Laikā, kad šķietami teju visu var nopirkt par naudu vai vismaz izmērīt monetārās vienībās, pastāv tomēr kas tāds, ko varam censties ielikt maciņā vai pārvērst valūtā, tomēr līdz galam pamatojums un formula tam nav. Tā ir reputācija.

Nav tādu nozaru, kur reputācijai nebūtu nozīmes. Taču analoģijas varam vilkt uz jebkuru jomu. Atsauksmes, ar ko dalāmies, iespaidi, ko cits citam izklāstam, ieteikumi vai gluži pretēji - brīdinājumi neizvēlēties to vai citu preci, pakalpojumu vai tā sniedzēju, pastāv mums apkārt gan apzinātā, gan neapzinātā veidā. Neapzinātu reputāciju varētu salīdzināt ar upi, kas plūst pati par sevi un tajā plūdumā neviens neiejaucas. Upe var sagrauzt krastus, nogāzt kokus, atņemt daļu auglīgas zemes, bet joprojām neviens šajā plūdumā neiejaucas. Upe var plūst arī mēreni, klusi un mierīgi savu ceļu, nemanāmi pildot savu funkciju dabā, bet nevilinot ar krāšņām ainavām, skaļām tērcēm vai citām unikālām īpašībām. Tā mēs nerūpējamies par reputāciju – ļaujam iespaidam veidoties pašam no sevis. Taču apzināta reputācija ir tāda, ko mēs katrs, sākot ar indivīdu, beidzot korporatīvā līmenī, veidojam, novērtējot katra uzvedības, iespaida, sniegtās preces/pakalpojuma kvalitātes nozīmi ilgtermiņa attiecību veidošanā ar klientiem un sadarbības partneriem.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Tā sauktais melnais PR ne vienmēr ir tik melns, bet, lai no tā izsargātos, eksperti iesaka tikai vienas zāles.

Nav patīkami, ja tā vietā, lai sabiedrībai stāstītu par saviem jaunumiem un panākumiem, ir jāmēģina atvairīt konkurentu vai citu nelabvēļu apvainojumi un nomelnojumi – tā sauktais melnais PR. Tomēr ir uzņēmumi un cilvēki, no kuriem viss negatīvais pazūd gluži kā netīrumi no teflona. Kā kļūt par šādu kompāniju? Eksperti atzīst – ar saviem vārdiem un darbiem nodrošinot nevainojamu reputāciju.

Nekļūt par vēršiem

Uzņēmuma reputācija neveidojas, tikai pateicoties pareizai komunikācijai, bet galvenokārt tieši pateicoties pareizai uzvedībai – galu galā darbi runā labāk par vārdiem. Savukārt tie uzņēmumi, kuru teiktais ir pretējs praksei, kļūst par ļoti viegliem uzbrukuma mērķiem. «Ja kompānija, piemēram, rīkojas agresīvi, bet likumīgi un konvencionāli, to nav iespējams tik viegli kompromitēt. Pat ja būs mēģinājumi, uzņēmuma rīcībā būs plašs arsenāls savai publiskai aizstāvībai. Uzbrukuma gadījumā sākumā var nebūt viegli, bet situāciju iespējams atrisināt. Ilgtermiņā veidota sabiedrības uzticība ir tas, kas palīdzēs pirmajā brīdī pat bez jebkādiem argumentiem,» norāda Hill + Knowlton Strategies valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands.

Norvēģija ir saglabājusi savu statusu, kā dzīvošanai iekārojamākā valsts pasaulē. Tā liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas jaunākais pētījums, kurš ierindojis Āfrikas valstis, kurās valda karš un HIV izplatība, pie vismazāk pievilcīgajām vietām dzīvošanai. (precizēta)

Pētījumā, kura dati ir iegūti vēl pirms globālās krīzes iestāšanās, norādīts, ka Norvēģijā, Austrālijā un Īslandē bijuši visaugstākie dzīvošanas standarti, kamēr Nigēra un Afganistānā cilvēku attīstības ziņā uzrādījušas viszemākos rādītājus.

No Baltijas valstīm pievilcīgākā dzīvošanai ir Igaunija, kam tālāk seko Lietuva un Latvija. Latvija pētījumā, kurā apkopoti dati par 182 valstīm, ierindojusies 48. vietā. Igaunija un Lietuva attiecīgi 40. un 46. vietā, kamēr Baltijas valstu lielais kaimiņš Krievija pētījumā ieņēmis 71. vietu.

