasībām atsakās pakļauties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "Digital Freedom Festival" un kompānijas "Lejiņa & Šleiers" līdzdibinātāja, publiskās runas kustības "Oratore" vadītāja Dagnija Lejiņa.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Mani fascinē Himalaju kalni, tādēļ ik pa laikam esmu mēģinājusi izrauties uz kādu garāku kalnu pārgājienu Nepālā vai Indiju. Jau daudzus gadus esmu praktizējusi lēno ceļošanu, pavadot līdz pat diviem mēnešiem gadā kādā no Āzijas valstīm. Īpaši decembrī un janvārī kā, tā saucamais, "klimata bēglis", izvēlos Latvijas ziemas tumsu un aukstumu nomainīt pret siltākiem un saulainākiem laika apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmeklētāji Nepālas traģiskajā aviokatastrofā vaino apkalpes nesaskaņas

LETA--DPA,28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmeklēšanā noskaidrots, ka pagājušā gada martā pie Nepālas Katmandu lidostas notikušo Bangladešas lidmašīnas aviokatastrofu, kurā gāja bojā 51 cilvēks, bet 20 guva ievainojumus, izraisījusi pilotu kļūda, pirmdien paziņoja amatpersonas.

Aviokompānijas «US-Bangla Airlines» lidmašīna, kurā atradās 67 pasažieri un četri apkalpes locekļi, 12.martā nogāzās nolaišanās laikā futbola laukumā netālu no skrejceļa Nepālas vienīgajā starptautiskajā lidostā un aizdegās.

Pilots un otrā pilote nav ievērojuši standarta procedūras, teikts izmeklēšanas ziņojumā.

«Pilots bija stresa stāvoklī un emocionāli satrauks, jo uzskatīja, ka kolēģe sieviete [lidojuma laikā] apšauba viņa reputāciju,» teikts ziņojumā. «Par avāriju ir atbildīgi apkalpes locekļi. Ministrija ieteikusi amatpersonām īstenot izmeklēšanā izteiktās rekomendācijas.»

Apkalpes locekļi, kuri avārijā gāja bojā, bija dezorientēti un zaudēja kontroli pār situāciju, kas noveda pie avārijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

R&D apdrošināšanas brokers piesaista stratēģisko investoru

Db.lv,20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "R&D apdrošināšanas brokers" pērnā gada decembrī piesaistījis jaunu investoru, apdrošināšanas brokeru kompāniju "RENOMIA a.s.", kas ir iegādājusies 60% uzņēmuma kapitāla daļu.

Akciju kontrolpaketi iegādājies čehu uzņēmums "RENOMIA a.s.", kas ir vadošā apdrošināšanas brokeru kompānija Centrāleiropā un Austrumeiropā, tādējādi padarot Latviju par astoto Eiropas valsti, kurā "RENOMIA a.s." ir tieša pārstāvniecība. Piesaistīto finansējumu plānots ieguldīt straujākā uzņēmuma izaugsmē, lai turpinātu attīstīt un sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus uzņēmumiem un privātpersonām, kā arī turpināt attīstīt un palielināt sava biznesa daļu e-komercijā.

SIA "R&D apdrošināšanas brokers" sadarbojas ar visiem lielākajiem apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs un piedāvā visaptverošus pakalpojumus, ieskaitot riska novērtēšanu, apdrošināšanas programmu izveidi, prasījumu izskatīšanu, specializējoties transporta, īpašumu, loģistikas un citās apdrošināšanas jomās. Pateicoties partnerībai ar "RENOMIA a.s.", SIA "R&D apdrošināšanas brokers" klienti gūs labumu arī no pieredzes un kontaktiem, ko uzkrājusi ASV bāzētā, viena no pasaules vadošajām brokeru sabiedrībām - "Gallagher", kas kopš 2019. gada ir "RENOMIA a.s." mazākuma akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pieredzes stāsts: Kas jāzina, plānojot ceļojumu uz Butānu

Līva Melbārzde,10.05.2019

Slavens Timpu simbols ir zelta Budas Dordenmas statuja, kas sēž augstu kalnā un noskatās uz pilsētu. Šī varētu būt pasaulē lielākā sēdošā Budas statuja, kuras iekšpusē izvietotas vēl 125 000 mazākas Budas statujas. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Līva Melbārzde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi

Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.

Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomikas olimpiādē Latvijai 4.vieta

Db.lv,02.08.2021

Latviju olimpiādē pārstāvēja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni - Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns, Valts Vītums - Jaunzems no RTU inženierzinātņu vidusskolas, Roberts Ralfs Vārslavs no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Emīls Šmits no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būs jauns Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks. ASV prezidents Donalds Tramps amatam nominējis karjeras diplomātu Džonu Lesliju Kārvailu. Par to piektdien vēsta LNT ziņas sešos, atsaucoties uz ASV Baltā nama izplatīto paziņojumu.

Kārvails ir ASV Valsts departamenta Personāla plānošanas un attīstības biroja direktora vietnieks. Viņš ir pieredzējis karjeras diplomāts. Kārvails divas reizes bijis diplomātiskās misijas vadītāja vietnieks - vispirms ASV vēstniecībā Brunejā, bet pēc tam Nepālā. Kārvails arī bijis ekonomisko attiecību padomnieks ASV vēstniecībās Itālijā, Irākā un Kanādā.

Kā LNT ziņām norādīja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļas vadītājs Čads Tvitijs, Trampa nominētais vēstnieks ir ar ilggadēju pieredzi ārlietu dienestā. «Viņš ir ļoti pieredzējis un augsti kvalificēts diplomāts. Esam ļoti priecīgi par viņa nominēšanu,» sacīja Tvitijs.

Trampa izraudzīto diplomātu par piemērotu vēstnieka amatam uzskata Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja vietnieks, Latvijas bijušais vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš («Jaunā Vienotība»). «Karjeras diplomāti no Vašingtonas vienmēr ir ļoti labi sagatavoti. Viņi īpaši sagatavojas Latvijai, viņi pat valodu iemācās. Un mums ir bijusi ļoti laba pieredze ar karjeras diplomātiem. Kārvails ir bijis vairākās valstīs gan Eiropā, gan Āzijā. Vadoties no viņa pieredzes, es domāju, ka viņš būs ļoti piemērots Latvijai. Un tās ir labas ziņas, ka tāda izvēle ir izdarīta,» norādīja Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.

"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.

"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» revidētais konsolidētais gada pārskats par 2017. gadu liecina, ka koncerns realizējis produkciju par vairāk nekā 122 miljoniem eiro, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekš, un tas ir līdz šim lielākais apgrozījums uzņēmuma darbības vēsturē.

Uzņēmums pērn ir paplašinājis savu eksporta ģeogrāfiju un realizējis produkciju 66 pasaules valstīs. Lielākie noieta tirgi bijuši Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija. «Olainfarm» grupas peļņa pērn sasniedza 10.8 miljonus eiro.

Kā liecina auditētā konsolidētā 2017. gada pārskata dati, lielāko koncerna realizācijas pieauguma daļu nodrošināja tajā ietilpstošo meitas uzņēmumu realizācijas pieaugums, jo mātes uzņēmuma realizācija pērn saglabājās iepriekšējā gada līmenī, pieaugot par nepilnu procentu. 2017. gadā no 34% līdz 35% pieauga Krievijas īpatsvars kopējā realizācijā, savukārt mainīgās ekonomiskās situācijas dēļ no 13% līdz 10% samazinājās realizācijas īpatsvars Ukrainā. Tāpat gada laikā zināms pārdošanas apjomu kritums tika piedzīvots Lielbritānijā, turpretī par 103% augusi realizācija Vācijā, Nīderlandē sasniegts 57% pieaugums, bet Baltkrievijā + 21%. Uzņēmums turpināja aktīvi strādāt pie pārdošanas kāpināšanas visos savos noieta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pētījums: Digitālās dzīves kvalitātes ziņā Latvija atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm

LETA,07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru