Pagājušā gada laikā Latvijas banku nozares korporatīvā reputācija ir nostabilizējusies iepriekš sasniegtajā līmenī, liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais ikgadējais pētījums.

Banku reputāciju kopumā virza sniegto produktu un pakalpojumu kvalitāte, laba sadarbības pieredze ar klientu, kā arī finansiālie rādītāji un uzticamība ilgtermiņā. Pie reputāciju kavējošiem faktoriem tiek minētas sliktas publiskas atsauksmes un informācija, individuālas pieejas un pretimnākošas attieksmes trūkums, nepietiekams finansējums uzņēmējdarbības kreditēšanai un neskaidrības par atsevišķu banku īpašnieku maiņu, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Latvijas banku korporatīvās reputācijas novērtējums, salīdzinot ar finanšu nozari Eiropā, ir vidēji augsts.

Banku nozares reputācija tiek mērīta četrās mērķa grupās – sabiedrībā kopumā, biznesa vidē, starp viedokļu līderiem un mediju pārstāvjiem. Gada laikā būtiski uzlabojies banku reputācijas novērtējums viedokļu līderu vidū, kamēr mediju pārstāvju vērtējums tieši pretēji – būtiski samazinājies. Biznesa vides un iedzīvotāju kopumā vērtējums saglabājies stabils.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Valdība otrdien pēc vairāku stundu lemšanas ir akceptējusi ASV fonda Ripplewood Holdings izteikto bankas Citadele iegādes piedāvājumu, žurnālistus informēja valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V), atsakoties pašlaik sniegt sīkāku informāciju par darījuma nosacījumiem.

Straujuma stāstīja, ka šo darījumu atbalsta arī otrs Citadeles dalībnieks - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Bankas pārdošanas līgums tikšot saskaņots tuvākajā laikā.

Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolins atzina, ka pēc darījuma 25% Citadeles kapitāldaļu paliks ERAB īpašumā, 25% - Ripplewood Holdings, bet 50% - patlaban nenosauktiem investoriem. Pēc Kolina teiktā, nenosauktie investori nav saistīti ar Latviju.

Arī Straujuma darījuma detaļas neatklāja, bet piebilda, ka bankas investori - patiesie labuma guvēji - un darījuma summa tiks nosaukta drīzumā pēc līguma parakstīšanas, jo 30.septembris ir pēdējais datums, kad Eiropas Komisija vai nu akceptē darījumu, vai pārņem darījuma veikšanu savā ziņā.

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga.

To intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Nav noslēpums, ka banku kreditēšana ir vislētākais produkts kapitāla tirgū, un tajā pašā laikā ar to mums visu laiku ir tāds kā tirgus, ka, raugi, bankas nedod, bet no otras puses uzņēmēji nav gatavi ņemt. Kas īsti ir par vainu? Vai biržas aktivitāte palielinātu arī kredītu izsniegšanu?

Jāteic, ka Latvijā vēsturiski un ilgstoši ir bijis tā, ka bankas kredīts tiek uzskatīts par gandrīz vienīgo uzņēmējdarbības finansēšanas veidu. Tikai pēdējā laikā tiek meklētas arī citas iespējas biznesa attīstības finansēšanai. Turpretī citās attīstītās ekonomikās ļoti būtiska ir citu finansējuma avotu pieejamība un izmantošana. Stāsts ir gan par biržu, gan par riska kapitālu, gan citiem finansējuma veidiem, kuru Latvijā pat vēl nav. Gribu uzsvērt, ka nekad banku finansējums nebūs pietiekams visu vajadzību apmaksāšanai. Tādēļ ir svarīgi izveidot dažādu avotu strukturētu piedāvājumu un veidot regulatīvo vidi un pasākumus, kur visi šie veidi sekmīgi darbojas. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka uzņēmējiem ir jāuzlabo gan finanšu pratība, gan zināšanas par dažādu instrumentu priekšrocībām un trūkumiem. Šobrīd ir tā, ka liela daļa Latvijas uzņēmēju ir kūtri apzināt citas iespējas, kā piesaistīt līdzekļus. Drošākais vēl aizvien šķiet banku kredīts, pārējie veidi ir mazāk pazīstami un netiek izskatīti kā iespēja. Es uzskatu, ka dažādu Latvijas uzņēmumu, kuri jau emitē obligācijas vai kuru akcijas tiek kotētas biržā, veiksmīgas darbības pieredzes stāsti ir labs iedvesmas avots citiem. Latvijas Banka nodrošina iespējas pieredzes apmaiņai, un mēs ticam, ka panākumi naudas lietās ir lipīgi!

Jaunākais Ernst & Young (EY) pētījums, kas veikts 43 valstīs visos pasaules reģionos (to skaitā Eiropā), aptaujājot 32 tūkstošus komercbanku klientu, rāda, ka pagājušajā gadā iedzīvotāju vidū uzticība banku sektoram ir atsākusi augt pēc vairāku gadu krituma.

EY komercbanku pakalpojumu apmierinātības un uzticības pētījums Winning through customer experience: Global Consumer Banking Survey atklāj, ka visā pasaulē viena trešdaļa (33%) banku klientu atzīst, ka viņu uzticība banku sektoram pagājušā gada laikā ir augusi, pretēji tikai 19% klientu, kuru attieksme pret komercbanku sniegumu ir pasliktinājusies. Jāatzīmē, ka 2012. gadā iedzīvotāju skaits, kuru uzticība bankām bija samazinājusies bija vairāk nekā divas reizes lielāks – 40%, kamēr tā bija augusi tikai 22% respondentu. Turklāt pērn 77% banku klientu atzīst, ka savu banku labprāt ieteiktu citiem.

«Mūsu pētījums parāda, ka banku sektora reputācija atgūstas pēc finanšu krīzes un to galvenokārt veicina nevis kopējais ekonomiskais klimats, procentu likmes vai komercbanku rīcība sociālajā jomā, bet banku produkti un ikdienas saskarsme, kur ērtība un pretimnākšana nosaka cilvēku attieksmi,» stāsta Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Eiropā finanšu sektoram pēdējais gads vidēji bijis daudz grūtāks nekā Latvijā, šādu viedokli šodien žurnālistiem pauda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš atzīmēja, ka Eiropā šogad noritēja diskusijas par vienotu finanšu iestāžu regulāciju, bija jāpalīdz Spānijas bankām.

Turklāt kopumā arī Eiropas ekonomikai neklājas viegli, tā stagnē, kas ietekmē nozares vērtējumu. «Stagnējošā situācijā garastāvoklis nav tik pozitīvs,» sacīja Bičevskis un atzīmēja, ka Latvijas priekšrocība ir augoša ekonomika. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu valstī pozitīvāk skatās uz finanšu sektoru.

Kā ziņots, banku nozares korporatīvā reputācija Latvijā pēdējos gados kāpusi, sasniedzot vidējos rādītājus banku vērtējumam Eiropā, liecina pētījumu kompānijas TNS rudenī veikts korporatīvās reputācijas pētījums banku nozarē Latvijā.

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban nesaskata šķēršļus pašlikvidācijas plāna apstiprināšanai. Tomēr savādi signāli nāk no Finanšu ministrijas puses.

Tās parlamentārais sekretārs ir izteicies, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. «Ja pašlikvidācijas plāns neatbildīs FKTK prasībām un netiks apmierinātas visas kreditoru prasības, tad, protams, pašlikvidācija netiks apstiprināta,» pārliecināts Edgars Putra, uzsverot, ka «citādi man nav nekādas intereses atbalstīt maksātnespējas administratorus». Vai tomēr savāda nav bijusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvedība laikā, kad valdībai bija jāmēģina glābt trešā lielākā Latvijas banka? Uzņēmums, kurā strādā 900 darbinieku. Banka, kuras sabrukums, pēc Reuters atzinuma, «rada 8 miljardus eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai». Tikmēr mūsu finanšu ministre stāsta, ka «ABLV Bank nav uzskatāma par sistēmisku banku», nemaz nerunājot par to, ka finanšu ministrei tomēr bija jāizrāda vislielākā politiskā aktivitāte, lai aizstāvētu latviešu banku. Jābrauc uz Eiropu, ASV, jāskaidro, jāpieprasa informācija, jāatbalsta. Zīmīgi, ka 2017. gada oktobrī oficiālās vizītes laikā ASV Dana Reizniece-Ozola aizvadīja tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN pārstāvjiem. Kā zināms, ABLV Bank pašreizējo sabrukumu aizsāka tieši ASV Finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres asie izteikumi un tiem sekojošais ļoti sasteigtais FinCEN publiskais paziņojums par iespējamajām sankcijām, lai gan tas bija tikai priekšlikums un ABLV Bank bija tiesības sniegt paskaidrojumus 60 dienu laikā. Tieši pēc šī ASV institūcijas paziņojuma dažu dienu laikā ABLV Bank zaudēja 600 miljonus eiro.

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Latvijai jāmācās risināt savas finanšu sektora problēmas iekšēji, nevis jāmazgā netīrā veļa starptautiskajā vidē, intervijā DB teic Signet Bank AS vadītājs Roberts Idelsons.

Turklāt ļoti ir nepieciešams vienots skatījums par tālāko nozares attīstību, jo līdz šim katrs tirgus dalībnieks ir strādājis pēc savām vēlmēm.

Fragments no intervijas

Pērn Signet Bank mainījās akcionāri – kā tas ir mainījis darbības virzienu?

Pagājušais gads bankai bija lielu pārmaiņu gads, un faktiski visu laiku strādājām, lai akcionāru maiņa vispār notiktu. Maijā tika parakstīts līgums, ar kuru trīs jaunie īpašnieki iegādājās visas bankas akcijas, kas piederēja iepriekšējam akcionāram, un septembrī saņēmām apstiprinājumu no Eiropas Centrālās bankas, ka tā akceptē šo darījumu. Oktobrī tirgu iepazīstinājām ar jauno bankas zīmolu Signet, kas tika pārņemts no mūsu lielākā akcionāra. Jāatzīmē, ka jaunie akcionāri iegādājās kredītiestādes akcijas ar domu, ka mums ir laba turīgo klientu bāze, savukārt viņiem ir liela pieredze ieguldījumu pārvaldīšanā – viņi piedāvā fondus, investīciju portfeļus, līdz ar to mums ir laba savstarpējā sinerģija, tādēļ arī ir likumsakarīgi, ka pārņēmām jaunā akcionāra nosaukumu. Oktobra vidū banka sāka jaunu dzīvi un pielāgojāmies izmaiņām, taču drīz pēc tam finanšu sektoru satricināja negaidītie notikumi saistībā ar ABLV Bank. Signet Bank darbību gan tas būtiski neskāra, jo mūsu stratēģija jau kopš 2013.gada bija līdzīga, kāda tā ir patlaban – mēs neorientējamies uz ikdienas operāciju apkalpošanu, bet uz klientu kapitāla pārvaldīšanu, un mums vienmēr bijis ļoti maz maksājumu operāciju. Mūsu klienti galvenokārt ir krievvalodīgi, taču, kaut arī vairums nāk no bijušās Padomju Savienības, lielai daļai no viņiem bizness vai ikdienas dzīve šobrīd ir Eiropā. Vērtējot esošo ģeopolitisko situāciju, Krievija aizvien vairāk nodalās no Rietumu pasaules, līdz ar to uzņēmēji no Krievijas dalās divās daļās. Ir tādi, kas dzīvo, strādā un uzturas Krievijā, un šai kategorijai, ņemot vērā pēdējā laika notikumus, īpaši nevajag kontus Eiropā, jo Krievijas finanšu sistēma ir samērā attīstīta, un var vērot tendenci, ka šie cilvēki atsakās no banku kontiem Eiropā, vairāk izmantojot Krievijas banku pakalpojumus. Savukārt mēs apkalpojam klientus, kuri savu nākotni saista ar Eiropu un Rietumvalstīm. Daudziem no viņiem ir ne tikai Krievijas, bet arī citu valstu pases, viņi ir citu valstu nodokļu rezidenti, viņus satrauc Krievijas politika un ar to saistītie riski, un biznesa vide, līdz ar to viņus interesē savu naudu turēt ārpus Krievijas. Mūsuprāt, šie klienti ir mazāk riskanti nekā tie, kuri dzīvo Krievijas teritorijā. Signet Bank sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar kapitāla pārvaldīšanu, un arī nākotnē plānojam fokusēties šajā jomā, savukārt bankas mērķa klients ir ES vai OECD rezidents. Taisnības labad gan jāatzīmē, ka, visticamāk, arī turpmāk liela daļa Signet Bank klientu būs krievvalodīgie cilvēki, jo turīgiem krievvalodīgiem cilvēkiem mēs esam mentāli tuvāki nekā, piemēram, vāciešiem, kuriem nav nekādas saistības ar Latviju.

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu, kā līdz šim? Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu, ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Mums ir korumpēta valdība. Visticamāk, zviedru un amerikāņu banku korumpēta valdība, kura, kā redzējām, ne mirkli neaizstāvēja Latvijas intereses ļoti grūtajā situācijā, kādā mūsu valsts nonāca pēc ASV Valsts kases finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (Financial Crimes Enforcement Network, FinCEN) paziņojuma 13.februārī.

Kopš tā laika Latvija ir zaudējusi miljardu eiro mēnesī, kas aizplūda no Latvijas bankām. Taču galvenais zaudējums, ko cieš Latvijas pilsoņi, bizness un valsts reputācija, ir pašlaik notiekošā banku patvaļa attiecībā uz kontu slēgšanu. Kontu var slēgt katram uz aizdomu pamata.

Nodarīt zaudējumus, aizturēt līdzekļus kontos, graut uzņēmējdarbību uz aizdomu pamata – tā ir tiesiskas valsts graušana pašā saknē, tās vietā radot subjektīvisma vājprātu un milzīgas korupcijas un afēru iespējas gan banku darbinieku līmenī, gan valsts ierēdņu līmenī. Ar korupciju pie mums parasti saprot elementāru kukuļdošanu. Arī tā tagad varēs uzplaukt banku sektorā, kurā ir apdraudēts katrs uzņēmējs un pilsonis, kam subjektīvi var radīt problēmas ar kontiem, bet, protams, tikpat subjektīvi var paskatīties uz katrām aizdomām citādi.

ASV lielākā banka JPMorgan Chase&Co, kurai ASV regulators ir licis pastiprināt drošību saistībā ar naudas atmazgāšanas darījumiem, apstādinājis dolāru pārskaitījumus uz Latvijas bankām, raksta Bloomberg. Latvijas banku uzraugi norāda, ka lēmums nav vērsts tikai uz Latviju.

Tādējādi turpmāk vienīgie Rietumu partneri, ar kuru palīdzību Latvijas bankas var veikt starptautiskos dolāru pārskaitījumus, paliek divas bankas – Deutsche Bank AG un Commerzbank AG. Dažas vietējās bankas dolāru klīringā paļaujas uz partneriem Krievijā un Ukrainā, kuriem ir korespondējošie konti ar ASV partneriem.

«Nav šaubu, ka JPMorgan bija nozīmīgs parneris,» norāda LKA vadītājs Mārtiņš Bičevskis, piebilstot, ka tas netraucēs strādāt bankām tālāk un meklēt jaunus partnerus.

JPMorgan atteicies šo informāciju komentēt, bet Deutsche Bank AG un Commerzbank AG nekomentējuši iespējamo JPMorgan lēmuma ietekmi uz biznesu.

Igaunijas bankas sūdzas, ka valsts atrašanās līdzās Latvijai un Krievijai, kuru banku reputācija ir zema, traucē to attīstībai un rada grūtības veikt maksājumus ASV dolāros, vēstīja biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

Igaunijas lielākā vietējā banka LHV Pank paziņojusi, ka tai ir grūtības atgūt piekļuvi ASV dolāru maksājumiem pēc tam, kad Vācijas lielākā banka Deutsche Bank pagājušajā mēnesī pārtrauca tādu pakalpojumu, lēmumu pamatojot ar plašu tās klientu datu pārskatīšanu.

LHV Pank uzsvērusi, ka grūtības lielā mērā saistītas ar ģeogrāfiju, jo tai ir problemātiski pamatot savu vērtību pasaulē, kur bankas cenšas samazināt riskus. Turklāt potenciālos partnerus aizbiedēt varot tuvums Latvijai - naudas no bijušās Padomju Savienības reģiona mezglam, kas cīnās pret naudas atmazgāšanas reputāciju - un Krievijai, pret kuru vērstas ASV un Eiropas Savienības sankcijas par tās agresiju Ukrainā.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Latvijas Bankai bija, ir un būs svarīga loma ne tikai makroekonomiskās stabilitātes jautājumos, tai jāiesaistās arī svarīgu tautsaimniecības jautājumu risināšanā.

Par to tiks runāts konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko rīko Tiesību zinātņu institūts sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness". Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka ieguva jaunu prezidentu – Mārtiņu Kazāku, kuram netrūks izaicinājumu ne Latvijas un Eiropas, ne arī pasaules mērogā. Parlamentārieši jau ir iezīmējuši iespējamo Latvijas Bankas un pašreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanu zem viena jumta. Jāatgādina, ka savulaik, 1997.gadā, tika uzsākts darbs pie finanšu un kapitāla tirgus vienotas uzraudzības koncepcijas, kas 2000. gadā rezultējās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pieņemšanu, un 2001.gada 1. jūlijā šī komisija sāka savu darbu.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

#«Ar avīzi var nosist mušu un banku, bet ražojošie un pakalpojumu uzņēmumi ir krietni vien piezemētāki un raugās uz Latviju kā uz salīdzinoši labi sakārtotu valsti.»

Jautāts, kā tas, kas pašlaik norisinās Latvijas finanšu sektorā, ietekmē Latvijas tēlu, reputāciju un investīciju vidi, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols biznesa portālam db.lv norādīja uz negatīvo ietekmi, bet vienlaikus uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji to uztver pārspīlēti negatīvi - kā izgāšanos, pat kaunu.

«Daži ārzemnieki ir mani uzrunājuši, arī uzņēmēji, ka tas kopumā liecina par valsts spēju attīrīties. Negodprātīgi cilvēki ir visās valstīs, arī, piemēram, Vācijā. Varbūt Latvijas šā brīža aktualitāte ir tā, ka tas notiek visaugstākajā līmenī, bet arī pasauli ir satricinājuši šādi gadījumi, un tas tomēr liecina arī par demokrātiju un spēju darīt to, kas jādara,» sacīja A. Ozols.

Likvidējamā «ABLV Bank» pieļauj iespēju likvidēt tai piederošo «ABLV Bank Luxembourg», aģentūrai LETA atzina «ABLV Bank» likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka situācija ar «ABLV Bank» piederošo banku Luksemburgā nav vienkārša, jo no vienas puses ir Luksemburgas tiesas lēmums, ar kuru noraidīts Luksemburgas regulatora lūgums par «ABLV Bank Luxembourg» likvidāciju, bet no otras puses ir Eiropas Centrālās bankas tiešā uzraudzība pār Luksemburgas banku, vietējā regulatora prasības un tā izpratne par vēlamāko risinājumu, kā arī reputācijas jautājumi.

«Skaidrs ir tas, ka pārdošanas process ir īpaši sarežģīts un tiek analizēti dažādi scenāriji: ir daži piedāvājumi par pirkšanu, taču vienlaikus vērtējam, kas ir akceptējams regulatoriem un, kas kreditoriem ir izdevīgāk - pārdot banku ar visām tās saistībām, vai tomēr banku likvidēt. Būtiskākais ir tas, kas tieši kreditoriem un »ABLV Bank« kā akcionāram būs izdevīgāk, jo piedāvātās pirkuma summas nav tās augstākās smago un nepierādīto apsūdzību dēļ. Pēc izskanējušās informācijas par »ABLV Bank«, protams, ka pircēji ir īpaši piesardzīgi, baidoties, ka var turpināties vēl pārbaudes no regulatoru puses, darbs var tikt apgrūtināts. Reputācija ir stipri iedragāta, atjaunot to nav vienas dienas jautājums, bet laiks mums ir iedots tikai seši mēneši,» teica Kostomārovs.

ASV investori Ripplewood Holdings vēlētos, lai bankas Citadeles tālākpārdošanas laika ierobežojums nav garāks par gadu, kamēr valdība vēlas, lai šis termiņš līgumā tiktu noteikts pieci gadi, trešdien LNT atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Premjere atzina, ka tālākpārdošanas laika ierobežojums ir viens no domstarpību objektiem, par kuru vēl notiek sarunas, proti, vai tas būs tuvāks investoru, vai arī valdības vēlmēm.

Politiķe atkārtoti uzsvēra, ka par bankai piesaistīto investoru reputāciju viņa nešaubās - tie visi būšot privātas personas no Amerikas kontinenta, kas nav aizslēpušās aiz ofšoriem un kuri bankas pārdošanas līgumā tiks ierakstīti kā tieši labuma guvēji.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka informācijas noplūde saistībā ar AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas procesu bankas cenu samazināja par septiņiem miljoniem eiro.

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.