Proti, kamēr 24 nabadzīgākajās valstīs analfabēti ir aptuveni puse sabiedrības, tad valstīs, kuras tiek uzskatītas par vidēji attīstītām, analfabētu īpatsvars sabiedrībā ir aptuveni 20%. Tāpat būtiskas atšķirības novērojamas iedzīvotāju mūža ilgumā, piemēram, Japānā, cilvēka vidējais mūža ilgums ir teju 83 gadi, kamēr kara plosītajā Afganistānā tie ir gandrīz 44 gadi.

Banku nozares korporatīvā reputācija Latvijā jau vairākus gadus turpina pozitīvo izaugsmi, un šobrīd banku reputācija atbilst vidējam banku vērtējumam Eiropā, liecina pētījumu kompānijas TNS rudenī veiktais korporatīvās reputācijas pētījums banku nozarē Latvijā.

Nozīmīgs banku nozares reputācijas balsts un izaugsmes pamats ir banku piedāvāto pakalpojumu un produktu kvalitāte. Pētījums atklāj, ka pēdējo divu gadu laikā banku pakalpojumu pozitīvais vērtējums ir būtiski palielinājies.

Pēdējo trīs gadu laikā banku nozares korporatīvā reputācija Latvijā ir uzlabojusies uz pusi – no 28 punktiem līdz 42 punktiem. Šobrīd Latvijas banku reputācija ir pieaugusi līdz vidējam banku reputācijas vērtējumam Eiropā (40 punkti).

«Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā pozitīvi tiek novērtēts, kā bankas veido dialogu ar sabiedrību, kā iesaistās būtisku jautājumu skaidrošanā un komentēšanā. Tam ir nozīmīga loma sabiedrības un biznesa pārstāvju uzticēšanās bankām stiprināšanā, lai arī joprojām ir jārēķinās ar piesardzīgu sabiedrības noskaņojumu. Lai atgūtu pozitīvu attieksmi pret bankām un to darbību Latvijā, kā pamata sadarbības formai arī turpmāk jābūt dialogam,» uzsver TNS reputācijas izpētes eksperte Inta Priedola.

Pārmaiņu laikos un krīzes situācijā slikta slava, tāpat kā sliktas ziņas, izplatās daudz ātrāk nekā treknajos gados, tāpēc ikvienam der paturēt prātā atziņu, ka laba slava sekmē uzņēmuma izaugsmi, turpretim slikta reputācija biznesu var izputināt.

Grāmatas autore, Londonas Thames Valley University profesore Sandra Olivera piedāvā atziņas smelties sekmīgu starptautisku uzņēmumu pieredzē un, balstoties uz konkrētu piemēru analīzi, saņemt atbildes uz jautājumiem, kā veidot un saglabāt uzņēmuma reputāciju, kā integrēt sabiedriskās attiecības mārketinga plānā, kā plānot un kontrolēt sabiedrisko attiecību stratēģijas u.c. Sabiedriskās attiecības grāmatā aplūkotas kā stratēģiskā menedžmenta daļa.

Cer, ka sabiedrības novērtējuma vētīšana palīdzēs valsts uzņēmumos uzlabot ne tikai pārvaldību, bet arī finanšu rādītājus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdība ir apstiprinājusi noteikumu projektu, kas paredz noteikt kārtību, nominējot kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem uzņēmumos, kuros valstij ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus. Noteikumos ietverti vairāki kritēriji, kādiem būtu jāatbilst, piemēram, par valsts uzņēmumu valdes vai padomes locekli varēs nominēt personas, kas pārvalda valsts valodu un vismaz vienu svešvalodu tādā apjomā, kāds nepieciešams amata pienākumu izpildei, jābūt arī atbilstošai izglītībai un darba pieredzei. Cita starpā ir iekļauta arī prasība, ka amata pretendentiem jābūt nevainojamai reputācijai. Šobrīd Latvijā jau ir vairākas profesijas, kurās ar likumu noteikts nevainojamās reputācijas kritērijs – tiesnešiem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem revidentiem un citiem, izsludinot amatu konkursus valsts vai pašvaldību institūcijās, arī šāda prasība tiek ietverta. Piemēram, nesen ir izsludināts konkurss uz Datu valsts inspekcijas vadītāja amatu.

Iesaistīto uzņēmumu komunikācija lielveikala Maxima traģēdijā, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības, uzskatāma par kliedzoši kļūdainu, tā norāda vairāki komunikācijas eksperti, ko DB uzrunāja. Arī citi nozares profesionāļi, kas savu viedokli pauduši, piemēram, sociālajos tīklos, bijuši kritiski.

Jāpiebilst, ka ne visi eksperti piekrita sniegt komentārus DB, korekti norādot uz savu saistību ar kādu no iesaistītajām pusēm.

Jāatgādina arī, ka sabiedrisko attiecību kompānija P.R.A.E. atteikusies no tālākas sadarbības ar SIA Homburg Zolitūde, kā arī norobežojusies no Maxima vadības komunikācijas, norādot, ka «mūsu izpratne par efektīvu publisko komunikāciju ir kardināli atšķirīga un vismaz patlaban ir skaidrs, ka mūsu un Maxima grupas vērtību un komunikācijas labās prakses izpratne būtiski atšķiras».

Bija jāatvainojas

«Iesaistītās puses (arhitekti, būvnieki, veikalu tīkls) 21. novembra krīzē izvēlējās zemas atbildības krīzes komunikācijas stratēģiju, ko raksturo noliegšana, distancēšanās un vainas novirzīšana uz citiem. Šāda prakse nevar tikt uzskatīta par atbildīgu un ilgtspējīgu, jo krīzes situācijā sabiedrība ļoti saasināti uztver katru vārdu, ko pauž krīzē iesaistītās puses. Labā prakse, ko būtu sagaidījusi: jau otrajā dienā visām nelaimē iesaistītajām pusēm (uzņēmējiem) vienai aiz otras bija jānāk klajā ar vēstījumiem, kas pauž atvainošanos, atbildības uzņemšanos par notikušo un gatavību darīt visu iespējamo, lai saprastu, kur bijusi kļūda, lai to labotu un šādi gadījumu nekad vairs neatkārtotos.

«Jābūt patiesiem pret sevi – Latvija tiek skatīta kā neliela, mafioza valsts, un tā valstij nav laba reputācija,» norādīja Valsts prezidents Valdis Zatlers LNT raidījumā 900 sekundes.

«Valsts politisko reputāciju ietekmē vairāki faktori ilgstošā laikā, politiskā reputācija ir bijusi ne pārāk laba,» uzskata V. Zatlers. Viņš piebilda, ka arī biznesa vides reputācija esot zema.

Kā piemēru V. Zalters minēja igauņu uzņēmējus, kas vairs nevēlas investēt Latvijā, bet kā tuvāko valsti, kurā investēt, izvēlas Lietuvu tādēļ, ka Lavijas biznesa un politiskā vide nav sakārtota.

Pēc «klasiskajiem kritērijiem» Latvijā V. Zatlers redzot trīs oligarhus, bet pieļauj, ka viņu varētu būt arī vairāk.

Pagājušā gada laikā Latvijas banku nozares korporatīvā reputācija ir nostabilizējusies iepriekš sasniegtajā līmenī, liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais ikgadējais pētījums.

Banku reputāciju kopumā virza sniegto produktu un pakalpojumu kvalitāte, laba sadarbības pieredze ar klientu, kā arī finansiālie rādītāji un uzticamība ilgtermiņā. Pie reputāciju kavējošiem faktoriem tiek minētas sliktas publiskas atsauksmes un informācija, individuālas pieejas un pretimnākošas attieksmes trūkums, nepietiekams finansējums uzņēmējdarbības kreditēšanai un neskaidrības par atsevišķu banku īpašnieku maiņu, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Latvijas banku korporatīvās reputācijas novērtējums, salīdzinot ar finanšu nozari Eiropā, ir vidēji augsts.

Banku nozares reputācija tiek mērīta četrās mērķa grupās – sabiedrībā kopumā, biznesa vidē, starp viedokļu līderiem un mediju pārstāvjiem. Gada laikā būtiski uzlabojies banku reputācijas novērtējums viedokļu līderu vidū, kamēr mediju pārstāvju vērtējums tieši pretēji – būtiski samazinājies. Biznesa vides un iedzīvotāju kopumā vērtējums saglabājies stabils.

Jaroslava Streļčenoka kandidatūra Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam izvēlēta tāpēc, ka viņam ir nevainojama reputācija, kā arī viņā ir līdera potenciāls.

