Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga.
To intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Fragments no intervijas
Nav noslēpums, ka banku kreditēšana ir vislētākais produkts kapitāla tirgū, un tajā pašā laikā ar to mums visu laiku ir tāds kā tirgus, ka, raugi, bankas nedod, bet no otras puses uzņēmēji nav gatavi ņemt. Kas īsti ir par vainu? Vai biržas aktivitāte palielinātu arī kredītu izsniegšanu?
Jāteic, ka Latvijā vēsturiski un ilgstoši ir bijis tā, ka bankas kredīts tiek uzskatīts par gandrīz vienīgo uzņēmējdarbības finansēšanas veidu. Tikai pēdējā laikā tiek meklētas arī citas iespējas biznesa attīstības finansēšanai. Turpretī citās attīstītās ekonomikās ļoti būtiska ir citu finansējuma avotu pieejamība un izmantošana. Stāsts ir gan par biržu, gan par riska kapitālu, gan citiem finansējuma veidiem, kuru Latvijā pat vēl nav. Gribu uzsvērt, ka nekad banku finansējums nebūs pietiekams visu vajadzību apmaksāšanai. Tādēļ ir svarīgi izveidot dažādu avotu strukturētu piedāvājumu un veidot regulatīvo vidi un pasākumus, kur visi šie veidi sekmīgi darbojas. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka uzņēmējiem ir jāuzlabo gan finanšu pratība, gan zināšanas par dažādu instrumentu priekšrocībām un trūkumiem. Šobrīd ir tā, ka liela daļa Latvijas uzņēmēju ir kūtri apzināt citas iespējas, kā piesaistīt līdzekļus. Drošākais vēl aizvien šķiet banku kredīts, pārējie veidi ir mazāk pazīstami un netiek izskatīti kā iespēja. Es uzskatu, ka dažādu Latvijas uzņēmumu, kuri jau emitē obligācijas vai kuru akcijas tiek kotētas biržā, veiksmīgas darbības pieredzes stāsti ir labs iedvesmas avots citiem. Latvijas Banka nodrošina iespējas pieredzes apmaiņai, un mēs ticam, ka panākumi naudas lietās ir lipīgi!
Pēdējā gadā daudz runāts par banku konkurenci Latvijā, kā to stiprināt, vai divu banku pircēju gaidas kaut kā saviļņos tirgu. Kā vērtējat ieceri veidot valsts banku?
Komentējot atsevišķu banku jaunu akcionāru meklējumus, vēršu uzmanību, ka gan mums kā vietējam uzraugam, gan arī Eiropas Centrālajai bankai ir ļoti būtiski, lai jaunajiem akcionāriem būtu ne tikai finanses, bet arī skaidra izpratne par ilgtspējīgu biznesa modeli, vēlme strādāt Latvijas ekonomikas labā un vēl svarīgāk, lai būtu laba reputācija. Proti, rūpīgi vērtēsim, kur sniedzas īpašnieku saknes, no kādām valstīm investori nāk un kāda ir viņu patiesā interese.
Bet, runājot par konkurenci, Latvijā strādā deviņas bankas, četras ārvalstu banku filiāles. 13 tirgus dalībnieki nav maz. Katrai bankai ir savs biznesa modelis. Ir pagājuši tikai pieci gadi kopš brīža, kad virkne Latvijas banku veica biznesa modeļa transformāciju, no austrumu – rietumu virziena naudas tiltu apkalpojošām bankām kļūstot par reāliem vietējā tirgus spēlētājiem ar savu nozīmi un skaidru nākotnes redzējumu. Bankas ir transformējušās un tirgū virzās atbilstoši savām stratēģijām. Ir notikusi arī banku konsolidācija, kas arī ir laba ziņa, jo bankas apvienojoties kļūst stiprākas. Visi tie satricinājumi, kas ir bijuši, ir ietekmējuši mūsu finanšu tirgus veidolu, un lielā mērā tieši tāpēc tas šobrīd ir šāds. Jā, tās ir četras bankas, kas dominē tirgū, bet mēs redzam, ka arī pārējās bankas savās nišās attīstās un ir vērojama konkurence. Līdztekus tam ir un būs tādas jomas, ko dēvē par tirgus nepilnībām, kuras banku piedāvātie pakalpojumi nenosedz.
Visu interviju lasiet žurnāla Dienas Bizness 19.marta numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
