Mums ir korumpēta valdība. Visticamāk, zviedru un amerikāņu banku korumpēta valdība, kura, kā redzējām, ne mirkli neaizstāvēja Latvijas intereses ļoti grūtajā situācijā, kādā mūsu valsts nonāca pēc ASV Valsts kases finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (Financial Crimes Enforcement Network, FinCEN) paziņojuma 13.februārī.
Kopš tā laika Latvija ir zaudējusi miljardu eiro mēnesī, kas aizplūda no Latvijas bankām. Taču galvenais zaudējums, ko cieš Latvijas pilsoņi, bizness un valsts reputācija, ir pašlaik notiekošā banku patvaļa attiecībā uz kontu slēgšanu. Kontu var slēgt katram uz aizdomu pamata.
Nodarīt zaudējumus, aizturēt līdzekļus kontos, graut uzņēmējdarbību uz aizdomu pamata – tā ir tiesiskas valsts graušana pašā saknē, tās vietā radot subjektīvisma vājprātu un milzīgas korupcijas un afēru iespējas gan banku darbinieku līmenī, gan valsts ierēdņu līmenī. Ar korupciju pie mums parasti saprot elementāru kukuļdošanu. Arī tā tagad varēs uzplaukt banku sektorā, kurā ir apdraudēts katrs uzņēmējs un pilsonis, kam subjektīvi var radīt problēmas ar kontiem, bet, protams, tikpat subjektīvi var paskatīties uz katrām aizdomām citādi.
Taču valdības korupcija izpaužas valstij visbriesmīgākajā veidā – tā ir svešu interešu ietekmes korupcija apmaiņā pret materiālajiem labumiem, ko ministri, iespējams, cer saņemt, ja tās paklausīgi īstenos. Sākot ar elementāru palikšanu savā amatā, beidzot ar labi apmaksātas karjeras iespēju ārvalstu struktūrās vai banku sistēmā, ja darīs to, ko liek. Tā ir tāda pati korupcija kā kukuļņemšana, tikai vēl sliktāka, jo tiek maskēta ar cēlu mērķu īstenošanu vispārējā labuma vārdā. Un pamēģini pret to iebilst – būsi naudas atmazgāšanas un «čaulu» aizstāvis iepretim krietnajiem cīnītājiem par «caurspīdību» un kontroli.
Vienlaikus apsūdzību kāršu namiņš ir sācis brukt, parādot, ka ne jau cīņa pret naudas atmazgāšanu, bet citi mērķi, visticamāk, ir ASV, Eiropas Centrālajā Bankā un Latvijas valdībā pieņemto lēmumu pamatā.
Ir pagājis noteiktais 60 dienu termiņš, un ABLV Bank ir iesniegusi paskaidrojumus ASV FinCen, kuros vispār prasa šo paziņojumu atsaukt. «FinCEN vairākkārt nav varējis pamatot savu secinājumu par to, ka ABLV «rada bažas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju», kas dod tiesības tai piemērot ASV Patriotu akta 311. panta īpašo noteikumu. Pirmkārt un galvenokārt, tas nav sniedzis pietiekamus pierādījumus saviem apgalvojumiem (daudzkārt FinCEN nav sniedzis nekādus pierādījumus), tādējādi neizpildot savu Administratīvā procesa aktā noteikto pienākumu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc paziņojums būtu atsaucams,» vēstulē FinCen raksta ABLV Bank pārstāvis advokāts Deivids Koens.
Deividu Koenu grūti nosaukt par «Kremļa aģentu» vai «krievu pasaules» pārstāvi, kas šodien ir bieži ideoloģizētās veidokļu apmaiņas epiteti. Deivids Koens ir bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora vietnieks no 2015.gada līdz 2017.gadam. Pirms darba CIP vadībā četrus gadus bija ASV Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos, viņa pienākumos bija arī FinCEN un Ārvalstu ieguldījumu kontroles biroja darba pārraudzība.
«Koenam bija liela nozīme, izstrādājot un ieviešot sankcijas pret Irānu, Krieviju, Krieviju, Ziemeļkoreju, ISIS, Al Qaeda un citām teroristu organizācijām, par ko viņš tika dēvēts kā «prezidenta Obamas iecienītais kaujas komandieris» un kā administrācijas finanšu Betmens,» teikts juridiskās firmas WilmerHale mājaslapā. Pie varas nākot ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai, Koens savu amatu atstāja. Vispār grūti saprast, uz ko ABLV Bank cerēja, iesaistot strīdā ar republikāņa Trampa administrācijas iestādi FinCEN demokrātu un Obamas «Betmenu». Iespējams, akcentēt to, ka bankas problēmas un likvidācija ir politiska, kas arī kļūst labi redzams dienu no dienas.
Smagākais jautājums šajā situācijā ir, vai Latvijas valdība varēja un var kaut ko darīt, lai pašlaik bankās notiekošo sakārtotu Latvijas interesēs, vai tas vispār nav iespējams. Ja tas nav iespējams, tad tā vispār nav Latvijas valdība – pat ne korumpēta un ne ar trūkumiem. Tad tā nav nekāda valdība, un te nav nekādas valsts. Savukārt, ja Latvijas valdībai ir iespējams rīkoties, lai situāciju banku jomā normalizētu, tā vispirms izbeigtu ekonomiku graujošo patvaļu ar kontu slēgšanu. Esmu pārliecināts, ka šādas iespējas mūsu valdībai ir, bet galvenais jautājums ir, kāpēc valdība un vispirms finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola to nedara.
Tas ir neticami, ka amerikāņu prasība būtu radīt to haosu ar kontiem, kas pašlaik ir izraisīts Latvijas banku vidē, izsaucot milzīgas problēmas Latvijas rezidentiem, Latvijas pilsoņiem, Latvijas ekonomikai, Latvijas valsts budžetam un Latvijas tēlam pasaulē. Šīs problēmas gan ir radījusi Latvijas valdības un Finanšu ministrijas mazspēja un nevēlēšanās rūpēties par savas valsts pilsoņiem, nevis amerikāņi.