Valsts kancelejas direktore un KNAB priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītāja Elita Dreimane uzsvēra, ka būtiskākie aspekti, kas noteica atbalstu J.Streļčenokam esot viņa profesionalitāte, atzinība par sevišķi nozīmīgu ieguldījumu biroja darbībā gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

Viņš arī otro reizi no KNAB darbinieku vidus ievēlēts par biroja ētikas komisijas vadītāju, tas norādot uz to, ka J.Streļčenoks ir autoritāte KNAB darbinieku vidū un viņam ir līdera potenciāls. Trešais aspekts esot nevainojamā reputācija, jo komisijas rīcībā neesot ziņas par riskiem un šķēršļiem, kas neļautu viņu virzīt KNAB vadītāja amatam.

Dienas Biznesa uzmanība pievērsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ilgstoši skatītam likumprojektam Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kā arī tam pakārtotiem likumprojektiem Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā.

Detalizētāk par to lasiet Jāņa Goldberga rakstā. Šeit vairāk pieskarsimies diviem būtiskiem aspektiem. Pirmais – tā dēvētās Cancel kultūras izplatība likumdošanā, subjektīvā faktora nozīmes pieaugums lēmumu pieņemšanā.

Otrs – teju vai slimīgā raušanās, kā vien var, izdabāt kaut kādiem ārzemniekiem, tos uztverot par ideāliem, tajā pašā laikā demonstrējot nevērību pret vietējo uzņēmēju.

Lai rosinātu izlasīt Jāņa Goldberga rakstu un lai labāk būtu skaidrs, par ko ir runa, iekļausim te nelielu citātu: “Publiskais pasūtītājs pretendentu no iepirkuma izslēdz, ja tā rīcībā ir Konkurences padomes lēmums par konkurences pārkāpumiem vai arī saņemta Konkurences padomes atsauksme, ka konkrētajā iepirkuma procedūrā pasūtītāja norādes tiešām liecina par aizliegtu vienošanos. /../No grozījumu satura skaidri saprotams, ka tiesā apstiprinātiem lēmumiem un līdz ar to tiesu darbam kopumā vairs nebūs īpašas jēgas un pietiks ar Konkurences padomes lēmumu vai pat atsauksmi, lai pretendents no konkursa tiktu izslēgts. Praktiski tas nozīmē, ja vien pretendenta reputācija ir kaut kādā veidā konkurences jomā apšaubīta, tad viņš ir izslēdzams no iepirkuma neatkarīgi no tā, vai viņa vaina tiesā ir pierādīta vai nē.”

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Cēsīs strādājošais automātisko ātrumkārbu restaurācijas uzņēmums Recro nolēmis paplašināt savu darbību ārpus Latvijas robežām.

Vēloties palielināt darbības apjomus, uzņēmums plāno atvērt filiāles eksporta valstīs. Sadarbības partneri tam šobrīd ir Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā un Vācijā.

Uzņēmums grib iegūt lielāku klientu uzticību, un to vislabāk var izdarīt, atverot vietējo pārstāvniecību. «Mēs plānojam atvērt filiāli Francijā, kur gan netiks veikta ātrumkārbu restaurācija, taču kvalitatīvā līmenī tās tiks uzstādītas. Ļoti svarīgi ir «izlauzties» eksportā, jo ar Latvijas tirgu mums nepietiek. Francijā tirgus ir ar ļoti lielu potenciālu, arī konkurentu tur īsti nav. Raugoties no loģistikas viedokļa, šis tirgus mums ir viegli sasniedzams. Arī kopumā mūsu nozarē ir labs potenciāls, jo automātisko ātrumkārbu īpatsvars pieaug un jauno ātrumkārbu kalpošanas mūžs kļūst arvien īsāks. Savukārt nākotnes izaicinājums ir elektromašīnas, kurām klasiskās automātiskās ātrumkārbas vairs nebūs nepieciešamas,» stāsta SIA Recro attīstības daļas vadītājs Normunds Aspers.

Pagājušajā gadā būtiski uzlabojies banku nozares kopējā korporatīvā reputācija Latvijā, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums. Augstāko novērtējumu – 55 punktus – saņēmusi SEB banka.

Reputācija ir uzlabojusies par astoņiem punktiem, un šobrīd banku nozares kopējā reputācija Latvijā ir 36 punkti. Tas esot vērtējams kā negaidīti labs nozares korporatīvās reputācijas attīstības rādītājs.

Pētījums atklāj, ka sabiedrībā iepriekš valdošajam emocionālajam noskaņojumam ir tendence mazināties. Šobrīd sabiedrībā raksturīgi izvērtēt banku darbību caur to racionālo sniegumu, proti, vairāk tiek analizēts, ar kādiem līdzekļiem pārvar grūtības, kā sadarbojas ar klientiem u.c.

Nozares korporatīvo reputāciju pozitīvi esot ietekmējis arī bankas Citadele atdalīšana.

«Šobrīd bankām jāveido atklāts dialogs par to, ko bankas dara, lai uzlabotu savu darbību, lai risinātu radušos sarežģījumus banku nozarē. Būtiska loma nozares korporatīvās reputācijas veicināšanā ir bijusi dialogam no banku puses. Turklāt Latvijas rādītāji ir nozīmīgi pietuvojušies Eiropas finanšu nozares vidējiem reputācijas rādītājiem,» norāda TNS Latvia korporatīvās reputācijas pētījumu eksperte Inta Priedola.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Laiku pa laikam tiek mēģināts veikt kādus labojumus iepirkumu sistēmā, nosakot jaunus ierobežojumus vai parametrus, lai tādējādi padarītu šo procesu efektīvāku. Viena no pēdējām iecerēm, ko ir akceptējusi Saeimas Tautsaimniecības komisija, paredz, ka publiskajos iepirkumos būtu jāņem vērā arī pretendentu veiktās sociālās iemaksas.

No vienas puses, jāatzīst, ka šāds jauninājums ir visnotaļ apsveicams. Ne reizi vien ir dzirdēta uzņēmēju šķendēšanās par to, ka valsts un pašvaldību izsludinātajos tenderos lielākas priekšrocības ir tiem uzņēmumiem, kuri nodokļus nemaksā, vai arī dara to tikai daļēji, tādējādi spējot piedāvāt konkurētspējīgāku cenu. Ieviešot principu, ka šādi uzņēmumi nedrīkst vispār piedalīties konkursos, tiktu sperts solis pretī tam, lai attiecīgā problēma tiktu izskausta.

Taču, no otras puses, izskatās, ka, strādājot pie šā projekta, viens otrs aspekts tomēr nav ņemts vērā. Piemēram, ir gadījumi, kad, lai pieteiktos konkursā par kāda liela projekta realizāciju, vairākas kompānijas apvienojas, lai dibinātu jaunu uzņēmumu, kas ir paredzēts tieši šim vienam pasākumam. Ir tikai loģiski, ka attiecībā uz šādu uzņēmumu nevar būt veiktas nekādas sociālas iemaksas. Tāpat ir bijuši pietiekami daudzi gadījumi, kad konkursā uzvar viena kompānija, kas pēc uzvaras tajā slēdz līgumus ar vairākiem apakšuzņēmējiem, par kuru godīgumu pasūtītājam nav ne mazākās jausmas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izvirzītā Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora Aigara Lūša vietā varētu parādīties arī citi kandidāti. To šorīt LNT raidījumā 900 sekundes pieļāva premjers Valdis Dombrovskis.

Dombrovskis norādīja, ka ir radušās bažas par Lūša kandidatūru. Tas esot saistīts gan ar Jelgavas gadījumu, gan ar citiem signāliem, kas saņemti.

Kā akcentēja premjers, ir būtiski, lai bankas administratoram būtu nevainojama reputācija un pieredze banku maksātnespējas lietās.

Kā vēstīts, FKTK 1.decembrī iesniedza Rīgas apgabaltiesā pieteikumu Latvijas Krājbanku atzīt par maksātnespējīgu. Komisija lūdza Rīgas apgabaltiesu lemt par Lūša apstiprināšanu bankas administratora postenī.

Jaunā tirdzniecības centra Galleria Riga nesenā atklāšana mediju telpā raisīja gan pozitīvas atsauksmes, gan skarbu kritiku. Vienlaikus vairākos preses izdevumos tika analizēts, vai jauniem tirdzniecības centriem Rīgā vispār ir attīstības potenciāls. Tas radīja pārdomas - kādi īsti ir tie iemesli, kas liek vienam tirdzniecības centram pazust nebūtībā, bet otram baudīt apmeklētāju nedalītu uzmanību?

Ļoti vienkāršoti runājot, patērētāju izvēle par labu vienam vai otram tirdzniecības centram ir atkarīga no trīs galvenajiem kritērijiem, pirmkārt, tā atrašanās vietas, otrkārt, piedāvājuma unikalitātes un kvalitātes, treškārt, tirdzniecības centra reputācijas. Reputāciju gan lielā mērā veido esošo un potenciālo pircēju viedoklis par iepriekšējiem diviem kritērijiem. Tas nozīmē, ka pircējs vienlaikus ir gan mērķauditorija, gan arī centra reputācijas veidošanas būtiska sastāvdaļa.

Tādējādi veidojas sava veida apburtais loks. Turklāt, ja pirmie divi kritēriji ir objektīvi, tad trešais ne vienmēr nosaka lietu patieso būtību un ir visai subjektīvs. Proti, pircēja viedoklis par tirdzniecības centra piedāvājumu var ne vienmēr saskanēt ar realitāti. Tas lielākoties ir atkarīgs no tā, vai klients ir pārliecināts, ka noteiktā tirdzniecības centrā vienmēr atradīs meklēto. Ja šāda pārliecība viņam ir, tad viņš arī uzskatīs, ka konkrētajā lielveikalā ir visplašākais preču un pakalpojumu sortiments, kaut gan patiesībā varbūt tā nemaz nav.

Augstāko reputāciju Latvijas banku sektorā saglabājusi pēc aktīviem lielākā banka Swedbank, bet apdrošināšanas nozarē - nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība BTA, liecina žurnāla Lietišķā Diena un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2011.

Swedbank laikā no 2005. gada līdz 2008.gadam turējās reputācijas topa pirmajā vietā, bet, sākoties krīzei, bankas vērtējums noslīdēja līdz 4. vietai 2009.gadā un līdz 9. vietai 2010. gadā. Tomēr šogad bankas reputācija atkal ir uzlabojusies un kopējā reputācijas topā ieņem piekto vietu. Otra visaugstāk novērtētā banku sektorā šogad ir SEB banka, kurai arī izdevies pakāpties topā no 19. vietas 2010. gadā uz 14. vietu šogad.

Finanšu sektorā kopumā trešo un apdrošināšanas nozarē augstāko novērtējumu saglabājusi BTA, ieņemot 51.vietu kopējā topā, kas gan ir zemāka, nekā 2010. gadā, kad bija 46.vieta, un arī ieņēma pirmo vietu starp apdrošinātājiem.

«Uz durvīm uzrakstīju Latvijas dizaina veikals, restorāns un galerija. Pēc nedēļas nokasījām to nost un uzrakstījām - mākslas kafejnīca. Koncepts ir sadalīts trīs daļās un katra dzīvo pati par sevi, bet vienā mirklī šķita, ka to ir vieglāk apvienot vienkāršākā un demokrātiskākā vārdā – mākslas kafejnīca. Visiem viss ir saprotams un nav lieku jautājumu,» biznesa portālam db.lv stāsta mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

Otrā kafejnīca ar nosaukumu «Jaunais Kolekcionārs» nesen atvērta Vecrīgā.

Uzņēmējs pirms aptuveni trīs gadiem no viesmīļa kļuva par savas kafejnīcas īpašnieku. Viņaprāt, ēdināšanas nozare ir tikai naudas pelnīšana, lai izmaksātu cilvēkiem algas, samaksātu īri un elektrību. Dizaina pasaule dod viņam atslodzi, gandarījumu un piepildījumu.

E.Eihmanis stāsta, ka «Kolekcionārā», kas atrodas Blaumaņa ielā, galvenais uzsvars tiek likts uz ēdināšanu un dizaina veikals ir otršķirīgs, bet «Jaunā Kolekcionāra» koncepts ir pretējs. «Ēdināšanas daļas dēļ veikals ir ierobežots - nevar izlikt visu, ko vēlies, jo ēdināšanai ir sava specifika - dažādas smaržas, smakas un viss pārējais, ar ko, piemēram, tekstilizstrādājumi var piesūkties. Ne visu var salikt kopā ar ēdināšanas daļu tā, lai tas labi izskatās, tāpēc ir «Jaunais Kolekcionārs», kas ir vairāk kā veikals. Es pat teiktu, ka 80% ir veikals, bet kafejnīcas sadaļa ir kā pievienotā vērtība – kafija, vīns, kūkas pirms operas. Ļoti vienkāršs, minimāls kafejnīcas piedāvājums,» stāsta E.Eihmanis.

Biznesa veiksmes atslēga ir stratēģiski pareizi nosprausts mērķis, līdz detaļām izvērtējot un apsverot visus riskus, kā arī izcili atlasīta komanda un gudrs vadītājs, atzīmē Zane Loce, Noviti Finance Latvijas filiāles vadītāja.

Lai cik klišejiski tas neizklausītos - es ticu un zinu, ka komandā ir spēks un visiem ir jāstrādā viena mērķa vārdā, teic Z.Loce, piebilstot, ka komanda ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais ķēdes posms. Lai šī ķēde darbotos bez pārrāvumiem, katram ir jādara tas, ko viņš vislabāk prot, uzskata Z.Loce. Mums Latvijā nereti ir problēma ar to, ka bieži vien uzņēmumu vadība vēlas, lai viena persona pildītu vairākas funkcijas par maksimāli zemāko algu, taču tas nav pareizi, jo tādā veidā cilvēks izdeg un tiek zaudēts labs darbaspēks, norāda Noviti Finance Latvijas filiāles vadītāja. Es esmu pārliecināta, ka vislabākā vide ir tā, kur darbinieks jūtās laimīgs un novērtēts, jo tad arī darbs tiek veikts ar prieku, nevis smaguma sajūtu, pauž Z.Loce.

Dienas un Nords Porter Novelli veidotā uzņēmumu Reputācijas topa rezultāti parādījuši, ka latvieši ir piedevēju tauta un ka pat liekākie zaudētāji 2010.gadā par kritumu nejūtas pārāk noskumuši.

Vienu no lielākajiem kritumiem piedzīvojis arī mobilo sakaru operators Tele2, kas šogad Reputācijas topā atrodas par 18 vietām zemāk nekā pērn. Neoficiāli uzņēmuma vadība izteikusies, ka Meteorīta akcijā Tele2 pārvērtējis sabiedrības humora izjūtu. Tomēr pats lielākais reputācijas kritums pagājušajā gadā skāris kompāniju Swedbank līzings. Uzņēmums Reputācijas topā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, noslīdējis par 36 vietām.

Straujāko reputācijas uzlabošanos – kāpumu par 47 vietām - šogad piedzīvojis uzņēmums MADARA Cosmetics. Otrs straujākais kāpums bijis uzņēmumam Pure Food.

Vislabākā reputācija Latvijas uzņēmumu vidū ir saldumu ražotājam AS Laima, mobilos sakaru operatoram SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un degvielas tirgotājam SIA Statoil Latvia, liecina žurnāla Lietišķā Diena un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2011.

Ceturto vietu izcīnijusi SIA Spilva, piekto - AS Swedbank, sesto - AS Aldaris, kam seko SIA Rimi Latvia, SIA Lattelecom, AS Dzintars un VAS Starptautiskā lidosta Rīga.

Uzņēmums ar straujāko reputācijas izaugsmi šā gada topā - SIA Palink (IKI), bet uzņēmums ar straujāko eksporta potenciāla izaugsmi – AS Latvijas Finieris.

Nords Porter Novelli valdes priekšsēdētājs Aigars Nords: «Sešu gadu laikā kopš Uzņēmumu Reputācijas Topa pētījuma uzsākšanas, topa līderu pulks palicis salīdzinoši nemainīgs, tomēr tikai 5 uzņēmumi – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un RIMI – topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Un tā nav nejaušība. Šie uzņēmumi skaidri iezīmē minimālo «korporatīvās mīlestības» komplektu, kas nepieciešams vidējam latvietim.»

Eksportējošās nozares nespēj sekmēt strauju tautsaimniecības atveseļošanos.

Lai arī valsts ekonomiskais pieaugums gada pirmajā ceturksnī bijis nedaudz lielāks, nekā liecināja pirms mēneša publicētais Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums, prieka no tā ir maz, jo uzlabojums ir niecīgs, bet atpalicība no kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas - aizvien palielinās. Pārskatītie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati uzrādīja vien minimālu uzlabojumu salīdzinājumā ar ātro novērtējumu pirms mēneša, proti, Latvijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 3,5% salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn.

Viesmednieku interese paliek